Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Viena no neparastākajām apskates vietām Latvijā ir Tukuma salmu skulptūru darbnīca Salmu lietas.

Tā ir pirmā salmu darbnīca Latvijā. Rītiņu ģimene – Kristīne, Juris un Ieva Elizabete – no salmiem un sausas zāles veido rūķus, raganas, pūķus un citus pasaku tēlus. Darbi apskatei izlikti mājas priekšpagalmā un speciāli tūristiem iekārtotā muzejā darbnīcas augšstāvā. Tie, kas izlikti apskatei, ir eksponāti un netiek pārdoti. Taču Rītiņu ģimene pieņem arī individuālus pasūtījumus, un stabila sadarbība ir ar Lido, SIA Tīne, Saules muzeja suvenīru veikalu. Salmu tēlus bieži izmanto ārējās fasādes noformējumiem, tās iegādājas privātmāju īpašnieki, kolekcionāri.

«Šī ir mūsu ģimenes aizraušanās, vaļasprieks,» veiksmīgo ideju skaidro Kristīne Zihmane – Rītiņa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Oligarhu kapusvētki pasākuma organizatori to ir pieteikuši Rīgas domē piektdien, 3.jūnijā un aicina politiķus to neizmantot savu saukļu paušanai un reitingu celšanai, informēja pasākuma organizatori.

Viņi saprot, ka liela tautas pieplūduma gadījumā drošība ir visvarīgākais jautājums, kuram organizatori pievērsīs pastiprinātu uzmanību un sadarbosies ar visām valsts varas struktūrām, lai to nodrošinātu.

Tomēr paralēli tam, ka pasākums tomēr pašvaldībā ir pieteikts pasākuma organizatori norobežojas no politisko partiju aicinājumiem uz pasākumu, to izteiktajiem saukļiem, un jebkuras cita veida vēlmes sasaistīt pasākumu ar politiskajām partijām. Poltisko partiju pārstāvjiem netiks dota iespēja izteikties uz improvizētās skatuves, lai novērstu iespēju izmantot šo pasākumu savu reitingu celšanai. Tiks aicināti uzstāties ar politiku nesaistīti cilvēki, kuri varēs ar savu piemēru paust savu līdzšinējo «nesadarbošanos ar korupciju» vai atteikties sadarboties nākotnē.

«Šogad ļaužu vairāk, kā citugad,» teic Ugunsnakts rīkotājs un Līgatnes Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis. «Arī kopumā šī sezona veiksmīga, vēl aizvien ieilgušais jaukais rudens vilināt vilina ļaudis pie dabas. Pirmoreiz nopelnīts tik, lai visu gadu varētu normāli iztik.»

Vienkoču parks pirms gadiem sešiem sācies ar to, ka no Līgatnes pašvaldības nomā paņemts gleznains meža stūrītis, tajā veidotas pastaigu takas, gatavotas koka skulptūras, radīti dažādi apskates objekti.

Parks ir ģimenes uzņēmums, kurā galvenais darītājs ir Rihards. Parkā darbojas arī viņa tēvs, māte, māsa, draudzene. Jo ilgāk parks darbojas, jo vairāk domubiedru un tātad arī palīgu rodas. Vienkoču banda - tā par savējiem mīļi joko Rihards.

Apskatīšanas vērts dzīvesveids

«Man tiešām ir veicies, jo varu darīt to, kas patīk un interesē, turklāt tas šķiet interesants arī citiem, tādēļ varu pat pelnīt ar to,» secina Rihards. Tā - paša priekam - tapuši pirmie vienkoči, pēc seniem zīmējumiem radīti reiz bijušu miniatūru muižiņu un nozīmīgu ēku maketi, smilšu māja, darvas ceplis, senatnē audzēto augu paraugdārziņš un citas lietas. Koka apstrāde ir Riharda specialitāte. Paralēli estētiskajām un izzinošajām kvalitātēm, darinātie vienkoči ir arī viņa zinātniskā darba izmēģinājuma poligons. Patlaban viņš Tehniskajā universitātē izstrādā promocijas darbu par masīvkoksnes apstrādes tehnoloģijām. Tajā sadaļa arī par tās integrēšanu tūrismā.

Pieņemšana darbā vienlaikus ir arī uzticēšanās; ja vadītājs uzticas nekompetentiem cilvēkiem, viņš pats ir nekompetents

Kopš satiksmes ministra Aināra Šlesera laikiem «šofera dēls» ir diagnoze cilvēkiem, kas tiek iekārtoti valsts darbā bez atbilstošas izglītības un pieredzes, toties ar pareiziem politiskajiem sakariem. Varētu domāt, ka pēc oligarhu patriekšanas un tā saukto godīgo politiķu nonākšanas pie varas visas nelabās prakses ir pārtrauktas un filozofija «ka tik man pašam šodien labi» kopā ar salmu putnubiedēkļiem ir sadegusi Daugavmalā. Taču, kā liecina Agneses Margēvičas veiktais apkopojums 29. augusta avīzē Diena, Vienotības valdīšanas laikā dažādas Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības ir papildinājušās ar veseliem 18 šoferu dēliem un meitām. Līdz ar to, ja Šlesera laikā runāja par astoņkāji, tad Anrija Matīsa laikā šī dzīvības forma jau pakāpeniski transformējas simtkāja virzienā. Dabisks process, tā teikt, kam neviens netraucē. Mediju un sociālā tīkla Twitter vidē tik uzvirmo pa kādam vilnītim, kad kārtējais politiski pietuvinātais darbonis aizrotē, piemēram, uz labo un derīgo cilvēku atpūtas stūrīti Latvijas gaisa satiksmi (LGS), taču nekas no tā nemainās. LGS darbība balstās uz profesionāliem dispečeriem, nevis uz tā, ko tur dara vai nedara viens otrs valdes loceklis, iepirkumu nodaļas vadītājs vai datu ievades speciāliste. Funkcionāli LGS jau sen varēja apvienot ar Lietuvas un Skandināvijas attiecīgajām struktūrām, bet tādu «sviestu», protams, neviens pat neapsver, jo tad būtu jāslēdz barotne, kurā «piezemējas» visvairāk politiski pareizi domājošu cilvēku.