Jaunākais izdevums

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Latvijai ir vajadzīgs līderis, kurš ir spējīgs aiz sevis līdzi aizraut cilvēkus, kuri šodien varbūt netic šai valstij, bet ļoti vēlas tai noticēt. Tāpēc es šodien atklāti pasaku, ka atbalstu Aldi Gobzemu kā nākamo Latvijas premjeru. Un es uzskatu, ka Latvijas Saeimas deputātiem ir jādara viss, lai Gobzema valdība tiktu apstiprināta.

Kā jūs domājat, vai Aldim Gozbemam izdosies panākt savas valdības apstiprināšanu?

Mēs dzīvojam laikā, kad partijas ir novilkušas visdažādākās sarkanās līnijas. Un visas šīs līnijas lielā mērā ir saistītas nevis ar to, ka kāds ir par attīstību, bet ir par stagnāciju – par vecās politikas turpināšanu. Līdz ar to tiek darīts viss, lai vecā politiskā vide, kura būtu jānomaina, turpinātos. Tāpēc Gobzems ir kļuvis ļoti neizdevīgs lielākai Saeimā ievēlēto partiju daļai.

Bet vai varat šodien prognozēt, vai izdosies izveidot Gobzema valdību?

Esmu pārliecināts, ka tā iespēja, ko Aldim Gobzemam ir devis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, zinādams visas šīs aizkulises, visas šīs spēles un intrigas, ir tāpēc, ka prezidents ir noticējis Gobzemam. Un arī Valsts prezidentam ir pārliecība, ka Gobzema valdība var tikt apstiprināta. Vai šī valdība tiks apstiprināta tādā modelī un sastāvā, kādu Gobzems ir publiski iezīmējis, par to mani māc šaubas. Mēs redzam, ka Gobzema potenciālie partneri dara visu, lai Gobzema valdība netiek apstiprināta, jo viņi negrib, lai Latvijas valdībai ir stiprs premjers. Viņi labāk redzētu vāju premjeru, ar kuru var viegli manipulēt un kuru var raustīt uz visām pusēm. Bet viss vēl ir Gobzema rokās. Taču viņam ir jāmaina sava stratēģija. Ir jāveido profesionāļu valdība. Ja viņš to izdarīs, esmu pārliecināts - viņa valdība tiks apstiprināta.

Veidojot Jāņa Bordāna valdību, Gobzems faktiski izveidoja bloku ar JKP. Vai šī partija ir tuvākais KPV LV sabiedrotais?

Ar 32 balsīm nav iespējams apstiprināt valdību – ir nepieciešams vairākums. Lai šo vairākumu sasniegtu, ir jāvienojas ar politiskajām partijām un Saeimā ievēlētajiem politiķiem. Pašreiz mēs redzam to, ka sākotnēji tika novilkta sarkanā līnija pret Saskaņu. Pēc tam tika novilkta līnija no JKP puses pret ZZS. Tagad ir novilkta līnija pret Attīstībai/Par!, ko savukārt izdarīja Gobzems. Protams, ka ar to ir radīta situācija, kas var novest Latviju līdz ārkārtas vēlēšanām. Vai ārkārtas vēlēšanas būs tās, kurās tiks atrisinātas Latvijas problēmas? Nē! Latvijai ir nepieciešama profesionāļu valdība. Tas ir tas, kas Gobzemam ir jādara. Viņam ir vēlreiz jāizvērtē, vai visi kandidāti, kurus viņš ir nosaucis, ir profesionāļi. Vai tie ir tie kandidāti, kas tiešām ir spējīgi vadīt savas nozares un virzīt valsti uz priekšu? Vai tie ir tie kandidāti, ar kuriem Gobzems kā premjers ir gatavs vadīt valdības kuģi cauri lielajam okeānam, kurā būs ne viena vien vētra. Premjeram galvenais ir profesionāla komanda, kurai viņš var uzticēties. Gobzemam vēl ir laiks uzlabot savas komandas sastāvu.

Gobzema piedāvātajā modelī dominē nacionāli konservatīvās partijas. Vai tas būtiski nemazina manevra iespējas, piedāvājot citu modeli?

Gobzemam šodien ir jāizdara būtiska izvēle. Tas ir riskants solis, bet man tas savā laikā ir izdevies. Rīgas domē līdz 2009.gadam valdīja tā saucamās latviskās partijas. Taču līdz 2009.gadam Rīgas pašvaldībā nekad tik plaši nesvinēja Jāņus, nekad nebija tik lieli Līgo svētki ar latviešu mūziķiem pilsētas centrā, nekad nebija bijuši tik grandiozi 18.novembra svētki. Daudz kas no latviskās kultūras pasākumiem, kas tagad ir Rīgā, nav bijis tā saucamo latvisko partiju laikā. Tad, kad es izveidoju koalīciju ar Nilu Ušakovu, Rīga sāka mainīties uz labo pusi. Arī daudz piesauktā Barona iela īstenībā ir apliecinājums tam, ka Rīga kļūst labāka. Ir viegli pamanīt, ka kāds būvnieks nav labi izdarījis savu darbu. Bet nevar pārmest Rīgas domei, ka tai nav vēlmes sakārtot pilsētas infrastruktūru un ielas. Bijušajā pamestajā stadionā tajā pašā Krišjāņa Barona ielā tagad ir kolosāli bērnu sporta laukumi, kādi nekad agrāk nav ierīkoti. Nekad agrāk tā saucamās latviskās partijas tā nav rūpējušās par Rīgu, kā tas notiek tagad. Tāpēc arī Rīgas mēru rīdzinieki ir vairākkārt pārvēlējuši amatā, jo cilvēki redz, ka Ušakova laikā Rīga kļūst labāka. Domāju, ka šodien ir pienācis laiks, kad ir jāapvieno visa Latvijas tauta un ir jāveido profesionāļu valdība. Ja tiks veidota profesionāļu valdība, esmu pārliecināts, ka par šādu valdību nobalsos arī Saskaņa. Gobzemam nav jābaidās valdībā aicināt ar partijām nesaistītus cilvēkus, kas ir profesionāļi, līderi savās nozarēs, kas vada uzņēmumus. Varbūt šādu cilvēku piesaiste, kuri savā dzīvē kaut ko ir sasnieguši, pārliecinātu Saeimas vairākumu. Ja kāda no partijām tomēr nolems kopumā neatbalstīt Gobzema valdību, esmu pārliecināts, ka tajās var atrasties atsevišķi cilvēki, kas nolems atbalstīt viņa valdību. Arī Strīķei un Jurašam Gobzema valdība dod iespēju strādāt Latvijas labā, nevis nodarboties tikai ar politisko konkurentu apkarošanu. Nevar būt tā, ka cīņa ar Aivaru Lembergu ir vienīgais, ar ko šī partija izceļas un iet valdībā, ka tas ir vienīgais patiesais mērķis, ko viņi grib sasniegt.

Arī Attīstībai/Par! kā vienu no galvenajiem argumentiem, kāpēc viņi nevēlas atbalstīt Gobzemu, min apgalvojumu, ka aiz viņa stāv Šlesers!

Gribu viest skaidrību arī Attīstībai/Par!. Mīļie draugi, un it sevišķi gribu to teikt Edgaram Jaunupam! Jo Edgars ir ļoti gudrs un prātīgs puika, bet šī gudrība ir izpaudusies galvenokārt intrigās, kas diemžēl ir novedušas Latvijas valsti tur, kur mēs esam. OIK mafija ir vistiešākajā veidā saistīta ar Vienotību. Viss ar OIK saistītais ir radīts Vienotības politiskajā vadībā, Vienotības ekonomikas ministru radīts. Jūs esat šo problēmu radījuši, jūsu rokās ir šo problēmu arī atrisināt, tad ejiet Gobzema valdībā un to dariet! Visas sadārdzinātās zāles, kuras ir dārgākas nekā Anglijā un dārgākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, tas arī ir Vienotības darbs. Un es nedalu šodien, vai tā ir vecā Vienotība vai Jaunā Vienotība, vai Attīstībai/Par!, kas arī ir daļa no vecās un jaunās Vienotības. Ejiet, strādājiet Gobzema valdībā un atrisiniet tās problēmas, kuras jūs esat radījuši! Gribat zināt, vai Šlesers stāv aiz Gobzema? Atbildēšu. Gobzems ir kļuvis par līderi, par kuru ir nobalsojuši ļoti daudzi vēlētāji pēdējās vēlēšanās, un viņš ir pierādījis, ka nebūs marionete kāda rokās. Gribu pateikt – esmu uzņēmējs, manai ģimenei piederošos uzņēmumos šodien strādā vairāki tūkstoši cilvēku, kuru vidējais atalgojums ir vairāk nekā 1500 eiro. Tas ir krietni virs vidējā valstī. Šie uzņēmumi pagājušajā gadā valstij nodokļos un dažādās nodevās ir samaksājuši apmēram 70 miljonus eiro. Tātad uzņēmumi, kurus es pārstāvu, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Tāpēc man, protams, rūp, kas notiks ar šo valsti, kādi likumi tiks pieņemti, kāda būs Latvijas attīstības stratēģija. Es gribētu, lai premjers Gobzems ap sevi sapulcina cilvēkus, kas ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Latvijā, jo šādi cilvēki zina, kas jādara, lai problēmu Latvijā būtu mazāk. Viņi neliegs premjeram savu padomu viņa centienos attīstīt Latvijas valsti. Valsti nevar vadīt tikai ierēdņi. Pēc būtības katru nedēļu būtu nepieciešamas divas Ministru kabineta sēdes. Viena ir formālā, kur tiek skatīti likumi, kurus ir sagatavojuši ierēdņi. Otra valdības sēde, kurā piedalās nozaru pārstāvji un kopā ar valdības ministriem domā, kā attīstīt valsti. Valstij ir atklāti jāstrādā rokrokā ar biznesu. Nevis slēpjoties kaut kur un runājot kuluāros, bet oficiāli tiekoties Ministru kabinetā, kur premjers un ministri var tieši uzdot jautājumus un uzņēmēji var viņiem tieši atbildēt, ko mēs kopā varam izdarīt, lai Latvijā labāk attīstītos nozares, uzņēmumi, tiktu radītas darba vietas. Mēs zinām, ka ir virkne problēmu, ko var atrisināt tikai valdība. Jāstrādā tā, kā to dara Singapūrā, kura no nabadzīgas valsts ir kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Paskatieties tepat uz Lietuvu! Pirms pāris nedēļām Lietuvas Seima deputāti ir pateikuši, ka skandināvu banku ietekme uz Lietuvas ekonomiku ir pārāk liela. Tas ir jāpasaka arī latviešiem! Šodien skandināvu bankas neatbalsta Latvijas nacionālo biznesu. Tās ir savākušas mūsu iedzīvotāju naudu, Latvijas noguldītāju naudu. Par depozītiem tās maksā nulli, bet par kredītiem prasa lielus procentus. Pelna simtiem miljonu un neatbalsta vietējo biznesu. Tās ir problēmas, kas valdībai ir jārisina. Nevar būt tā, ka, aizverot vienu lielu Latvijas pilsoņu banku, mēs lielā mērā esam nodevuši banku biznesu tikai ārzemnieku rokās, kuri nav ieinteresēti attīstīt Latvijas nacionālo uzņēmējdarbību, jo viņiem ir citas biznesa intereses. Ir jādara viss, lai arī mazais un vidējais nacionālais bizness attīstītos un vide tam būtu labvēlīga. To var izdarīt tikai tad, ja valdība aktīvi atbalsta nacionālo biznesu. Es esmu gatavs atbalstīt Gobzemu kā premjeru, ja viņš būs kopā ar Latvijas tautu, tajā skaitā uzņēmējiem. Nevar būt tā, ka Latvijas valdība rūpējas tikai par ārvalstu kapitālu Latvijā. Latvijai ir jāatbalsta Latvijas bizness – tikai tāda valdība Latvijai ir vajadzīga. Ja premjers Gobzems atbalstīs Latvijas nacionālo biznesu, tad Latvijas nacionālais bizness atbalstīs premjeru Gobzemu.

Kāda pašlaik ir Gobzema kā premjera kandidāta vājā vieta?

Gobzems pašlaik mēģina izveidot valdību, sapulcējot ap sevi visas tā saucamās latviskās partijas, bet šodien jau skaidri ir zināms, ka to plāns ir neatbalstīt Gobzema valdības izveidošanu. Sākot ar Attīstībai/Par!, kas to jau skaidri ir pateikusi. Bet Vienotības, «nacionāļu» un JKP mērķis patiesībā ir tāds pats – neatbalstīt Gobzemu! Tiek meklēts tikai iegansts. Gobzemam vajadzētu atteikties no visām sarkanajām līnijām – arī pret Attīstībai/Par!, jo šajā partijā ir prātīgi cilvēki. Ir vēlreiz jāapsēžas pie sarunu galda nedēļas nogalē, jo pāris dienas laika vēl ir atlikušas, un jārunā par profesionāļu valdību. Lai pajautā partijām, kurus labākos profesionālos cilvēkus jūs esat gatavi deleģēt uz ministru amatiem, neskatoties uz to, cik kurai partijai būs ministru! Ja Saskaņai prasīs atbalstīt politisku valdību, kurā viņi vispār nepiedalās, viņi to neatbalstīs. Bet, ja Saskaņai lūgs atbalstu profesionāļu valdībai, kas sastāv no profesionāļiem, es domāju, ka viņi to atbalstīs. Vai tad Saskaņa ir pret valsts attīstību? Vai tad Saskaņai tā nerūp? Saskaņa būs ieinteresēta atbalstīt profesionāļu valdību, bet ar Saskaņu ir jārunā. Viņi arī ir Latvijas cilvēku ievēlēti pārstāvji Saeimā.

Jūs zināt, ka daudzi saka, ka tā būtu Latvijas nodevība - runāt ar Saskaņu. Vai šie aizspriedumi joprojām nav pārāk stipri?

Ja kāds vēl runā par «nodevību», tad viņam ir jāatver acis. Ievēlot Saeimas prezidiju, tika panākta vienošanās, ka KPV LV pārstāvis prezidijā netiek ievēlēts. Tas nenotika nejauši. Tas notika, jo bija šāda vienošanās. Bet tas nav pats trakākais. Sliktākais diemžēl ir tas, ka Saeimas priekšsēdētāja nepārstāv tautas vairākumu. Viņa tika ievēlēta ar 44 balsīm, kas ir mazākums. Vai šādai Saeimas priekšsēdētājai ir tiesības pārstāvēt valsti starptautiskajās sarunās, ja viņai nav parlamenta vairākuma atbalsta? Kā šāds balsojums tika panākts? Bija vienošanās starp Nacionālo apvienību un Saskaņu. Saskaņa vienojās, ka viņu pārstāvis prezidijā būs Klementjevs, bet Nacionālās apvienības pārstāve Mūrniece uzvarēs balsojumā. Tātad Mūrniece par Saeimas priekšsēdētāju ir ievēlēta ar Saskaņas tiešu atbalstu. Kāpēc Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu, bet Nacionālā apvienība var sadarboties ar Saskaņu? Kāpēc Attīstībai/Par! varēja sadarboties ar Saskaņu Saeimas prezidija ievēlēšanā, bet Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu valdības veidošanā?

