Elektroniskās identifikācijas un parakstīšanās rīka Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions paplašina digitālās identitātes pakalpojumu pieejamību. Turpmāk Smart-ID būs pieejams arī Beļģijā, kļūstot par piekto valsti, kurā risinājums ir pieejams.

Paplašināšanās Beļģijā kļūs par būtisku ieguvumu arī Latvijas uzņēmumiem.

Līdz ar darbības uzsākšanu turpmāk arī Beļģijas iedzīvotājiem tiks piedāvāta vienkārša un droša identifikācijas rīka pieejamība identitātes apliecināšanai banku lietotnēs, publiskajos pakalpojumos un dažādās dokumentu platformās. Lai uzsāktu pakalpojumu sniegšanu Beļģijas tirgū, SK ID Solutions sadarbojās ar identitātes pakalpojumu uzņēmumu Trust1team, kas sniedz identifikācijas pakalpojumus bankām, valsts iestādēm un veselības aprūpes organizācijām visā Eiropā.

Smart-ID ieviešana Beļģijā ir būtisks ieguvums ne vien vietējiem lietotājiem un uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no citām valstīm, tostarp Latvijas un Baltijas reģiona, jo Smart-ID Beļģijā darbosies un izskatīsies tieši tāpat kā Baltijas valstīs.

Eiropas Komisija (EK) piemērojusi pasaulē lielākajam alus ražotājam «AB InBev» («Anheuser-Busch InBev») 200,4 miljonu eiro naudassodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, teikts pirmdien publiskotajā EK paziņojumā.

Komisija norāda, ka pret Beļģijā bāzēto «AB InBev» izmeklēšana saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem veikta kopš 2016.gada.

EK izmeklēšanā secināts, ka «AB InBev» Beļģijā zīmolu «Jupiler» un «Leffe» alu pārdod par augstākām cenām nekā Francijā un Nīderlandē, kur uzņēmumam ir sīvāka konkurence.

Komisija skaidro, ka kompānija izmantojusi dažādas stratēģijas, lai savus produktus piedāvātu par zemāku cenu nekā konkurenti. Piemēram, «AB InBev» izmainījis alus skārdeņu izskatu, lai uz tām nebūtu franču un holandiešu valodas, tādējādi apgrūtinot to pārdošanu Beļģijā, kur abas ir oficiālās valodas.

Tāpat «AB InBev» ierobežojusi Nīderlandes mazumtirgotājiem pārdoto produktu apjomu, ja pastāvēja iespēja, ka uzņēmums alu var pārdot Beļģijā.

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Beļģija sestdien līdz augstākajai pakāpei paaugstinājusi terorisma trauksmes līmeni galvaspilsētā Briselē, slēdzot metro un iesakot cilvēkiem izvairīties no pūļiem sakarā ar nopietniem un tiešiem draudiem.

Pēc jaunākā situācijas novērtējuma centrs Briseles reģionam paaugstinājis terorisma trauksmes līmeni līdz 4.pakāpei, kas norāda uz ļoti nopietnu draudu, paziņoja nacionālais krīžu centrs OCAM. Analīze norāda uz nopietnu un tiešu draudu, kas prasa konkrētus drošības pasākumus un detalizētas rekomendācijas iedzīvotājiem.

Mūsu ieteikums iedzīvotājiem ir izvairīties no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, tādām kā iepirkšanās centri, koncerti, pasākumi vai sabiedriskā transporta pieturas, brīdina OCAM.

Centrs arī ieteicis līdz svētdienai slēgt metro un pašvaldības transporta pārvalde vēlāk paziņoja, ka slēgtas stacijas četrās galvenajās līnijās. Šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, vai tās atvērt svētdien.

Latvijā pērn janvārī-novembrī reģistrēts mazākais eksporta apmēra kritums Eiropas Savienības (ES) salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem eksporta apjoms Latvijā saruka par 1%. Tāds pats kritums reģistrēts arī Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Lielākais kritums reģistrēts Lielbritānijā (-12%), Luksemburgā (-4%) un Somijā (-3%), bet Lietuvā, Francijā un Grieķijā samazinājums bija 2%.

Kopumā 11 ES dalībvalstīs eksportētās produkcijas apjoms janvārī-novembrī bija mazāks nekā šajā laika posmā 2015.gadā. Iepriekšējā gada pirmo vienpadsmit mēnešu līmenī eksports saglabājās Austrijā, Kiprā un Portugālē, bet pārējās 14 valstīs tas pieauga.

Lielākais eksporta apjoma kāpums pērn pirmajos vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laika posmu 2015.gadā bijis Maltā (+18%), Horvātijā un Īrijā (abās valstīs +4%), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (visās valstīs +3%), kā arī Igaunijā, Beļģijā un Spānijā (visās valstīs +2%).

Pārsvarā visi Pastendes uzņēmuma Brabantia Latvia saražotie gludināmie dēļi un žāvētāji nonāk eksporta tirgos, un tikai mazāk nekā 1% atgriežas Latvijā.

