ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Kādam hakeru grupējumam, iespējams, izdevies nozagt ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāta Mita Romnija nodokļu deklarācijas. Hakeri par deklarācijām pieprasījuši miljons ASV dolāru lielu izpirkuma maksu, pretējā gadījumā draudot tās publiskot, vēsta AP.

ASV speciālie dienesti sākuši hakeru apgalvojumu izmeklēšanu. Kibernoziedznieku grupējums norāda, ka M. Romnija nodokļu deklarācijas ieguvuši 25. augustā no grāmatvedības kompānijas PricewaterhouseCoopers biroja. Grupējuma, kas savu vārdu nav nosaucis, pārstāvji esot iekļuvuši birojā, uzlauzuši tur esošos datorus un nozaguši deklarāciju kopijas.

Hakeri norāda, ka, ja pieprasītā summa tiks saņemta, tad «deklarāciju noslēpumi paliks slepenībā», tomēr «cīniņā» par informāciju būs ļauts piedalīties arī citām ieinteresētajām pusēm, vēstīts grupējuma paziņojumā vietnē PasteBin.

Eiropai parādu krīze ir jāatrisina pašai, bez jebkādas palīdzības no ASV, pavēstījis republikāņu prezidenta amata nominācijas kandidāts Mits Romnijs.

«ASV nepieciešams rūpēties par savu personīgo krīzi, un mēs nedosim nevienu dolāru, lai glābtu Eiropu,» sacīja M. Romnijs sarunā ar Itālijas laikrakstu La Stampa.

M. Romnijs, kas ir bijušais Masačūsetsas pavalsts gubernators, atzina, ka eirozonas sabrukums atstās «milzīgas sekas» uz pasaules ekonomiku un, ka Vašingtonas interesēs ir to nepieļaut.

Tomēr nepieļaut eirozonas sabrukumu neesot ASV pienākumus. «Eiropiešiem ir pienākums atrisināt savu krīzi ar tiem līdzekļiem, kādi ir to rīcībā,» uzsvēra M. Romnijs.

«Vācijai, Francijai, Itālijai – visām ir nepieciešamie resursi, lai atmaksātu savus parādus, atrisinātu uzticības krīzi, investētu un no jauna nodrošinātu izaugsmi, kas ideālā variantā notiktu ar reālas tirgus ekonomikas palīdzību,» klāstīja republikāņu politiķis.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Republikāņu partijas ASV prezidenta amata kandidāts Mits Romnijs Poliju raksturojis kā piemēru, no kura Eiropas Savienībai (ES) būtu jāmācās ekonomiskās krīzes pārvarēšana.

«Šodien, kad daudzi meklē veidu, kā atrisināt ekonomisko recesiju un pārvarēt fiskālo krīzi, atbilde ir – lūkojieties uz Poliju,» runājot Varšavas universitātē, sacīja M. Romnijs.

Viņš atzīmēja, ka aizvadītajā gadā Polijas ekonomika pārspējusi visas citas Eiropas valstis. Polijas ekonomikas veiksmi viņš skaidroja ar apņēmīgo budžeta disciplīnu un sekmīgo pievienošanos brīvajam tirgum. Pērn Polijas ekonomika augusi par 4,3%.

«Ir viena ekonomikas patiesība, kuru pasaule lielākoties ir aizmirsusi – tā ir vienkārša – jūs neaizņematies vairāk nekā spējat atmaksāt,» klāstīja M. Romnijs. «Polija ir centusies atbalstīt inovācijas, piesaistīt investīcijas, paplašināt tirdzniecību un dzīvot saskaņā ar savām iespējām. Jūsu veiksme demonstrē to, ka brīva uzņēmējdarbība var uzlabot ekonomiku un pārveidot sabiedrību,» uzsvēra ASV prezidenta amata kandidāts.

Saskaņā ar jaunizveidotā vēlēšanu datu analīzes uzņēmuma Votecastr aplēsēm ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ir vadībā visos septiņos svarīgākajos svārstīgajos štatos.

Kā ziņots, tīmekļa žurnāls Slate un jaunizveidotais vēlēšanu datu analīzes uzņēmums Votecastr lauzuši vēlēšanu dienas embargo tradīciju un tiešsaistē reālajā laikā sākuši publicēt nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus un to ekstrapolācijas, vēl pirms beigusies balsošana.

Kā liecina Votecastr aplēses, Klintone savu sāncensi no Republikāņu partijas Donaldu Trampu apsteidz gan Floridā, gan Aiovā, gan Nevadā, gan Ņūhempšīrā, gan Ohaio, gan Pensilvānijā, gan Viskonsinā.

Florodā saskaņā ar Votecastr aplēsēm Klintones pārsvars pār Trampu ir 49 pret 45%; Aiovā – 47 pret 44%, Nevadā – 47 pret 45%, Ņūhempšīrā – 47 pret 43%, Ohaio – 46 pret 45%, Pensilvānijā – 48 pret 44%, Viskonsinā – 49 pret 42%.

Šodien vadošajos Eiropas akciju tirgos bija vērojams kāpums pat neskatoties uz visai vājiem eiro monetārā reģiona ekonomikas datiem.

Eirozonas iepirkumu menedžeru indeksa vērtība oktobrī izrādījās sarukusi līdz 45,7 punktu atzīmei, kas liecina, ka recesija Eiropā varētu būt dziļāka (50 punktu atzīme šim indeksam atdala izaugsmi no recesijas). Pasaules finanšu tirgi šobrīd gaida ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Šobrīd tirgus dalībnieki līdz galam nesaprot, kādu ekonomisku politiku īstenotu Mits Romnijs. Līdz ar to viņš no tirgus viedokļa tiek uztverts kā riskantāks kandidāts.

Jautāts, kuri tautsaimniecības sektori, līdz ar to, kuru uzņēmumu akcijas varētu iegūt no viena vai otra kandidāta uzvaras, Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko zina teikt, ka tradicionāli republikāņu prezidenti bija labvēlīgi militārai rūpniecībai un enerģētikas sektoram (it īpaši naftas kompānijām). «Romnijs plāno dot naftas kompānijām lielākas iespējas iegūt naftu no atradnēm ASV teritorijā un piegulošās jūrās. Iespējams, ka republikāņu uzvara būs labvēlīgāka arī farmācijas kompānijām. Demokrātu uzvara būs labvēlīga alternatīvai enerģētikai un ar to saistītām tehnoloģijām, tā būs labvēlīga arī izglītības un veselības aprūpes sektoriem,» potenciālos ieguvējus nosauc finanšu tirgus eksperts.

Investīciju uzņēmums Bain Capital kopīgi ar citiem investoriem pērn novirzījis vairākus miljonus eiro Igaunijas iesācējuzņēmumā (start-up) Zeroturnaround, turklāt viens no Bain Capital akcionāriem ir ASV prezidenta kandidāts republikānis Mits Romnijs (Mitt Romney).

Aizvadītā gada jūlijā viena no Igaunijas lielākajām kompānijām, kas nodarbojas ar programmatūras izstrādi – Webmedia Group, pārdeva 47,5% piederošo Zeroturnaround akciju investīciju kompānijai Bain Capital. Šis uzņēmums dibināts 1984. gadā, turklāt M. Romnijs ir viens no tā līdzdibinātājiem, citējot ERR News, vēsta BNN.

Bijušais Masačūsetas gubernators un patlaban viens no ASV prezidenta vēlēšanu kandidātiem M. Romnijs vairāk nekā desmit gadus atradās Bain Capital «spicē», un kopš 1990. gada ir arī šīs investīciju kompānijas akcionārs.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Buenosairesas akciju birža pirmdien piedzīvoja cenu kritumu par gandrīz 38%, jo akciju tirgos sākās panika pēc Argentīnas prezidenta Maurisio Makri sakāves oktobrī gaidāmo Argentīnas prezidenta vēlēšanu partiju priekšvēlēšanās.

Buenosairesas biržas indekss «Merval» kritās par 37,93% līdz 27 530,80 punktiem. Dažu lielu uzņēmumu akciju cenas samazinājās pat par 50%.

Reaģējot uz Makri sakāvi, arī recesijas skartās Argentīnas valūtas peso kurss pret ASV dolāru pirmdien saruka par 18,76% līdz 57,30 peso par dolāru.

Ņujorkas akciju biržā Argentīnas valsts obligācijas zaudēja apmēram 20% no vērtības, bet Argentīnas uzņēmumu akciju cenas kritās par vairāk nekā 50%.

Svētdien notikušajās priekšvēlēšanās līderpozīcijās izvirzījās centriski kreisās opozīcijas kandidāts Alberto Fernandess, ievērojami apsteidzot patlabanējo valsts galvu centriski labējo Maurisio Makri.

Fernandess saņēmis 47%, Makri 32,6%, bet trešajā vietā, ievērojami atpaliekot no abiem līderiem, ierindojies bijušais finanšu ministrs centriskais Roberto Lavanja.

Republikāņu partijas iespējamais kandidāts ASV prezidenta amatam Ņūts Gingričs pavēstījis, ka ievēlēšanas gadījumā veiks pasākumus, lai līdz 2020. gadam uz mēness nodibinātu koloniju.

Ņ. Gingričs arī aicināja uzsākt «grandiozu» kosmosa kolonizēšanas programmu. Tāpat Ņ. Gingričs pieļāva, ka mēness varētu kļūt par 51. ASV štatu. Tas notiktu gadījumā, ja mēnesi apdzīvotu vismaz 13 tūkstoši amerikāņu.

«Mēs vēlamies, lai amerikāņi droši domātu par nākotni,» sacīja Ņ. Gingričs. «Kad beigsies mans otrais prezidentūras termiņš – mums būs pastāvīga bāze uz mēness. Es gribu redzēt amerikāņus uz mēness, pirms tur nonāks ķīnieši».

Republikāņu politiķis norādīja, ka NASA vajadzētu uzsākt prēmiju piešķiršanu kompānijām, kuras izstrādātu tehnoloģijas komerciālu lidojumu nodrošināšanai uz mēnesi.

#ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.

ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai pusnaktī uz piektdienu, jo Kongress ir sastapies ar šķērsli savos centienos pieņemt likumprojektu par valdības finansēšanu.

Dažas stundas pirms pašreizējā valdības īstermiņa finansējuma izbeigšanās republikāņu senators Rends Pols bloķēja ātra Senāta balsojuma sarīkošanu par kompromisa likumprojekta izskatīšanu.

Baltā nama Pārvaldības un budžeta birojs «pašlaik gatavojas asignējumu pārtraukumam», paziņoja šī biroja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Šī amatpersona gan aicināja likumdevējus «bez vilcināšanās» pieņemt budžeta likumprojektu un nodot to parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam, tomēr ir maz ticams, ka tas varētu notikt līdz pusnaktij uz piektdienu.

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

ASV prezidenta vēlēšanās pilsoņiem nākas izvēlēties mazāko no ļaunumiem, jo abi galvenie amata kandidāti pierādījuši, ka viņiem nevar uzticēt valsts vadīšanu, tā aģentūrai LETA norādīja vairāki vēlētāji.

Vairāki no aptaujātajiem pilsoņiem, kuri Fīniksā, Arizonā, varēja doties pie vēlēšanu urnām jau no plkst.6, atzina, ka ir noguruši no priekšvēlēšanu aktivitātēm un vēlas, lai vēlēšanas ātrāk noslēgtos. Tā, piemēram, Katalino Adams, kurš strādā viesnīcu nozarē, aģentūrai LETA sacīja, ka viņa vērtējumā republikāņu kandidāts Donalds Tramps pats par sevi ir jocīgs un savā ziņā atgādina tādu kā multiplikācijas filmu varoni. «Tas man noteikti nav pieņemami, tādēļ par viņu nemaz nebalsoju,» sacīja Adams.

Pretējās domās ir Fīniksas piepilsētas iedzīvotājs Kregs Reijs, kurš rindā, lai atdotu savu balsi, nostāvēja vairāk nekā 40 minūtes. Viņa vērtējumā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone izdarīja vairākas sliktas lietas, taču arī Tramps nav spožs un darījis daudz ko sliktu. «Vienīgā atšķirība ir tā, ka Tramps savas kļūdas pielaida pagātnē, bet Hilarija ar visiem e-pastu skandāliem - tagad. Viņi abi ir slikti, tomēr Tramps ir mazākais no ļaunumiem,» viņš sacīja, piebilstot, ka tā uzskata daudzi.

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

Argentīnas centriski labējais prezidents Maurisio Makri, kurš svētdien cieta sakāvi partiju priekšvēlēšanās pirms rudenī paredzētām prezidenta vēlēšanām, trešdien paziņoja par plāniem celt algas un samazināt nodokļus.

Makri, kurš kandidēs prezidenta vēlēšanās 27.oktobrī, sacīja, ka viņš samazinās ienākuma nodokļus strādniekiem, palielinās subsīdijas un noteiks degvielas cenu iesaldēšanu uz 90 dienām, lai palīdzētu mīkstināt ekonomikas šoku.

Viņš arī paziņoja par minimālās mēnešalgas palielināšanu, sakot, ka tā dos labumu diviem miljoniem strādnieku. Pašlaik minimālā mēnešalga ir 12 500 Argentīnas peso (186 eiro).

Prezidenta paziņojums tomēr maz ietekmēja tirgu bažas. Peso vērtība pret ASV dolāru kritās par vairāk nekā 6% līdz 62,18 peso par dolāru.

Argentīnas nacionālā valūta peso kopš piektdienas ir zaudējusi vairāk nekā ceturtdaļu vērtības.

Makri sacīja, ka plānotie pasākumi "dos labumu 17 miljoniem strādnieku un viņu ģimenēm, kā arī visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumumiem – oficiāliem un neoficiāliem, valstij piederošajiem un privātajiem".