Jaunākais izdevums

Izaugsmes atsākšanos būtiski ietekmēs demogrāfiskā tendence - darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā, radot papildu problēmas, žurnāla Kapitāls jūnija numurā prognozē IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Ir pazīmes, ka ASV lejupslīdes zemākais punkts ir sasniegts, kas dod cerības uz stabilizācijas un augšupejas periodu.

«Lai arī pēdējā gada laikā ir valdījusi histērija par kapitālisma bojāeju, ziņas par tā nāvi ir stipri pārspīlētas. Vienkārši līdzsvara punkts mūžīgajā balansēšanā starp pilnīgi nekontrolētu mežonīgā tirgus visatļautību un vispārējas valsts kontroles stagnāciju tiks uz laiku mazliet pabīdīts lielākas regulācijas virzienā,» vēsta Ģ. Rungainis. «Atjaunojoties optimismam Amerikas tirgos, pieaugs patēriņš, kas savukārt ļaus situācijai uzlaboties eksportētājvalstīs - sākumā Eiropā un Japānā, tad Ķīnā un citās Āzijas valstīs.»

Rungainis prognozē, ka vieglāk kļūs arī Latvijas eksportētājiem un tas būs vēl viens pluss, kas darbosies mūsu lejupslīdes apstādināšanā un izaugsmes atjaunošanā. «Latvijā, spriežot pēc šodien zināmiem datiem, nākamā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī lielam kritumam vairs nevajadzētu būt. Un, ja bankas būs veikušas visus uzkrājumus un norakstījušas sliktos aktīvus 2010.gadā, no 2011.gada otrā ceturkšņa vajadzētu iestāties stabilizācijai ar izaugsmes atjaunošanos 2012.gada pavasarī,» norāda G. Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd izskatās, ka Latvija turpina lēni drāzties iekšā sienā – valsts zaudē iedzīvotājus, bet izglītības sistēma ražo nepietiekami kvalificētus cilvēkus – lieliskus gultu klājējus, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Raidījumā Dienas rīts Ģ. Rungainis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmas saražotie cilvēki varbūt ir lieliski gultu klājēji un sēņu lasītāji, bet nav matemātiķi, fiziķi un ķīmiķi.

Tāpat viņš norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums apstiprina Latvijas statusu kā valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļiem, bet nākotnē vajadzētu nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu, kā arī risināt demogrāfijas jautājumus. «Ilgtermiņā valsts, kas zaudē 1,2% iedzīvotāju gadā nevar cerēt uz ekonomikas attīstību. Līdz ar to jābūt politikai, kas to reversē. Šobrīd izskatās, ka turpinām lēni drāzties iekšā sienā,» sacīja Ģ. Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Hipotēku bankas komercaktīvu pievienošana varētu celt Citadeles vērtību

NOZARE.LV, 06.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercaktīvu pievienošana varētu celt AS Citadele banka (Citadele) vērtību, atzina investīciju baņķieris IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, ja aktīvu pārnešana tiks veikta pareizi, valstij vajadzētu iegūt vienu, bet spēcīgāku, lielāku un arī efektīvāku banku, samazinot strādājošo cilvēku skaitu un kopējo biznesa sistēmu padarot efektīvāku.

Rungainis atzinīgi novērtēja sāktās diskusijas par abu valstij piederošo banku komercaktīvu apvienošanu, jo šis jautājums bijis jārisina jau pirms diviem gadiem, kad valsts īpašumā nonāca AS Parex banka.

Tā kā portfeļu integrācijas procesam no lēmuma pieņemšanas brīža būšot nepieciešams vismaz gads, Rungainis pieļauj, ka tas dos iespēju politiķiem novilcināt Citadeles pārdošanu, ar kuru jau patlaban, šķiet, neviens nesteidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: ātro kredītu radītās problēmas aizliegumi nerisinās

LETA, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: lielākajai daļai pašvaldību ir jātaisās ciet

Dienas Bizness, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, Latvijas Universitātes (LU) forumā Latvijas attīstības ārējie faktori sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš vērsa uzmanību, ka pilsētai, lai tā veiksmīgi piesaistītu investīcijas un cilvēkkapitālu, jābūt tādai, kāda šobrīd Rīga nav. Piemēram, Rīga šobrīd ir politiskā pretfāzē» ar valsti un tā vienkārši nav pievilcīga, uzskata Rungainis. Viņš uzskaitīja vairākus mērķus, kas Rīgai būtu jāsasniedz, lai kļūtu par pievilcīgu pilsētu.

