Citas ziņas

Satiksmes ministrija bez uzņēmumu padomēm klājas grūti

Jānis Lasmanis, 19.01.2011

Jaunākais izdevums

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju likvidēšana bijis nepareizs lēmums, tādēļ Satiksmes ministrijā tiks izveidota speciāla struktūra uzņēmumu kontrolei.

Par to Saeimas deputātus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš norādīja, ka, likvidējot kapitālsabiedrību padomes, pār kapitālsabiedrībām tika zaudēts kontroles mehānisms, bet padomju funkcija tika «uzgrūsta» ministrijai.

Lai kontrole pār kapitālsabiedrībām tiktu realizēta pēc iespējas caurskatāmāka un kvalitatīva, Satiksmes ministrijas paspārnē tiks veidots speciāla struktūrvienība uzņēmumu kontrolei. U. Augulis deputātus mierināja, ka jauni darbinieki šai struktūrai netiks pieņemti – ministrija izlīdzēsies ar esošajiem resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Birža cer uz jaunās valdības izlēmību par valsts uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgū

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerams, ka jaunā valdība būs daudz izlēmīgāka jautājumā par lielo valsts uzņēmumu iesaistīšanos kapitāla tirgū, emitējot akcijas vai parāda vērtspapīrus, norāda biržas «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzina, ka līdz šim politiķi ar šo jautājumu ir daudz «koķetējuši», bet lēmumi nav bijuši.

Tāpat nav jēga aizbildināties ar likumu par neprivatizējamiem uzņēmumiem, jo tur ir iekļauti vien daži lielie valsts uzņēmumi.

«Vienlaikus ir tāds uzņēmums kā «Conexus», kuram ir vairāki tūkstoši mazo akcionāru, bet viņu tiesības rīkoties ar šīm akcijām [pēc «Latvijas gāzes» sadalīšanas un atdalīto uzņēmumu neiekļaušanas biržā] ir ļoti ierobežotas. Mēs redzam, ka Lietuvā līdzīgs uzņēmums tiek kotēts biržā – uzņēmums ir labi pārvaldīts un akcionāri brīvi var tirgoties ar akcijām un nav nekādi mazākuma akcionāru tiesības ierobežojoši faktori. Es varu nosaukt vēl virkni valsts uzņēmumu, kuri būtu interesanti biržas investoriem. Piemēram, «airBaltic», «Lattelecom», LMT. Ir virkne uzņēmumu, kuri nav neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, un kuru kapitāldaļu turētājiem, padomēm un valdēm būtu jādomā par vērtības audzēšanu,» uzsvēra Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Šķērslis ceļā uz OECD ir nepilnības valsts uzņēmumu pārvaldībā

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.

Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.

Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam jābūt uzņēmumu padomes dienaskārtībā šogad?

Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts laiks ikvienam un mūsu ikdienas uzdevums ir spēt pareizi pielāgoties izaicinājumiem tā, lai mēs sasniegtu savus mērķus šodien un būtu gatavi izmantot jaunas iespējas rīt. Tas attiecas uz katru no mums – gan privātā līmenī, gan uzņēmumu un institūciju vadībā.

Uzņēmumu padomes ir īpašā lomā šobrīd – tām jāuzrauga uzņēmumu darbība, bet arī jāspēj kalpot par padomdevējiem valdei un akcionāriem – citādi kāpēc gan tās sauktu par “padomēm”? Uzņēmumiem, kuriem nav padomes, daļa šīs lomas ir jāuzņemas valdei vai dalībnieku sapulcēm. EY Padomes dienaskārtības ekspertu centrs ir identificējis piecus punktus, kam būtu jābūt padomju dienaskārtībā šogad, lai uzņēmumi veiksmīgi atrastu pareizo kursu attīstībai situācijā, kurā jaunas problēmas šķiet rodas ik uz soļa.

Ceru, ka šis saraksts noderēs arī Latvijas uzņēmējiem, domājot par savu padomes vai valdes darba plānu šim gadam.

1. Kā novērtēt ģeopolitiskos riskus un kā rīkoties grūtā ekonomiskā situācijā? Šajā dienaskārtības punktā prioritātes visdrīzāk ir enerģija, tās piegādes drošība, paredzamība un izmaksas. Tāpat šajā punktā jādomā par kara Ukrainā tiešo ietekmi – vai izdarīts viss sankciju atbilstības ievērošanai un, vai uzņēmuma piegādes un noiets nav saistīts ar tirgiem, kas varētu nonākt sankciju vai kara ietekmes lokā? Tāpat jājautā – vai mēs saprotam, kas ir “politisks risks” un cik lielā mērā tas mūs ietekmē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā beidzot nebūtu laiks ieviest ceļa zīmi "Melnais punkts"?

