Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

AAS BTA Baltic Insurance Company šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali, informē BTA.

Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.

Šīs nedēļas laikā BTA saņēmusi virkni apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par iedzīvotāju gūtajām traumām uz slidenajiem ceļiem, ietvēm un trepēm. Šajos negadījumos iedzīvotāji guvuši gan sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Pēdējo dienu laikā, kopš gaisa temperatūra pakāpusies virs nulle grādiem, būtiski pieaug BTA saņemto KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kad no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus sabojājis automašīnu jumtus, motora pārsegus, izsitis vējstiklus, nolauzis sānskata spoguļus, bojājis automašīnu spārnus un citas automašīnu virsbūves daļas. Vienā no gadījumiem krītošā sniega trieciens bijis tik liels, ka bojātas arī automašīnas detaļas tās salonā. Visi negadījumi, kuros cietušas automašīnas, notikuši Rīgā.

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Faktiski jau tradiocionāli tā īsti netiekot galā ar ziemas atnākšanu un tam sekojošo sniegu, šogad Rīgas dome izšķīrās par visnotaļ saprātīgu soli - aicināt talkā zemniekus ar savu tehniku, tādējādi ļaujot viņiem arī nopelnīt. Acīmredzot, vienojoties par šādu sadarbību, ne vienai, ne arī otrai pusei pat prātā neienāca, ka Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tādā veidā ir radīta vismaz viena ideja, lai cīnītos ar pelēko ekonomiku valstī.

Nav jau joka lieta - valdība tomēr ir apņēmusies šā gada laikā no ēnu ekonomikas nodokļu veidā atgūt 60 milj. Ls, lai gan ir skaidrs, ka teju nevienam no ministriem nav sapratnes, kā to izdarīt. Taču tagad nu ir tāda «iespēja» - zemnieki Rīgā!

Proti, VID ir apņēmības pilns kontrolēt lauksaimniekus, lai viņi, veicot sniega tīrīšanas darbus galvaspilsētā, neizmantotu bez akcīzes nodokļa iegādāto degvielu. Absurds! Protams, ir taisnība, ka sniega tīrīšana nav tas pats, kas lauka aršana, bet Linezera iela Rīgā nav lauksaimnieciski izmantojama teritorija. Tāpat var teikt, ka zemnieku palīdzība ir vajadzīga Rīgai, tāpēc lai arī šī pašvaldība domā, kā norēķināties ar lauksaimniekiem gan par pašu pakalpojumu, gan arī degvielu. Tomēr acīmredzot Andra Vilka (PS) vadītajai Finanšu ministrijai būtu jāatgādina, ka arī Rīga ar visu attiecīgās ministrijas ēku atrodas šīs valsts teritorijā. Kā jau minēts, savlaicīga sniega novākšana Rīgā allaž ir bijusi problēma. Un nevar būt tā, ka kādam tiek lūgta palīdzība, vienlaikus radot viņam papildu izdevumus.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Bieži ir diskutēts par to, cik pareiza ir sistēma, kas ļauj lauksaimniekiem prasīt kompensācijas no valsts budžeta katru reizi, kad ir pārāk liels sals, par stipru uzlīst lietus vai arī par karstu uzspīd saule. Iespējamie risinājumi šeit ir, taču jau kuro gadu tiek izmantots primitīvākais variants - kompensācijas.

Nu šo sava veida pieredzi ir ņēmušas vērā arī Latvijas pašvaldības, prasot no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā vairākus miljonus latu kompensācijās par sniega radītajiem zaudējumiem.

Šobrīd ir pat grūti pateikt, cik daudz tiek prasīts, jo piektdienas rītā runa bija par 3,3 milj. Ls, ap dienas vidu - 3,4 milj. Ls, un tādējādi ir neiespējami prognozēt, cik lielus apmērus šī summa būs sasniegusi, piemēram, līdz šodienas vakaram. Vienkārši visas pašvaldības vēl nav saskaitījušas, cik lielus zaudējumus tām ziemas iestāšanas ir nodarījusi. Bet galvenais jau ir tas, ka nav saprotams, kāpēc visiem nodokļu maksātājiem būtu jānoskaita pašvaldībām miljoni tikai tāpēc, ka, sākoties ziemai, uzsniga sniegs. Protams, vairāki tūkstoši Latvenergo klientu uz pietiekami ilgu laiku palika sēžam tumsā, un par to var prasīt kompensācijas, taču no attiecīgās kompānijas, nevis valsts. Tāpat nevar noliegt, ka daudzos gadījumos no sniega ir cietuši namīpašumi, bet tad ir jāvēršas pie katra konkrētā nama apsaimniekotāja, vai arī apdrošinātāja. Nevar prasīt, lai par katru ķibeli tiktu maksāta kompensācija tieši no valsts budžeta.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Jaunie Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības tiesību akti, par kuru galīgo redakciju Eiropas Parlaments un ES Padome neoficiāli vienojās otrdien, bet apstiprināja EP Pilsoņu Brīvību komitejā ceturtdienas rītā, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienībā, informē EP.

Tie uzlabo arī tiesisko paredzamību uzņēmējiem un palielina iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Viens no jaunajiem noteikumiem, piemēram, paredz, ka būs jāsaņem nepārprotama personas piekrišana datu apstrādei, un uzņēmējiem, kas to neievēros, paredzēti stingri naudas sodi.

«Jaunie noteikumi atdod iedzīvotājiem tiesības pieņemt lēmumus par viņu privātajiem datiem,» norādīja EP ziņotājs par datu aizsardzības regulu Jans Filips Albrehts (Zaļie/EFA, DE). «Vienlaikus jauno noteikumi sniegs uzņēmumiem juridisko noteiktību. Tas radīs vienotu kopējus datu aizsardzības standartus visā Eiropā, samazinās birokrātiju un sniegs vienotus konkurences noteikumi visiem uzņēmējiem Eiropas tirgū,» viņš piebilda.

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Šosezon Latvijas kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotāji lielākoties strādā ar zaudējumiem, paredzot pat tikai pusi no plānotajiem ienākumiem, liecina Nozare.lv veiktā aptauja.

Pēc Cēsu Žagarkalna pārstāvja teiktā, kalns vēl darbojas, tiesa, tikai galvenās trases un pamazām tiek saskatīta finiša taisne. Pagaidām sniegs vēl esot, bet, kas notiks pēc šīs nedēļas nogales, nav paredzams.

«Šogad iet pavisam bēdīgi, plānots, ka iekasēsim tikai pusi no paredzētajiem sezonas ienākumiem. Ja nākamais gads būs tāds pats, tad, domāju, ka daudziem kalniem būs «jāklapē savas bodītes ciet»,» atzīst Žagarkalns pārstāvis.

Nedaudz cerīgāka situācija šogad ir Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna slēpošanas trasei Golgāts Madonas novadā. Tur pagaidām temperatūra stabili turas ap mīnus 3 grādiem, trasē nodrošinot stabilu sniega kārtu un to, ka sezonu būs iespējams nedaudz pagarināt. Tomēr, kā atzina Golgāta īpašnieks Juris Stradiņš, iecerētais apgrozījums nav sasniegts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome nolēmusi paplašināt SIA Rīgas ūdens ūdenssaimniecības pakalpojumu licences darbības zonu. Sākot ar 15. maiju, komersants ūdenssaimniecības pakalpojumus sniegs arī Ādažu, Garkalnes, Ķekavas un Stopiņu novados.

Regulatora padome lēmumu par licences darbības zonas paplašināšanu pieņēma balstoties uz SIA Rīgas ūdens iesniegumu.

SIA Rīgas ūdens ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus paplašinātajās licences zonas teritorijās sniegs tajās vietās, kur komersantam ir vēsturiski izveidota infrastruktūra un savulaik komersants šos pakalpojumus sniedza. Jaunās komersanta darbības zonas būs Ādažu novada Baltezera ciemā un Garkalnes ciemā, Garkalnes novada apdzīvotajās vietās - Berģu ciemā, Baltezera ciemā, Makstenieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un Alīses, Remberģi 1, Remberģi 2, Selgas, Ķekavas novada Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā, kā arī Stopiņu novada Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā un Ulbrokas ciemā.

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Lai gan šī ziema kalnu īpašniekus ar sniegu un salu nelutina, pēdējo dienu nelielā gaisa temperatūras pazemināšanās likusi tiem sarosīties. Dažos no kalniem jau tiek pūsts sniegs un, iespējams, apmeklētājiem tie tiks atvērti jau šajās brīvdienās.

Atpūtas komleksā Milzkals, kas atrodas Tukuma novadā, sniega pūšana turpinās jau otro dienu. Tā pārstāvis Viesturs Ošenieks DB norāda, ka veicas diezgan labi, un, ja pieturēs gaisa temperatūra mīnus trīs, četri grādi, tad, iespējams, jau rītvakar, 23.decembrī, tiks atvērtas divas trases. Patlaban uz kalna uzpūsta aptuveni 10 centimetru bieza sniega kārta.

Arī Lemberga hūtē, kas atrodas Ventspilī, jau kopš 21.decembra notiek sagatavošanās darbi, lai varētu sākt uzņemt apmeklētājus. Tur šogad uzstādīts arī jauns dzesētājs, kas ūdens temperatūru ar gaisu atdzesē par diviem līdz trijiem. Iekārtas šobrīd tiek darbinātas ar mazāko jaudu, bet kopumā sniegu pūš pieci sniega pūtēji.

Nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund" ir izvēlējies "CBRE Baltics" kā galveno aktīvu pārvaldīšanas un grāmatvedības pakalpojumu partneri.

"CBRE Baltics" sniegs fondam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā komerciāla nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, nomas, grāmatvedības, uzturēšanas un mārketinga pakalpojumus. "CBRE Baltics" ir daļa no starptautiskā nekustamo īpašumu un ieguldījumu uzņēmuma "CBRE" filiāļu tīkla.

"Baltic Horizon Fund" pārvaldīto aktīvu portfeli veido 15 komerciāli nekustamie īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās ar kopējo iznomājamo platību 153 tūkstoši kvadrātmetru. Fondam pieder tādi tirdzniecības centri kā "Europa", "Galerija Centrs" un "Postimaja", kā arī tirdzniecības centrs un biroju komplekss "Domus Pro", biznesa centri "Duetto", "North Star" un citi. Fonda aktīvu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 355 miljonus eiro.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.

Finansējums projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem piešķirts Eiropas Savienības atbalsta instrumenta “Connecting Europe Facility” ietvaros. Piešķirtais līdzfinansējums sniegs iespēju veikt kvalitatīvus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritoriju ietekmi uz vidi kā arī izplānotu vēja parka un elektroenerģijas pārvades tīklu starpvalstu savienojumus un pieslēgumus sauszemes elektropārvades tīklam.

Piešķirtais līdzfinansējums segs pusi no kopējām paredzētajām izmaksām. ELWIND projekta Latvijas puses pētījumi notiks atkrastes vēja parka izpētes zonā, kas atrodas posmā starp Pāvilostu un Užavu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka CINEA finansējums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND kopprojektam.