Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

«Šā brīža ekonomsikajā situācijā ir jābūt ļoti piesardzīgiem, izsakot nākotnes prognozes, tomēr, salīdzinot ar 2008. un 2009. gadu, kad kopējā aktivitāte arī Daugavpils novadā bija ļoti zema, sākot no 2010. gada Daugavpils novada Būvvalde izdevusi sešas biogāzes un koģenerācijas staciju būvniecības atļaujas,» Db.lv stāstīja Daugavpils novada Būvvaldes būvinspektors Arvils Pundurs.

Patlaban būvniecība ir uzsākta uzņēmuma AD Biogāzes stacija objektā Skruadlienas pagasta Skaistā. Šajā biogāzes un koģenerācijas stacijā jau ir uzstādīti rezervuāri un notiek elektropadeves pievienošana, stāstīja A. Pundurs.

Pa vienai biogāzes un koģenerācijas stacijai ir izsniegtas SIA AD Biogāzes stacija, SIA Bīstamo atkritumu serviss, SIA Dubnas siltums, SIA Renas enerģija, SIA Naujienes jauda un SIA importex Group. «Būvatļauju izsniegšana biogāzes un koģenerācijas staciju celtniecībai nenotika pakāpeniski, precīzāk sakot, tās visas tika izsniegtas vienā laika periodā, tādēļ 2010. gada beigās šķita, ka ir sākusies milzīga koģenerāciajs staciju būvēšanas aktivitāte,» stāsta A. Pundurs.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

«Rīcība, kad biogāzes ražošanai lauku speciāli apsēj un tad tur izaugušos augus sapūdē, lai ražotu salīdzinoši dārgu elektrību, atmirs.»

Tā, skaidrojot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam laikrakstam Dienas bizness sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Tāpēc enerģētikas stratēģijā rakstīts, ka biogāze ražojama no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, enerģētikā izmantojama arī atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radusies gāze, taču jāaizmirst par lauku apsēšanu ar kukurūzu vai citiem pārtikas produktiem, ko pēc tam vienkārši sapūdē biogāzes reaktoros. EM arī uzskata, ka biogāzes izmantošanai daudz lielāka nākotne ir transportā, nevis elektroenerģijas ražošanā. «Biogāze, jo īpaši tā, kas ir ražota no mēsliem un atkritumiem, ir salīdzinoši lēts energoresurss. Ražot elektroenerģiju no biogāzes ir dārgi, sevišķi, ja efektīvi netiek izmantots arī siltums, tāpēc šādam biznesam nav nākotnes. Potenciāls ir arī biogāzes attīrīšanai līdz dabasgāzes kvalitātei un tās ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos, to var arī sašķidrināt un izmantot balonos mājsaimniecības vajadzībām,» skaidro J. Pūce.

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

http://db.lv/uploads/ck/images/liels_lavrinovichs.jpg

Aigaram Laurinovičam piederošais uzņēmums SIA Pro 2 Baltic nodarbojas ar biogāzes koģenerācijas staciju realizāciju, tehnisko apkopi un rezerves daļu piegādi Baltijā un Baltkrievijā. Uzņēmums savu darbību uzsācis šā gada jūnijā, sadarbība ar Vācijas uzņēmumu Pro 2 Anlagetechnik GmbH.

Lai gan SIA Pro 2 Baltic darbojas nesen, biogāzes sfēra A. Laurinovičam nav sveša. Viņa uzņēmums Biolak Baltic jau vairākus gadus nodarbojas ar biogāzes iekārtu celtniecību un ir cēlis biogāzes iekārtu arī motosportistam Jānim Vinteram z/s Līgo. Pro 2 Baltic viņš nodibinājis, pirmkārt, lai strukturizētu savu biznesu un nodalītu atšķirīgās biznesa nišas, otrkārt, tā bija prasība no Pro 2 Anlagetechnik GmbH, lai varētu saņemt licencēto servisa informāciju.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Konferencē, kurā piedalīsies Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, kā arī augsta līmeņa ārvalstu eksperti biogāzes nozarē, diskutēs par iespējām izmantot biogāzes autobusus sabiedriskajā transportā, to ietekmi uz vidi, kā arī izmaksām, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Konferences laikā ārvalstu eksperti apskatīts biogāzes ražošanas potenciālu Baltijas jūras reģionā, savukārt Igaunijas pārstāvis dalīsies pieredzē, ieviešot biogāzes autobusus Tartu pilsētā.

Latvijas pārstāvji arī sniegs ziņojumus par līdz šim paveikto, biogāzes tirgū un nākotnes perspektīvām, kā arī diskutēs par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un iespējām auto transportam, izmantojot alternatīvās degvielas.

Konference notiks rīt, 1. februārī, viesnīcas Tallink Hotel Riga, Elizabetes ielā 24, konferenču zālē.

Satiksmes departaments no 2009. gada līdzdarbojas starptautiskā sadarbības projektā «Baltijas biogāzes autobuss» («Baltic Biogas Bus»). Projekta mērķis ir veicināt biogāzes izmantošanu pilsētās pasažieru pārvadājumos, tādā veidā mazinot fosilo degvielu radīto emisiju negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Projektu atbalsta Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma 2007 - 2013.

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Uzņēmums SIA Bio-Partner Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) aicina iesniegt piedāvājumus biogāzes un koģenerācijas stacijas izveidei. Šis ir viens no daudzajiem pēdējā laikā publicētajiem biogāzes un koģenerācijas staciju celtniecības sludinājumiem. Jau iepriekš nozares eksperti paguvuši biogāzes staciju celtniecību nodēvēt par «bumu, kas bija iepriekš plānots».

Paredzamā SIA Bio-Partner līguma izpildes vieta ir Dobeles novada Annenieku pagasta Sprīdīši, savukārt ar tehnisko specifikāciju un citu iepirkuma dokumentāciju uzņēmumi var iepazīties Annenieku pagasta Lejiņās vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Jau vēstīts, ka biogāzes staciju parādīšanās Latvijā «izskatās pēc buma, tomēr tas bijis plānots», iepriekš portālam nozare.lv stāstīja Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents, enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma SIA Host Energo komercdirektors Ebings Osinga.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem biogāzes elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, audzis par 29,5% un tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Arī šogad ziņots par vairākām jaunām stacijām.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Jau 28. aprīlī paredzēts apstiprināt grozījumus noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

«Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministra Arta Kampara izveidotā darba grupa, plāno sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumos Nr.198 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību», paredzot izmaiņas formulā, pēc kuras tiek aprēķināta cena, par kādu Latvenergo iepērk elektroenerģiju, kuras saražošanā izmantoti atjaunojamie energoresursi, tai skaitā vēja enerģijas un biogāzes enerģijas,» Db.lv informēja ekonomikas ministra padomnieks Sandris Sabajevs.

Jaunajos grozījumos esot paredzēts, ka cena, par kādu Latvenergo iepirks šādi saražoto elektroenerģiju, tiks samazināta tik lielā apmērā, lai tā būtu pieņemama sabiedrībai un neietekmētu elektroenerģijas gala tarifu, par kādu Latvenergo pārdod elektroenerģiju patērētājiem. «Rezultātā uz šo grozījumu pamata iecerēts panākt kvotu skaita palielināšanos attiecībā uz elektroenerģiju, kura tiek saražota, izmantojot biogāzi, un ideālā variantā to saņemtu visi pretendenti, kuri bija iesnieguši pieteikumus šo kvotu saņemšanai,» tā S. Sabajevs.

Dānijas kapitāla lauksaimniecības uzņēmumu Dan Lat Agro pārņēmusi ar biogāzes projektiem saistīta Latvijas firma SIA Clean Electric.

Dan Lat Agro nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu – audzē un realizē graudus, kā arī ir uzsācis zaļās masas audzēšanu biogāzes ražošanai, DB informē SIA

Dan Lat Agro valdes loceklis Gatis Vītols. Viņš pārstāv arī deviņus vienā juridiskajā adresē reģistrētus uzņēmumus – jau minēto Clean Electric, ORC Energy, Pellets Energy, Wood Power, CoGen Energy, BE SPV, IZ SPV, NR SPV un ZS SPV – kas ir izņēmuši licences biogāzes ražošanai.

Neviens no Dan Lat Agro saistītajiem uzņēmumiem ražošanu vēl nav sācis. «Šīs kompānijas ir izņēmušas biogāzes ražošanas licences vairākās vietās visā Latvijā, ko uzskatām par potenciāli perspektīvām šim mērķim; tiesa, šobrīd tās ir tikai reģistrētas juridiskas personas, kas faktiski nedarbojas,» atzīst G. Vītols. Ar mērķi audzēt izejvielu biogāzes ražošanai iegādāts dāņiem piederošais un sliktās ražas dēļ finansiālās grūtībās nonākušais Dan Lat Agro. Cena bijusi laba, tomēr darījuma summu G. Vītols neatklāj. Firma atrodas Lejaskurzemē, kur tuvumā ir vairākas biogāzes stacijas. «Tā kā raugāmies biogāzes nozares attīstīšanas virzienā, tas mums šķita loģisks un saimnieciski pārdomāts solis,» skaidro uzņēmējs. Dan Lat Agro apsaimnieko 1400 hektārus zemes. Lielākoties tiek audzēti graudi, un nu arī zaļā masa. Iepriekš uzņēmumā audzēja arī rapsi, taču, tā kā šī kultūra ir diezgan kaprīza, tās vietā nolemts pievērsties biomasai. Teorētiski Dan Lat Agro, ja to pilnībā orientētu uz zaļmasas ražošanu, varētu nodrošināt ar izejvielu 2,5 mW staciju. «Šobrīd tāda plāna nav, un uzņēmums risku dalīšanai turpinās audzēt un realizēt gan graudus, gan zaļo masu,» uzsver G. Vītols.

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Biogāzes bizness cīnās par papildu piemaksām, pašreizējā sistēma neveiksmīga, vēsta Dienas Bizness.

«Uzskatu, ja maksājot 14 santīmus par biogāzes stacijās saražoto elektrības kilovatstundu, šīs stacijas necēla, tad par 8 santīmiem, ko paredz jaunais atjaunojamo energoresursu (AER) likumprojekts, tās cels vēl mazāk,» DB sacīja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Minētie 8 santīmi veidojas tādējādi, ka jaunajā likumā Ekonomikas ministrija (EM) grib atteikties no diskriminējošajām kvotām un ieviest piemaksu sistēmu. Izejot no tās, elektrības ražotāji no biogāzes saņemtu elektrības tirgus cenu, kas pašlaik ir aptuveni 3,5 santīmi, kā arī piemaksas par CO2 izmešu samazināšanu – aptuveni 1,7 santīms un par uzstādīto jaudu – ap 3,3 santīmiem, paredz likumprojekts.

Latvijas Krājbanka izsniegusi 6 milj. eiro lielu kredītu biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecībai, kas top Dobeles pagastā, ar ES līdzfinansējumu.

SIA Bio Ziedi realizētā projekta mērķis ir biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecība ar elektrības ražošanas jaudu 2,5 MW un siltuma ražošanas jaudu 4 MW.

Lai varētu uzsākt elektroenerģijas ražošanu no biogāzes, ir nepieciešams iegādāties biogāzes ražotnes un koģenerācijas stacijas tehnoloģisko iekārtu, izveidot pieslēgumu elektriskajiem tīkliem.

Savukārt, lai nodrošinātu tehnoloģisko procesu, jāuzbūvē ražošanas tehniskā ēka un jāveic teritorijas labiekārtošana, lai nepiesārņotu izejvielas, kā arī transports varētu viegli nokļūt pie izkraušanas vietas.

Lai nodrošinātu pastāvīgu izejvielu rezervi, jābūvē arī skābbarības uzglabāšanas laukums, kā arī 30 tūkst. m3 lagūnas tipa mēslu krātuves izmešu uzkrāšanai pirms transportēšanas uz lauka.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) lūdz pārskatīt biogāzes iepirkuma kvotas.

Kā informē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne, pamatojoties uz faktu, ka Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi biogāzes iepirkuma kvotas un tās sadalītas neizprotamā kārtībā, LOSP lūdz pārskatīt šo kārtību, lai arī lauksaimniekiem būtu pieeja kvotām, elektrības ražošanai no biogāzes, pretējā gadījumā kvotas ir piešķirtas uz nosacījumiem, kas lobē atsevišķu uzņēmēju lielās jaudas stacijas.

Lauksaimnieki bionerģijas kvotu sadales jautājumā tiek izstumti no konkurences un biogāzes saražotā elektroenerģija vairs nekalpo kā papildus iespēja attīstīt saimniecību, jo biogāzes kvotas ir piešķirtas jaudas stacijām, kas ražo līdz pat 2MW lielu jaudu. Lauksaimnieki nav spējīgi cīnīties šādos negodīgos konkurences apstākļos un realizēt ES līdzfinansētus projektus. Jāuzsver arī apstāklis, ka gadījumā, ja izsniegtā kvota netiek izpildīta, lauksaimnieks, kas jau attīstījis biogāzes ražotni uz kvotu var vairs necerēt 3 gadu garumā.

Kopš 2005.gada elektriskā jauda stacijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, augusi par 3,2%, un straujākais pieaugums fiksēts biomasas un biogāzes stacijām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Tiesa, biomasas un biogāzes staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir niecīgs, secināms no statistikas datiem.

Kā liecina CSP publicētā informācija, pērn elektriskā jauda hidroelektrostacijās (HES), vēja un citās elektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, bija 1622 megavati (MW), kas ir par 3,2% vairāk nekā 2005.gadā.

Lielāko daļu gan pērn, gan 2005.gadā veidoja HES, kuru jauda attiecīgi bija 1576 MW un 1536 MW.

Vēja elektrostaciju jauda pērn bija 30 MW, kas ir par 15,4% vairāk nekā 2005.gadā, kad tā bija 26 MW. Savukārt kopš 2000.gada to jauda pieaugusi 15 reizes.

Biogāzes elektrostaciju jauda 2010.gadā bija deviņi MW, kas par 28,6% pārsniedz 2005.gada rādītāju, bet biomasas elektrostaciju jauda pērn bija vien septiņi MW, kas savukārt vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2005.gada rādītāju.

Atkritumu poligona Ķīvītes apsaimniekotājs SIA Liepājas RAS vēlas piesaistīt privātu investoru, kurš būtu gatavs izveidot jaunu biogāzes ražotni. Saražoto biogāzi atpirks SIA Liepājas RAS.

Pašreiz ir izsludināts iepirkuma konkurss par biogāzes piegādi SIA Liepājas RAS. Uzņēmums vēlas iepirkt biogāzi ap 4 miljonu m3/gadā. Biogāzes piegādes vietas noteiktas divas – Grobiņas novada Ķīvītes un Liepājā, Lībiešu ielā 24, ar iespēju piegādātājam izvēlēties piemērotāko.

Piegādes uzsākšanas laiks noteikts ne ātrāk kā 2012. gada vidus. Piedāvājuma izvēles kritērijs būs prasībām atbilstošas biogāzes piedāvājums ar viszemāko cenu.

Liepājas RAS no 2004. gada iegūst biogāzi atkritumu poligonā Ķīvītes un izgāztuvē Šķēde. Tā kā iegūtā biogāze nenoslogo poligona iekārtas, kas no biogāzes ražo elektrību, nepieciešama vēl kāda biogāzes ražotne, Db.lv informēja SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols.

Atjaunojamās enerģijas klāstā, kas šobrīd jau apzināta kā Latvijai nozīmīga un stratēģiska nozare, jo no Krievijas gāzes jāatsakās, situācija biogāzes ražošanā ir sarežģīta.

Likumdošanas līmenī nozarē viss ir padarīts maksimāli sarežģīts, tā bez valsts atbalsta un iejaukšanās attīstīsies pat ātrāk nekā ar pašreizējo regulējumu, tāds ir rezultāts,” atzīst Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Atbalsts kā administratīvas bremzes

“Biogāzes un tālāko izejošo produktu ražošanas atbalsts tika radīts ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, 2010. gadā. Sākumā viss bija daudzmaz labi, izveidoja kvotas, izdalīja kvotas un sāka strādāt, bet tad parādījās jauni noteikumi par koģenerāciju, kas paredzēja, ka atbalstu vai obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saņem tikai tie, kas pietiekami ražo siltumu, un elektrības ražošana kļuva sekundāra. Nejēdzība slēpjas apstāklī, ka nauda jau bija ieguldīta. Piemēram, ciemā kādus 30 kilometrus no Lietuvas robežas uzbūvē koģenerācijas staciju ar 7 MW. Jelgavā ir 24 MW stacija. Salieciet kopā, un kļūst saprotams, ka tai ciemā nav šāda siltuma patēriņa. Proti, siltums ir, bet nav, kur to likt. Noteikumi gluži vai saplūda, mainījās ministri, un ar katru nākamo skaidrības bija aizvien mazāk,” atceras A. Kārkliņš.

Decembra pirmo sešu dienu laikā, no 1. decembra līdz 7. decembra pusdienlaikam, noslēgti astoņi iepirkumu konkursi par biogāzes un koģenerācijas staciju būvi. Visi konkursi par biogāzes staciju būvniecību noslēgti šīs nedēļas divu ar pusi dienu laikā, liecina informācija Iepirkumu uzrausdzības (IUB) mājas lapā.

SIA Bio-Partner par biogāzes un koģenerācijas stacijas izveides darbu veicēju no trijiem pretendentiem noteikusi SIA Ecogen, kas piedāvājusi līgumcenu 2,015 miljonus eiro.

Ventspils novadā reģistrētā SIA Bio-T biogāzes ražotnes un koģenerācijas stacijas būvniecības darbus un tehnoloģisko iekārtu piegādi iepirkumu konkursa rezultātā uzticējusi SIA Host Energo. Host Energo piedāvātā līgumcena ir 2,840 miljonus eiro.

Šā gada novembrī Ķekavas novadā dibinātā SIA Kalna Dambrāni Energo biogāzes koģenerācijas stacijas kompleksu ar 0,5 MW elektroenerģijas jaudu plāno izbūvēt par aptuveni 2,645 miljoniem eiro. Iepikumu konkursā no diviem pretendentiem uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau.

Jelgavas novada z/s Mežacīruļi blakus biogāzes stacijai uzbūvējuši jaunu siltumnīcu kompleksu.

Tādejādi viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem dažādojis uzņēmējdarbību un startē jaunā nišā – salātu un garšvielu audzēšanas jomā. Tieši daudznozaru statuss saimniecībai ļauj dažādot savu darbību un rada papildu iespējas gūt ieņēmumus. Mežacīruļi nodarbojas ar piena lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.

Siltumnīcu komplekss aizņem 0,5 ha platības un tajā ieguldīti 495 tūkstoši latu, no kā publiskais finansējums ir 40 % jeb 198 tūkstoši Ls. Siltumnīcas ir loģisks solis pirms vairākiem gadiem realizētajam biogāzes projektam, kur kopumā investēti teju divi miljoni Ls, no kā publiskais finansējums bija 670 tūkstoši Ls. Siltumnīcās tiek izmantots siltums, ko saimniecība iegūst biogāzes ražotnē, tādējādi nodrošinot efektīvu saražotā izmatošanu.