Daina Kantāne, AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no veidiem, kā Latvijā uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību un palielināt to kapitāla atdeves rādītājus, ir atgriešanās pie padomju izveides. Vismaz tā uzskata Ekonomikas ministrija, kas šādu ieceri ir iekļāvusi kā vienu no priekšlikumiem ziņojumā par minēto par vadības uzlabošanu.

Protams, jāteic, ka uzņēmumu padomes kā tādas nav nekas slikts, tās ir paredzētas Komerclikumā, un šāds modelis darbojas privātajā sektorā. Proti, kompānijas īpašnieki uzstāda veicamos uzdevumus, valde tos realizē, bet padome uzrauga īstenošanas procesu. Savukārt Latvijas valsts gadījumā, neatkarīgi no tā, kādas partijas un cilvēki ir pie varas, ir pierādīts, ka uzņēmumu padomes tiek izmantotas tikai kā politiskās barotnes.

Pārsvarā gadījumu tās tikušas izmantotas vienam no diviem mērķiem. Viens - cilvēki, kas tiek iecelti padomēs, mēnesī saņēma tieši tik lielu algu, cik pārskaitīja kādas partijas kontā. Otrs - padomēs tika iecelti tie cilvēki, kuru partija gan bija tikusi pie varas, bet pašiem kaut kā bija sanācis caurkrist. Bieži gan bija dzirdami solījumi, ka, atbrīvojot no darba iepriekšējās padomēs, jaunajās tiks sacelti profesionāļi. Tomēr allaž ir izrādījies, ka lielākie speciālisti ir tieši caurkritušie partiju biedri vai viņiem vismaz ļoti pietuvinātas personas. Tādējādi jāsecina, ka uzņēmumu padomēm nav ne vainas, tikai Latvijas valsts poltiķi šo veidojumu vismaz līdz šim tās ir izmantojuši savtīgiem mērķiem, un nav nekāda pamata uzticībai, ka turpmāk šajā jomā kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Runājot alegorijās, var teikt, ka pēc definīcijas sociālistiskā iekārta, iespējams, nav nekas slikts, taču PSRS izdevās pierādīt, ka noteiktas valsts izpildījumā tā nav nekas vairāk par murgu. Ar valsts uzņēmumu padomēm Latvijas gadījumā situācija ir stipri vien līdzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi būs ļoti būtiski un skars visu sabiedrību

Dienas Bizness, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nesāksim braukt pa ceļa otru pusi, taču varu apliecināt, ka grozījumi [Ceļu satiksmes - red.] noteikumos būs ļoti būtiski un skars visus ceļu satiksmes dalībniekus,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Viņš norāda, ka cilvēkiem būs nepieciešams lasīt jaunos Ceļu satiksmes noteikumus un rūpīgi jāiepazīstas ar izmaiņām, un, lai tiktu informēta pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, tiek plānotas arī plašas kampaņas.

CSDD pārstāvis skaidroja, ka, pēc pašreizējā plāna, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Tiesa, līdz tam par izmaiņām noteikumos vēl paredzēts diskutēt sabiedrībā, kā arī tiks uzklausīti speciālistu viedokļi.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija iepriekš informēja, ka tiek gatavoti būtiski grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Pēc ministrijas norādītā, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi uzlabos ceļu satiksmes drošību, jo īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ar jaunajiem noteikumiem tiks novērsta Ceļu satiksmes noteikumu normu dublēšanās ar Ceļu satiksmes likuma normām. Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, par lietderīgu atzīts Ceļu satiksmes noteikumus izteikt jaunā redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekspertes viedoklis: Jābūt caurskatāmībai ēnu valstībā

Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij daļēji vai pilnībā ir īpašumtiesības 152 kapitālsabiedrībās. Pērn bija unikāls notikums - pirmo reizi tika apkopota informācija par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām.

Uzņēmumi tika salīdzināti ar līdzīgām kompānijām citās valstīs un tika konstatēts, ka apmēram 20% no Latvijas ekonomikas veido tieši valstij piederoši uzņēmumi. Pārskatā ir iekļauti arī valsts nekustamie īpašumi Rīgā.

