SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

SIA Rets Investīcijas valdi pametis tās līdzšinējais valdes loceklis Valdis Rupmejs, liecina informācijas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā reģistrētas 7. novembrī.

SIA Rets Investīcijas, kas līdz šim bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, šā gada oktobrī tika reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās. SIA Rets Investīcijas šķelšanās notikusi, uzņēmuma investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10 un desmit citiem uzņēmumiem ar līdzīgu nosaukumu (Vēja parks 11, Vēja parks 12 utt.). Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūktošus latu liels pamatkapitāls, bet līdz reorganizācijai SIA Rets Investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

Viena no Latvijas lielākajiem vēja parkiem Grobiņas novadā apsaimniekotāja SIA Rets investīcijas paziņojusi par reorganizāciju.

Par Grobiņas vēja parku tiešo īpašnieku reorganizācijas rezultātā kļūst SIA INPO 5, kuram līdz šim piederēja Rets investīcijas. Reorganizācijas mērķis ir organizācijas struktūras optimizēšana, informē SIA Privāto aktīvu pārvalde sabiedrisko attiecību speciālists Juris Pētersons. Līdz šim Rets investīcijas īpašumā bija meitas uzņēmumi, kam savukārt pieder vēja turbīnas Grobiņas novadā. Reorganizācijas ietvaros Rets investīcijas manta (aktīvi un saistības) tiek nodota proporcionāli visām meitas kapitālsabiedrībām, bet pati sabiedrība beidz pastāvēt kā tiesību subjekts. Līdz ar to tiek vienkāršota uzņēmumu struktūra, kuri nodarbojas ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, skaidro J. Pētersons.

Neilgi pirms trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijā a/s Valmieras Piens pārdošanas par tā meitasuzņēmuma SIA Rūjienas saldējums kontrolpaketes īpašnieku kļuvusi ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītā SIA INPO 19.

Kā liecina Lursoft dati, 21. septembrī reģistrētā INPO 19 par 51% Rūjienas saldējuma īpašnieku kļuva jau nedēļu pēc tās reģistrēšanas; līdz INPO 19 ienākšanai uzņēmumā šāds kapitāldaļu apjoms piederēja a/s Valmieras Piens. Pārējo daļu īpašnieki gan palikuši nemainīgi - 33 % pieder līdzšinējā a/s Valmieras Piens valdes priekšsēdētāja Rolanda Gulbja pilnībā piederošajai SIA Rogul, bet 16 % - Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājam Igoram Miezim.

Lursoft dati arī liecina, ka Rūjienas saldējums no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada beigām strādāja ar 1,5 miljonu Ls apgrozījumu un 114,8 tūkstošu Ls tīro peļņu. Savukārt a/s Valmieras Piens zaudējumi pērn sasniedza 885 tūkstošus latus pretstatā 110 tūkstošu latu peļņai gadu iepriekš. Valmieras Piena vadība iepriekš skaidroja, ka pērnais gads bijis sarežģīts visiem nozares pārstāvjiem, ko noteica vairāki faktori - piena iepirkuma cenas pastāvīgi auga, savukārt produktu realizācijas cenas dažbrīd bija pat jāpazemina, lai spētu konkurēt un noturēties tirgū.

Par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, šodien raksta Dienas bizness.

Nepilna pusgada laikā pēc lēmuma pieņemšanas franču atkritumu apsaimniekošanas gigants Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions, lai gan pašlaik savas daļas Veolia izdevies pārdot tikai Latvijā. Par to īpašnieku kļuvis līdzšinējais Veolia vides serviss valdes loceklis Guntars Kokorevičs. Turklāt bez 51% franču uzņēmumam piederējušo kapitāla daļu iegādes, G. Kokorevičs atpircis arī uzņēmuma daļas no SIA Bioinvest, kas savukārt pieder uzņēmumam INPO 3. Līdz ar to pastarpināti ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošās Veolia vides serviss kapitāla daļas tagad sarukušas līdz 10%. Lai arī pati iegādes darījuma shēma ir gana sarežģīta, tāpat arī netiek atklāta darījuma summa, kas lēšama uz vairākiem miljoniem latu, G. Kokorevičs kategoriski noliedz, ka nebūtu faktiskais Veolia vides serviss 90% īpašnieks un aiz viņa muguras slēptos, piemēram, A. Šķēle. «Nu, beidziet! Es šādās spekulācijās neiesaistos. Darījums ir pilnīgi skaidrs, tam tika piesaistīts Nordea bankas līdzfinansējums. Turklāt INPO 3 dalība uzņēmumā jau tagad ir ļoti maza. Iespējams, ka pēc zināma laika INPO 3 pilnībā aizies no šī uzņēmuma,» DB sacīja G. Kokorevičs.

Septembra sākumā tuvāka kļuvusi saikne starp nacionālās lidsabiedrības airBaltic bijušā prezidenta Bertolta Flika radītajā ar aviācijas biznesu saistīto kompāniju tīklā ietilpstošo uzņēmumu SIA Nord Hub Security un Tautas partijas (TP) vadītāja un uzņēmēja Andra Šķēles ģimeni, izkrītot vienam posmam uzņēmuma 10% līdzīpašnieku ķēdē.

Portāls delfi.lv raksta, ka uzņēmumu reģistrā veiktās izmaiņas dalībniekos liecina, ka kopš 1.septembra par 10% North Hub Security īpašnieci kļuvusi SIA INPO 14 – viens no daudzajiem uzņēmumiem, kas caur vairāku firmu ķēdi pieder Šķēles sievai un meitām, kā arī viņa ilglaicīgajam menedžerim Edgaram Šķenderim un cita menedžera, finansista Harija Krongorna sievai.

90% North Hub Security īpašniece joprojām ir SIA North Hub, kas pilnībā pieder airBaltic līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS uz pusēm pieder Flikam un Bahamu salās reģistrētajai Taurus Asset Management Fund Limited, par kuras patieso labuma guvēju pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Gandrīz gadu pēc fermas iegādes septembra beigās atklāta ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošā ferma Ogres novadā.

Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē INPO 20 veicis ieguldījumu SIA Ogres piens, iegādājoties zemnieku saimniecību Ogres novadā. Šajā piena lopkopības saimniecībā ir vairāk nekā 440 govis. Iepriekš saimniecības nosaukums bija z/s Ogre, kas dažas dienas pēc īpašnieka maiņas tikai pārreģistrēta uz Ogres piens. SIA Ogres piens iegāde veikta 2011.gada 20.oktobrī, INPO 20 iegūstot 48,9% sabiedrības kapitāldaļu. Pārējie 51 % pieder ekspremjera meitai Madarai Šķēlei. A. Šķēle jau iepriekš publiski izteicies par piena lopkopības perspektīvu.

SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums INPO 1, pagājušā gada novembrī paklusām un «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā. Savukārt VAS Privatizācijas aģentūra (PA) uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu.

Saskaņā ar portāla pietiek.com vēstīto, uzņēmumam 3384 kvadrātmetri zemes izmaksājuši tikai 180 tūkstošus latu: tātad kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēļu uzņēmumam izmaksājis 53 latus. Privatizācijas aģentūra uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA INPO 1, ne ar SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu.

Portāls norāda, ka Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata uzrāda, ka, jau 2006. gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprināta nomas tiesība līdz 2021. gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, Rīgas jahtu centrs Andrejosta un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010. gada 16. decembrī – ar šo dienu datēts aģentūras un Šķēļu uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Piena pārstrādes a/s Valmieras piens vadība un īpašnieku pārstāvis noraida izskanējušo informāciju, ka kompānijai mainījušies akcionāri.

Zināms, ka a/s Rīgas piena kombināts akcionārs Andrejs Bezhmeļņickis nav nopircis un negrasās pirkt Valmieras piena akcijas, informē a/s Rīgas piena kombināts pārstāve Irēna Bērziņa, lūdzot precizēt izskanējušo informāciju.

A/s Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sacīja, ka viņš nav saņēmis oficiālu informāciju no īpašniekiem par kompānijas pārdošanu. Tās ir baumas, viņš teica, piebilstot, ka Valmieras piens aizvadīto gadu laikā daudz precinieku jau pieredzējis.

Arī uzņēmuma lielākā akcionāra INPO 7 īpašnieka Privātās aktīvu pārvaldes mediju attiecību speciālists Juris Pētersons atzina, ka situācija nav mainījusies, izmaiņas oficiālos reģistros nav veiktas un viss ir pārrunu procesā. Pārrunas īpašnieki nekomentēšot. Jautāts, vai ir noslēgts nodomu protokols par kompānijas pārdošanu, J. Pētersons sacīja, ka to nevar komentēt.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Ekspremjera Andra Šķēles ģimene iegādājusies piena ražošanas saimniecību. Kā liecina Privāto aktīvu pārvaldes informācija, INPO 20 veicis ieguldījumu SIA Ogres piens, iegādājoties zemnieku saimniecību Ogres rajonā.

Šajā piena lopkopības saimniecībā ir 400 govis. Saimniecība ir ar kvalitatīvu lopu bāzi, nodrošinot vienu no augstākajiem un kvalitatīvākajiem izslaukumiem valstī. SIA Ogres piens iegāde veikta pirms divām nedēļām, INPO 20 iegūstot 49% sabiedrības kapitāldaļu. Pēc Lursoft datiem, pārējie 51 % kapitāldaļu pieder ekspremjera meitai Madarai Šķēlei. Saskaņā ar reģistrētajām izmaiņām Lursoft reģistrā, par valdes locekli uzņēmumā kļuvis Ingmārs Sniedze.

Saimniecības līdzšinējais nosaukums bija z/s Ogre, kas dažas dienas pēc tās iegādes pārreģistrēta kā SIA Ogres piens. Līdz 24. oktobrim SIA Ogres piens pārvaldnieks bija Mārtiņš Emsiņš, bet īpašniece Laura Ķigule. Kompānijas reģistrētais pamatkapitāls uz darījuma brīdi fiksēts 1,37 miljoni Ls, kas ir apmaksāts. Lursoft dati liecina, ka saimniecība pagājušo gadu pabeigusi ar 392,8 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir par 48 tūkstošiem Ls vairāk, nekā gadu iepriekš un 39 tūkstošu Ls peļņu pretstatā 42 tūkstošu Ls peļņai gadu iepriekš.

Gadījumā, ja Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) neiegādāsies finanšu grūtībās nonākušo Serbijas nacionālo aviokompāniju JAT Airways, valdība to pārstrukturizēs, vēsta Reuters.

Belgrada iepriekš paziņoja, ka pēc JAT Airways kāro airBaltic mazākuma akcionārs BAS, kas bijis vienīgais investors, kas izrādījis interesi par JAT notikušajā izsolē.

Iepriekš valdībai neizdevās pārdot JAT Airways akciju vairākumu Turcijas lidsabiedrībai Turkish Airlines. 2008. gadā 51% JAT Airways kapitāldaļu maksāja 51 miljonu eiro.

«Mēs uzskatām, ka JAT ir jāpārstrukturizē un jāpārveido kopā ar stratēģisko partneri vai bez tā,» sacīja Serbijas infrastruktūras ministrs Milutins Mrkoņičs.

«Decembrī vajadzētu norisināties pēdējām sarunām, tad arī mēs zināsim... Ja tas neizdosies, mēs izveidosim jaunu aviokompāniju bez parādiem, kuras pamatā būs JAT peļņu nesošie resursi,» skaidroja M. Mrkoņičs.

A/s Valmieras piens padomē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs, un viņa vietā stājies Krievijas valstspiederīgais Sergejs Kuzins, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma padomē darbu turpina tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, kā arī padomes loceklis Harijs Krongorns.

A/s Valmieras piens valdē izmaiņas nav notikušas – valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Harijs Panke, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā – Dmitrijs Zernovs.

A/s Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

Jau vēstīts, ka a/s Valmieras piens šogad apvienojās ar a/s Rīgas piena kombināts un patlaban darbojas ar nosaukumu Food Union. Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu).

Bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei piederošā holdinga kompānija SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem pērn strādājusi ar 4,66 miljonu latu konsolidēto peļņu, kas ir par 184,1% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA Lursoft informācija.

2010.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 1,64 miljoni latu.

Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem pērn strādājusi ar 27,386 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 24,4% mazāk nekā gadu iepriekš, kad Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem strādājusi ar 36,23 miljonu latu apgrozījumu.

Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem mātesuzņēmums pērn saimniecisko darbību neveica un 2011.gadu pabeidza ar 9367 latu zaudējumiem, liecina Firmas.lv informācija.

Lielākos ieņēmumus Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem koncerns pērn guvis no piena produktu pārdošanas - 21,553 miljonus latu, kas ir par 25,3% mazāk nekā gadu iepriekš, kad ieņēmumi bija 28,87 miljoni latu. No elektroenerģijas pārdošanas 2011.gadā koncerns guvis 2,89 miljonus latu, kas ir par 23% mazāk nekā 2010.gadā, kad šie ieņēmumi bija 3,75 miljoni latu. Savukārt ieņēmumi no fiziskās apsardzes nodrošināšanas pērn saruka par 19,1% un bija 1,726 miljoni latu salīdzinājumā ar 2,13 miljoniem latu 2010.gadā.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), liecina Lursoft sniegtie statistikas dati.

Vairāk nekā 51 miljona latu apjomīgās ķīlas ņēmējs ir Akcine bendrove bankas Snoras, liecina Lursoft apkopotā informācija. Jau rakstīts, ka pagājušās nedēļas piektdienā lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs BAS aviokompānijas kontā ieskaitījis 14 miljonus latu - visus aizdevumam paredzētos līdzekļus. Savukārt aizvadītās nedēļas trešdienā airBaltic kontā tika ieskaitīti 4,7 miljoni latu. Tāpat vēstīts par BAS plāniem iegādāties Serbijas valstij piederošo JAT Airways, kas no Serbijas valdības aizņēmusies 51,1 miljonu eiro. BAS īpašumā pastarpināti (caur SIA North Hub) atrodas arī SIA Nord Hub Secutriy, kurā 10% uzņēmuma pieder apsardzes firmai Ave Lat Sargs, kas savukārt pati pieder INPO 14, kas pilnībā pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde, kuras īpašnieks ir SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem (SPI). Savukārt SPI īpašnieku struktūra ir šāda – Šķēles sievai Kristiānai Lībanei-Šķēlei pieder 30% uzņēmuma, meitām Madarai Šķēlei un Anetei Šķēlei-Pētersonei – pa 25%, bet Šķenderim un Ivetai Smilgai-Krongornai – pa 10% SPI kapitāldaļu.

Latvijas otra lielākā piena pārstrādātāja Valmieras piena valdē reģistrētas izmaiņas un likvidēta uzņēmuma padome, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No valdes locekļa amata atbrīvots Māris Cers un Juris Pārups, bet no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Rolands Gulbis. Savukārt viņu vietā par valdes locekli iecelta Krievijas pilsone Jūlija Kuzņecova, kā arī līdzšinējais Valmieras piena padomes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par Valmieras piena valdes priekšsēdētāju iecelts jaunais uzņēmuma lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevgēņijs Varovs.

Paziņojumā arī minēts, ka no piena pārstrādātāja padomes atbrīvots padomes priekšsēdētājs Panke, padomes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Kļaviņa un padomes locekļi – Juris Pētersons un Madara Šķēle. Jauni padomes locekļi nav iecelti.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Valmieras piens valdē un padomē notikušas izmaiņas, valdei pievienojoties līdzšinējam uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniekam Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Kuzinam un Svetlanai Cimmerei, liecina Lursoft dati.

S. Cimmere un S. Kuzins uzņēmuma valdē iecelti 12. oktobrī. Darbu Valmieras piena valdē turpina tās līdzšinējais priekšsēdētājs Harijs Panke un valdes loceklis Krievijas pilsonis Dmitrijs Zernovs.

Tāpat izmaiņas notikušas arī Valmieras padomē – S. Kuzina vietā turpmāk padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, bet vietnieka amata pienākumus pildīs Sergejs Beshmeļnitskis. Tāpat darbu uzņēmuma padomē turpina tās loceklis Harijs Krongorns.

Jau rakstīts, ka Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Kādreizējam partijas biedram Andrim Šķēlem, kurš pievērsies piena lopkopības biznesam, varētu veikties labi, pateicoties menedžera spējām, uzskata ekspolitiķis, viens no Tautas partijas dibinātājiem, patlaban lielzemnieks Gundars Bērziņš.

«Domāju, ka Šķēlem veiksies labi, jo galvenais ir ne jau pašam zemi apart vai govi pareizi izslaukt, bet spēja sakārtot lietas tā, lai pēc piena nodošanas pašam kas paliktu pāri. Šķēle spēj labi menedžēt lietas un vadīt biznesu,» sacīja Bērziņš.

Viņš norādīja, ka Šķēle neesot vienīgais, kas pievēršas lauksaimniecībai kā īpaši perspektīvai nozarei, interesi izrāda arī citu biznesu pārstāvji.

«Interesanti vērot - lauksaimniecībā patlaban sākusies tendence, ka šajā jomā parādās cilvēki, kuri naudu nopelnījuši citur - meža, tranzīta, aptieku vai citā biznesā. Šķēle kā personība ir redzamāks, bet ir virkne tikpat interesantu personību. Šo tendenci komentējot, man ir īpašas sajūtas. Esmu nodarbojies ar lauksaimniecību jau no 1989.gada, kamēr šie cilvēki lauksaimniecībai kā perspektīvam sektoram pievērsušies tikai tagad. Tātad man bijusi taisnība, par to prieks. Krīzes nāk un iet, bet maizes kancītis un sviesta pikucis vienmēr būs pieprasīts,» atzina ekspolitiķis.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles (PLL) ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās.

Ģenerālprokurors informēts par šo «zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem», kā arī par to, ka, «lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos». Šo nelikumību rezultātā valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus latu, ziņo portāls Pietiek.com.

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām.

Rīgas rajona tiesa ierosinājusi vēl vienu airBaltic mazākuma akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietu, liecina informācija Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija interneta vietnē.

Juridiskās personas maksātnespējas process ierosināts, pieņemot SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi pieteikumu. Par administratora pretendenti izvēlēta Maija Stoļarova, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi dibināta 2007. gadā un veic operācijas ar vērtspapīriem, liecina informācija Lursoft. Lursoft dati liecina, ka 2007.gada martā dibinātā Finanšu restrukturizācijas risinājumi kopš 2008. gada decembra pilnībā pieder vienīgajam uzņēmuma valdes loceklim Armandam Strodam. Iepriekš Finanšu restrukturizācijas risinājumu vienīgais īpašnieks bija ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm saistītā SIA Inpo 7, bet no dibināšanas 2007. gada martā līdz tā paša gada maijam tās īpašnieks bija Jānis Jasāns.

Ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošā liellopu ferma SIA Ogres piens pērn strādājusi ar 28% apgrozījuma pieaugumu, vienlaikus pieaugot arī zaudējumiem, liecina Firmas.lv informācija.

Ogres piena apgrozījums 2012. gadā bija 434 343 lati salīdzinājumā ar 338 258 latu apgrozījumu 2011. gadā.

Uzņēmuma zaudējumi pieauguši līdz 397 350 latiem salīdzinājumā ar 22 031 lata zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, pagājušajā gadā Ogres piens pabeidzis jaunas fermas 320 liellopiem izbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu pasākumā «Lauku saimniecību modernizācija». Šogad plānots atjaunot jaunlopu novietni, kā arī palielināt slaucamo govju skaitu un uzlabot tehnikas bāzi lopbarības sagatavošanai. Uzņēmuma vadība paredz zaudējumu samazināšanos, ko nodrošinās lielāks piena izslaukums un pašizmaksas samazinājums.