Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB šodien pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā informē, ka birojs vakar Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Pirmdienas vakarā biroju ēkā Rīgā, Dzirnavu ielā 68, kur atrodas Šķēļu ģimenei piederošā SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, vairāk nekā divas stundas notika par trim oligarhiem dēvēto Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera tikšanās.

Cik nerunīgs par trīs oligarhu kopīgajiem biznesa darījumiem, kurus «oligarhu lietas» ietvaros izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tik dedzīgs Šlesers pēc tikšanās bija, izklāstot trijotnes apspriestos politiskā procesa attīstības scenārijus, vēsta portāls Pietiek.com.

Šlesers klāstīja, ka tikšanās iniciators bijis viņš, jo vēlējies apspriest politisko situāciju un saprast, «cik ilgi šī valdība noturēsies». Tas Šleseru interesējot tikai kā uzņēmēju, jo vasarā viņš plānojot pievērsties nekustamo īpašumu biznesam.

Patlaban nav nekāda pamata pieprasīt papildlaiku Latvenergo lietas izmeklēšanā, tāpēc jau šogad šī lieta nonāks prokuratūrā, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Runājot par oligarhu lietu, pie kuras arī strādā KNAB, Streļčenoks LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka tādu lietu kā, piemēram, Latvenergo, Daimler vai oligarhu lietu izmeklēšanas laiks viena vai divu gadu garumā nav daudz, jo šādos gadījumos ir runa par rūpīgi shēmotu noziegumu. Līdz ar to Oligarhu lieta vēl esot samērā jauna lieta, taču Streļčenoks apstiprināja, ka arī šajā lietā esot jauni pierādījumi.

Runājot par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem, KNAB ir uzsācis 13 jaunas krimināllietas, piecas krimināllietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā. Šo piecu mēnešu laikā pie administratīvās atbildības sauktas 12 politiskās partijas, vairāk nekā 70 valsts amatpersonas par ierobežojumu pārkāpumiem.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Ministru kabinets 24.martā plāno skatīt rīkojumu projektus par e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, jo COVID-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, informē Tieslietu ministrijā.

Termiņa pagarinājums nepieciešams arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā.

«Shēmas ir sazīmētas, personas apzinātas, viņu loma un tas, kā viss noticis, pamatā ir noskaidrots. Protams, tā kā šāda veida lietas Latvijā ir jaunas, ir runa par pierādījumu pietiekamību - kurā stadijā kurš uzskata, ka vajag vēl kādu pratināt, pieprasīt vēl kādus dokumentus. Tiešu un netiešu pierādījumu ir daudz,» vaicāta, cik tālu tikts ar «oligarhu lietu», izdevumam Ir teikusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Izdevums atgādina oligarhu lietas būtību - izmeklēšanas centrā ir aizdomas, ka viens no varenākajiem Latvijas ostu uzņēmumiem Rīgas Tirdzniecības osta slēpti pieder Aināram Šleseram, Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam. Viņi paši to noliedz. Tiek pārbaudīta arī Šlesera saistība ar virkni citu uzņēmumu, to skaitā lidsabiedrību airBaltic. Lieta skaļi sākās ar 42 kratīšanām, izmeklētāju uzmanības lokā sākotnēji bija 11 personas un 26 uzņēmumi. Vēlāk medijos noplūda izmeklētāju noklausītas Šlesera un viņa darījumu partneru sarunas viesnīcā Rīdzene. KNAB šajā lietā pārbauda arī naudas atmazgāšanu un amatpersonu nelikumīgu lēmumu pieņemšanu. Gadu pēc izmeklēšanas sākuma lietā aizdomās par iespējami pretlikumīgām darbībām turēto cilvēku skaits samazinājies no 11 uz 9.

Nevajag baidīties no bagātiem cilvēkiem - viņi maksā nodokļus un rada darbavietas. Tāpat nevajadzētu baidīties nedz no Rietumu, nedz no Krievijas investoriem, uzsver ekspolitiķis un bijušais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers.

Čevers savulaik ir bijis partijas Saimnieks un Brīvības partijas līderis. Pēdējos 15 gadus neesot aktīvi darbojies politikā, tikai konsultējis atsevišķas partijas. Piemēram, palīdzējis nākt pie varas Rīgas domē sociāldemokrātam Gundaram Bojāram un nosēdinājis pie viena galda Saskaņas centru un Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

«Zināt, man žēl tās nācijas, kura redz savu perspektīvu, ka tai nav savu «oligarhu», nav savu bagātu cilvēku,» saka Čevers. Tādas tautas, pēc Čevera domām, maļas pa pagātni, nevar sevi atrast. Tieši to pašu dara arī politiķi, kas pazaudējuši darbības pamatvirzienus. Tas viss atgādina kustību meža biezoknī bez kompasa, kad ejam pa vienu un to pašu ceļu, tad atgriežamies un neko jaunu neieraugām. Tā arī ar «oligarhiem». Čevers vēlētu latviešiem izvirzīt sev mērķi - visiem kļūt bagātiem, lai šos līdzekļus varētu ieguldīt valsts attīstībā, savu bērnu izglītošanā.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Vairāk nekā četrus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē lietu, ko pat prokurors baidās nest uz tiesu

Tā sauktā oligarhu lieta ir jau vairāk nekā četrus gadus veca. Tā iesākās ar vērienīgām kratīšanām un sarunu slepenu noklausīšanos, kas tika nopludinātas medijiem un kulminēja ar eksprezidenta Valda Zatlera Rīkojumu nr. 2, kā rezultātā 2011. gadā tika atlaista Saeima. Tāda vēriena jukas un skandāli Latvijas jaunāko laiku vēsturē līdz tam vēl nebija piedzīvoti. Tā laika KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe publiski zvērēja, ka viņa skaidri zinot, oligarhu lieta neizgāzīsies. Un ko mēs redzam tagad? Septembra sākumā KNAB prasīja kriminālvajāšanas uzsākšanu pret divām par oligarhiem sauktām personām – Ainaru Šleseru un Aivaru Lembergu, bet prokuratūra secina, ka «patlaban iegūto pierādījumu kopums nerada pārliecību par personu vainu, tāpēc iegūstami papildu pierādījumi». Citiem vārdiem – lieta ir baltiem diegiem šūta. Turklāt pie šādas atziņas nāk nevis tiesa pēc pušu argumentu uzklausīšanas, bet jau prokurors saprot, ka tiesā ar kaut ko tādu nemaz nav vērts rādīties.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Rīgas apgabaltiesa 21.septembrī rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneša procesuālu lēmumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta", kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām privātmājām Latvijā.

Rīgas apgabaltiesa rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par pirmās instances tiesas tiesneša 17.jūnija procesuālu lēmumu, ar kuru prasības pieteikuma grozījumi atstāti bez virzības saistībā ar valsts nodevu.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 21.janvārī atcēla prasības nodrošinājumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta".

Prasība tika skatīta pēc bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka ģimenes lūguma.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Tiesa pērn 7.oktobrī šajā lietā piemēroja prasības nodrošinājumu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi Krasovickiem piederošo "Villu Marta" atsavināt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Savukārt Krasovicku ģimene vēlējās panākt šī prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Prasības nodrošinājums tika piemērots tiesvedībā starp Krasovickiem un turīgu Krievijas izcelsmes uzņēmēju, ASV pilsoni Aleksandru Šustoroviču. Par klasiskās mūzikas oligarhu nereti dēvētais Šustorovičs prasību tiesā pret Krasovicka meitu Aleksandru un dēlu Georgiju iesniedzis pērn 28.septembrī. Tiesa lūgta atzīt un nostiprināt zemesgrāmatā Šusteroviča īpašuma tiesības uz vairāk nekā hektāru lielo zemesgabalu un vairāk nekā 2400 kvadrātmetrus plašajām ēkām, kas atrodas Bulduru prospektā 14, 16, 18 un Vidus prospektā 17, un nodot šo īpašumu ar tajā esošo kustamo mantu viņa lietošanā un valdījumā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" vadītāja Ilze Mazurenko atzina, ka uzņēmums bija "Villa Marta" pārdošanas darījuma starpnieks. Īpašums Šustorovičam ticis pārdots par sešiem miljoniem eiro. Pirkuma līgums noslēgts jau 2021.gada aprīlī, taču nesot līdz galam izpildīts, jo pēdējā brīdī pārdevēji nolēmuši mainīt līguma nosacījumus, bet pircējs tam nepiekrita.

"No aprīļa līdz rudenim centāmies panākt vienošanos starp pircēju un pārdevēju, taču tas neizdevās, un rudenī pircējs vērsās tiesā," paskaidroja Mazurenko.

Tāpat tiesa pēc Šustoroviča lūguma apķīlājusi Aleksandrai Krasovickai piederošu kustamo mantu - mājas kinozāles aprīkojumu, televizoru, instalāciju "Perpetum Mobile", tenisa treniņa mašīnu "SUN", ādas mēbeļu komplektu, bērnu mēbeļu komplektu, televizoru "Bang Olufsen", trenažieru komplektu, vasaras mēbeļu komplektu, seifu, guļamistabas mēbeļu komplektu, dizaineru lustru komplektu, ēdamistabas mēbeļu komplektu, ādas mēbeļu komplektu kabinetā, vilnas un zīda paklāju komplektu, kolekcijas tekstilu, dārza šūpuļkrēslu, viesistabas mēbeļu komplektu, kinozāles ādas mēbeļu komplektu, kā arī traukus un citas mēbeles, kas atrodas "Villā Marta". Šī kustamā manta esot pārdota kopā ar īpašumu, bet patlaban neesot zināms, vai tā vēl joprojām atrodas villā.

Lieta pēc būtības būs jāvērtē pirmās instances tiesai.

"Villa Marta" būvēta 1928.gadā, bet 1997. un 1998.gadā pēc pasaulē pazīstamā Latvijā dzimušā baltvācu izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkāna projekta tai blakus tika uzbūvētas viesu nama piebūves, tenisa halle u.c. Pēc pārbūves "Villa Marta" tika uzdāvināta Krasovicku meitai Aleksandrai, kura aizvien ir tās īpašniece. Vienīgi kā kompleksā esošās tenisa halles īpašnieks reģistrēts Georgijs Krasovickis, liecina zemesgrāmatas informācija.

Kopējo īpašumu veido zemesgabals 10 125 kvadrātmetru platībā un ēka 2412 kvadrātmetru platībā. Eksperti 2009.gadā laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, savukārt 2016.gadā "Villa Marta" bija izlikta pārdošanā par 15 miljoniem eiro.

Jautāta, kāpēc nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā "Villa Marta" vērtība samazinājusies no 40 līdz sešiem miljoniem eiro, darījumā iesaistītā Mazurenko norādīja uz vairākiem iemesliem. Pirmkārt, šādiem īpašumiem ir ļoti maz potenciālo pircēju, turklāt klienti no NVS valstīm ir gandrīz izsīkuši. Otrkārt, šis ir liels īpašums, kura uzturēšana ir ļoti dārga, bet, treškārt, vairāku gadu garumā nav notikuši darījumi par tik lielu summu, tāpēc "Villas Marta" pārdošanas darījumu nav bijis iespējas salīdzināt ar kādu līdzvērtīgu.

Ceturtkārt, kā norādīja Mazurenko, īpašums ir būvēts jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc ir daļēji nolietojies. Mazurenko sacīja, ka viens no pirkuma līguma nosacījumiem bijusi tehniskā ekspertīze ēkām, taču to nav izdevies veikt.

