Pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums, ka aptiekas varēs piederēs tikai farmaceitiem bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Andri Šķēli, tiesa politiķis savu saistību noliedz un to sauc par klajiem meliem.
«Pirms desmit gadiem Andris Šķēle kāpa Saeimas tribīnē un paziņoja, ka Latvijā aptiekas būs tikai farmaceitiem un katram tikai viena. Tās bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Šķēli, jo viņam kaut ko vajadzēja no pilsētas un «tēvzemieši» viņam varēja izlīdzēt. «Tēvzemieši» cerēja pieairēt aptiekas saviem puišiem,» Kapitālam atklājis Saules un Mēness aptieku tīkla izveidotāja Guntis Belēvičs, kas šobrīd pievērsies briežu dārzu biznesam.
.jpg)
Uzņēmējs atzinis, ka Farmācijas likums vairākkārt ticis mainīts pret viņu. Tā vietā, lai dotu kukuļus, G. Belēvičs savulaik vēlreiz iestājies augstskolā un pabeidzis Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultāti.
«Tēvu zemes boļševiki bija paredzējuši, ka aptiekas viņiem būs jāatdod jau pēc gada. Ar ļoti cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas un ārzemju uzņēmēju atbalstu man izdevās iekārtot desmit pārejas gadus. Termiņa vidū savas aptiekas pārdevu un, kā paredzēts likumā, sev atstāju tikai vienu aptieku,» izteicies A. Belēvičs.
Savukārt A. Šķēle izplatījis paziņojumu, kurā kategoriski nosoda bijušā aptieku tīklu veidotāja apgalvojumus par motīviem profesionālas konkurences veicināšanā aptieku biznesā.
«Cienu Belēviča kungu, kā cilvēku ar lielu pieredzi biznesā, tāpēc aicinu savu interešu lobēšanā nenolaisties līdz prastas, apmelojošas retorikas līmenim. Norma par to, ka starp aptiekām jābūt konkurencei un ka to īpašniekiem jābūt ar farmaceita izglītību, tika ieviesta pirms vairāk kā desmit gadiem ar lielu pārejas periodu un mērķi nepieļaut monopoluzņēmumu cenu un sortimenta diktātu. Redzu, ka Belēviča kungs atkal krietni pārcenties, pārmetot, ka esmu savulaik iestājies pacientu, ne zāļu lieltirgotāju un aptieku tīklu interesēs. Viņa apgalvojumi par kaut kādām sarunām starp partijām ir klaji meli,» ir pārliecināts A. Šķēle.
DB jau rakstīja, ka šobrīd Latvijā notiek aktīvas diskusijas par 2001.gadā likumdošanā iestrādāto normu, kas paredz, ka aptiekas valstī no nākamā gada varēs piederēt tikai farmaceitiem. Par normas atcelšanu ir lielie aptieku tīkli, bet pretējās domās ir farmaceiti, kas uzskata, ka aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits.
Tiesa, šobrīd Saeimas deputātiem izdevies rast kompromisu šajā jautājumā, nosakot, ka aptiekas drīkstēs strādāt arī tad, ja puse to valdes ir farmaceiti.
Proti, ceturtdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi kompromisu regulējumā, nosakot, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti. Šie grozījumi gan vēl jāatbalsta arī Saeima plenārsēdē.
Sekojiet ziņām