Nīderlandes izcelsmes mājsaimniecības preču ražotāja Brabantia globālais mērķis ir piecos gados dubultot apgrozījumu. «Mūsu rūpnīcas pienesums varētu būt vidēji 15% izaugsme gadā. Mūs ierobežo pašreizējās rūpnīcas telpas. Varam augt vēl par 30% ar nakts maiņām un slīdošo darba grafiku brīvdienās. Tas nozīmē, ka drīzumā jābūvē trešais korpuss, kas jau ir uzprojektēts. Jāpieņem lēmums, kad projekta īstenošanai ir īstais brīdis no celtniecības izmaksu viedokļa. Šogad un nākamgad tas visdrīzāk vēl nebūs,» atklāj Sandis Babris, SIA Brabantia Latvia vadītājs. Uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies – no 15,85 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 15,37 miljoniem eiro 2017. gadā. Kopējais saražoto vienību skaits nesamazinājās, taču mainījās cena, par kādu uzņēmums pārdod preci mātes kompānijai. «Kļūstam efektīvāki, pašizmaksa samazinās, un mēs varējām atsevišķām produktu grupām samazināt cenas, kas nozīmē, ka pie vienāda apjoma ar nedaudz zemāku cenu ir mazāks apgrozījums. Taču izmaiņas bija nebūtiskas,» skaidro S. Babris.

Kāpēc valdība izvēlas zaudēt prognozējamus ieņēmumus no akcīzes, jeb kur slēpjas loģika?

Ugunsgrēku jeb t.s. nodokļu reformu «dzēšot», tā vien šķiet, ka alkohols izglābs Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi. Pašlaik glābšanas teorija gan balstās vairāk uz aprēķiniem, ka, ceļot cenas, celsies arī ieņēmumi. Teorētiskie aprēķini, iespējams, arī uzrāda papildus ieņēmumus no stiprā alkohola akcīzes celšanas, tomēr valdībai ir tik īsa atmiņa, ka tā neatceras iepriekšējās straujās akcīzes celšanas mācības, t.i., točku krutkas biznesa un kontrabandas strauju uzplaukumu.

Pievērsīsimies faktiem un balstīsimies uz iepriekšējo gadu pieredzi. Atcerēsimies, ka 2009.–2012. gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tika celts pārāk strauji, kas noveda pie legālā dzērienu tirgus krituma par 40% un līdzekļu aizplūšanas garām valsts maciņam. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%! Tāpēc risinājumi papildus nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes ir jāizsver ļoti rūpīgi, lai neizjauktu to līdzsvaru un vienošanos, kas ticis būvēts, valdībai un uzņēmējiem produktīvi sadarbojoties pēdējo trīs gadu laikā. Esam vairākkārt ar aprēķiniem norādījuši, ka risinājums ir, un tā ir sabalansēta nodokļu politika, paņemot tur, kur mazāk riska. Proti, tuvināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam un tā sauktajam vieglajam alkoholam, lai pielīdzinātu tās Eiropas vidējai attiecībai.

Līdz 2080.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 32%, atsaucoties uz Eiropas statistikas aģentūras Eurostat datiem, vēsta laikraksts Daily Telegraph.

Dati liecina, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms tieši Austrumeiropā - 32% samazinājums tiek paredzēts arī Bulgārijā, bet Lietuvā iedzīvotāju skaits varētu kristies par 37%.

Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums 2080.gadā gaidāms Luksemburgā, kur tas paredzams 129% apmērā. Tiek prognozēts, ka Norvēģijā 2080.gadā dzīvos par 71% vairāk cilvēku, bet Beļģijā - par 47% vairāk ļaužu.

Paredzams, ka Latvija 2080.gadā būs viena no valstīm ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu - 20,9 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Vismazākais cilvēku blīvums 2080.gadā prognozējams Islandē, kur uz vienu kvadrātmetru dzīvos tikai 4,5 cilvēki. Savukārt Somijā cilvēku skaits uz vienu kvadrātkilometru būs 18,9.

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Baltijas valstīs lielākā privātā un riska kapitāla investora BaltCap kontrolētā digitālo mediju aģentūra FCR Media iegādājusies Beļģijas lielāko digitālo mediju aģentūru Truvo Belgium, kas pārvalda informācijas kanālus goudengids.be un pagesdor.be.

Iegādātā biznesa gada apgrozījums sasniedz aptuveni 60 miljonus eiro. Darījuma summa netiek izpausta.

Kā paziņojis BaltCap, grupas uzņēmumu darbinieku skaits līdz ar to pieaugs par 310 cilvēkiem.

«Mūsu investīcijas Beļģijā maina spēles noteikumus, un mūsu grupa ir būtiski pieaugusi. Ceru uz labu sadarbību ar vietējo vadību Beļģijā,» norādīts FCR Media Group izpilddirektora Jona Martinsena izplatītajā paziņojumā.

FCR Media Group darbojas Beļģijā, Īrijā, Zviedrijā, Čehijā, Slovākijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Horvātijā, Ungārijā un Rumānijā, nodarbinot kopskaitā gandrīz 1700 cilvēkus.

Lai nostiprinātu "Tex Mex" tirgus līdera pozīcijas Latvijā un Eiropā, "Paulig" investējis 45 miljonus eiro jaunas tortilju rūpnīcas izveidē Beļģijā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums jauno tortilju rūpnīcu atklājis blakus "Paulig" esošajām ražotnēm Rūselarē, Beļģijā, un tādējādi "Paulig" veicis lielākās investīcijas ārpus Somijas. Rūpnīca ražo tortiljas zīmoliem "Santa Maria", "Poco Loco", kā arī privātajām preču zīmēm.

Paredzēts, ka jaunā ražotne palielinās uzņēmuma ražošanas jaudu par 27 000 tonnām tortilju gadā.

“Šīs 45 miljonu eiro investīcijas veicina turpmāko izaugsmi un nostiprina mūsu kā Tex Mex kategorijas tirgus līdera pozīcijas Eiropā. Šī kategorija Eiropā strauji aug, un mūsu jaunā tortilju rūpnīca Rūselarē ļauj mums plaši izmantot tās sniegtās iespējas. Mūsu mērķis ir dubultot uzņēmuma Tex Mex biznesu Eiropā, un jaunajai rūpnīcai ir izšķiroša nozīme, lai tas būtu iespējams,” saka Rolfs Ladau, Paulig izpilddirektors.

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Kanādas kapitālsabiedrība Alimentation Couche-Tard, kurai pieder viens no lielākajiem iepirkšanās un degvielas tirdzniecības pakalpojumu tīkliem Latvijā Circle K, no Francijas uzņēmuma TotalEnergies pārņēmusi vairāk nekā 2000 pilna servisa degvielas uzpildes staciju.

Darījums trīs miljardu eiro vērtībā tika noslēgts šī gada janvārī un jau ir atvērta pirmā Circle K stacija Berlīnē.

Circle K Latvia mazumtirdzniecības tīkla direktors Armands Žubulis norāda, ka tīkla paplašināšana Eiropā ir stratēģiski svarīga un īpaši izdevīga Baltijas valstu autovadītājiem un uzņēmumiem, kas bieži dodas ceļā uz Rietumeiropu.

“Jaunās Circle K stacijas Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā būs nozīmīgas ne tikai vietējiem klientiem, bet arī mūsu lojālajiem biznesa klientiem. Starptautiskie transporta uzņēmumi tagad daudz plašāk varēs izmantot Circle K pakalpojumus un izdevīgos piedāvājumus ne tikai Baltijas valstīs un Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā,” uzsver Armands Žubulis.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» piektdien atcēlusi reisus no lidostas «Rīga» uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli un Vācijas pilsētām Berlīni un Brēmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Attiecīgi piektdien atcelti arī «Ryanair» reisi no šim trim pilsētām uz Rīgas lidostu.

Kā ziņots, streika dēļ «Ryanair» paziņojis par gandrīz 400 reisu atcelšanu piektdien.

«Ryanair» paziņoja, ka Vācijas pilotu streika dēļ piektdien atcels 250 reisus. Šo reisu pasažieri bez maksas varēs mainīt izlidošanas laiku vai arī nodot atpakaļ biļetes. Piektdien streikot jau solījuši «Ryanair» piloti Īrijā, Zviedrijā un Beļģijā, paredzot būtiskus traucējumus tūkstošiem pasažieru. Šo streiku dēļ «Ryanair» iepriekš paziņoja par 146 reisu atcelšanu.

«Ryanair» jau pagājušajā mēnesī skāra vairāki streiki, kas Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā ietekmēja 600 lidojumus.

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Pagājušajā mēnesī Parīzē slaktiņu sarīkojušajiem teroristiem uzbrukumu īstenošana, domājams, izmaksājusi vien 30 000 eiro, ceturtdien atzina Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns.

Teroristi finansējuši uzbrukumu, uzkrājot vairākas «mazas summas», kuras ir grūti izsekot, it īpaši, ja tiek lietotas iepriekš apmaksātas norēķinu kartes, preses konferencē sacīja ministrs.

«Šo pēdējo uzbrukumu izmaksas, šo uzbrukumu finansēšana veido summu, kas nav lielāka par 30 000 eiro,» norādīja Sapēns.

Tas nozīmē, ka uzbrucējiem, gatavojot slaktiņu, lielas summas nebija vajadzīgas, atzina ministrs.

Lai samaksātu par automašīnām un dzīvokļiem, kurus islāma radikāļi izmantoja 48 stundas pirms uzbrukuma, teroristi lietojuši priekšapmaksas kartes, no kurām dažas iegādātas Beļģijā, apliecināja Francijas Finanšu ministrijas izlūkošanas nodaļa Tracfin.