Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.

ASV Valsts departaments devis Latvijai «zaļo gaismu» iegādāties no Savienoto Valstu uzņēmuma četrus helikopterus «Black Hawk» un saistīto aprīkojumu, vēsta ASV militārais izdevums «Defense News».

Pirkuma summa aplēsta uz 200 miljoniem ASV dolāru (173 miljoniem eiro), ziņo «Defense News».Šis darījums «atbalstīs ārpolitiku un Savienoto Valstu nacionālo drošību, palīdzot uzlabot NATO sabiedroto drošību,» paziņojusi ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra (DSCA).

Paziņojumā norādīts, ka šie helikopteri sekmēs «savietojamību ar ASV un NATO spēkiem», kad nepieciešama ātra reaģēšana dažādās misijās un ātra karavīru izvietošana ar helikopteriem. «Šo helikopteru pārdošana Latvijai nozīmīgi palielinās tās spējas nodrošināt karavīru pārvietošanu, robežu drošību, pretterorisma pasākumus, medicīnisko evakuāciju, meklēšanu un glābšanu (..) un kaujas atbalstu visos laikapstākļos,» teikts DSCA paziņojumā.«Defense News» vēsta, ka galvenais helikopteru piegādātājs būs ASV uzņēmums «Sikorsky».

Valsts robežsardze pārtraukusi vairāku transnacionālo noziedzīgo grupējumu darbību, kas veic zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju. Par līdzdalību aizturēti arī astoņi robežsargi un viens muinieks, informē Valsts robežsardze.

Papildus minēto grupējumu dalībnieki veica tabakas izstrādājumu kontrabandu no Krievijas, slēpjot to automašīnu apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs. Minētie tabakas izstrādājumi tika nogādāti uz Lietuvu un Poliju. Lai nodrošinātu valsts robežas netraucētu šķērsošanu, atsevišķi noziedzīgo grupējumu dalībnieki nodibināja kontaktus ar vairākiem robežsargiem, lai tie, par samaksu, nodrošinātu iepriekš sarunāto automašīnu paviršu robežpārbaudi, sekmējot noziedzīgās darbības.

2015.gadā Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonas, veicot operatīvās darbības pasākumu kompleksu, pārtrauca vairāku zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem pārvietošanu pāri valsts robežai. Tāpat tika pārbaudītas vairākas automašīnas, kuru apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs tika konstatēti kontrabandas tabakas izstrādājumi.

Nesen aizturētajiem Grebņevas robežkontroles punkta robežsargiem, kuri iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā, kukuļos, iespējams, kopumā doti 5000 eiro.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone pastāstīja, ka starp aizturētajiem robežsargiem viens ir galvenais inspektors, divi vecākie inspektori, trīs inspektori un divi jaunākie inspektori. Četri robežsargi atvaļinājušies, diviem robežsargiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, bet diviem ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar noteikta veida pienākumu veikšanas aizliegumu Valsts robežsardzē, tostarp veikt robežkontroli.

Viņa skaidroja, ka pierādījumi nostiprināti pērn decembrī un šogad. Šobrīd nav informācijas par noziegumos iesaistīto personu kopējo noziedzīgo darbību rezultātā gūto peļņas apmēru saistībā ar automašīnu ar mainītiem identifikācijas numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības uz Krieviju un muitošanai pakļauto preču kontrabandu.

Satiksmes drošībai veltītā reida laikā policija trešdien no rīta Rīgā vienā no kravas automašīnām atklājusi arī vairākus imigrantus, kuru vidū vairāki bija nelegāli nodarbinātie, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Auto policija aizturēja pirms plkst.8 no rīta, kad personas, kas Latvijā ieradušās no Moldovas, bija ceļā uz darbu būvobjektā. Izsaukta Valsts robežsardze, un izrādījies, ka astoņas no desmit personām strādā bez darba atļaujām.

Robežsardzē skaidro, ka šī ir pēdējā laikā lielākā grupa ar nelegāli nodarbinātajiem trešo valstu pilsoņiem.

«Šis ir pirmais gadījums, pie tam, tas nav konstatēts objektā, bet uz ielas. Saskaņā ar Imigrācijas likumu viņi var zaudēt tiesības uz uzturēšanās atļaujas pagarinājumu, jo tas ir viens no smagākajiem pārkāpumiem, kas tiek ņemts vērā pie nākamās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas,» stāstīja Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes inspektors Uldis Brikmanis. Pēc viņa teiktā, tas ir administratīvais pārkāpums un «nav nekas krimināls».

Bērza saplākšņa ražotāju Kuldīgā SIA Stiga RM pārsteigušas robežsardzes regulārās pārbaudes rūpnīcā un vairāku darbinieku administratīva sodīšana par to, ka pasei beidzies derīguma termiņš vai nav deklarēta dzīvesvieta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai pievērstu uzmanību šādai Valsts robežsardzes darbībai, SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš uzrakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Savā vēstulē A. Ramoliņš norāda, ka kopš 2014. gada, kad SIA Stiga RM pārņēma maksātnespējīgā uzņēmuma ražotni, tajā ieguldīti teju 30 milj. eiro un tiek plānotas vēl 7 milj. eiro investīcijas. Ražotnē nodarbināti 177 darbinieki, bet nākotnē to skaits pieaugs. Tomēr ar skumjām A. Ramoliņs atzīst, ka joprojām daudzas valsts institūcijas vēlas savu darbu organizēt represīvā un uzbrūkošā formā. Šāda situācija nav normāla. «Esam spiesti secināt, ka atsevišķas valsts iestādes, iespējams, pārkāpjot pilnvaras un neievērojot procedūras, sākušas īstenot agresīvu kontrolējošo darbību ne tikai pret uzņēmumiem, bet arī tieši pret darbiniekiem, tādējādi faktiski aizbiedējot jau tā trūkstošas darba rokas,» vēstulē raksta A. Ramoliņš. «Stiga RM viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka valstī jāvalda likumam un noteiktai kārtībai, bet iebilst pret formu, kādā institūcijas un ierēdņi, kurus algo nodokļu maksātāji, savas pilnvaras īsteno,» raksta A. Ramoliņš.

Valsts robežsardze (VRS) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju (VP) no šodienas pastiprināti uzraudzīs, vai Latvijā ieceļojošas personas ir aizpildījušas elektronisko apliecinājumu vietnē "covidpass.lv".

Valsts robežsardze (VRS) plāno pārbaudīt maksimāli daudz ceļotāju, nolūkā konstatēt, vai tie ir reģistrējušies informācijas sistēmā "covidpass.lv", iepriekš žurnālistiem pastāstīja VRS priekšnieka vietnieks dienesta organizācijas jautājumos Ivars Ruskulis.

Reģistrēšanās pārbaudes uz valsts nozīmīgākajiem autoceļiem notiks 24/7 režīmā sadarbībā ar Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savukārt uz mazākas nozīmes ceļiem personas plāno pārbaudīt Valsts policija.

No 12.oktobra visiem, kuri ieceļo Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa vietnē "covidpass.lv". Tāpat atgādinām, ka personām, kas ieceļo Latvijā no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 50, jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Ukrainas mediji ziņo, ka Krievijas karavīri sākuši uzbrukumu Ukrainas armijas daļai Krimas ostas pilsētā Sevastopolē.

Ukrainas jūras spēku mācību bāzei uzbrūk aptuveni 300 cilvēki pilnā kaujas gatavībā īpašo uzdevumu vienības formās, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz avotiem Ukrainas robežsardzē.

Uzbrucēju grupas komandieris paziņojis, ka saņēmis Krievijas Aizsardzības ministrijas pavēli ieņemt armijas daļu.

"Ukrainas robežsardze uzsākusi ārkārtējus pasākumus, lai nepieļautu jūras spēku bāzes un kuģu sagrābšanu. Visi kuģi pēc kaujas trauksmes izsludināšanas iziet jūrā," teikts robežsardzes paziņojumā.

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Pirmais žoga posms uz Latvijas-Krievjas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā.

Uz Latvijas-Krievijas robežas paredzētā žoga minimālais augstums virs zemes būs 2,70 metri, ieskaitot dzeloņstieples, un šis žogs nebūs viegli pārkniebjams, nesen žurnālistiem pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Šogad robežsardze noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem eiro, ar kuriem paredzēts žogu uzbūvēt 24 kilometru garumā. Kopumā tuvākajos gados žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Pēdējā mēneša laikā uz Latvijas-Krievijas robežas Terehovas robežkontroles punktā izveidojušās automašīnu rindas. Savu kārtu izbraukšanai no Latvijas vidēji gaida 20-30 vieglās automašīnas un 20-50 kravas automašīnas, informēja Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Automašīnu rindas pieaug rīta un vakara stundās, jo cilvēki plāno izbraukšanu vēsākā diennakts laikā, kā arī brīvdienās. Vidējā transportlīdzekļu plūsma ir 15-20 automašīnas stundā, un robežpārbaudes notiek visu diennakti bez pauzēm un pārtraukumiem.

Lai mazinātu rindas Terehovā, robežsardze iesaka izbraukšanai no valsts izvēlēties blakus esošos robežkontroles punktus - Grebņevas (ceļš Rēzekne - Pleskava) vai Pāternieku (ceļš Daugavpils-Vitebska).

Robežsardze atgādina, ka humānu apsvērumu dēļ bērniem, invalīdiem un slimiem cilvēkiem ir iespēja šķēsot robežu ārpus kārtas.

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Ministru kabinets (MK) otrdien atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no trešdienas, 13.marta, līdz 12.septembrim.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.

Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.

Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu par piesardzības pasākumiem pret Āfrikas cūku mēri un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, lai nepieļautu tā izplatīšanos Latvijas teritorijā, un atbalstīja papildus līdzekļu piešķiršanu šās infekcijas slimības profilaksei, informē MK.

Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanai robežšķērsošanas vietās uz Latvijas ārējās robežas un tirgū valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Zemkopības ministrijai piešķīra 461,2 tūkstošus eiro, Finanšu ministrijai – 839 tūkstošus eiro un Iekšlietu ministrijai – 52,7 tūkstošus eiro.

Par piešķirtajiem līdzekļiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde (MP) un Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze (VR) īstenos papildus profilakses pasākumus robežšķērsošanas vietās uz Latvijas ārējās robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

Pamatojoties uz Igaunijas kompetento iestāžu sniegto informāciju, Latvijas Valsts robežsardze informē, ka Igaunijas Republika no š.g. 31.augusta plkst.14:00 līdz 3.septembra plkst.23:59 atjaunos robežkontroli uz Igaunijas Republikas iekšējām robežām.

Minētajā laika posmā Latvijas - Igaunijas robežu būs atļauts šķērsot, uzrādot derīgus ceļošanas dokumentus, izmantojot zemāk minētās robežšķērsošanas vietas: Veclaicene (Murati), Ape (Vastse - Roosa), Valgas dzelzceļš, Valgas pilsēta (Valga-3, Valga-2, Valga-1), Omuļi (Holdre), Rūjiena (Lilli), Ipiķi (Moisakula), Ainaži (Ikla un Vecā Ikla), kā arī ostā un lidostā.

Igaunija atjaunos kontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām sakarā ar ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti, lai garantētu sabiedrisko kārtību un nacionālo drošību.

Pagājušajā gadā izņemto nelegālo akcīžu preču rezultātā novērsts kaitējums valstij 20 miljonu eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, par kuriem trešdien informēti Saeimas deputāti.

Kopumā VID, policija un robežsardze konstatējuši un izņēmuši 130,1 miljonu cigarešu, 383,4 tūkstošus litru degvielas, kā arī 107,12 litrus alkohola. Par nelikumīgajām darbībām pērn uzsākti 859 kriminālprocesi, kā arī sastādīti 5118 administratīvā pārkāpuma protokoli.

VID secinājis, ka pagājušajā gadā samazinājies pa dzelzceļu ievesto cigarešu kontrabandas gadījumu skaits. Izplatītākās kontrabandas metodes pa dzelzceļu bijušas cigarešu slēpšana zem oglēm un piestiprināšana pie vagonu rāmja. Turpinoties tendence legāli saražotu cigarešu nelikumīgai realizācijai Eiropas Savienības (ES) tirgū - iepriekš eksportam pieteikto legāli saražoto cigarešu neizvešana, fiktīvi nokārtojot izvešanas formalitātes uz Latvijas un trešās valsts robežas. Tāpat novērots, ka cigaretes izved uz Skandināvijas valstīm, kur cenas ir augstākas nekā Latvijā.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Latvijas uzņēmums Atlas Aerospace nācis klajā ar jaunu produktu grupu - izlūkdienestu droniem, kuru tirdzniecība sākotnēji tiks uzsākta ASV. Iepriekš uzņēmums jau informēja par izstrādāto dronu Erida, kura tirdzniecība tiks uzsākta šī gada jūlijā.

Atlas PRO tehniskie dati ir sekojoši: drona lidojuma ilgums 3 reizes ilgāks nekā entuziastu vajadzībām ražotie, tas ir vairāk nekā viena stunda, savukārt lidojuma rādiuss ir neskaitāmas reizes apjomīgāks. Atlas Pro var aptvert 50 km rādiusu.

«Uzsākot pirmā produkta izstrādi, gan konceptuāli, gan idejiski, mēs saskārāmies ar tirgus segmenta iespējām, šajā gadījumā - dronu pielietojums drošības dienestiem. Lai atvieglotu un efektivizētu to darbību un ņemot vērā, ka tehnoloģiskie risinājumi šobrīd ir ļoti aktuāli, mēs esam radījuši dronu, kura kapacitāte un vadāmības funkcijas tiek pielāgotas un aktualizētas konkrētām drošības novērošanas vajadzībām.

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.

Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.

“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.