Saldētie dārzeņi varētu būt produkti, kuru ražošanas jomā Latvijas ražotāji varētu izvērsties, taču tie pārsvarā tiek ievesti no ārzemēm, vietējos ražotājus atstājot ar garu degunu.
Saldēto dārzeņu maisījumi – sēnes, zirnīši, burkāni, kāposti un ogas ir produkti, kuru ražošanā Latvija varētu darboties, taču visa produkcija, kas nonāk veikalu plauktos tiek ievesta no Polijas, Beļģijas, Brazīlijas, Holandes, Lielbritānijas, Ķīnas un Vjetnamas. Latvijā ir pieci uzņēmumi, kas saldēto produkciju gatavo no mūsu valstī augušiem dārzeņiem vai ogām, raksta Latvijas Avīze.
Saldēto dārzeņu lietošana gan nav populāra, taču šai tendencei Latvijā vērojams pieaugums, uzskata pārtikas eksperti. Pie mums šos produktus lieto trīs līdz četras reizes mazāk. Vispieprasītākie ir saldēti dārzeņi, ogas, gaļa, zivis un frī kartupeļi.
"Es domāju, ka ogu un dārzeņu saldēšana ir perspektīva nozare. Cilvēki taču aizvien mazāk izvēlas vārīt ievārījumus, bet vairāk piepildīt savas saldētavas ar svaigām ogām vai dārzeņiem. Un tas ir pareizi, jo mīnus 18 grādos sasaldēta oga savas labās īpašības nezaudē vismaz trīs gadus! Tiesa gan, rūpnieciski nodrošināt pieprasījumu pēc saldētām ogām visa gada garumā mēs vēl nevaram. Paši saldējam kā meža, tā dārza ogas, šogad pirmo reizi arī avenes. Taču, lai ogas saldējot nesaliptu, vajadzīgi mīnus 36 grādi, un to var nodrošināt tikai ļoti dārga tehnika. Tāda pašlaik pieejama vien dažos uzņēmumos. Izmaksas sadārdzina arī fasēšanai nepieciešamā aparatūra. Tāpat trūkst pietiekami lielu ogu stādījumu platību. Manuprāt, esam šī biznesa attīstības sākumā. To bremzējis arī fakts, ka finansējums Eiropas programmām produkcijai ar pievienoto vērtību pieejams tikai no šī gada. Turklāt uzskatu, ka, rakstot struktūrfondus, vairāk līdzekļu bija jāparedz tieši ražošanas attīstībai," skaidro Gundega Sauškina, SIA Lienama Alūksne direktore.
Kaspars Brunovskis, SIA Latvijā audzētu dārzeņu loģistika direktors, uzskata, ka saldētiem dārzeņiem Latvijā nav nākotnes, jo tos saražo Polijā. Viņaprāt nākotnē lielākas cerības jāliek uz ogu saldēšanu. K. Brunovskis gan vienlaicīgi norāda, ka „Latvija nebūt nav ieinteresēta meža ogu un arī sēņu pārstrādes attīstībā. Šogad minēto izejvielu iepirkšanas apjomi samazinājušies teju desmit reizes. Viens no iemesliem ir slikta raža, taču būtiskākais ir valsts noteiktie nodokļi, kas ogotājiem vai sēņotājiem salasīto liek vest uz Igauniju un Lietuvu, kur iepirkuma cenas ir daudz izdevīgākas. Izrādās, ka Latvijā, realizējot sēnes un meža ogas, piemēro 25% ienākuma nodokli. Kaimiņvalstīs tā nenotiek.”
Maxima Latvija veikalos ir aptuveni 20 veidu Latvijā ražotu saldētu pelmeņu. Taču dārzeņu un ogu pašlaik nav vispār.
Rimi mārketinga veikalos pieejams vairāk nekā 100 dažādu saldēto dārzeņu, augļu un ogu sortiments, bet gandrīz visa šī produkcija ir importēta. No Latvijā ražotajiem var minēt vien saldētu smilts-ērkšķu sulu, ko ražo SIA Dienvidi Plus.
Uzņēmums SIA Dienvidi plus, kas visu gadu piedāvā smiltsērkšķu sulu, marmelādi un sīrupu, ir pārliecināts, ka tā pastāvēšanu importa produkcijas plūdi neapdraud. Andris Eihvalds, uzņēmuma komercdirektors: " Kas attiecas uz ogu un dārzeņu audzēšanu saldēšanai, uzskatu – mūs izkonkurēs igauņi ar saviem lētākajiem elektrības tarifiem. Dārzeņu un ogu saldēšana tomēr ir ļoti dārgs bizness. Kad saņemsim novembra elektrības rēķinus, domāju, tad tik pa īstam krīzi izjutīsim. Esmu pārliecināts, ka uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem grūti klāsies vismaz līdz februārim. Un jā – valdības nepārdomātās politikas rezultātā mēs tiešām sasniegsim to, uz ko pašlaik ejam – Latvija būs tranzīta un pakalpojumu sniedzējvalsts."