Protams, radās jautājums, kāpēc šāds pārskats nav veidots agrāk, un bija skaisdrs, ka valstij piedrošie aktīvi netiek pārvaldīti ar pienācīgām laba saimnieka metodēm. Šobrīd izstrādātā koncepcija valsts uzņēmumu pārvaldībai ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu korporatīvo pārvaldību visos valstij piederošajos uzņēmumos. Šodien valsts uzņēmumiem nav padomes, kas patiesībā ir ļoti svarīga institūcija, jo lemj par kompāniju stratēģiju, uzrauga valdes darbību utt. Tā vietā šobrīd ir uzraugošās ministrijas valsts sekretārs, kurš vienlaicīgi atbild par daudziem uzņēmumiem, kas strādā visdažādākajās nozarēs. Valsts uzņēmumu valdes locekļi netiek pienācīgi atalgoti. Pastāv atalgojuma griesti, kas neatbilst tirgus praksei, kas lielā mērā ierobežo profesionālu vadītāju piesaistes iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Innusa: Darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas

LETA, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa ir kritiska par kandidātiem uz darbu valsts uzņēmumu padomēs.

Innusa šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē klāstīja, ka SM šogad ir bijuši vairāki konkursi uz ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu padomēm. Lai gan pirmajos konkursos pretendentu bija daudz, gatavu darba darītāju bija maz.

Viņa uzsvēra, ka darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas. Darbs prasa daudz laika un pūļu. Piemēram, uzņēmuma darījumiem virs 142 tūkstošiem eiro nepieciešams padomes saskaņojums, kas nozīmē, ka uzņēmuma padomei jābūt gatavai iedziļināties darījumā detaļās, kā arī ir vēlamas zināšanas specifiskās jomās, piemēram, dzelzceļā vai aviācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas vairākos Rīgas krustojumos

Lelde Petrāne, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, Rīgas domes Satiksmes departaments ir veicis būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas vairākos ielu krustojumos.

Satiksmes departamenta speciālisti, izvērtējot satiksmes organizāciju, veicot satiksmes plūsmas skaitīšanu un analizējot ceļu satiksmes negadījumus, lēma veikt nepieciešamos satiksmes uzlabojumus - Vietalvas un Vestienas, Vīlandes un Elizabetes, kā arī Meža un Eduarda Smiļģa ielu krustojumos.

Vietalvas un Vestienas ielu krustojums

Turpmāk no Braslas ielas puses uz Slāvu satiksmes mezglu var braukt tikai pa vienu braukšanas joslu, savukārt labo malējo joslu autovadītāji var izmantot, lai veiktu manevru uz Vietalvas ielu un Vestienas ielu. Savukārt Vestienas ielas posms ir pārveidots par divvirzienu ielu, lai autovadītāji varētu nokļūt ielu pieguļošajām teritorijām virzienā no Pildas ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas šī gada pavasarī parakstīja līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, pašlaik ir iesniedzis ziņojumus par tirgus dalībnieku apvienošanos visu trīs Baltijas valstu Konkurences padomēm un ar nepacietību gaida, kad varēs sākt darbu pie jaunu produktu attīstīšanas, informē uzņēmumā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena Plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

“Esam apņēmības pilni turpināt iesākto attīstības kursu, ceļot graudu pārstrādes jaudas Baltijā un veicinot vietējo produktu eksportspēju,” norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš akcentē, ka “Rīgas dzirnavniekam” ir lielisks potenciāls izaugsmei – attīstīta infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki graudu pārstrādes nozarē: "Ticam, ka mūsu uzkrātā pieredze uzņēmumu attīstīšanā un inovāciju ieviešanā ražošanā būs ļoti vērtīgs pienesums, lai Rīgā taptu arvien jauni augstas pievienotās vērtības produkti.” Tā kā Latvijā šobrīd trūkst iespējas pārstrādāt griķus industriālos apjomos un pie mums augušie griķi tiek vesti uz ārvalstu rūpnīcām, “Rīgas dzirnavniekā” plānots izveidot griķu pārstrādes infrastruktūru. Tāpat tiek plānots uzsākt vairāku jaunu, inovatīvu produktu ražošanu, nodrošinot patērētājiem plašāku kvalitatīvu vietējo produktu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas Universitāti pievienos kādai no zinātnes universitātēm; apvienos arī RTA un DU

LETA, 14.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai drons izvilks no stagnācijas?

Juris Zvirbulis - Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās, esam ES traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu, tādēļ jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas.

Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, ieraudzījām ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons, kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums, pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko autovadītāju daļu, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru