Ceturtdien Davosas Pasaules Ekonomikas foruma laikā Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs aicinājis sākt Krievijas valdības kontrolēto banku privatizāciju, tomēr Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins šādu iespējamību noliedza, jo tirgi pašreiz vēl tam neesot gatavi, raksta Reuters.

«Mums vajag privatizēt valsts bankas un labi būtu sākt ar Sberbank,» tā Sberbank vadītājs Germans Grefs (German Gref).

«Es arī gadu īsto brīdi, kad mēs sāksim pārdot bankas. Tomēr tirgus vēl pašreiz nav atguvies no krīzes un pagaidām šāds lēmums būtu par ātru. Mēs gaidīsim,» uz sarunu atbildējis A. Kudrins.

Pašlaik Sberbank kontrolē Krievijas centrālo banku un tās vienu no lielākajiem konkurentiem VTB – kontrolē Krievijas valdība. Kopā abām bankām pieder aptuveni viena trešdaļa no Krievijas banku sektora aktīviem.

A. Kudrins paziņoja, ka, ja tiks pieņemts lēmums par šo banku privatizāciju, tad pirmā, visticamāk, tikšot pārdota VTB bankas daļa.

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Krievijas lielākās bankas Sberbank vadība aicinājusi Krieviju bankas akcijas tirgot biržā, nevis uzreiz pārdot kādam stratēģiskam investoram.

Bloomberg ziņo, ka Sberbank vadītāja vietnieks Antons Karamzins norādījis, ka akciju tirdzniecība biržā «neapšaubāmi atstātu pozitīvu efektu uz [Krievijas] banku sektoru».

Db.lv jau vēstīja, ka, izpārdodot valsts īpašumā esošās Sberbank akcijas, Krievija varētu valsts lielākās bankas kontrolpaketi nodot citu rokās. «Neviens no scenārijiem attiecībā uz Sberbank nevar tikt izslēgts. Mūsu stratēģija paredz palielināt Sberbank stabilitāti,» pēc tikšanās ar ārvalstu investoriem, kur runāts arī par privatizācijas jautājumiem, norādījis Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Izpārdodot valsts īpašumā esošās Sberbank akcijas, Krievija varētu valsts lielākās bankas kontrolpaketi nodot citu rokās. Tā norādījis Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs, ziņo Bloomberg.

«Neviens no scenārijiem attiecībā uz Sberbank nevar tikt izslēgts. Mūsu stratēģija paredz palielināt Sberbank stabilitāti,» pēc tikšanās ar ārvalstu investoriem, kur runāts arī par privatizācijas jautājumiem, norādījis I. Šuvalovs.

Premjerministra Vladimira Putina valdība nākamo piecu gadu laikā plāno pārdot valstij piederošus aktīvus 50 miljardu ASV dolāru apmērā, lai mazinātu budžeta deficītu, kas šogad varētu palielināties līdz 5,3% no plānotā iekšzemes kopprodukta (IKP). Sākotnēji bija plānots pārdot ne vairāk par 9% Sberbank kapitāldaļu, lai valsts īpašumā saglabātos bankas kontrolpakete.

Krievija plāno pārdot 7,6% valsts lielākās bankas Sberbank akciju, un jau tuvākajā laikā tiks rīkotās tikšanās ar investoriem, ziņo Bloomberg.

Pārdodot šādu daļu akciju, valsts varētu iegūt aptuveni 149 miljardus Krievijas rubļu (4,9 miljardus ASV dolāru). Šobrīd Sberbank 57,6% akciju pieder Krievijas centrālajai bankai. Tiesa gan, arī pēc akciju pārdošanas Krievijas centrālā banka pār Sberbank kontroli saglabās – tai piederēs 50% plus viena minētās Krievijas komercbankas akcija.

Krievijas daļas Sberbank pārdošana tika plānota jau agrāk un vairākas reizes tika atlikta, jo bija tramīgs noskaņojums finanšu tirgos (jeb tika gaidīta augtāka akcijas cena).

Jāpiebilst, ka Krievijas valdība, privatizējot dažādus uzņēmumus, līdz 2015. gadam plāno piesaistīt 1,5 triljonus Krievijas rubļu. Šā gada sākumā Krievija pārdeva arī 10% sev piederošās bankas VTB akciju 3,3 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pēc tam, kad noslēgsies Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas pārdošanas darījums, kredītiestāde tiks pārdēvēta par Norvik bank, atsaucoties uz bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova teikto, raksta UNN.

«Banka tiks pārdēvēta, un acīmredzot to sauks Norvik bank, jo tā būs Eiropā strādājošās Norvik bank meitasbanka,» viņš uzsvēris.

Pēc viņa teiktā, zīmola maiņa tiks veikta gan pircēja, gan pārdevēja interesēs.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

Sberbank, kas ir lielākais aizdevējs Krievijā, piekritusi iegādāties investīciju banku Troika Dialog, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā, ziņo Bloomberg.

Valsts pārziņā esošā Sberbank maksāšot vismaz vienu miljardu ASV dolāru par simts procentiem Troika akciju, ieskaitot 63,6%, kas pieder priekšsēdētājam un vadītājam Rubenam Vardanjanam un viņa partneriem, un 36,4%, kas pieder Johannesburgā bāzētajam aizdevējam Standard Bank Group Ltd., šodien reportieriem Maskavā stāstījis Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Krievijas vecākās investīciju bankas iegāde esot solis uz Grefa mērķi pārvērst 170 gadus veco Sberbank pilna servisa finanšu kompānijā, kas var konkurēt starptautiski.

Jāatgādina, ka Krievijas izdevums Ведомости jau februārī vēstīja - Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru. Krievijas medijs šādu informāciju ieguva no neoficiāliem informācijas avotiem.

Gadijumā, ja finanšu nedienu skartā Grieķija izstāsies no eirozonas, Krievijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 2%, notiktu kapitāla aizplūde 95 līdz 100 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt mazinātos arī rubļa vērtība.

Ar šādām aplēsēm klajā nācis Krievijas Sberbank Makroekonomiskās izpētes centrs, vēsta RIA Novosti.

«Sliktākais scenārijs izsauks kapitāla aizplūdi 95 līdz 100 miljardu dolāru apmērā, kā arī ekonomikas lejupslīdi 2% apmērā,» norāda Sberbank pārstāvis Andrejs Siņakovs, prezentējot ziņojumu par to, kā eirozonas periferiālās valstis skar Eiropas parādu krīze.

Sberbank eksperti arī paredz rubļa vērtības samazināšanos, gadījumā, ja piepildās ļaunākais scenārijs un Grieķija izstājas no eirozonas.

A. Siņakovs gan ir pārliecināts, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Eiropā, atsevišķu valstu izstāšanās no monetārās savienības ir neizbēgama. «Šādos apstākļos eirozonas saglābšanas scenārija piepildīšanās ir maz ticama,» tā viņš.

Krievija plāno pārdot 15% Rosņeft, kas ir Krievijas lielākais naftas ražotājs. Valsts valdība nākamo piecu gadu laikā centīsies pārdot aktīvus, lai tādējādi līdzsvarotu budžetu, ziņo Bloomberg.

Premjera Vladimira Putina valdība apstiprinājusi plānu pārdot aptuveni 900 kompāniju akcijas, ieskaitot Sberbank un VTB Group, vakar vakarā informējis pirmais premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs.

Valdība izmantos daļu no ieņēmumiem, lai sašaurinātu budžeta deficītu līdz 1,8 triljoniem rubļu jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta 2011.gadā no aptuveni 5,3% šogad. Pērn Krievijā tika reģistrēts 5,9% liels deficīts - pirmais desmit gadu laikā. 5. oktobrī Putins solīja, ka Krievija savu budžetu sabalansēs līdz 2015.gadam.

«Ja prezidents piekritīs šim plānam,» tas tiks virzīts tālāk, runājot par kompāniju privatizāciju, sacījis Šuvalovs.

Tuvākajos 10 gados banku sektors spēcīgi mainīsies. «Mēs šobrīd pārdzīvojam modernizācijas fāzi, bet nākamā būs inovāciju fāze,» forumā Krievija 2010 prognozēja Krievijas lielākās bankas Sberbank (Сбербанк) valdes priekšsēdētājs Germans Grefs.

Viņš arī atzīmēja, ka līdz 2010. gadam Sberbank plāno pārtapt par augstu tehnoloģiju servisa kompāniju, kas tajā skaitā sniedz banku pakalpojumus, ziņo Finmarket.ru.

Nākamo 2 -3 gadu laikā, uzskata Sberbank vadītājs, ekonomikai būs divi galvenie mērķi: izmaksu samazinājums un orientēšanās uz klientiem. «Pats galvenais – fokusēties uz klientiem un viņu prasībām. Šī problēma mums ir tāpēc, ka mēs izaugām citā sabiedrībā,» teicis G. Grefs.

Viņš arī atzīmējis, ka Sberbank turpmāk plāno iziet pasaules tirgū un iegūt līderpozīcijas. «Mēs liksim drebēt tādiem globāliem konkurentiem kā BNP Paribas, HSBC un citām,» tā viņš.

Krievijas lielākā mazumtirdzniecības banka Sberbank ir uzsākusi tādas ierīces pārbaudi, ko savulaik būtu mīlējuši VDK – bankomātu, kurā iebūvēts melu detektors, lai novērstu krāpšanos ar patēriņa kredītiem, raksta New York Times.

Bankas klienti varēs pieteikties patēriņa kredītam izmatojot bankomātu, piedevām, «otrā galā» nebūs cilvēku. Lai arī šāda kredītu izsniegšanas kārtība pasaulē nav nekas jauns – krievu ierīce nolasīs pasi, pārbaudīs pirkstu nospiedumus un veiks trīsdimensiālu sejas skenēšanu.

Bankomāts izmantos arī balss atpazīšanas programmatūru, lai noteiktu vai indivīds godīgi atbild uz tādiem jautājumiem kā: «Vai jūs esat nodarbināts?» un «Vai pašlaik jums vēl ir citas, nenokārtotas kredītsaistības?»

Programmatūra spēs noteikt nervozitāti un emocionālu stresu, kas varētu liecināt par to, ka kredīta pieteikuma iesniedzējs melo. Šī informācija tiks salīdzināta ar citiem datiem, piemēram, cilvēka kredītvēsturi.

Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī prēmijās izmaksājis rekordlielu summu - 816 miljonus rubļu (28 miljonus ASV dolāru), atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no kompānijas dokumentiem.

Valsts pārziņā esošā banka gadā kopumā prēmijās izmaksājusi 985 miljonus rubļu. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā tika izmaksāts 2009.gadā un par 5% vairāk - nekā 2008.gadā.

Februāra sākumā Ведомости vēstīja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Dažas dienas vēlāk Krievijas izdevums arī informēja, ka Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā.

Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā, atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, vēsta Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no neoficiāliem informācijas avotiem.

Atlikušos 20% Sberbank varētu nopirkt divu līdz trīs gadu laikā pēc tam, kad nomainītos Troika priekšsēdētājs.

Vakar Ведомости ziņoja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Vācu autobūves kompānijas Opel iegāde nozīmēs tehnoloģiju importu uz Krieviju, uzskata Krievijas bankas Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Austrijas un Kanādas kompānijas Magna un Krievijas bankas Sberbank konsorcijs pēc tehniskā audita izraudzīsies Krievijas kompānijas, kas montēs Opel automašīnas, bet nav izslēgta sadarbība ar kompāniju AvtoVAZ, ziņo NewsRu. Atbildot uz jautājumu, vai Opel montāža būtu iespējama bankrotējušajā uzņēmumā IžAvto vai uzņēmumā Grupa GAZ, G.Grefs norādīja, ka Magna un Opel speciālistu grupa veic Krievijas uzņēmumu iespēju izpēti, tostarp analizē tos uzņēmumus, kas atrodas «sarežģītā situācijā». Sberbank vadītājs arī atturējās prognozēt, kurā uzņēmumā konsorcijs būtu gatavs investēt, norādot, ka lēmums tiks pieņemts pēc Magna pārstāvju vizītes Maskavā, kas plānota šonedēļ.

2013.gadā darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembra sākumā veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 859 uzņēmumus.

Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk kā viens procents Baltijas valstu uzņēmumu.

«Par spīti prognozēm, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi Baltijā nākamajā gadā nedaudz samazināsies, darbaspēka pieprasījums joprojām saglabāsies augsts. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Ņemot vērā darbinieku trūkumu noteiktās nozarēs, ir sagaidāma daudz izteiktāka cīņa par nozares profesionāļiem,» stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā, uzņēmumi sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.

23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, tādējādi risinot situāciju, kad uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši.

Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.

Krievijas banka Sberbank, kas kopā ar Kanādas auto detaļu ražotāju Magna International no General Motors iegādājās Vācijas autobūves kompānijas Opel, paziņoja, ka Krievijas lielākais autoražotājs AvtoVAZ varētu pievienoties darījumam, ziņo Reuters.

«Sadarbība ir iespējama. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai stabilizētu situāciju AvtoVAZ, jo tas ir liels mūsu klients. AvtoVAZ, kas plāno likvidēt ievērojamu skaitu darba vietu, neskatoties uz valsts finansiālas palīdzības saņemšanu, varētu piedalīties Opel darījumā, tostarp ražot kompānijas automašīnas,» paziņoja Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Db.lv jau ziņoja, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām ieguva arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu. Intelektuālā īpašuma piederība darījuma pārrunu laikā bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Krievijas lielākā banka Sberbank trešdien paziņoja, ka sākusi saskatīt atveseļošanās pazīmes valsts finanšu nozarē, kas nonākusi dziļā krīzē.

Prezentējot jaunākos finanšu rezultātus, kurus Sberbank jau atzinusi par labākiem ceturkšņa rādītājiem šī gada laikā, bankas finanšu direktors Aleksandrs Morozovs norādīja, ka banka reģistrējusi procentu ienākumu kāpumu un arī hipotekāro aizdevumu izsniegšana palielinās.

Sberbank vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī tā strādājusi ar 65,4 miljardu rubļu (930 miljonu eiro) tīro peļņu, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Bankas procentu ienākumi pieauguši par 25%, bet komisiju ienākumi - par 33%.

Krievijas banku sektoru smagi ietekmējusi ekonomikas lejupslīde, kuru izraisījis naftas cenu kritums un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Eiropas Savienība (ES) otrdien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank".

Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank".

Banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.

Kā vēsta Krievijas mediji, "Sberbank" paziņoja, ka strādā ierastajā režīmā un atslēgšana no SWIFT nemaina situāciju ar starptautiskajiem maksājumiem.

Maskavas kredītu banka pavēstīja, ka operācijas Krievijas iekšienē notiks ierastajā režīmā, taču maksājumi uz ārvalstīm var prasīt vairāk laika.

"Rosseļhozbank" paziņoja, ka Krievijas banku sistēmā radīti nepieciešamie apstākļi nepārtrauktas autonomas darbības nodrošināšanai.

General Motors Co. pārstāvji mudinājuši Vācijas valdību izdarīt spiedienu uz Magna International Inc., lai tā, pretendējot uz General Motors struktūrvienības Opel iegādi, atteiktos no sadarbības ar Maskavā bazēto Sberbank, atsaucoties uz izdevumu Spiegel, vēsta Bloomberg.

General Motors pārstāvji Vācijas amatpersonām sacījuši, ka būtu lielākas izredzes iegūt ASV valdības apstiprinājumu pārdot Opel kompānijai Magna, ja nebūtu iesaistīti krievi.

Vācija šo aicinājumu esot noraidījusi, sakot, ka tā ir devusi solījumu Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.