Ar Saskaņu drīkst sadarboties tikai «zem segas»?

Nu bet cilvēki taču nav muļķi! Kā ir iespējams ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju ar 44 balsīm? Bija vienošanās. Saskaņa nepiedalījās balsojumā par Mūrnieci, tādējādi samazinot nepieciešamo balsu skaitu un nodrošinot viņai uzvaru balsojumā. Ja mēs atveram acis, tad redzam, ka Saeimas prezidijs šodien ir ievēlēts, Nacionālajai apvienībai noslēdzot konkrētu darījumu ar Saskaņu.

Ceturtdien no rīta premjera kandidāts Gobzems Rīta Panorāmā pateica, ka atsakās no visām sarkanajām līnijām, kas iekļauj arī līnijas pret Saskaņu. Vai viņš šī soļa dēļ netiks izolēts, kā tas līdz šim ir noticis Latvijas politikā?

Gobzemam, kā viņš pats to pirms vēlēšanām ir teicis, ir jāveido valdība ar tautu. Tātad visi labākie tautas pārstāvji, par kuriem viņš var apgalvot, ka tie tiešām ir labākie, var kļūt par ministriem šādā profesionāļu valdībā. Pašlaik notiek izdabāšana partijām. Kamēr Gobzems turpinās izdabāt partijām, tikmēr viņa iespējas tikt apstiprinātam ir krietni mazākas. Viņam šodien pēc būtības ir nepieciešams runāt ar visiem. Ja «nacionāļi» lec laukā, tad Gobzems lai skaidri pasaka – pirmais lēmums būs noņemt Mūrnieci no Saeimas priekšsēdētājas amata! Lai Mūrniece jau šodien izdara izvēli, vai viņa grib kļūt ierindas parlamenta deputāte vai tomēr turpināt būt Saeimas spīkere.

Valsts prezidenta dotais termiņš beidzas pirmdien. Vai Gobzemam vēl ir laiks, lai strauji mainītu valdības modeli?

Līdz pirmdienai vēl ir daudz laika. Ja viņš panāk vienošanos, tad pēc tam pāris dienu laikā sagatavot tehniskos dokumentus, lai valdība varētu tikt apstiprināta Saeimā, nav problēma. Nojaucot sarkanās līnijas, Gobzemam ir jāatjauno sarunas arī ar Attīstībai/Par! – ir jāsēžas pie sarunu galda ar pašu Jaunupu, kurš ir galvenais lēmumu pieņēmējs savā partijā. Gobzemam ir jārunā ar visiem atslēgas cilvēkiem katrā partijā. Ja Gobzems spēs runāt atklāti un saprotamā valodā, tad nekādas desmit tikšanās vairs nebūs vajadzīgas.

Taču ceturtdien JKP vēlreiz apliecināja, ka nevēlas valdībā ZZS. Vai ar to nav pielikts punkts?

Tā ir laba zīme, ka Gobzemam beidzot ir jāsāk rīkoties tikpat izlēmīgi, kā kādreiz to darīja Kārlis Ulmanis. Kad parlamentā valda bardaks, jāņem vara savās rokās! Tauta gaida stipru līderi, kurš ir spējīgs un izlēmīgs.

Gobzemam jāveido profesionāļu valdība, par kuru var nobalsot vairākums Saeimas deputātu neatkarīgi no partijas piederības. Par profesionāļu valdību būs brīvais balsojums. Satversme nosaka, ka katram deputātam ir viena balss. Un nekāda partijas disciplīna nevar aizliegt katram tautas pārstāvim pieņemt savu lēmumu patstāvīgi. Bet, kas attiecas uz ZZS, tad Gobzemam ir jāuzdod vienkāršs jautājums JKP – kāpēc viņi ir pret sadarbību ar Raimondu Bergmani – Latvijas aizsardzības ministru, kurš ir viens no cienījamākajiem cilvēkiem valstī? Spēkavīrs – Latvijas simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) rosina atbalstam tūrisma nozarei rezervēt 20 miljonus eiro, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē pauda deputāts.

