Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.
J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.
A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.
Tāpat A.Šķēle apgalvoja, ka nepazīst Toniju Flanaganu, nekad viņu neesot redzējis un nezinot kā izskatās. Kā arī viņš nezinot vai J.Loze esot sarakstījies ar T.Flanaganu saistībā ar Kempmyer. Arī to, ka Maikls Neigls savās piezīmēs 2002.gada decembrī pieminējis, ka A.Šķēle licis sazināties T.Flanaganu, A.Šķēle nodēvēja, par kļūdu.
A.Šķēle arī norādīja, ka labi pazīstot M.Neiglu un ar viņu ir ticies. Viņi esot runājuši par digitālās televīzijas projektu, jo bijis plāns kaut kad iegādāties un iegūt kontrolpaketi. M.Neigls esot mēģinājis savākt kontrolpaketi Kempmayer, līdz ar to A.Šķēle interesējies pie M.Neigla vai būs iespējams to izdarīt un pēc tam nopirkt kompāniju. Vēl neesot bijis 100% izlemts vai to darīs A.Šķēle pats vai viņam piederoša juridiska kompānija.
Pēcāk gan politiķis norādīja, ka primārais esot bijis iegādāties Kempayer meitas uzņēmumu Kempmayer Latvia un tikai tad, ja tas neizdotos nopirkt vairākumu mātes kompānijā. A.Šķēle arī norādīja, ka digitālās televīzijas projekts ticis politizēts un sagrauts no citu politisko spēku puses, kuri pārstāvējuši kabeļtelevīziju intereses.
Tas, ka sākotnēji projektā ticis minēts arī A.Ēķa vārds A.Šķēlem neesot bijis nekāds pārsteigums. J.Liepnieks esot norādījis, ka A.Ēķis atbalstot šo projektu un redzot tajā savas televīzijas attīstības iespējas digitālajā vidē. Līdz ar to viņš nevarot iedomāties kā šāds projekts varētu paslīdēt A.Ēķim garām. A.Šķēle arī atzina, ka runājis ar A.Ēķi par projektu, bet neesot atklājis viņam savus nodomus. A.Šķēle arī pieļauj, ka sākotnējais projekta īpašnieks varētu būt A.Ēķis.
Jāatgādina, ka A.Ēķis ir Latvijas Neatkarīgās televīzijas līdzīpašnieks un ģenerāldirektors, kā arī politiskās apvienības Par Labu Latviju! padomes priekšsēdētājs.
Tiesā patlaban pasludināts pātraukums līdz 4.oktobrim, bet A.Šķēli turpinās pratināt 5.oktobrī.
Sekojiet ziņām