Politiķim ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) 31.augustā atkārtoti jāierodas tiesā, lai sniegtu liecības tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā.
Iepriekš 24.augustā tas nebija iespējams, jo stacionārā tika ievietots viens no apsūdzētajiem va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders. Taču, kā DB pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, M. Pauders esot izrakstīts no stacionāra un piedalīsies paredzētajā tiesas sēdē.
Jāatgādina, ka prokurors Edvīns iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka A. Šķēle esot prokuratūras aicināts liecinieks un tādējādi atbilstoši likumam būtu nopratināms pirms aizstāvības liecinieka Maikla Neidla, kurš aicināts tiesā ierasties 23. novembrī. Esot arī citi apstākļi, kas nosakot to, ka A. Šķēle pratināms pirms M. Neidla. Prokurors arī norādīja, ka, tā kā A. Šķēle kandidējot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, vislabāk būtu viņu nopratināt līdz 2. oktobrim, jo pastāvot liela iespēja, ka A. Šķēle tiks ievēlēts, tāpēc pēc vēlēšanām būs aizņemts ar valstiskām lietām. Ņemot to vērā, varētu būt apgrūtināta A. Šķēles ierašanās tiesā.
Savukārt advokāts S. Vārpiņš bija citās domās un norādīja, ka 31. augustā plānots uzklausīt bijušā satiksmes ministra un politiķa Anatolija Gorbunova liecības un divus lieciniekus vienā dienā apvienot nevarēs, jo A. Gorbunovam paredzēts uzdot daudz jautājumu un, iespējams, viņa nopratināšana varētu ieilgt arī 2. septembrī. Advokāts arī pauda, ka A. Gorbunovs jau esot vairākkārt aicināts sniegt liecības šajā lietā, bet dažādu iemeslu dēļ to nācies atlikt. S. Vārpiņš piebilda, ka A. Gorbunovam uzdotie jautājumi varētu būt nepatīkami prokuratūrai. Tomēr tiesa nolēma, ka A. Gorbunovs uz tiesu aicināms kādā no citām plānotajām tiesas sēdēm.
Pēc tiesas sēdes A. Šķēle bija mazrunīgs. Tikai noteica, ka līdz liecību sniegšanai nekādus komentārus nesniegšot, kā arī pauda izbrīnu par prokurora E. Piliksera politiskajiem izteikumiem saistībā ar vēlēšanām un viņa iespējamo ievēlēšanu. Jāatgādina, ka iepriekš A. Šķēle solīja: «Visu, ko man prasīs tiesa, es atbildēšu, kā tas ir bijis, tā, kā to prasa likums.»
Krimināllietā kopumā apsūdzība uzrādīta 20 cilvēkiem, kuri savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst. Uz apsūdzēto sola ir vairāki A. Šķēles līdzgaitnieki, arī domubiedrs politiskajā apvienībā Par labu Latviju! LNT šefs Andrejs Ēķis.
DB jau ziņojis, ka apsūdzības celtas pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, par valsts amatpersonas bezdarbību, par krāpšanu lielos apmēros un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Iepriekš advokāts Jānis Rozenbergs DB norādīja, ka patlaban esot grūti pateikt, kad varētu būt gaidāmas lietas beigas. Pašlaik esot nopratināti vairāk nekā puse liecinieku. Atlikušo liecinieku nopratināšana varētu tikt pabeigta 2011. gada pirmajā pusē, tādējādi, iespējams, nākamgad lieta varētu tikt pabeigta.
Lielākā daļa no apsūdzētajiem ir sabiedrībā zināmas personas. Savukārt šā gada martā lietas ietvaros tiesa pēc prokurora lūguma uzlika arestu A. Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5. Tad A. Ēķis, komentējot tiesas lēmumu, pauda viedokli, ka prokurora E. Piliksera lūgums ir «mēģinājums ar līdz šim nepieredzētām, dīvainām metodēm pievērst uzmanību jau sen izbalējušai un uz vājiem pierādījumiem būvētai digitālās televīzijas lietai». Viņš uzskata, ka šī lieta ir sarīkota politiķa A. Šķēles dēļ. Krimināllieta saistīta ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra meitasuzņēmuma Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs un Kempmayer vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