Šlesera skaidroja, ka varētu budžetā rezervēt, piemēram, 20 miljonus eiro, kas būtu pieejami tūrisma nozares veicināšanai. Deputāta piedāvātais risinājums paredzētu, ka visas aviokompānijas, kuras lido uz Rīgu, piesaistītu tūristus, kuri paliek Latvijā. Aviokompānijas varētu reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, un par vienu nakti viesnīcā, kas būtu rezervēta ar aviokompānijas starpniecību, valsts šai lidsabiedrībai attiecīgi izmaksātu 10 eiro.

"Vidējā statistika parāda, ka viens šāds tūrists Latvijā atstās 100-150 eiro. Tas nozīmē, ka, ieguldot 10 eiro, mēs atgūstam 100-150 eiro," skaidroja Šlesers, piebilstot, ka tā nebūtu priekšapmaksa, bet rezervēta nauda budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas un Izraēlas sadarbības potenciāls nav zudis

Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Izraēlā, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos Tet grupas apgrozījums bijis 162,8 miljoni eiro, saglabājot pagājušā gada līmeni attiecīgajā periodā, un valsts budžetā nodokļos iemaksāti 40,3 miljoni eiro, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti.

“Neskatoties uz šogad piedzīvoto ekonomisko spriedzi, Tet grupas uzņēmumiem ir izdevies saglabāt labus rezultātus. Sagaidāms, ka noslēdzošie mēneši būs tikpat izaicinoši kā līdzšinējais gads, tādēļ Tet fokusā arī turpmāk būs kritiski nozīmīgās interneta un televīzijas infrastruktūras nodrošināšana sabiedrībai un uzņēmējiem,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Savu vietu izklaides nozarē ar vietējo oriģinālsaturu un jaunākajām pasaules filmām un seriāliem nostiprina Shortcut, apgrozījumam augot par 35%.

Lielākais apgrozījuma pieaugums vērojams datortehnikas apkalpošanas un datu pakalpojumos, kā arī tehnikas mazumtirdzniecībā. Par 35% pieaudzis eksporta apgrozījums, lielā mērā pateicoties optisko tīklu izbūvei Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aicina valdību samazināt PVN piena produktiem

Db.lv, 27.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot inovāciju attīstību kā uzņēmuma stratēģisko prioritāti, Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup valdē iecelts finanšu tehnoloģiju un inovāciju eksperts Nauris Bloks, kurš šobrīd pilda uzņēmuma inovāciju vadītāja pienākumus. Izmaiņas valdē atbilst DelfinGroup stratēģijai turpināt tālāku izaugsmi, to stiprinot ar jaunu inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumiem.

Līdz ar izmaiņām valdes sastāvā, DelfinGroup valdē šobrīd ir Didzis Ādmīdiņš, valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes locekļi Aldis Umblejs, Sanita Pudnika un Nauris Bloks.

Nauris Bloks ir DelfinGroup inovāciju vadītājs kopš 2022. gada septembra. Naura fokusi ir fintech tehnoloģiju risinājumu ieviešana un jaunas klientu pieredzes veidošana.

“Mūsu mērķis ir stiprināt DelfinGroup pozīcijas kā inovatīvam finanšu pakalpojumu sniedzējam, mērķtiecīgi ieviešot arvien jaunus, vienkāršus, klientiem pielāgotus un uz tehnoloģijām balstītus finanšu pakalpojumus. Izmaiņas valdē, piesaistot Nauri Bloku – spēcīgu nozares profesionāli ar starptautisku pieredzi, ir ieguvums gan uzņēmumam, gan akcionāriem, jo ilgtermiņā varēsim kopā sasniegt arvien ambiciozākus biznesa attīstības mērķus. Jau šobrīd Nauris Bloks uzņēmumā ir uzlabojis daudzus procesus inovāciju un tehnoloģiju jomā, bet mums ir arī lieli plāni nākotnei. Vēlos piebilst, ka pēc Naura iniciatīvas tika uzsākta arī cieša DelfinGroup sadarbība ar Banku augstskolu un Rīgas Tehnisko universitāti studiju un pētniecības jomā, strādājot pie tā, lai Latvijas izglītības kvalitāte iet roku rokā ar darba tirgus prasībām,” skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 12.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug elektroauto pieprasījums, infrastruktūra atpaliek

Tēma

Saplāksnis - nemainīgi viena no Latvijas svarīgākajām eksporta precēm

Aktuāli

Krieviem pārdodam šņabi, pērkam degvielu

Finanses

Izvēles nedarīt neko vairs nav. Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks

Komunikācija

Uzņēmēju fokusā – uzticības veidošana

Nafta

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējos nepilnus divus gadus visus spēkus un resursus veltījis, lai sagatavotu Rietumvalstu tirgiem piemērotu produktu portfeli, kā arī iespējami ātrāk veiktu šo produktu reģistrācijas Rietumeiropas tirgos.

Pašlaik apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni produkti, no kuriem 17 šogad sākts reģistrācijas process, bet vēl 20 produktiem reģistrācijas process tiks sākts 2024.gadā. 2022.gadā un 2023.gadā kopējās investīcijas jaunos produktos sasniedz 12 miljonus eiro, bet 2024.gadā plānots investēt vēl vismaz 22,25 miljonus eiro un 2025.gadā – 16,2 miljonus eiro.

“Līdz ar akcionāru maiņu pilnībā pārskatījām AS “Olainfarm” attīstības stratēģiju, nosakot mērķi kļūt par Eiropas TOP 10 farmācijas kompāniju savās terapeitiskajās grupās. Pagājuši tikai nepilni divi gadi, bet esam apstiprinājuši jau vairāk nekā 50 jaunus produktus un aktīvi sākuši reģistrācijas procesu virknē Rietumvalstu tirgu. Produktu portfelī iekļaujam patentbrīvos medikamentus, kas aptver arī mums jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentus. Šogad pirmo reizi “Olainfarm” vēsturē esam sekmīgi veikuši arī tehnoloģiju pārneses ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem, ko, noslēdzoties reģistrācijas procesam, ieviesīsim pastāvīgā ražošanā tepat Latvijā. Nākamgad šis skaits pieaugs, tāpat kā mūsu investīcijas tālākā attīstībā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

iPhone Photography School apgrozījums sasniedzis 14 miljonus eiro

Db.lv, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma SIA "IPS Media", kas plašāk pazīstams ar zīmolu "iPhone Photography School", apgrozījums 2023. gadā audzis vairāk kā divas reizes, sasniedzot 14 miljonus eiro.

"iPhone Photography School" šobrīd piedāvā septiņus apmācību kursus cilvēkiem, kuri vēlas veiksmīgāk izmantot savu "iPhone" tālruni, lai radītu kvalitatīvas bildes, kas līdzinās ar profesionālu foto tehniku uzņemtiem kadriem. Uzņēmuma klienti ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr "iPhone Photography School" lielākais tirgus ir ārpus ES, kas nodrošina 85% apgrozījuma. Lielākais skaits jeb puse no šiem klientiem ir ASV.

"Patiesi priecājos un esmu gandarīts par tik strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, un tā arī turpināsim. Šī gada lielākais jaunums būs produktu lokalizēšana. Iepriekš visi septiņi "iPhone Photography School" piedāvātie kursi bija tikai angļu valodā. Šogad ir mērķis izpētīt, ko varam paveikt, ja vācu, spāņu un franču valodās runājošiem iPhone lietotājiem piedāvājam apmācības viņu valodā," 2024. gada ieceres ieskicē "iPhone Photography School" izveidotājs un radošais direktors Emīls Pakārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 simptomi Latvijas uzņēmējdarbībā

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru