Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Investori parakstījušies uz biznesa centra "Novira Plaza" attīstītāja "Marijas 2" obligācijām četru miljonu eiro vērtībā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Marijas 2" pirmdien, 5.jūnijā, pabeidza obligāciju sesto laidienu un pirmo publisko piedāvājumu obligāciju emisijas programmas ietvaros par kopējo summu līdz 45 miljoniem eiro.

Vairāk nekā 60 privātie investori no Baltijas valstīm ir parakstījušies uz nodrošinātām obligācijām četru miljonu eiro vērtībā ar ienesīgumu līdz dzēšanai 8,5% gadā, sasniedzot sestā laidiena maksimālo kopējo nominālvērtību. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2024.gada 30.maijs.

Kopējā kompānijas emitēto obligāciju summa ir 29 miljoni eiro, ieskaitot sesto laidienu. Ieņēmumi no šī laidiena tiks izmantoti, lai turpinātu finansēt "Novira Plaza" biroju ēkas attīstību.

Paziņojumā arī sacīts, ka "Marijas 2" strādā pie emitēto obligāciju iekļaušanas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North". Tirdzniecības sākums paredzēts 2023.gada jūnijā.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Biznesa centra "Novira Plaza" attīstītāja SIA "Marijas 2" obligācijas no 14.jūnija iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvā tirgus "First North" obligāciju sarakstā.

"First North" iekļaus 29 000 "Marijas 2" obligāciju ar nominālvērtību 1000 eiro un kopējo emisijas apjomu 29 miljoni eiro. Obligāciju kupona fiksētā gada likme ir 6,5%, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2024.gada 30.maijs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā "Marijas 2" pabeidza obligāciju sesto laidienu un pirmo publisko piedāvājumu, kurā vairāk nekā 60 privātie investori no Baltijas valstīm parakstījās uz "Marijas 2" obligācijām četru miljonu eiro vērtībā. Publiskais piedāvājums notika kopējās obligāciju emisijas programmas ietvaros, kuras nominālvērtība ir līdz 45 miljoniem eiro.

Kopējā kompānijas emitēto obligāciju summa ir 29 miljoni eiro, ieskaitot sesto laidienu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs pirmdien, 2.oktobrī sasauca atbildīgo Rīgas pašvaldības departamentu operatīvo sanāksmi, lai steidzami novērstu pārvietošanās bīstamības riskus satiksmes dalībniekiem un gājējiem, kuri dodas garām Marijas ielas 6 graustam.

“Lai garāmgājējiem un satiksmes dalībniekiem pārvietojoties gar šo īpašumu būtu droši ir nekavējoties jāveic visas darbības, kas novērš jebkādus bīstamības riskus. Marijas ielas 6 īpašniekiem ir uzdots nekavējoties, līdz 9.oktobrim, ap vēsturisko ēkas fasādi uzstādīt sastatnes un novērtēt vēsturiskas fasādes tehnisko stāvokli. Tikai sertificēta restaurācijas speciālista uzraudzībā, saskaņojot ar Valsts kultūras un pieminekļu inspekciju, noņemt tās detaļas, kuras ir bīstamas un var nokrist. Uz ietves ir jāuzstāda gājēju tunelis. Ja šīs darbības no īpašnieku puses noteiktā termiņā netiks veiktas, tad Rīgas domes Īpašuma departamentam būs jāizpilda domes lēmums par piespiedu sakārtošanu un šim mērķiem iztērētie pašvaldības līdzekļi tiks pieprasīti no īpašniekiem,” operatīvā sanāksmē atbildīgos speciālistus informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Šodien, 19.septembrī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti lēma par graustu Brīvības gatvē 215 un Stiebru ielā 6A sakārtošanu piespiedu kārtā.

Nekustamais īpašums Brīvības gatvē 215 pieder kompānijai Gort un sastāv no zemes 2665 kvadrātmetru platībā un zemes īpašniecei nepiederošas dzīvojamās mājas Brīvības gatvē 215A un transformatoru ēkas. Īpašuma departamenta sertificēts būvinženieris apsekoja graustu, un tā tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Ķieģeļu mūra ārsienas atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, jo mitruma dēļ mūris ir bojāts, šuves erodējušās, ķieģeļu virskārta vietām sairusi, kā arī atdalījies apmetums, ir dziļa mūra šuvju erozija, kā arī konstatētas dažādas atvēruma plaisas, nestspējas zudums – iespējams neprognozējams apmetuma nobrukums. Lai novērstu neprognozējamu un neparedzamu atsevišķu apdares elementu un apmetuma atdalīšanos, visas būves fasādes un dūmeņi uz jumta apvilkti ar būvju aizsardzības tīklu. Nosegti un aiznagloti logi un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos būvē.

44 graustu īpašniekiem, kuriem piederošie īpašumi ierindoti A, B un C graustu kategorijās, tiks piemērota dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme jeb 3 % no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. To piektdien, 6. jūnijā, nolēma Rīgas domes Īpašuma departamentā izveidotā darba grupa.

Kopumā darba grupa izskatīja 62 objektus, graustu sarakstu papildinot ar diviem jauniem privātīpašumā esošiem graustiem Balasta dambī 3 un Matīsa ielā 64. Lēmumi par paaugstināta nodokļa piemērošu pieņemti 44 gadījumos, 11 graustiem, kas ierindoti D kategorijā, nodokļa likme netiks paaugstināta, sešus graustus nolemts apsekot atkārtoti. Savukārt viens no graustiem, Jēkabpils ielā 19, ir nojaukts un tika izsvītrots no graustu saraksta.

Kā stāsta Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, saskaņā ar iepriekšējo sanāksmju protokoliem, Īpašuma departaments jau ir sagatavojis un nosūtījis 23 graustu īpašniekiem administratīvos aktus, kuros īpašniekus informē par tiem piederošās vidi degradējošās, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šis administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Graustu īpašnieki to var apstrīdēt mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas domes priekšsēdētājam. Patlaban septiņu graustu īpašnieki ir administratīvos aktus pārsūdzējuši.

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.

Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.

Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.

Trīs mēnešu laikā Rīga atbrīvosies vēl no pieciem graustiem, no kuriem divi ir privātīpašums, bet trīs - pašvaldības īpašums. Tā lemts Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē, kur tika akceptēti lēmumi par vairāku graustu piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu.

Viens no privātajiem graustiem, kurš īpašniekiem būs jāsakārto piespiedu kārtā, ir nekustamais īpašuma Jāņa Čakstes gatvē 48, kas pieder SIA Ziepniekkalna nami. Grausts ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas jau vairākus gadus ir avārijas stāvoklī, tā ilgstoši netiek apsaimniekota un nav arī iekonservēta. Turklāt ēka un teritorija nav noslēgta un ir brīvi pieejama ikvienam, līdz ar to ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība. Papildus jāņem vērā, ka graustam blakus atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas un veikali, kas rada paaugstinātu risku cilvēku drošībai.

Rīgas dome nirāda, ka nepabeigtās celtniecības objekts ir arī grausts Rīnūžu ielā 16. Tas nav norobežots, logu un durvju ailes nav noslēgtas, grausts ir brīvi pieejams trešajām personām, kā arī ir sākušies nesošo konstrukciju bojājumi. Ēka kopumā atrodas avārijas stāvoklī.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 23.martā apstiprināja četrus lēmumus par pilsētā esošo graustu piespiedu sakārtošanu, informē Rīgas dome. Tie ir dažādiem privātīpašniekiem piederoši īpašumi Krišjāņa Barona ielā 72, Mežkalna ielā 1, Kalnciema ielā 203 A un Maskavas ielā 322.

Privātpersonai piederošais grausts Krišjāņa Barona ielā 72 ir būtiski cietis ugunsgrēkā. Tas ir bīstamā tehniskā stāvoklī, pilnībā pamests, bet nav noslēgts un ir brīvi pieejams. Tā kā grausts atrodas Krišjāņa Barona un Bruņinieku ielas krustojumā un gar to notiek intensīva gājēju un transporta kustība, kā arī pretim Ēkai atrodas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, šis ir sabiedrības drošību apdraudošs objekts. Tādēļ īpašniekiem uzdots trīs nedēļu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas uz ietves pie ēkas uzstādīt gājēju aizsargtuneli. Mēneša laikā īpašniekam būs jāizlemj – ēku nojaukt vai atjaunot. Tad, pēc nepieciešamās dokumentācijas izstrādāšanas un saskaņošanas, ēka vai no astoņu mēnešu laikā tiks nojaukta, vai arī divpadsmit mēnešu laikā tiks uzsākti atjaunošanas darbi.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien atbalstīja lēmumprojektu par Lāčplēša ielas 7.nama piespiedu sakārtošanu, jo pamestā nama stāvoklis pēdējā gada laikā strauji pasliktinājies, turklāt ēka nav nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā.

Pašvaldība plāno uzdot ēkas īpašniekam nedēļas laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas noslēgt ēkas pirmā stāva logus un durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu īpašumā, kā arī divu mēneša laikā veikt ēkas tehnisko apsekošanu, izstrādāt un saskaņot ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, izvest no īpašuma uzkrājušos atkritumus.

Ēkas konservācijas darbus būs jāpabeidz četru mēnešu laikā, bet sešu mēneša laikā jāveic ēkas ielas fasāžu renovācija, izstrādājot atbilstošu projektu, vai mēneša laikā pēc konservācijas darbu pabeigšanas jāapsedz tās ar dekoratīvo pārsegu, kas atveido fasāžu zīmējumu.

Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti šodien, 13. aprīlī, apstiprināja trīs lēmumus par graustu piespiedu sakārtošanu. Tie ir dažādiem privātīpašniekiem piederoši īpašumi Ķemmdziju ielā 29, Aglonas ielā 35 k2 un Vēžu ielā 7, informē Rīgas dome.

A kategorijas grausts Ķemmdziju ielā 29 pieder Viļņā dzīvojošam Lietuvas pilsonim. Kopš pēdējās Īpašuma departamenta darbinieku veiktās ēkas apskates 2014. gadā nav darīts nekas, lai ēkas stāvokli uzlabotu: nepadzīvotais grausts un teritorija ap to ir brīvi pieejama, tādējādi ir iespējama nepiederošo personu iekļūšana. Ēka ir degusi, tā ir daļēji sabrukusi un jumta šīferis krīt un atdalās no jumta, logu un durvju ailes nav noslēgtas, teritorijā ap to krājas atkritumi. Tā kā grausts apdraud cilvēku drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī ilgstoši degradē Rīgas pilsētvidi, tika pieņemts lēmums uzdot īpašniekam četru mēnešu laikā graustu nojaukt.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.