Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Ja pēc apspriešanas Jansonu neatbalstīs ne Vienotības, ne ZZS frakcija, tad SC šo kandidatūru nevirzīs. «Tad meklēsim un piedāvāsim citu kandidātu,» sacīja Urbanovičs.

Viņš piebilda, ka Jansona apspriešanas rezultāti varētu būt zināmi pirmdien, vai otrdien.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām frakcija Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu vēl nav apspriedusi. «Droši vien, to darīsim pirmdien. Iepazīsim šo cilvēku, vērtēsim. Pagaidām nekāda viedokļa par Jansonu nav, jo šo cilvēku nepazīstu,» sacīja Brigmanis.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) aģentūrai LETA sacīja, ka frakcijā Jansona kandidatūra vēl nav apspriesta. «Mēs visus lēmumus pieņemam kolektīvi apspriežoties, tāpēc nevaru prognozēt, kāds būs frakcijas viedoklis. Es personiski Jansonu pazīstu, jo esmu ar viņu kopā strādājusi, un mans viedoklis par viņu gan kā par juristu, gan kā par menedžeri ir pozitīvs,» sacīja Āboltiņa.

Viņa piebilda, ka patlaban situācijā, kad jebkurš jurists cilvēciski baidās, ka viņam var tikt «piekarināts» kāda politiķa vai politiskā spēka simpātijas tēls, var apbrīnot Jansona drosmi, ja viņš ir piekritis iespējamai savas kandidatūras izvirzīšanai tiesībsarga amatam.

«Pēc tiesībsarga ievēlēšanas Saeimā būtu jāatgriežas pie jautājuma, vai tiesībsargs vispār ir jāizvirza politiķiem. Šis jautājums skar gan Saeimas prestižu, jo labi zināmi gadījumi ar Jāni Maizīti un Andreju Judinu, gan arī paša tiesībsarga prestižu. Cilvēkam jābūt ļoti drosmīgam, lai piekristu kandidēt vadīt institūciju, kura visiem asociējas tikai ar iekšējām nesaskaņā un kuras prestižs sabiedrības acīs nav augsts,» sacīja Āboltiņa.

Vienotības līdzpriekšsēdētājs, Sabiedrība citai politikai valdes priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ar preses sekretāres starpniecību aģentūrai LETA sacīja, ka šo SC apspriešanai piedāvāto kandidātu nepazīst, līdz ar to viņam patlaban neesot viedokļa par Jansona piemērotību tiesībsarga amatam.

Jurim Jansonam ir augstākā profesionālā juridiskā izglītība, kā arī sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā un viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorants studiju programmā Tiesību socioloģija.

Bijis Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, vēlāk apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS vadītājs, 2010.gadā sakarā ar uzņēmuma likvidāciju atbrīvots no valdes priekšsēdētāja amata un iecelts par uzņēmuma likvidatoru.

Jau ziņots, ka Saeimā pagaidām nav panākta vienošanās par tiesībsarga amata kandidātu, tādēļ parlamenta frakciju padome 10.februārī nolēma kandidātu pieteikšanas termiņu pagarināt par vienu nedēļu - līdz 17.februārim.

Iepriekš tika paredzēts, ka kandidāti bija jāpiesaka līdz 10.februāra vakaram. Līdz noteiktajam termiņam - plkst.17 - neviens piedāvājums netika iesniegts.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas trim lielākajām frakcijām patlaban ir nevis problēmas vienoties par kādu tiesībsarga amata kandidātu, bet gan atrast cilvēku, kurš piekristu kandidēšanai.

Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis iepriekš pauda cerību, ka parlamentā būs iespējams panākt kopīgu vienošanos par vienu tiesībsarga amata kandidātu, kas būtu pieņemams gan koalīcijai, gan opozīcijai.

LETA jau ziņoja, ka tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaru laiks beigsies šā gada 28.februārī un Apsītis, kuram šā gada februārī paliks 72 gadi, ir paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs uz tiesībsarga amatu.

Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kad amata pienākumus sāks pildīt jaunais tiesībsargs, būs pieci, nevis četri gadi, kā līdz šim, - nosaka Saeimā pieņemtie grozījumi Tiesībsarga likumā.

Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Likums noteic, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

Kriminālvajāšanas sākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums. Arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra