Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Uzreiz pēc intervijas LD profesors Stēns Stenders tika aizvests uz policijas iecirkni, lai sniegtu liecību par saviem izteikumiem vafeļskandālā. Profesors atzīst, ka piepildījies viņa ļaunākais murgs.

Šis dāņu biomediķis ir viens no atzītākajiem savas nozares profesionāļiem, kas jau 30 gadus cīnās pret sirds slimību izraisītajiem. Viņš jau gadiem ir McDonald's bieds. Laboratorijas kļūdaino rezultātu paziņošana Latvijas televīzijā par transtaukskābju daudzumu Selga vafelēs nopietni iedragājusi viņa reputāciju.

Vai tagad, kad ir noskaidrojies, ka Selga vafelēs nav tik daudz transtaukskābju, un vienam no iecienītākajiem Latvijas uzņēmumiem ir nopietni iedragāta reputācija, jūtaties vainīgs, ka izdarījāt to, ko izdarījāt?

Man ir ļoti žēl, ka es nosaucu šo skaitli – 44%. Žēl, ka mani maldināja, un žēl, ka nosaucu nepamatotu taukskābju daudzumu NP Foods produktā. Bet esmu priecīgs, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek tirgots produkts, kas satur 44% transtaukskābju. Šajā brīdī gan sākas strīds, jo Selga vafeles satur vairāk nekā 2% transtaukskābju. Runa ir par vienībām, ko var pasniegt dažādos veidos – cik daudz transtaukskābju ir gramā, 100 gramos vai kādā citā daudzumā produkta. Bet produkts satur ogļhidrātus, ūdeni un taukus. Parasti transtaukskābes nerēķina produkta daudzumā, bet gan tauku daudzumā. Ja 100 gramos produkta ir 25 g tauku, tad 1,5 % transtaukskābju no 100 gramiem produkta ir aptuveni 6% transtaukskābju no tauku daudzuma.

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Veikalu tīkls Rimi Latvia no tirdzniecības izņēmis visu Polijas uzņēmuma Magnolia ražoto produkciju - vafeles Poesia, jo ražotājs izplatījis informāciju, ka vafeles varētu neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām.

Kā ziņots, 23.janvārī Polijas konditorejas izstrādājumu ražotājs Magnolija no tirdzniecības atsaucis deviņu veidu vafeļu izstrādājumu partiju, jo tam radušās aizdomas, ka to ražošanā izmantots piesārņots piena pulveris. Neoficiāla informācija liecina, ka piena pulveris atradies maisā, kurā iepriekš uzglabāta žurku inde, raksta nozare.lv.

“Uzreiz pēc informācijas saņemšanas no Polijas ražotāja visos Rimi tīkla veikalos tika apturēta vafeļu Poesia tirdzniecība. Patlaban gaidām situācijas detalizētu skaidrojumu no ražotāja. Savukārt tos pircējus, kuri līdz 17.janvārim Rimi un Supernetto veikalos iegādājās vafeles Poesia ar piena krēma pildījumu (partijas numurs 2-0805-060913 un 2-0806-060913),aicinām atdot preci tuvākajā veikalā, apmaiņā pret preci saņemot iztērēto naudu," norādīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Laima saņēmusi pirmo neatkarīgo atzinumu par transtaukskābju saturu Selga vafelēs, kas uzrāda 1,55% trans- tauksskābju produktā.

Sākumā laboratorijas rezultāti uzrādīja 44 % transtaukskāpju, kas vēlāk tika koriģēti uz 9 %.

Par to DB informē NP Foods Kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga. Atzinumu veicis pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR Latvijā. Saņemtie testa rezultāti apliecina, ka tās pilnībā atbilst Dānijas paaugstinātajām prasībām, kā minējis dāņu profesors Stenders. Pēc dāņu profesora paziņojuma par Selga vafeļu īpašo kaitīgumu a/s Laima iesniegusi minētās vafeles vairākās neatkarīgās laboratorijās Latvijā un ārvalstīs. Vafeles Selga tiek sekmīgi eksportētas uz tādām ES valstīm kā Vācija, Lielbritānija, Īrija.

Uzņēmumi jau sākuši pielāgoties jaunajām normām, kas būs obligātas no 2018. gada vasaras

Kaut arī valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) sagatavoto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, izskan pamatotas bažas, vai plānu izdosies īstenot dzīvē. Pārtikas uzņēmumi jau labu laiku strādā pie izmaiņām receptūrās, tomēr uzsver – valdībai ir jāparedz papildu līdzekļi budžetā intensīvām kontrolēm, jo pretējā gadījumā noteikumi ir bezjēdzīgi. Valdības apstiprinātais projekts ir rezultāts vairāku gadu ilgām diskusijām. Transtaukskābes ir viens no galvenajiem iemesliem plašajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām, un līdz šim to līmenis Latvijā nopērkamajā pārtikā nav ticis kontrolēts vispār. Lielākā daļa sabiedrības par transtaukskābju eksistenci uzzināja 2011. gadā, kad kāds dāņu profesors Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma pavēstīja, ka uzņēmuma Laima ražotajās vafelēs Selga vienā paciņā ir 12 grami taukskābju. Viņš norādīja, ka to apēšana ir pielīdzināma desmit cigarešu izsmēķēšanai dienā. Laima neslēpa pārsteigumu par profesora izteikumiem un iesūdzēja viņu tiesā. Uzņēmums atzina, ka konkrētajās vafelēs ir viens no lielākajiem transtaukskābju līmeņiem, ja salīdzina ar citiem Laimā ražotajiem produktiem, tomēr tas nepārsniedz četrus gramus.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Latvijas Ārstu biedrība aicina Latvijas amatpersonas sekot Dānijas, Islandes un Šveices paraugam un noliegt transtaukskābju lietošanu uzturlīdzekļos.

Tauki ir vajadzīgi ikdienas uzturā, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo veicina aterosklerozes attīstību, līdz ar to paaugstinot infarkta un insulta risku, paziņojusi Latvijas ārstu biedrība(LĀB). Pēc biedrības vadības paustā, vislabākie tauki esot zivs tauki, ļoti labi tauki – olīveļļa, labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas.

Pie sliktajiem taukiem LĀB min dzīvnieku un piena taukus, kas uzturā būtu jāsamazinā. Taču vissliktākie tauki esot transtauki, kas veidojas augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura. LĀB norāda, ka pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Lai pārstātu spekulācijas ap un pret vienas vafeļu markas sastāvā konstatēto pārmērīgo transtaukskābju daudzumu, bet plašāk runātu par principu – ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši veselīgu uzturu kā veselīgas, garas un pilnvērtīgas dzīves pamatu – Latvijas Ārstu biedrība vēstulē aicina Ministru prezidentu, zemkopības ministru un veselības ministru no 2013. gada visiem produktiem ieviest prasības marķējumam, kurā tiek norādīts tauku sastāvs, izteikts procentos, gramos un kalorijās (norādot kopējo tauku daudzumu un paskaidrojot tauku veidu proporcionālo sadalījumu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki) 100 gramos produkta.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

AS Staburadze ražotnē šodien norisinājās vafeļu ar jogurta garšu Selga speciālizlaiduma bez transtaukskābēm prezentācija.

Db.lv jau rakstījis - šā gada 18.jūnijā dāņu profesors Stēns Stenders paziņoja, ka Laimas ražotās vafeles Selga ir kaitīgas cilvēka veselībai, jo tajās transtaukskābju saturs pārsniedz 44%. Taču pēc tam izrādījās, ka laboratorija, kas veica pētījumus, kļūdījusies un transtaukskābju daudzums vafelēs ir vien 9%.

AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmums NP Foods ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām vērsās Konkurences padomē un Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Starptautiskās komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa kļūdījusies, veicot analīzes «Selgas» vafelēs, informē laboratorijā, ziņo LTV ziņu dienests.

Sestdienas, 2011. gada 18. jūnija, vakarā profesors Stēns Stenders televīzijā paziņoja, ka NP-foods ražotajās vafelēs «Selga» trans-tauku daudzums no visiem taukiem ir 44%. Laboratorija koriģējusi analīžu rezultātu uz 9%.

Kļūdu bija pieļāvusi starptautiskas komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa, kas patiesi atvainojas par pieļauto kļūdu un nožēlo izraisītās sekas.

Profesors Stenders nožēlo, ka Eurofins viņu ir maldinājuši, bet uzsver, ka 9% trans-taukskābju ir joprojām ievērojami augstāks līmenis par 2%, kā pieļauts Dānijā, Austrijā, Šveicē un Islandē. Ārsts aicina Latviju pieņemt tādu pašu likumdošanu, lai samazinātu sirds slimību nevajadzīgo risku arī Latvijā.

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Pēc bēdīgi slavenā gadījuma, kad Latvijā ražotās vafelēs tika atklāts it kā pārāk liels transtaukskābju īpatsvars, aktualizējies jautājums par to, cik veselīgu pārtiku mēs vispār ēdam un vai nevajadzētu šajā jomā arī šeit ieviest pamatīgākus ierobežojumus - līdzīgi, kā tas jau ir vienā otrā ES valstī. Grūti pateikt, vai šis gadījums tiešām atgādinājis amatpersonām, tostarp veselības ministram Jurim Bārzdiņam atcerēties par attiecīgās problēmas esamību, vai arī šie cilvēki ir nojautuši, ka tā ir gana populāra tēma pirms gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām. Turklāt tik lielā mērā, ka ministrs pat izsaka gatavību atkal padarīt Latviju par pionieri kādu prasību ieviešanā. Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka par šo jautājumu ir jārunā.

Nenoliedzami daudzos gadījumos mēs nevaram būt apmierināti, redzot, kas tiek tirgots veikalos, turklāt attiecīgos produktus pilnā nopietnībā dēvējot par pārtiku. Palasot dažādu izstrādājumu sastāvu, vairāk gan pārņem sajūta, ka ir sanācis iegriezties nevis pārtikas veikalā, bet gan ķīmijas tehnoloģisko sasniegumu centrā. Taču nedrīkst būt tā, kā viena otra valsts institūcija jau ir izteikusies, ka transtaukskābju un dažādu citu vielu ierobežojumus Latvija varot ieviest vien atttiecībā uz vietējiem ražojumiem, kamēr vien noteiktu regulu nav pieņēmusi ES. Eiropā jau ir precedenti, kad, piemēram, Francija ir aizliegusi savā teritorijā reklamēt un tirgot populāru, citā ES valstī ražotu enerģijas dzērienu, jo tās atbildīgie dienesti nolēmuši, ka konkrētais produkts francūžiem nav dodams, jo ir vienkārši mēsls.

Viena no Baltijas lielākajiem cepumu ražotājiem SIA Adugs apgrozījums pērn palielinājies par 28% un sasniedzis 13,13 milj. Ls.

Pagājušā gada beigās uzņēmuma vadītājs Normunds Sala prognozēja ap 12 milj. Ls lielu pieaugumu, bet reālie rezultāti izrādījušies daudz labāki. Kompānija atradusi jaunus noieta tirgus un strādā Francijā, Skandināvijas valstīs un ASV, kur izdevies sākt darbu vienā no tirdzniecības ķēdēm. Šobrīd Adugs produkcijas eksports veido jau vairāk nekā 50% no saražotā.

Kompānija ražo vafeles, prjaņikus, cepumus - katru mēnesi ap tūkstoti tonnu produkcijas. Jāatgādina, ka arī krīzes – 2009. gadā Adugs izdevās palielināt apgrozījumu, kas tam ļāva izcīnīt vietu lielāko pārtikas ražotāju TOP 30, liecina žurnāla TOP 500 apkopotā informācija.

Kamēr veikalnieki Ziemassvētku tirdziņos Rīgā sevišķi gaida viesus no Krievijas, kas citu tūristu vidū izceļas ar īpašu dāsnumu, nesnauž arī tirgotāji Tallinā.

Ziemassvētku tirdziņā Tallinā vafeles var nopirkt par vienu eiro, Vana Tallin karstais dzēriens ar 20% alkohola saturu maksās divus eiro, dzēriens bērniem būs nopērkams par 2 - 2,5 eiro, savukārt maltīti varēs ieturēt par 3 – 10 eiro, par cenām Ziemassvētku tirdziņā informē Visit Estonia speciāli Krievijas tūristiem izveidotā kampaņas Atklāj Igauniju! (Открой для себя Эстонию) ietvaros.

Tiek ziņots, ka tirdziņš Tallinas vecpilsētā ir atvērts no 22. novembra un darbosies līdz 8. janvārim. Aplūkojiet Ziemassvētku tirdziņu Tallinā fotogalerijā augstāk!

Kampaņa fokusējas uz krievu tūristiem, un tās sauklis aicina ierasties Igaunijā, līdzi ņemot savus 75 draugus.

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

«Orkla Latvija» investējusi 800 000 eiro jaunas krāsns iegādē, kas paredzēta vafeļu plākšņu cepšanai.

Vafeļu plāksnes izmanto, lai ražotu «Laimas» vafeļu konfektes un «Selgas» vafeles, kā arī vafeļu tortes. Ieguldījums ražotnes attīstībā, iegādājoties modernu vafeļu cepšanas krāsni, veicina konkurētspēju un palielina ražošanas kapacitāti, kā arī samazina energoresursu patēriņu.

«Uzstādot jaunu, energoefektīvu vafeļu cepšanas krāsni, tiek radītas jaunas iespējas tālākai attīstībai un izaugsmei, kā arī uzlabojumi ražošanos procesos palīdz mums kļūt ilgtspējīgākiem, samazinot ietekmi uz vidi. Katrs no mūsu investīciju projektiem ir rūpīgi pārdomāts ilgtermiņa plāns ilgtspējīgas ražošanas attīstībai Latvijā,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

Cepumu ražotājas SIA Adugs īpašnieku vidū notikušas izmaiņas, savu daļu samazinot Kiprā reģistrētajam uzņēmumam SILOBRANDS LIMITED un par jaunu dalībnieci kļūstot Ritai Šnepstei, liecina pieejmā informācija Lursoft.

Savu daļu uzņēmumā samazinājusi Kiprā reģistrētā firma SILOBRANDS LIMITED, kurai kopš otrdienas, 16. augusta, pieder 90% daļu. Pirms tam Kiprā reģistrētā firma bija vienīgā SIA Adugs īpašniece.

Kopš 9. augusta 10% viena no lielākajiem Baltijas cepumu ražotāja pieder Ritai Šnepstei.

Jau vēstīts, ka SIA Adugs apgrozījums pērn palielinājies par 28% un sasniedzis 13,13 miljonus latu.

Jau ziņots, ka SIA Adugs ražotne Līvānos šā gada sākumā cieta no elektropadeves traucējumiem, kas, visticamāk, atspoguļosies uzņēmuma finanšu rezultātos. Ražotne kopā ar vēl 17 tūkstošiem mājsaimniecību palika bez elektrības, turklāt pēc tam, kad elektropadeve tika atjaunota un uzņēmums atsāka ražošanu, elektrība atkal pazuda, kā rezultātā sadegusi visa produkcija.

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Kopš iestāšanas Eiropas Savienībā brīvā tirgus princips Latvijas ražotājiem ne reizi vien ir nogriezis iespēju realizēt savu produkciju, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tā konstatējusi, ka Valsts asinsdonoru centra donoram izsniedzamajā paciņā dominē ārvalstu ražojumi.

Tās saturs ir sekojošs:

* ūdens no Igaunijas;

* cepumi no Moldovas;

* vafeles no Polijas;

* sula no Ukrainas;

* kapučīno dzēriens no Polijas;

* cukurs – iespējams, iepakots Latvijā;

* auzu pārslu cepumi no Latvijas.

«Tātad Latvijā, nododot asinis, mēs saņemam ārzemju preci un tikai viens no produktiem nāk no mūsu pašu ražotāja. Vai tiešām, ziedojot latviešu asinis, mums ir jāsaņem ievestu produktu paciņa?» veicā padome.

Tā akcentē, ka «būtu jāņem piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras iepirkumu procedūrās nepieļauj citu valstu produkcijas ienākšanu savā tirgus telpā, arī Latvijai beidzot jāiemācās aizstāvēt savus ražotājus. Lai gan iesaistītās ministrijas solīt sola, ka dara visu iespējamo, lai iepirkumos spētu pieteikties un uzvarēt vairāk vietējās izcelsmes produktu, tomēr līdz šim iepirkumu proporcijās joprojām uzvaras gājienu svin ievestā produkcija».