Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus, kā arī dažāda veida dārza mēbeles – galdus, krēslus, šūpoles, koka laukumus bērniem, kā arī suņu būdas

Uldis ir ugunsdzēsējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. «Pagaidām abus darbus apvienoju, bet pēc aptuveni trīs gadiem aktīvās ugunsdzēsēja gaitas būs jābeidz. Ar koku sāku strādāt nejauši, intereses vadīts, pirms aptuveni astoņiem vai deviņiem gadiem,» teic Uldis, kurš atminas, ka pirmo viņš uztaisīja mazu muciņu, bet pēc tam nodomāja, ka būtu iespējams izveidot arī kublu un apaļu mucveida pirti, kuru viegli pārvietot.

Eksporta potenciāls

Taujāts, vai viņam bija iepriekšējas zināšanas par kokapstrādi, Uldis atklāj, ka ne. Bija tikai vēlme un degsme kaut ko pašam izveidot. Pirmā apaļā pirts muca tika uzbūvēta kaimiņam. «Grāmatās informācijas par šāda veida pirts izgatavošanu tolaik nebija. Smēlos informāciju google, kā arī mācījos pats no savām kļūdām. Vajadzēja ar kaut ko sākt, bet nebija naudas materiāliem. Piedāvāju kaimiņam uzbūvēt pirti no viņa materiāliem. Viņš piekrita. Tā lēnām apguvu zināšanas, un arī pasūtījumi pulcējās viens pie otra,» stāsta Uldis.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Kiščenko ģimene pussagruvušo padomju laika pirti, kas atrodas Lūznavas muižas parkā pārdesmit metru no restaurētās, bijušās poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu vasaras rezidences, iegādājās pavisam nejauši un tagad attīsta viesu namu Svilpaunieki.

Elīna un Mārtiņš Kiščenko ir ceļu būves inženieri – M. Kiščenko strādā par ceļu projektētāju, bet E. Kiščenko ikdienā veic ceļu un tiltu būvuzrauga pienākumus. «Tā kā drīzumā ir sagaidāms, ka Eiropas Savienības fondu budžets Latvijas ceļiem tiks apgriezts, ir jādomā, ko darīt, lai paliktu šeit, Latgalē. Mums ir savs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzraudzību un sniedz inženierpakalpojumus, taču jau laikus esam sākuši gatavoties krīzei, kas gaidāma šajā nozarē. Tā radās ideja par tūrisma jomu, kurā mēs varētu darboties,» stāsta E. Kiščenko, uzsverot, ka viņu ģimene noteikti būs starp tām, kas paliks dzīvot un strādāt Latgalē, nevis aizbēgs uz Rīgu vai ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Rundāles novada Pilsrundāles ciemata iedzīvotājs Uldis Helvigs ar brāļa Ģirta palīdzību savam un līdzcilvēku priekam 1975. gada izlaiduma treileri pārveidojis par pirti uz riteņiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uldis Helvigs vairākus gadus prātojis par pārvietojamu pirtiņu. Sākumā bijusi iecere būvēt lielu mucai līdzīgu pērtuvi, taču no šīs idejas atteicies, jo šoferim, kura auto velk šādu būvi, nepieciešama īpašas kategorijas autovadītāja apliecība. Brīdī, kad tikpat kā no debesīm nokritis treileris, Uldim bija skaidrs – vagoniņš jāpārveido par pirti! Daudzus gadus lolotā ideja piepildīta četros mēnešos.

Ieceres īstenošanas gaitā iepazīta valstī valdošā milzīgā birokrātija. Kārtojot dokumentus, Ulda sieva Līga Ceļu satiksmes drošības direkcijā pavadīja daudzas stundas. «Dažbrīd izplūdu asarās. Astoņas stundas nīkstot Ceļu satiksmes drošības direkcijā, gribējās visam atmest ar roku. Bija jāsalīdzina numuri, pirts jāsver, jāveic tehniskā pārbaude, jāskata dokumenti. Mani sūtīja no vienas vietas uz otru. Guvu milzīgu pieredzi, tagad viss būtu daudz vieglāk,» par piedzīvoto stāsta Līga.

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness Oasis. Projektā ieguldīti teju 2 miljoni eiro, informē viesnīcas pārstāvji.

