SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Spēcīgajā vētrā, kas ceturtdien plosījās Eiropas ziemeļos, dzīvību zaudējuši vismaz seši cilvēki, divi pazuduši jūrā un tūkstošiem bijuši spiesti pamest savas mājas bailēs no iespējamajiem plūdiem.

Vētra Ksavjers Eiropu skāra ceturtdien, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības un ievērojami apgrūtinot satiksmi.

Skotijā, spēcīgā vēja dēļ apgāžoties smagajai automašīnai, dzīvību zaudējis viens cilvēks. Kravas mašīna uzgāzusies divām vieglajām automašīnām. Bojā gājis kravas mašīnas šoferis. Savukārt kādam vīrietim, kas braucis ar motorolleru, Anglijas vidienē uzkritis koks.

Zviedrijas austrumu piekrastē no kuģa jūrā ieskaloti divi jūrnieki. Glābējiem viņus nav izdevies atrast.

Dānijas rietumos dzīvību zaudējusi 72 gadus veca sieviete, kad spēcīgā vējā apgāzies furgons, kurā viņa atradās.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

ASV vidējo rietumu štatus piemeklējusi spēcīga sniega vētra, kas daļu no teritorijas pārklājusi ar 30 centimetru dziļu sniegu un likusi atcelt 1,1 tūkstoti lidojumu. Meteorologi norāda, ka sniega vētra dodas uz Atlantijas okeāna piekrastes štatiem.

Sniega vētras dēļ slēgtas skolas Minesotas, Viskonsinas un Ilinoisas štatu skolas, vēsta BBC. Apgabalā ir sarežģīti braukšanas apstākļi un sniega vētras izraisītās avārijās bojā gājis viens cilvēks. ASV meteorologi norāda, ka vidējo rietumu sniega vētra ir spēcīgākā kopš 2011. gada.

Sagaidāms, ka vētra skars ASV galvaspilsētu Vašingtonu, kur vietējās varasiestādes brīdinājušas iedzīvotājus un tikušas atceltas vairākas debates ASV Kongresā.

Ziemeļeiropu sasniegusi ļoti spēcīga vētra, nogalinot vismaz trīs cilvēkus, izraisot haosu satiksmē, vēsta BBC.

Kāds smagās automašīnas šoferis gājis bojā, kad viņa transportlīdzeklis apgāzts Skotijā, bet Anglijā vīrietim uzkritis koks. Arī Dānijā sieviete mirusi pēc kravas automašīnas apgāšanās. Ir arī ievainotie, bet daudziem cilvēkiem bijis jāevakuējas.

Vācijā Hamburgas osta gatavojas spēcīgām plūdmaiņām. Arī Anglijā pastāv bažas par spēcīgiem plūdiem.

Viesuļvētras spēka vētra Xaver Ziemeļeiropu skārusi ceturtdien, atstājot arī desmitiem tūkstošu māju bez elektroenerģijas. Skotiju plosījuši vēji, kuru ātrums sasniedzis 228 kilometrus stundā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Uzņēmumu reģistrs pirmdien reģistrējis Rīgas vicemēra Andra Amerika dibināto politisko partiju Gods kalpot Rīgai, kurai patlaban ir 345 biedri un vairāk nekā 800 atbalstītāji. Partijas valdē iecelti gandrīz visi bijušās LPP/LC Rīgas domes deputāti.

«Gods kalpot Rīgai izveidota ar mērķi apvienot īstenus pilsētas patriotus, lai, kopā strādājot, veidotu Rīgu par drošu un sakārtotu mājvietu visiem tājā dzīvojošajiem,» pauda organizācijas pārstāve Liene Pētersone.

Jau iepriekš vēstīts, ka šā gada aprīļa beigās Uzņēmumu reģistrs atteica reģistrāciju partijai Gods kalpot Rīgai, jo iesniegtajos statūtos tika konstatētas nepilnības.

Jau vēstīts, ka esošā Rīgas vicemēra un bijušā LPP/LC politiķa A. Amerika dibinātā organizācija Gods kalpot Rīgai 17. martā no biedrības pārtapusi lokālpatriotiskā reģionālajā partijā.

Jau rakstīts, par Gods kalpot Rīgai priekšsēdētāju partijas dibināšanas kongresā vienbalsīgi tika ievēlēts vienīgais izvirzītais kandidāts A. Ameriks. Valdē iecelti gandrīz visi bijušās LPP/LC Rīgas domes deputāti - Rīgas Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs un a/s Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, komiteju deputāti Andris Bērziņš, Irina Vinnika, Mihails Gavrilovs, a/s Getliņi EKO valdes loceklis Raimonds Timma, Kristīgo draudžu kolēģijas darba grupas vadītājs Jānis Šmits, kā arī Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs. Arī pārējie valdes locekļi ir bijušie partijas LPP/LC biedri. Valdē ievēlēts Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, kurš tagad ir A. Amerika padomnieks Rīgas domē, pašvaldības SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Mix Media Group īpašnieks uzņēmējs Andrejs Feldmanis, bijusī Rīgas domes deputāte Sarmīte Pīka, kā arī kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts, bijušais TB/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs un Latvijas Baptistu Draudžu Savienības izpilddirektore Inga Ziņģe-Pupiņa, kā arī A. Amerika biroja vadītāja Rīgas domē Rudīte Leitena, kura 2009. gadā kandidējusi pašvaldību vēlēšanās no LPP/LC saraksta.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuvis vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Par Ķirsi deputāti nebalsoja jo saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pausto atzinumu, Rīgā ir ievēlēti trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, kuriem esot tiesības savstarpēji vienoties, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus.

Savukārt vicemēra Linda Ozola ("Kods Rīgai") atsauca savu priekšlikumu par Ķirša iecelšanu par domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

VARAM skaidro, ka Pašvaldību likums noteic, ka, ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā pusē vēlēšanu iecirkņu Rīgā būtisks pārsvars pār pārējiem partijām ir apvienotajam "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstam, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati.

Pēc rezultātu apkopošanas 82 no 158 iecirkņiem attiecīgais politiskais spēks saņēmis 52,50% balsu, kas ļautu Nilam Ušakovam nosargāt Rīgas mēra amatu.

Tālāk seko Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, kas pagaidām ieguvis 13,19% balsu, Jaunā konservatīvā partija - 12,72%, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 8,98%, un "Vienotība" - 6,02%.

Pārējās partijas pašlaik nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai ar 3,24% vēlētāju atbalstu.

Kā ziņots, aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas un Rīgas Stradiņa universitātes pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecināja, ka partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē, jo par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.