Valdības visā pasaulē cenšas glābt koronavīrusa pandēmijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus, taču, neskatoties uz to, kompāniju bankrotu gadījumu skaits pieaugs par trešdaļu, liecina kredītu apdrošināšanas grupas "Euler Hermes" veikts pētījums.

"Covid-19 rada bankrotu laika spridzekli," norāda "Euler Hermes", prognozējot, ka uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits pasaulē laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam pieaugs par 35%.

Grupa lēš, ka visstraujāk bankrotu gadījumu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs ASV - par 57%.

Uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits Brazīlijā pieaugs par 45%, Lielbritānijā - par 43% un Spānijā - par 41%, bet Ķīnā kāpums būs 20%, liecina prognozes.

"Euler Hermes" skaidro, ka lielu uzņēmumu bankrotu gadījumi var palielināt tā dēvēto domino efekta risku. Tāpat eksperti brīdina, ka priekšlaicīga ekonomikas atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka globālās ekonomikas atlabšana var būtiski palielināt korporatīvo bankrotu gadījumu skaitu.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Euronics Baltic ir noslēdzis līgumu, kura ietvaros no aprīļa Lietuvas elektrotehnikas mazumtirgotājs Topo Centras kļūst par Euronics Baltic biedru.

Apvienošanās mērķis ir saglabāt vadošās pozīcijas Baltijā, uzsver Euronics Baltic izpilddirektors Martins Pedai, atzīmējot, ka šogad Lietuvā plānots atvērt 4–5 jaunus veikalus ar Euronics nosaukumu, bet tuvākajā laikā plānota paplašināšanās arī Latvijā.

Tiesa, M. Pedai paskaidro, ka apvienošanās ar Euronics Baltic nenozīmē Topo Centras preču zīmes pazušanu, bet gan nodrošinās Euronics preču zīmes lielāku atpazīstamību Lietuvā.

Euronics ir otra lielākā elektropreču veikalu ķēde Eiropā. Latvijā Euronics ir četri veikali. Euronics Baltic bez Topo Centras ietilpst arī Sandman Grupi Igaunijā un Euronics Latvia Latvijā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atņēmusi mācību karti autoskolai IK Ieva Auto, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka minētā autoskola vismaz vienu gadu nedrīkstēs apmācīt topošos autovadītājus. Autoskolai IK Ieva Auto mācību karte atņemta, jo topošo šoferu nodarbības nenotika saskaņā ar reģistrēto apmācības grafiku, kā arī konstatēti labojumi mācību žurnālā. Piemēram, žurnālā ierakstīts, ka nodarbībā piedalās visi pieci konkrētās grupas apmācāmie, taču CSDD pārbaudes laikā klātienē konstatēts, ka bija tikai divi; žurnālā konstatētas ierakstītās informācijas par iepriekšējām nodarbībām dzēšanas pēdas; nav notikušas nodarbības, bet nodarbībām paredzētajā laikā uz pasniedzēja galda bijusi cigarešu paciņa, bet papīrgrozā – tukša stiprā alkohola pudele. Turklāt šajā autoskolā jau iepriekš konstatēti līdzīga rakstura pārkāpumi.

Projektu vadības mēneša ietvaros, piedaloties simulācijas spēlēs, noskaidrots uzņēmums ar Baltijā labākajiem projektu vadītājiem - profesionāļiem un Eiropā labākie topošie projektu vadītāji - studenti. Par Baltijas 2016. gada labākajiem projektu vadītājiem tika atzīta uzņēmuma Coalition Rewards komanda, savukārt šā gada spēcīgākie projektu vadības studenti ir no Lietuvas, kuri tikai ar niecīgu pārsvaru pārspēja Latvijas studentu komandu no Rīgas Juridiskās augstskolas.

Baltijas projektu vadītāju profesionāļu čempionāta finālā sacentās piecu uzņēmumu komandas, kurām četru stundu laikā bija jārisina praktiska rakstura uzdevumi ar mērķi realizēt Londonas pilsētas dzelzceļa līnijas posma (Crossrail) būvniecību. Starptautiska žūrijas komisija par vislabāko atzina uzņēmuma Coalition Rewards komandas uzdevuma risinājumu, pārspējot DNB Bank, IF P&C Insurance AS, Rimi Baltic un Citrus Solutions komandas.

Kā spēcīgākie Eiropas topošie projektu vadības profesionāļi sevi šogad pierādīja Baltijas studenti no Latvijas un Lietuvas, pārspējot studentu komandas no Serbijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas un Spānijas. Studentu komandas veica simulācijas spēli ar uzdevumu pēc iespējas sekmīgāk veikt HES būvniecības projekta iesaistīto pušu vadību. Visspēcīgāk uzdevumā sevi pierādīja Lietuvas studentu komanda no ISM Vadības un ekonomikas universitātes, kuras pieņemtie lēmumi nodrošinātu projekta ilgtspēju, efektīvi pielietojot tehnoloģiskos risinājumus un risku pārraudzīšanas instrumentus.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas jomā, joprojām bankrotu skaits reģionā turpina pieaugt. Baltijas valstīs 2014.gadā visvairāk bankrotējušo uzņēmumu ir Lietuvā – 1636, kas ir par 5.4% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijai bankrotu pieaugums ir neliels - 4.3%, bet Igaunijai vēl mazāks - 1.8%, secināts starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface ziņojumā par maksātnespējas situāciju Centrālajā un Austrumeiropā.

Bankrotu dinamika dažādās valstīs atšķiras, piedzīvojot gan izteiktu maksātnespēju skaita pieaugumu, gan arī samazinājumu. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums pērn vērojams Slovēnijā – 44.7% un Ungārijā – 29.4%. Biežāko iemeslu vidū kompāniju bankrotiem minēta nepietiekama pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem, neatbilstoši investīciju lēmumi un uzņēmumu lielās parādsaistības. Pērn bankrotu apjoms visvairāk sarucis Serbijā (par 43.8%) un Rumānijā (par 28%).

«Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, bankrotu skaits Latvijā joprojām ir augsts. Vislielākais tas ir vairumtirdzniecībā (būvmateriāli) un ražošanā (mēbeles, metālizstrāde), kā arī transporta nozarē. Paredzams, ka maksātnespēju pieaugums turpināsies arī 2015.gadā. Runājot par eksportu, Krievijas embargo prasības pērn bija spēcīgs negatīvais ietekmes faktors, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, taču vienlaikus tas pamudinājis uzņēmumus tirgū meklēt alternatīvas un pievērsties pieaugošajam vietējam pieprasījumam,» skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Topošā ekociemata Putinka nosaukums, kas dots par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nav apstiprināms, Db.lv informēja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietnieks Agris Timuška.

Šāda nosaukuma izvēle neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām par oficiālo vietvārdu piešķiršanu ģeogrāfiskajiem objektiem, proti, Ministru kabineta 10.01.2012. noteikumiem Nr. 50 - Vietvārdu informācijas noteikumi, tādēļ šāds nosaukums nav apstiprināms, norādīja VVC.

Tāpat VVC atzīst, ka arī pēc būtības šajā gadījumā notiek potenciālo klientu maldināšana, jo gandrīz nekas no reklāmās minētā neatbilstot patiesībai.

Jau izskanējis, ka kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Tehnoloģiju kompānijas Google topošās paplašinātās realitātes brilles Google Glass izmantošana, vadot automašīnu, ASV varētu tikt aizliegta. Rietumvirdžīnijas štata likumdevēji izstrādājuši nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas liegs autovadītājiem izmantot šādu tehnoloģiju.

Štata likumdevēju sagatavotājā priekšlikumā teikts, ka automašīnas vadītājam būs aizliegts «izmantot valkājamu datoru ar uz galvas liekamu ekrānu». Lai gan priekšlikumā netiek pieminētas Google Glass paplašinātās realitātes brilles, dokumenta autors, Rietumvidžīnijas Pārstāvju palātas deputāts Garijs Hovels (Gary Howell), sarunā ar CNN norādījis, ka viņš iedvesmojies tieši no topošā interneta milža produkta.

Gadījumā, ja Rietumvirdžīnijas likumdevēji piekritīs šādam liegumam, štats var kļūt par pirmo ASV, kurā autovadītājiem tiktu aizliegta Google Glass izmantošana. «Galvenais [aizlieguma] iemesls ir saistīts ar drošību. Ierīce var jūsu redzes laukā projicēt attēlu. Es domāju, ka tam ir milzīgs uzmanības novēršanas potenciāls,» skaidrojis priekšlikuma autors.

Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Ministru kabinets šodien, 10.novembrī, atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz studējošo un absolventu reģistra izveidi, informē IZM.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka grozījumi Augstskolu likumā paredz veidot studējošo un absolventu reģistru, kas būs saistīts ar Valsts ieņēmuma dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, lai topošie studenti pirms augstskolas un studiju programmas izvēles varētu mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas absolvēšanas.

Topošajiem studentiem jāgūst pilnvērtīga informācija par to, kādas iespējas sniedz izvēlētā studiju programma vai augstskola, tajā skaitā arī, kādas ir iespējas atrast darbu izvēlētajā profesijā un finanšu perspektīva pēc studiju beigšanas. Svarīgi, lai līdzās reklāmas saukļiem topošajiem studentiem ir iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju, uzsver K.Šadurskis. Ministrs pauž, ka šī informācija dos jaunas iespējas budžeta studiju vietu plānošanai, kā arī augstskolu studiju programmu akreditācijai.

Koalīcijas pārstāvji šodien vienojušies par topošās valdības deklarācijas un koalīcijas sadarbības līguma saturu, žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju tikšanās pastāstīja Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pēdējā publiski pieejamā deklarācijas projektā bija norādīts, ka nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.

Koalīcijas pārstāvji vienojušies arī par formulējumu Latvijas noraidošajai nostājai papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Jau vēstīts, ka topošās valdības deklarācijas veidošanā atsevišķiem partneriem bija atšķirīgi viedokļi par to, kā formulēt Latvijas negatīvo nostāju papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā. Diskusijas neesot bijušas par teksta būtību, bet par to, kādi vārdi jāizmanto formulējumā.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2016. gadā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstu reģionā sarucis par 6%. Reģiona izaugsmi veicinājusi labvēlīga makroekonomiskā vide, lielā mērā pateicoties pozitīvai ainai darba tirgū ar zemākiem bezdarba līmeņa rādītājiem un algu kāpumu.

«Paredzams, ka kopējais bankrotu skaits reģionā turpinās sarukt arī šogad un nākamgad. Pozitīvs signāls uzņēmumiem ir IKP izaugsmes kāpums un investīciju atveseļošanās. Attiecīgi jauni infrastruktūras projekti, stabili mājsaimniecību patēriņa ieguldījumi un ārvalstu tirgu attīstība būs atbalsts mūsu reģiona ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka maksātnespēju statistika ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju, tādēļ ikvienam uzņēmumam būtu patstāvīgi jāanalizē maksājumu disciplīna tirgū,» atzīmē Coface Baltics direktors Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika).

Vairākos, tostarp konservatīvos, pasaules ziņu portālos izplatījušās ziņas, ka izšķērdīgs dzīvesveids un neapdomīgas investīcijas līdz bankrotam novedušas ekonomistu Polu Krugmanu.

Pati ziņa par slavenā ekonomista bankrotu ir izplatījusies no interneta satīras izdevuma The Daily Currant. Savukārt pēc tam to esot publicējis kāds Austrijas tiešsaistes izdevums, ko savukārt pārpublicējuši citi portāli. Businessinsider.com ziņo, ka ziņas par Krugmana bankrotu, lai gan šorīt vēl bija redzamas, daudzviet jau esot izņemtas.

Arī pats P. Krugmans savā blogā norādījis, ka redzējis ziņas par savu bankrotu un šajā sakarā jau nācies atbildēt kādas Krievijas televīzijas žurnālistiem. Ekonomists tāpat norāda, ka nav agrāk reaģējis uz nepatiesajām ziņām par savu bankrotu, jo gribējis redzēt, kuri mediji uz šo joku iekritīs.

Bankrotu skaits 2009. gadā Igaunijā bijis lielākais pēdējā desmitgadē.

Pagājušajā gadā kaimiņvalstī par maksātnespēju paziņojuši 1055 uzņēmumi un par bankrotējušiem atzīti 133, kas ir 0,75% no uzņēmumu kopējā skaita. Savukārt 2008. gadā par maksātnespēju paziņojuši 632 uzņēmumi.

Pēc analītiķu domām bankrotu skaita pieaugums gan krietni lēnākos tempos, tomēr saglabāsies arī šogad.

Valstu bankrotu reitingā, kur tiek apskatīts bankrotu skaits uz 10000 uzņēmumiem, Igaunija atrodas astotajā vietā. Šī reitinga pirmajā vietā ir Polija. Igaunija izvirzās vadībā pēc bankrotējušo firmu skaita pieauguma tempa, kas pagājušogad palielinājies par 150%.

Šanhajā bāzētās nekustamo īpašu attīstīšanas kompānijas "Sinic Holdings Group" vadītājs Džans Juaņļins pirmdien zaudējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru, jo bažas par iespējamu uzņēmuma ar pasaulē lielākajām parādsaistībām - Ķīnas "Evergrande" - bankrotu radījušas paniku Honkongas akciju biržā.

Izdevums "Forbes" vēstī, ka Džana bagātība pirmdien nokritusies no 1,3 miljardiem dolāru (1,1 miljardam eiro) līdz 250,7 miljoniem dolāru (212,8 miljoniem eiro).

"Sinic Holdings Group" pirmdien bijusi spiesta pārtraukt akciju tirdzniecību Honkongas biržā, jo to cena nokritusies par 87%.

Džana šogad tika iekļauts "Forbes" veidotajā pasaule turīgāko cilvēku sarakstā, un viņš savu bagātību ieguvis, pateicoties daudzstāvu dzīvokļu māju būvniecībai, ko tagad negatīvi skārušas bažas par "Evergrande" iespējamu bankrotu.

Kā ziņots, "Evergrande" septembra sākumā otro reizi divās dienās tika samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka uzņēmums piedzīvos bankrotu.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Lai sniegtu atbalstu topošajiem uzņēmējiem un nepieciešamās zināšanas, kas īpaši svarīgas sākumposmā starp biznesa ideju un tās realizāciju, darbu sāk projekts Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (SIB Net).

Par to DB informēja viens no projekta dalībniekiem - Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP). Projektu Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (SIB Net) ieviesīs ar Igaunijas - Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas finansiālo atbalstu. Projekts jau sākts 2010.gada 1.jūnijā un ilgs līdz 2012.gada 31.maijam. Tā kopējais finansējums ir vairāk nekā pusmiljons eiro (561,8 tūkst.). Projekta realizācija notiks Rīgas reģionā, Kurzemes reģionā un Dienvidigaunijā.

SIB Net projekta galvenais mērķis ir atbalsta sniegšana topošiem jauniem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu (perspektīvā tā dēvētās Gazeles), nepieciešamo zināšanu un atbalsta nodrošināšana topošajiem uzņēmējiem, kas svarīga attīstības sākumposma pārvarēšanai no idejas līdz tās realizācijai (tā sauktā Nāves ieleja) starp akadēmisko un izglītojošo jomu un reģionos izvietotajiem biznesa inkubatoriem.

Topošās, bet joprojām nereģistrētās partijas Skaistā nākotne līderim, bijušajam televīzijas šovu vadītājam Viesturam Dūlem nav izdevies oficiāli mainīt savu vārdu un kļūt par Zuargusu.

Kā informēja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova, jau vairāk nekā pirms mēneša Dzimtsarakstu departaments Dūlem un viņa domubiedriem atteicis vārda maiņu.

Novikova norādīja, ka nedrīkst atklāt, kā departaments pamatojis vārda maiņas atteikumus, jo šī informācija var saturēt sensitīvus datus.

Ar pašu Dūli aģentūrai LETA pēdējās dienās nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, pagājušā gada augusta beigās Dūle paziņoja, ka kopā ar domubiedriem dibinās partiju Skaistā nākotne. Dūle apgalvoja, ka dibināšanas ideja ir nopietna, un pieļāva, ka idejas īstenošana varētu būt laikietilpīga.

Neilgi pēc tam Dūle nāca klajā ar paziņojumu, ka kopā ar abiem pārējiem topošās partijas Skaistā nākotne dibināšanas iniciatoriem pieņems jaunus vārdus, tāpēc viņiem būs jāmaina pase. Partijas atbalstītājiem un biedriem viņu piemēram nebūšot jāseko.

Kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

[Papildināts ar nekustamā īpašuma ekspertu komentāriem.]

Uzņēmuma pārstāvis Aleksejs Holostovs norāda, ka Latvija ir [Krievijai] vistuvākā Eiropas Savienības valsts, kurā ir visvairāk krieviski runājošo, turklāt tā izceļoties ar savu attieksmi pret vides saglabāšanu. Topošie ekociemati atrodoties ekoloģiski tīrās vietās – Ķemeru nacionālā parka tuvumā. Līdzās atrodas lielas ūdenskrātuves, kurās ierīkotas laivu stacijas un netrūkst zivju. Tāpat netālu ir arī sēņu vietas un ogu meži ar medību platībām.

Kā svarīgu faktoru, izvēloties ekociemata atrašanās vietu, kompānija min to, ka tikai stundas brauciena attālumā atrodas Jūrmalas centrs un Rīga.

Noskaidrotas RTU topošo apģērba dizaineru studentu modes skates «Ķīpsalas pavasaris 2014» balvu ieguvējas, kuras žūrijas skatījumā šogad sevi parādīja visspožāk. Skate notika RTU Dizaina centrā Ķīpsalā un kolekciju vienojošais temats bija veltīts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam.

Kolekciju vadītāju – Skaidras Deksnes, Dainas Šķiņķes un Elīnas Rožkalnes – balvu ieguva 4. kursa studente Līva Sietiņa par vakarkleitu kolekciju «Austra», kas radīta, smeļoties iedvesmu senlatviešu dievību Saules, Māras un Laimas zīmēs. Bet studiju programmas «Materiālu tehnoloģijas un dizains» balvu ieguva Ieva Bratuškina par kolekciju «Rotaļas», kurā dominē latviskie raksti, kas veido dekoratīvu rotājumu. Izvēloties šīs balvas pretendentu, tika vērtēts, cik sekmīgi studente tikusi galā ar studiju programmas prasībām un kā apgūto integrējusi kolekcijā.

Savukārt SIA «Solution» balvas piešķirtas Dzintrai Līdigai par kolekciju «Antracīts», kas tapusi, iedvesmu smeļoties no jaunbūvētās Gaismas pils. Kolekcijā dominē asimetriskas, askētiskas formas un vēsas, atturīgas krāsas. Otru balvu ieguva Dita Miska par kolekciju «Rīdzinieks», kas bija vienīgā vīriešiem domātā kolekcija un veidota, vērojot rīdziniekus to ikdienas gaitās.