Welness Oasis atpūtas centrs viesnīcā darbojas jau kopš 2005.gada un vidēji gadā uzņem ap 50 000 apmeklētāju. Šogad centrs tika pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām un pakalpojumiem, vienlaikus iegūstot mūsdienīgāku vizuālo noformējumu un tehnoloģiskos risinājumus.

Saunu un baseinu centrs Welness Oasis ir izvietots divos stāvos. Viesi karsēties var 6 dažādās saunās (2 tvaika pirtīs, sāls pirtī, 2 dažādu temperatūru somu pirtīs un bērnu pirtī), kā arī atpūsties 3 dažādu temperatūru baseinos. Tāpat pie baseina ir iekārtots Aqua bārs. Centrā pieejams arī masāžas kabinets un solārijs.

Welness Oasis saunu un baseina centra fotogrāfijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Lielbritānijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK) Džonatans Hils sestdien paziņoja, ka atkāpsies no amata pēc tam, kad referendumā Lielbritānijas vēlētāji atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un viņa pienākumi tiks uzticēti EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.

Hils pauda ļoti lielu vilšanos par referenduma rezultātu, tomēr atzina, ka izlietu ūdeni nesasmelt.

«Pārejot jaunā posmā, nedomāju, ka būtu pareizi, ja es turpinātu darbu kā Lielbritānijas virzīts komisārs it kā nekas slikts nebūtu noticis,» teikts ES finanšu pakalpojumu komisāra Hila izplatītajā paziņojumā.

«Atbilstoši tam, par ko pirms dažām nedēļām runāju ar EK prezidentu, esmu viņam pateicis, ka man vajadzētu atkāpties,» Hils informēja par sarunu ar Žanu Klodu Junkeru.

Bijušais Lielbritānijas parlamenta augšpalātas - Lordu palātas - loceklis, kuru premjerministrs Deivids Kamerons 2014.gadā izvirzīja par kandidātu Junkera vadītās EK sastāvā, aicināja pienācīgi nodot pienākumus savam pēctecim.

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Zviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.

Viesnīcā Icehotel 365 ir 55 numuri, no kuriem 20 ir plašāki nekā standarta numurs. Tā ir veidota no 30 tūkstošiem litru sasaldēta ūdens, kas ņemts no Tornes upes.

Jukasjervi ciemā, kas atrodas Zviedrijas vistālāk ziemeļos esošajā Norbotenas lēnē, izveidotajā Icehotel 365 tiek izmantota ar Saules enerģiju darbināma saldēšanas stacija, kas neļauj izkust ledum un sniegam, no kā veidota viesnīca.

«Icehotel izveidi iedvesmoja ne tikai daba un vide, bet arī nepieciešamība katru gadu veidot viesnīcu,» liecina viesnīcas mājaslapā sniegtā informācija.

Atklāšanas pasākums plānots 16.decembrī, bet jau kopš novembra vidus viesiem ir iespēja apmesties ekskluzīvajos Art un Deluxe apartamentos.

Latvijā pieaug vadošo amatpersonu atbildības apdrošināšana; pievērš uzmanību kiberrisku draudiem

Savu skatījumu un kompetenci, kā servēt apdrošināšanas jautājumus, pauž pēc parakstīto prēmiju apjoma valstī trešā lielākā nozares spēlētāja – brokeru kompānijas UADBB Aon Baltic Latvijas filiāles vadītājs Vitis Nolbergs.

Fragments no intervijas

Pērn Aon Baltic iegādājās vienu no vadošajām apdrošināšanas brokeru kompānijām Baltijas reģionā Balto Link, darījuma summu gan neatklājot. Šāda apvienošanās tomēr saistās ar riskiem satraukt klientus. Kādēļ tas tika darīts?

Tā rezultātā, pēc mūsu apkopotās publiskās informācijas, ar 22% tirgus daļu Baltijā esam izvirzījušies līderos. Nākamais spēlētājs aiz mums ir IIZI ar 8%, bet trešais ir Marsh ar 4%. Šajā kontekstā mūsu atrāviens ir milzīgs. Runājot par Latviju, aina ir nedaudz citāda. Te darbojas piecas līdzvērtīgas apdrošināšanas brokeru kompānijas, kam parakstīto prēmiju apmērs ir virs 15 milj. eiro. Aon ierindojas trešajā pozīcijā, lai gan es teiktu, ka klasiskajā darbībā esam numur viens, jo pirmās divas vietas ieņem nišas brokeri. Viens no tiem pārsvarā strādā ar valsts sektoru, bet otrs vairāk specializējas uz OCTA apdrošināšanas agregatora darbību. Tālab fokuss uz juridiskām personām un starptautiskiem uzņēmumiem izceļ mūs citu starpā. Protams, bažas klientiem bija, jo katra kompānija profesionāli strādāja ar savu stilu, pieeju, procesiem un pārdošanas tehniku. Tomēr pārejas periods izvērtās veiksmīgs. Gadu noslēdzām ar 18% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar tādu pat periodu pirms tam, skatot abas kompānijas kopā. Bet kāpēc bija nepieciešama apvienošana? Balto Link daudz ieguldīja apdrošināšanas produktu interneta pārdošanā, klientu apkalpošanā, un uzņēmuma īpašnieki arī tālāku attīstību saredzēja, balstītu vairāk uz IT risinājumiem. Tieši tur nepieciešamas lielas investīcijas. Pasaules apritē esošajai Aon ir visas iespējas veicināt attīstību ar papildu finansējumu. Ja to nedarītu, pēc laika, iespējams, pozīcijas būtu zaudētas.

Pandēmijas laikā palielinās tendence paralēli veidot gan uzkrājumus, gan izmantot aizdevumus – pieaugot iekrājumu apjomam mājsaimniecībās, nav novērojama tendence tos novirzīt ilgtermiņa aizdevumu, piemēram, hipotekārā kredīta pirms termiņa segšanai.

Tā liecina bankas Citadele hipotekārās kreditēšanas statistika.

Uzkrājumus iedzīvotāji arvien labprāt iegulda nekustamajā īpašumā, tomēr nav novērota vēlme iekrāto novirzīt esošo saistību pirms termiņa segšanai jeb hipotekārā kredīta dzēšanai.

Visbiežāk uzkrāto kapitālu iedzīvotāji aizvadītajā gadā novirzīja esošā īpašuma uzlabošanai – remontdarbos, dzīvojamās platības paplašināšanā un papildus ēku izbūvē.

Pandēmijas laikā novērojama arī aktīva īpašumu maiņa, kad esošo īpašumu izvēlējās pārdot, paralēli iegādājoties citu – piemēram, no pilsētas dzīvokļa uz plašāku dzīvokli piepilsētā vai privātmāju tuvāk dabai. Kā arī būtiski auga pieprasījums pēc papildus īpašuma iegādes – uzkrāto investēja vasaras mājas vai lauku īpašuma iegādē, nereti arī izmantojot aizdevumu.

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai.

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Nepazaudēt cilvēcību

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !Mooz radošais direktors:

Izlietajā laimē saskatu pirti ar stāvu jumtu. Tātad – lēkšanu no karsta aukstā un otrādi. Vēl tā ir bulta. Kā zināms, bultu var pagriezt jebkurā virzienā, bet es instinktīvi to virzu ieslīpi uz augšu. Aplūkojot izlieto laimi no otras puses, ir saskatāms zilonis ar divām ausīm un snuķi. Es pieļauju, ka tas simbolizē valsts pārvaldi, kas varētu augt nevis izmēru, bet efektivitātes un atbildības ziņā.

SIA Akron investē premium klases granulu ražotnē, kuru plānots iedarbināt jau šī gada rudenī.

Tas ir loģisks solis, lai varētu izmantot visus tos kokmateriālu atlikumus, kas rodas guļbūvju ražošanas procesā, tādējādi tiks nodrošināta to tālāka apstrāde un radīta papildus pievienotā vērtība, saka SIA Akron īpašnieks Andrejs Cvetkovs, kurš dažādas koka būves Lūznavas pagastā ražo jau vairāk nekā desmit gadus. Uzņēmējs dzīvo paša celtā guļbūvē un, lai motivētu darbiniekus strādāt ražīgāk, ezera krastā uzcēlis pirti, kur viņiem atpūsties.

Sava niša

A. Cvetkova saknes ir Latgalē, viņš ir apguvis dzelzceļnieka arodu tehnikumā un studējis Rīgas Tehniskās universitātes Transporta fakultātē, taču uz dzelzceļa nav nostrādājis nevienu pašu dienu. «Lai arī būvniecību neesmu mācījies, vienmēr esmu vēlējies uzcelt māju. Nepieciešamās prasmes esmu ieguvis, sākumā palīdzot celt pirtiņu, tad jau nāca nopietnāki projekti. Tā sanāca, ka draugs, kuram bija būvnieka izglītība, ieinteresēja mani par šo nodarbi, kopā izveidojām uzņēmumu, bet viņš aizbrauca ar ģimeni uz ārzemēm, un viss palika uz maniem pleciem,» atceras uzņēmējs. Viņš atzīst, ka koks ir viņa stihija. «Pats koka figūriņas taisījis neesmu, bet, kad sāku biznesu, katrai guļbūvei pieliku roku. Vajadzēja saprast, cik tas ir sarežģīti, kādu laiku prasa, kādas ražošanas iekārtas ir nepieciešamas,» teic A. Cvetkovs. Guļbūves Latgalē ir cieņā, īpaši pirtis. «Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi celtniecības materiāli, arī koku māju būvniecības iespējas ir visnotaļ plašas. Taču viens ir skaidrs, tie cilvēki, kuriem patīk koks, izvēlēsies dzīvot tikai koka ēkās,» pauž A. Cvetkovs.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Igaunijas kompānija Hansa Bussiliinid plāno atklāt autobusu maršrutu starp Dienvidigaunijas reģionālo centru Vīlandi un Valmieru, reizi nedēļā - sestdienas rītā - cilvēkus no Vīlandes nogādājot Latvijā, bet sestdienas vakarā dodoties atpakaļceļā, vēsta laikraksts Postimees.

Hansa Bussiliinid reģionālais vadītājs Vīlandē Madiss Leps norādīja, ka kompānija reisu uz Latviju atklāšanu apsver jau kādu laiku, jo Igaunijas iedzīvotāju vidū braucieni uz Latviju kļūst arvien populārāki. Tomēr pēc sākotnējo aprēķinu veikšanas nolemts idejas īstenošanu atlikt.

Tagad Vīlandē bāzētā kompānija cer saņemt Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas licenci autobusa maršrutam. Ja viss notiks raiti, autobusi šajā maršrutā varētu sākt kursēt pēc diviem mēnešiem.

«Mēs plānojam no Vīlandes uz Latviju izbraukt sestdienas rītā un atgriezties tādā laikā, lai cilvēki vēl varētu paspēt ieiet pirtī,» teica Leps.

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Šogad sagaidāms neliels kempingu apmeklētāju īpatsvara pieaugums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētājas Agris Perro.

Katrā kempingā situācija ir atšķirīga, tādēļ nav iespējams visu Latvijas kempingu vārdā pateikt, ka, piemēram, interese par nakšņošanu kempingos 2017.gadā pieaug vai samazinās, sacīja Perro.

Tomēr, spriežot pēc asociācijas biedru atsauksmēm un ik gadu izstādēs ieguldītā darba, ar katru gadu asociācijas kempingiem kopumā veicas arvien labāk, jo, lai arī nelieli, ir vērojami viesu skaita pieaugumi, pauda asociācijas vadītājs.

Arī 2017.gada sezonā sagaidām nelielu pieaugumu, pamatojot to gan ar mūsu veiktajām mārketinga aktivitātēm Eiropā, gan ar imigrantu situāciju "vecajā" Eiropā, norādīja Perro.

Kā viņš uzsvēra, asociācijas biedri cer, ka šovasar būs labi laika apstākļi, jo tas ir ļoti svarīgs aspekts vasaras sezonā.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Kempingu nozarē lielākā problēma ir sezonas darbinieku trūkums, atzina aptaujātie kempingu pārstāvji.

Ventspils "Piejūras kempinga" pārvaldniece Maija Pētersone norādīja, ka 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, viesu skaits atpūtas vietā ir palielinājies par 39%. Tostarp lielākais pieaugums ir teltīs un treileros dzīvojošo viesu skaitā.

Viņa sacīja, ka ir pieaudzis arī viesu pavadīto nakšu skaits kempingā, tostarp vasarā viesi kempingā pavadīja vidēji 2,3 naktis.

Rudens un ziemas sezonai viņa prognozēja lielāku tūristu interesi nedēļas nogalēs, kad viesi visbiežāk ģimenes lokā atpūšas mājiņās vai pirtī. "Darba dienās nakšņošanu "Piejūras kempingā" bieži izvēlas dažādu uzņēmuma darbinieki, kas uz Ventspili atbraukuši komandējumā," atzīmēja pārvaldniece.