Reklāmu pārraidīšana Rīgas sabiedriskajā transportā aizķērusies aiz kara par patentiem.

Elektrības ikmēneša izmaksas drīz varētu palielināties

Sadales tarifi pieaugs vidēji par 20,8%

Bizness

Plaukst riskantie komersanti

Ekonomikas stagnācija vairojusi to gribētāju skaitu, kuri vēlas nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un kā zicpriekšnieki.

Infrastruktūra

Ziemeļu koridoru pēta un pēta

Līdz šim par Rīgas Ziemeļu koridoru veiktas jau 23 izpētes un tām iztērēti 3,5 miljoni latu no Rīgas domes līdzekļiem, neskaitot 50% ES līdz finansējuma.

Pasaule

Inflācija pasaulē nesnauž

Jau labu laiku tiek runāts par to, kādas sekas varētu būt lielvalstu īstenotajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, un kā vienas no tām ir inflācijas pieaugums attīstības valstīs.

Valsts ekonomiskās izaugsmes pamatā ir konkurētspējīgi komersanti, kuru sekmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas komercdarbības vides. Ekonomiskās krīzes rezultātā par nozīmīgu elementu Latvijas biznesa vidē kļuvis maksātnespējas process, jo būtiski pieaug maksātnespējas procesu skaits.

Pieaugot maksātnespējas procesu skaitam, aug arī spekulācijas par šo tēmu. Visizplatītākā no tām, ka ar maksātnespējas palīdzību komersanti atbrīvojas no saviem parādiem, pēc tam nodibina jaunu uzņēmumu un mierīgi turpina darbu. Daļēji šādam apgalvojumam var piekrist, jo maksātne-spējas procesu administratoru praksē ļoti izplatīta ir parādība, kad komersants pirms maksātnespējas pieteikšanas dažādos veidos atbrīvojas no saviem aktīviem, lai pie tiem netiktu kreditori. Tas ir pilnīgi saprotami, jo, saskaroties ar nopietnām finansiālām problēmām, pirmais, par ko domās komersants - kā «glābt savu ādu». Tādēļ maksātnespējas pieteikuma iesniegšana tiek novilcināta pēc iespējas ilgāk, centīgi slēpts uzņēmuma patiesais finansiālais stāvoklis, nereti pat sperti pavisam radikāli soļi, tādi kā dokumentu viltošana u. tml.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

bezdarbs + demogrāfija + uzņēmējdarbības panīkums + sociālā budžeta uzkrājumu izsīkšana jau 2012.gadā neizbēgami prasīs kardinālas reformas pensiju sistēmā.

Kafijas cena jau dubultojusies un drīzumā kāps vēl

Latvijā kafijai ir akcīze, kaimiņiem - nav, tā Melnās kafijas ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Enerģētika

Jaunie tarifi dzen stūrī

Regulators apstiprinājis jaunos elektrības tarifus ar kāpumu līdz 40%. Tomēr īstais «pārsteigums» patērētājus gaida tajā brīdī, kad būs jāsāk norēķināties pēc jaunajiem tarifiem, jo pašlaik izmaksu precīzu pieaugumu neviens nevar vai negrib pateikt.

Transports&Loģistika

Domē iestrēgst Rīgas ostas pārvietošanas projekts tuvāk jūrai

Vienu no lielākajiem augļu un dārzeņu pārstrādātajiem SIA Spilva šogad būtiski ietekmējis dramatisks izejvielu kāpums. Spilvas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Pārtikas Uzņēmumu Federācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena uzskata, ka izmaksu optimizācija jau sasniegusi galējo robežu. Viņasprāt, pircējiem vairāk jāsolidarizējas ar vietējiem ražotājiem, pērkot vietējo preci.

Jautāta, kā izejvielu cenu kāpums ir ietekmējis Spilvu, viņa norāda: «Ietekme ir, un gada beigās bijām spiesti palielināt cenas tiem produktiem, ko skāris būtisks izejvielu cenu kāpums. Eļļai cenas augušas gandrīz dubultā, bet majonēze satur ap 60-70% eļļas, līdz ar to cenas bija jāmaina. Arī daudzām ogām un augļiem cenas kāpa sausuma un sliktās ražas dēļ, piemēram, brūklenes sadārdzinājās no 1,30 līdz 2,30 Ls, un prognozes liecina, ka tās varētu augt līdz 3 Ls/kg. Arī stikla taras cena augs par 4-5%, kakao cenas trīskāršojušās. Visvairāk mūs skāra situācija ar mārrutkiem, jo vasara bija sausa un karsta, un mārrutku saknes Latvijā neizauga; esam nopirkuši visu no Latvijas zemniekiem, bet tagad, pērkot no Vācijas, cena ir dubultojusies.»

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Zivju iela Liepājā daudziem asociējas ar Latvijas 1. rokkafejnīcu, taču ieliņas īpatnējais šarms un potenciāls nav pilnībā novērtēts.

Līkumotā Zivju iela ir otra apzināti izveidotā gājēju iela Liepājā un stiepjas paralēli pirmajai – Tirgoņu ielai. Agrāk Zivju ielas vienā galā, Kuršu laukumā, rosījās zivju tirgus, no tā arī ielai ticis nosaukums. Laukumu starp Zivju, Kungu un Stendera ielu kopš 18. gs. sauca par bodīšu laukumu. Tagad te ir mūziķu slavas aleja, rokkafejnīca, bet apkārtējo namu pirmajos stāvos tirgotāji mainās tik bieži, ka grūti izsekot līdzi.

Tikpat dažādi kā gājēji ir arī veikaliņi Zivju ielā – sākot no Ķīnā ražotiem apaviem un otro roku apģērbiem, beidzot ar slavenu zīmolu šikbodi un seksšopu jeb intīmsalonu Ēdene, kurš lepojas ar 17 gadu darbības stāžu. Zivju iela saindē ar radošuma bacili – te notiek atraktīvi sarīkojumi, mēģina eksistēt netradicionāli komersanti, un arī visikdienišķāko preču pārdevēji pūlas piešķirt savai bodei kādu neparastu akcentu.

ES noteikumi kavē 104 milj. eiro izmantošanu Latvijas uzņēmumu kreditēšanai.

No atbalsta pasākuma, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopumā kredītu veidā ir pieejami 104 milj. eiro (73,1 milj. Ls), pagaidām aizdevumu saņēmušas vien dažas kompānijas, lai gan šī finanšu instrumenta ieviešana sākusies jau pērnā gada pavasarī.

Aizdevumiem paredzētos līdzekļus Latvijā pārvalda SEB banka (30 milj. eiro) un Swedbank (22 milj. eiro). Atbildīgo institūciju noteiktās prasības kredītu saņēmējiem ir pārlieku stingras, jo sevišķi tas attiecas uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās.

Eiropas investīciju fonda (EIF) Reģionālā biznesa attīstības Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Greiams Koups atzīst, ka virkne dažādu ierobežojumu kredītu došanai kavē banku iespējas izsniegt Eiropas investīciju fonda līdzfinansētos aizdevumus, bet prasības uzņēmumiem varētu tikt mīkstinātas tuvākajā laikā.

Latvijā aizvien vairāk uzņēmumos tiek veiktas programmnodrošinājuma legalitātes pārbaudes.

Pretēji bažām, ka ekonomiskās krīzes laikā datorpirātisma līmenis Latvijā varētu pieaugt, tomēr tas nav noticis. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā datorpirātisma līmenis 56% apmērā ir saglabājies nemainīgs, DB norāda datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas izpilddirektore Sanita Meijere. Latvijā datorpirātisma līmeni galvenokārt «palīdz uzturēt» mājas lietotāji un mazie komersanti. Policijas pašmērķis nav ķert šos mājas lietotājus, bet mazināt nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, DB skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, uzsverot, ka policija attiecībā uz mājas lietotājiem vairāk uzrauga viņu veiktās aktivitātes dažādos failu apmaiņas serveros. Programmnodrošinājums mājas lietotāju vidū visbiežāk tiek pārbaudīts privātpersonām, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, grāmatvedību, projektēšanu, fotografēšanu u.c.

85,3% TOP 500 uzņēmumu nodrošinājuši labu maksātspēju, liecina SIA Creditreform Latvijā veiktais pētījums par Latvijas 500 lielāko uzņēmumu maksātspēju.

TOP 500 uzņēmumu grupā nostiprinājušies tie komersanti, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bija virs septiņiem miljoniem latu. Lielākā daļa šo uzņēmumu biznesu attīstījuši daudzu gadu garumā un sekmīgi nostiprinājušies noteiktos tirgus segmentos, vairākums spējuši arī nodrošināt un saglabāt pietiekami stabilu finansiālo stāvokli, secināms pēc SIA Creditreform Latvijā uzņēmumu kredītspējas risku vērtēšanas sistēmas CrefoScore datiem.

Savukārt tādu, kuru maksātspējas vērtējums atbilst vidēja riska vai nedaudz zem vidējā riska līmeņa arī nav mazs - 11% no to kopējā skaita. Gada laikā lielākie uzņēmumi nostabilizējušies. Uzņēmumi, kuriem iepriekšējos gados maksātspēja bijusi laba, arī šogad tā ir tik pat stabila vai uzlabojusies. Savukārt tie uzņēmumi, kuru maksātspēja pērn sasvārstījusies, ir vai nu tikuši atpakaļ ierindā vai arī saskārušies ar maksātnespējas problēmām.

Lombardu un ātro kredītu sniedzēju tirgus ir jāsakārto, tomēr plānotās normas nozarei ir pārāk drastiskas, kas nepatīkami var skart arī patērētājus.

Pirmo reizi! Dienas bizness izveidojis lielāko lauksaimniecības kooperatīvu TOP20.

Prognozes

Patēriņš nav pievilcīgs

Lai arī šogad Latvijā tiek prognozēts privātā patēriņa pieaugums par 3,5%, aptaujātie komersanti minēto pieaugumu apšauba.

Investors

Nosauc labākos uzņēmumus

Ikgadējā biržas gada balvas Baltic Market Awards pasniegšanā pirmo vietu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs saņēmis Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums Teo LT.

Pārtika

Cenu kāpums neizbēgams

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Lemberga lietā vienota viedokļa nav

Ekspertiem pretēji viedokļi par to, vai LR Uzņēmumu reģistram būtu jāīsteno Lielbritānijas tiesas lēmums.

Infrastruktūra

Hanzas tuneļa projekts apstiprināts

Rīgas dome apstiprinājusi Hanzas šķērsojuma variantu, kas paredz izbūvēt īso tuneli no Eksporta ielas līdz Ķīpsalai un tad tiltu līdz Daugavgrīvas ielai.

Viedokļi

Aleksandrs Makijenko, IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs: Būtu jāsaprot, ka pensionēšanās vecumu nevar palielināt mūžīgi.

Tirgvedība

Reklāmai jābūt ļoti vienkāršai

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

Nebanku kreditētāju licencēšanas mērķis ir arī tirgus dalībnieku skaita samazināšana, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

To otrdien valdības sēdē, kurā tika apspriesti nebanku kreditētāju - tā dēvēto ātro kredītu un lombardu - licencēšanas nodevu apmēru paziņoja Ekonomikas ministrijas (EM) vadība, proti, ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

DB jau vairākkārt (piem., 21.01.2011.) vēstījis, ka ātro kredītu izsniedzējiem un lombardiem par licences saņemšanu būs jāmaksā 50 tūkst. Ls, bet par licences pārreģistrāciju - 10 tūkst. Ls gadā.

Sākotnēji pati EM bija piedāvājusi nodevu par licences saņemšanu noteikt 10 tūkst. Ls apmērā, bet nodevu par licences ikgadējo pārreģistrāciju - 1 tūkst. Ls apmērā. Skaidrojot iemeslus, kādēļ nodevas plānots noteikt ievērojami lielākas, A. Kampars un J. Pūce uzsvēra: tāda esot nozares politika.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).