Viņa nevēlējās detalizēti skaidrot, ko tieši pārdevēji gribējuši mainīt jau pēc līguma noslēgšanas, vien atklāja, ka tā bijusi norēķinu kārtība un citi būtiski nosacījumi. Tāpat pārdevējiem tā arī neizdevās ar Jūrmalas pašvaldību noslēgt nomas līgumu par ielas - 3.līnijas - posmu, kas iet cauri īpašumam. Par šī ielas posma faktisko iekļaušanu Krasovicku īpašumā gadiem noritējusi tiesvedība.

Šustorovičs dzimis 1966.gadā toreizējā PSRS un vēl pusaudža gados kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur beidzis Hārvarda Universitāti.

Pateicoties sava tēva, PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, sakariem, 1988.gadā viņš izveidoja Savienoto Valstu un Padomju Savienības kopuzņēmumu "International Academic Publishing", kas ieguva tiesības publicēt ārzemēs Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotos darbus. Ar šo biznesu viņa kompānija "Pleiades Publishing" nodarbojas aizvien.

Šustorovičs bijis arī vīriešu žurnāla "Penthouse" krievu versijas izdevējs.

Vēlāk ar toreizējā atomenerģētikas ministra Viktora Mihailova un ārlietu ministra Andreja Kozireva atbalstu Šustorovičs nodibināja uzņēmumu "Pleades Group", kuram vajadzēja kļūt par starpnieku Krievijas bagātinātā urāna pārdošanā ASV, tomēr darījums neīstenojās.

Šustorovičs 2000.gadā mēģinājis atbalstīt Džordža Buša priekšvēlēšanu kampaņu, taču Republikāņu partijas priekšvēlēšanu štābs viņa čeku par 250 000 ASV dolāru bez paskaidrojumiem atraidīja. Tomēr 2016.gadā viņš ziedoja miljonu dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Kādu laiku Šustorovičam bija attiecības ar skandalozo krievu televīzijas zvaigzni Kseniju Sobčaku, kas mēģinājusi spēlēt Kremļa opozicionāres lomu, lai gan kritiķi apgalvo, ka viņa to darīja saziņā ar autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, lai tādējādi sašķeltu Kremļa oponentus.

Šobrīd Šustorovičs dzīvo Ņujorkā un ir mākslas menedžmenta kompānijas "IMG Artists" prezidents un izpilddirektors, nereti dēvēts par "klasiskās mūzikas oligarhu".

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērnā gada 30.novembrī lēma izbeigt tiesvedību daļā, kurā ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs lūdza atzīt viņa īpašuma tiesības Jūrmalas īpašumam "Villa Marta", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā informē, ka uzņēmējs atteicās no prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, tāpēc šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Tiesa lēma daļēji apmierināt uzņēmēja prasību par drošības naudas, līgumsoda piedziņu un paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar ko no bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka dēla Georgiju un meitu Aleksandru ir lemts piedzīt solidāri drošības naudu 250 000 eiro apmērā.

Kā izriet no Tiesu Informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo lietā tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības.

Pērnā gada 28.decembrī divas apelācijas sūdzības tika atstātas bez virzības līdz šī gada 24.janvārim, bet vienu sūdzību nolemts nepieņemt.

Viesnīca Rīga tiks pārveidota par pirmo starptautiskā viesnīcu tīkla Kempinski Hotels viesnīcu Latvijā, tās izveidei piesaistīts Swedbank finansējums 20 miljonu eiro apmērā, informēja Swedbank Ārējās komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns.

Patlaban viesnīcā norit rekonstrukcija, un to plānots atvērt līdz 2015.gada decembrim.

Pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski RIGA būs 140 numuri un deviņi ekskluzīvi apartamenti, viesnīcas rekonstrukcijā kopumā plānots ieguldīt aptuveni 30 miljonus eiro.

Viesnīcas īpašnieks Gagiks Carukjans par savu izvēli norāda, ka viņu piesaistījusi pati ēka un tās atrašanās vieta pilsētā. «Vēsturiski viesnīca Rīga bija pilsētas «Grand Hotel», un mūsu mērķis ir atgriezt iepriekšējo popularitāti, bet jau pilnīgi jaunā luksusa klases standartā,» atklāj Carukjans.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.