Eksperti min, ka aizliegums pašvaldību deputātiem savienot konkrētus amatus var apdraudēt mazās pašvaldības.
Kopumā gan piedāvātie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā un likumā Par pašvaldībām, lai nodalītu lēmējvaru un izpildvaru, tiek vērtēti atzinīgi. «Pašlaik šajā jautājumā ir redzamas milzīgas problēmas, piemēram, Rīgā, arī citās lielajās pilsētās – Jūrmalā, Venstpilī, Liepājā, kur arī dzirdams par korupcijas skandāliem,» stāsta sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis.
Par otru vienlaikus virzīto ieceri – samazināt deputātu skaitu pašvaldībās – ekspertiem konkrēta viedokļa nav, jo lielas problēmas ar to neesot manāmas.
Ar likumprojektu iecerēts radīt iespēju pašvaldības lēmējvarai un izpildvarai darboties neatkarīgi un mazināt korupcijas un pašvaldības mantas izšķērdēšanas riskus, skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM). Pašvaldību likumā rosināts noteikt, ka atkarībā no iedzīvotāju skaita domes deputāts nedrīkst ieņemt konkrētus amatus. Mazajām pašvaldībām aizliegums deputātiem darboties izpildvarā paredzēts tikai vadības līmenī.
Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 5000, domes deputāts nedrīkstēs būt attiecīgās pašvaldības administrācijas (tostarp pagasta vai pilsētas pārvaldes) vadītājs vai viņa vietnieks, kā arī iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Savukārt pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 000, un republikas pilsētas pašvaldības domes deputāts nedrīkst būt ne administrācijas vadītājs vai viņa vietnieks, ne administrācijas darbinieks, kā arī ne iestādes vadītājs vai viņa vietnieks un kapitālsabiedrības, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, vai kapitālsabiedrības, kurā attiecīgā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, valdes loceklis.
Šāda iniciatīva ir apsveicama un noteikti attiecināma uz lielajām pilsētām, klāsta K. Petermanis, skaidrojot, ka bieži vien pašvaldību deputāti lemj par darbu apmēru un finansējumu pašiem sev. «Tādējādi nav iespējams pieņemt ekonomiski pamatotus, uz sabiedrības interesēm vērstus lēmumus,» viņš atzīst. Šo pašu problēmu iezīmē arī politologs Jānis Ikstens, savukārt sabiedriskā centra Providus pētnieks Valts Kalniņš saka: «Tas ir ļoti svarīgi lielajām pilsētām, jo bieži ir situācijas, kad deputāti – lēmējvara – ieņem amatus izpildvarā.»
Vienlaikus gan K. Petermanis, gan V. Kalniņš vērš uzmanību uz problēmām, kas var rasties mazajās pašvaldībās. Var gadīties, ka tikai daži cilvēki var būt piemēroti noteiktiem posteņiem.
VARAM sagatavotie likumu grozījumi pieteikti izskatīšanai šodienas Valsts sekretāru sanāksmē. Iecerētās izmaiņas attieksies uz 2013. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.