«Ir jābūt mērķim Rīgai būt vienai no desmit pilsētām, kur ir labākie dzīvošanas apstākļi. Rīgai jābūt arī Top10 «gourmet» galamērķim, vienam no Top10 Eiropas izglītības centriem, lai piesaistītu jaunus un izglītotus cilvēkus, nevis pabalstu meklētājus. Tāpat Top10 kultūras galamērķim. Svarīgi, lai lidosta Rīga iekļūst 40 Eiropas lielāko lidostu vidū. Ja būs spēcīga lidosta, Rīga attīstīsies un veidosies,» pārliecināts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: Mūsu nauda ir brīnišķīga, bet ekonomiski un monetāri - eiro surogāts

Nozare.lv, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas apjomi valsts iepirkumos, vismaz attiecībā uz lielākajiem projektiem, samazinās, uzskata investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

"Es personīgi domāju un man ir sajūta, ka ejam pareizajā virzienā un kukuļdošanas īpatsvars mazinās," atzina Rungainis, pieļaujot, ka, iespējams, tas ir tikai krīzes iespaids, jo daudzi uzņēmēji ir gatavi konkurēt ar zemākajām cenām un ievērojamas pārmaksāšanas gadījumu skaits ir sarucis. Turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība patlaban zināmā mērā esot paralizēta.

Korupcijas turpmākai izskaušanai, viņaprāt, valstij ir jāpalielina pārskatāmība, bet korupcijas apkarotājiem jāturpina labi darboties.

Rungainis atgādināja, ka kukuļņemšana un došana nav raksturīga protestantu valstīm un arī Ziemeļvalstīm, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Rungaiņa vērtējumā, korupcijas tradīcijas Latvijā ir saistītas ar mūsu vēsturisko atrašanos PSRS, kuras bloka valstīs korupcija ir dziļāka un arī ar nopietnākām saknēm. Tāpēc viņš pieņem, ka, turpinoties paaudžu nomaiņa, kukuļdošana Latvijā samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā iepriekšējais neilgtspējīgais attīstības posms bija saistīts ar nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozaru un ar tām saistīto – loģistikas, celtniecības, arhitektūras un citu izaugsmi, taču tas nevar būt par pamatu šā brīža situācijas risināšanai.

Latviju no krīzes izvilks jau eksistējošās nozares, bet jāmeklē arī jaunas iespējas, tā uzskata IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

«Šobrīd visās nozarēs notiek rosība, tostarp arī lauksaimniecībā ir ko darīt, taču šajā sektorā nepieciešamas strukturālas izmaiņas. Lauksaimniecība ir nozare ar potenciālu, bet tā neizvedīs valsti no krīzes, jo nozarei vajadzīga lielāka pievienotā vērtība. Jāatceras, ka Latvija nekad nebūs agrāra lielvalsts,» uzsver Rungainis.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: problēma nav politiķos, bet gan iedzīvotāju galvās

NOZARE.LV, 11.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu jau pāraudzis to stadiju, lai uzskatītu, ka visā vainojami politiķi, un domāju, ka fundamentāli problēma meklējama Latvijas vairākuma iedzīvotāju galvās, izglītībā un attieksmē,» norāda investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Patlaban nereti publiski izskan cerības, ka rudenī prognozējamās Saeimas vēlēšanas varētu kaut ko mainīt Latvijas politikā, tomēr Rungainis uzskata, ka problēma nav tik daudz politiķos, bet gan vēlētāju vairākumā, kas nav pietiekami kritiski un prasīgi.

«Tas ir mācību process, kas mums visiem ir pietiekami sāpīgs, jo no mūsu dzīves perspektīvas tas notiek pārāk lēni,» biznesa portālam Nozare.lv sacīja sacīja Rungainis, gan uzsverot, ka viņš nav politologs, tomēr, viņaprāt, politiskās situācijas maiņa vispirms prasa sabiedrības izglītošanos, kritiskāku pieeju politiķiem un viņu solījumiem.

«Tikmēr, kamēr būs pietiekami daudz vēlētāju, kuri uzskatīs, ka, slikti apsaimniekojot visiem piederošos valsts īpašumus un naudas plūsmu un daļēji to kompensējot ar 5,5% iedzīvotāju darbu, valsts var attīstīties, atliks vien teikt - prātiņ, nāc mājās! Problēma nav politiķos, bet cilvēkos, kuri pavelkas uz kaut kādu sviestu,» atklāts bija Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rungainis: nodokļu nemaksātāji jāpadara par zagļiem un sabiedrības padibenēm

Dienas Bizness, 13.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības apziņā nodokļu nemaksātāji ir jāpadara no glamūrīgiem shēmotājiem par zagļiem un sabiedrības padibenēm, tādu risinājumu cīņai pret ēnu ekonomiku iesaka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Sabiedrības uzskatu maiņa, padarot darbību nelegālajā ekonomikā un nodokļu nemaksāšanu par kaunpilnu nodarbi, skaidra, saprotama un efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, kā arī burkāns un pātaga uzņēmējiem nodokļu maksāšanā - šie trīs darbības virzieni Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu ministrijas (FM) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) organizētajā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā: Kā iedegt gaismu? prezentācijās un diskusijās tika minēti kā galvenie veidi cīņai ar ēnu ekonomiku, informē Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rungainis rosina samazināt darbaspēka nodokļus, bet par nemaksāšanu bargi sodīt

LETA, 06.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis rosina valstī samazināt darbaspēka nodokļus un palielināt sodus par to nemaksāšanu.

Intervijā laikrakstam Diena Rungainis pauž viedokli, ka darbaspēka nodokļu nesamazināšana ir noziegums pret latviešu tautu. Viņaprāt, darbaspēka nodokļu samazināšana būtu otrais solis pēc naudas došanas partijām.

Pēc Rungaiņa domām, darbaspēka nodokļi ir jāsamazina no pašreizējiem 47-48% uz pusi. Vienlaikus ir jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu - jāliek cietumā uzņēmumu vadītāji un grāmatveži, kuri krāpjas. "Pašlaik puse no Latvijas ekonomikas nemaksā nodokļus. Ir jāpanāk situācija, ka nodokļus nemaksā tikai 8-12 procentu, kas ir noziedznieki burtiskā nozīmē: kontrabanda, prostitūcija, narkotikas utt. Kamēr vēl būs 35-40%, kas nodokļus nemaksā, mēs te neko jēdzīgu neuzbūvēsim," uzskata Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas sektora pienesums tautsaimniecībai ir 105,5 milj. Ls, bet tas prasa arī arvien jaunus valsts ieguldījumus, šodien raksta Dienas bizness

Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010. gadā ir radījis 105,5 milj. Ls pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā. Šo pētījumu šodien prezentēs ļoti augstā līmenī, pieaicinot gan vairāku Latvijas ministriju pārstāvjus, gan IATA viceprezidentu Rafaelu Švarcmani, Lidostas Rīga vadītāju Arni Luhsi un airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kā arī citus ekspertus. Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie cipari īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, ir noprotams, ka tas lielā mērā kalpo nacionālā aviopārvadātāja airBaltic interesēm un ļauj pamatot esošos un nākošos valsts ieguldījumus airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tūlīt Lietuvu sagaida tās Parex, kas ir Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana, kuras ekonomiskais efekts ir salīdzināms ar Parex efektu Latvijā,» uzskata IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Šādu viedokli Ģ. Rungainis paudis LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Ignalinas AES tiks slēgta 2009. gada 31. decembrī, kas radīs 1300 MW jaudas deficītu visā reģionā. Ignalinas demontāža, kas pēc Eiropas Savienības nostādījuma skaitās nedroša AES, izmaksās 1 miljardu eiro.

«Tas, ka Lietuvā un Igaunijā nav bijušas līdzīgas situācijas (kā ar Parex bankas pārņemšanu Latvijā – red.), parāda tikai vienu – ka Lietuva un Igaunija ir bijušas mazāk veiksmīgas šī finanšu biznesa attīstībā. Mēs esam guvuši labumus no šā sektora attīstības, bet gūstam arī zināmus mīnusus šādā krīzes momentā,» paudis Ģ. Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un tā izvietojuma blīvumu, jaunu vilcienu iepirkums tādā apjomā, kāds bija paredzēts, Latvijai vispār nav nepieciešams, norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

«Pie visiem šiem demogrāfiskajiem faktoriem pārvadājumi ar autotransportu būtu daudz izdevīgāki un dzelzceļš nebūs konkurētspējīgs. Autotransports ir daudz elastīgāks, ir vieglāk mainīt tā izmēru, maršrutu tīkla plānojumu, kustības sarakstu un tamlīdzīgas lietas,» uzskata Rungainis.

Viņaprāt, lietderīgāk būtu investēt samērā nelielas summas - desmit līdz 20 miljonus latu esošā pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanā, nevis pirkt lielu daudzumu jaunu vilcienu. Iespējams, varētu pirkt arī jaunus vilcienus, taču daudz mazākā daudzumā, nekā bija plānots, pieļauj Rungainis.

Jautāts, kādiem mērķiem varētu izmantot jauno vilcienu iepirkumam paredzētos 100 miljonus latu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, Rungainis sacīja, ka ir vesela virkne citu infrastruktūras projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušais ierosinājums noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī kā brīvdienu būtu bezatbildīgs un Latvijas ekonomikai radītu simtos miljonu latu mērāmu kaitējumu, komentēja investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzsver, ka, ieviešot Latvijā to brīvdienu režīmu, kāds patlaban vērojams Krievijā, un, ņemot vērā lielo krievu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā, ekonomika varētu tikt paralizēta uz nedēļu - no Jaungada līdz 7.janvārim.

«Ekonomika būtu mazefektīva, jo tauta būtu paralizēta gadumijas dzeršanā,» uzskata Rungainis, piebilstot, ka «tie, kuri patlaban par šo ideju bezatbildīgi spriež, ir vai nu vientieši vai kaitnieki».

Eksperts akcentē, ka šo svētku noteikšana par brīvdienu kalpotu kā nopietns signāls investoriem, kuri patlaban varētu izvērtēt, kurā no Baltijas valstīm izvērst savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: Otkritie Latvijas ekonomikai radīs lielāku pienesumu nekā GE Money

NOZARE.LV, 01.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS GE Money Bank Latvijas finanšu tirgum nespēja vai negribēja sniegt pievienoto vērtību, bet Krievijas banka Otkritie ir pietiekami liela un nopietna, lai to izdarītu, radot lielāku labumu arī Latvijas ekonomikai kopumā, uzksata investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzskata, ka krievu kapitāla ienākšana Latvijas finanšu sektorā ir pozitīva tendence, jo Latvijas ģeogrāfiskais novietojums Rietumvalstu bankām nav tik interesants. Tāpēc, mēģinot Rīgu veidot par reģiona finanšu centru, Krievijas un NVS valstu klātbūtne esot ļoti svarīga.

Viņaprāt, tas, ka Krievijas bankas Rīgu un Latviju izmanto kā placdarmu savai attīstībai Eiropas Savienībā (ES), mums sniedz tikai ieguvumus, jo nodrošina darbavietas un veido papildu ienākumus ekonomikai.

Vienlaikus Rungainis arī norādīja, ka finanšu tirgus uzraugam līdz ar spēlētāju skaita pieaugumu palielinās darba apjomi, bet, ņemot vērā, ka bankas pašas maksā par to uzraudzību, regulatoram ir visas iespējas attīstīt savas spējas un stiprināt savu kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: Baltkrievijas rubeļa devalvācija Latviju būtiski neietekmēs

LETA, 23.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rungainis: Latvijā rūpnīcas ir viegli aiztaisīt, grūti ir piesaistīt naudu un tās atvērt

Dienas Bizness, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas un Baltijas valstu reģiona ietvaros viegli ir rūpnīcu aiztaisīt – grūti ir piesaistīt investīcijas un rūpnīcu atvērt. Es domāju, ka ir jāskatās un jāmēģina atrast risinājums, iespējas, ņemot vērā to, ka valsts jau ir devusi garantijas un dažādas ar valsti saistītas institūcijas arī ir iesaistītas,» saka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā 900 sekundes norādīja - ja Liepājas metalurga gadījumā netiek konstatētas kādas akcionāru ļaunprātības un uzņēmuma īpašnieki pieļauj iespēju valstij palielināt līdzdalību uzņēmumā, tad šai «lietai ir nopietni jāpieiet».

Rungainis uzsvēra, ka Liepājas metalurgam ir būtiska līdzdalība Latvijas eksporta/importa bilancē, darba tirgū un zināmā mērā arī valsts attīstībā, jo ir zināms, ka metāllūžņi Latvijā ir un būs, turklāt tie tiek saražoti katru dienu. «Rūpnīcas, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi, caurmērā ir konkurētspējīgākas, turklāt tehnoloģiju ziņā Liepājas metalurgs šobrīd, pēc modernizācijas, varētu teikt, ir mūsdienīgākais uzņēmums Eiropā un, iespējams, viens no mūsdienīgākajiem pasaulē,» saka Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru