Jaunākais izdevums

Maksātnespējas procesa administratora Venta Lamstera prognozētais pesimistiskais scenārijs par Spāres dārzniecības nākotni neizrādījās ne uz pusi tik pesimistisks kā realitāte. 1. decembrī uzreiz pēc izsoles siltumnīcas sabruka, neizturot biezās sniega segas svaru, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šis piemērs parādot, kas notiek ar nekustamo īpašumu pēc tam, kad tas parādu dēļ tiek atņemts.

«Lai siltumnīcas saglabātu darba kārtībā, tās bija kaut minimāli jāapkurina – tad sniegs izkustu. Šosezon tas darīts vairs netika, un tagad šosejas Rīga–Ventspils 132. kilometrā paveras vietējo bezdarbnieku sirdis plosošs skats. Vizuāli izskatās, ka alumīnija un stikla konstrukcijai no liela augstuma uzmests varens smagums. Acīmredzot, vienam stūrim sašķiebjoties, sākusies ķēdes reakcija, un metrs pēc metra sašķīdis druskās,» informē laikraksts.

ES fondu atbalstītā siltumnīcu projekta noriets sācies jau pirmajā darbības sezonā. Iecerei audzēt zaļos lociņus svītru pārvilka holandiešu projektētā, taču Latvijas apstākļiem nepareizi izvēlētā konstrukcija. Siltais gaiss koncentrējās siltumnīcu augšējā daļā, kamēr pie zemes tas palika auksts. Masīvie ventilatori nespēja nodrošināt nepieciešamo gaisa cirkulāciju, bez kā lielas ražas nav iespējamas. Un arī izdevumi par gāzi bija neproporcionāli lieli. Aizpērn siltumnīcas sildīšanu ziemā piefinansēja galvenais nodrošinātais kreditors – banka Swedbank. Administrators stāstījis, ka 15 stundās tika nokurināti 2000 latu.

Saskaņā ar laikraksta vēstīto siltumnīcas nostrādāja tikai vienu sezonu. Toreizējā Ģibuļu pagasta deputāta Ulda Rozenberga ģimenei piederošā SIA Spāre bija uz izputēšanas robežas. No ES fondiem projekta īstenošanai tika saņemti 319,2 tūkstoši latu, taču izdevumu pieļautās kļūmes dēļ bija krietni vairāk, un kopējie uzņēmuma parādi sasniedza teju pusmiljonu latu. 2008. gada vasarā to nolemts pārdot. Pircējs par prasīto miljonu neatradās, sekoja maksātnespējas process ar tam sekojošu īpašuma izsolīšanu.

Trīs izsoles bija neveiksmīgas, bet pēdējā vērienīgo kompleksu nopirka kāds gulbenietis par nieka 29 000 latu. Vecais saimnieks stāstījis, ka pēctecis gribējis tās demontēt un uzstādīt savā pusē, apkurinot ar koģenerācijas stacijas saražoto siltumu. Taču cīņu ar sniegu viņš tā arī nepaguva sākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar FOTO: Iegulda 2,2 miljonus eiro gurķu audzēšanai Mārupē ziemas mēnešos

Žanete Hāka, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mārupes siltumnīcas ar bankas Citadele līdzfinansējumu ir izbūvējusi jaunas siltumnīcas gurķu audzēšanai arī ziemas sezonā, informē bankas pārstāvji.

Turpmāk gada aukstajos mēnešos Latvijā audzētie gurķi konkurēs ar Spānijā, Polijā un citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Šonedēļ siltumnīca tiek stādīti gurķu stādi, lai jau pēc mēneša Latvijas iedzīvotāji varētu veikalos iegādāties Latvijā audzētos gurķus.

Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā. Latvijā lielākais dārzeņu audzētājs siltumnīcās jaunā projekta būvniecībai un iekārtošanai ieguldījis 2,2 miljonus eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku.

«Ideju smēlāmies no līdzīgām siltumnīcām Somijā. Mūs iedrošināja Igaunijas labais piemērs, kur arī ziemā tiek ražoti vietējie gurķi, taču līdz Latvijas tirgum tie nenonāk, jo ir gana liels pieprasījums vietējā tirgū,» stāsta Mārupes siltumnīcas līdzīpašnieks un vadītājs Kaspars Brunovskis. «Ja līdz šim savās siltumnīcās varējām audzēt gurķus un tomātus no marta līdz oktobrim, tad tagad varēsim ievākt ražu visu gadu,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jaunas tehnoloģijas ļauj Latvijas siltumnīcām konkurēt Baltijā un Austrumeiropā

Sandra Dieziņa, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cik liels nitrātu daudzums ir Mārupes gurķos?

Lelde Petrāne, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijā vērsusies SIA Mārupes siltumnīcas ar ziņu, ka atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izplatīta nepatiesa informācija, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražotā produkcija esot nekvalitatīva, jo gurķos konstatēts augsts nitrātu saturs. Tālab šī nepatiesā informācija negatīvi ietekmējot saimniecībā audzētās produkcijas noietu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) veikt ārkārtas pārbaudes SIA Mārupes siltumnīcas ražotajiem gurķiem. PVD inspektori ārkārtas pārbaudes laikā paraugus analīzēm noņēmuši SIA Mārupes siltumnīcas uz vietas dārzniecībā, kur gurķi un citi dārzeņi tiek audzēti. Paraugu analīzes veikuši valsts zinātniskā institūta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR eksperti.

«Saskaņā ar veikto analīžu rezultātiem SIA Mārupe siltumnīcas audzētajos gurķos nitrātu daudzums ir minimāls. Gurķiem veiktās analīzes tikai vēlreiz apliecina, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražo un patērētājiem piedāvā drošu un kvalitatīvu pārtiku,» šodien medijiem izplatītā paziņojumā uzsver zemkopības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vieni no lielākajiem Latvijas puķkopjiem investē 1,4 miljonus

Sandra Dieziņa, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs Mārupes Siltumnīcas šogad plāno investēt automatizācijas līniju ieviešanā, kuras pērn ar pandēmiju saistīto neskaidrību dēļ tika pārceltas uz vēlāku laiku, informē uzņēmumā.

Izmantojot bankas Citadele finansējumu, kopējās investīcijas sasniedz 1,2 miljonu eiro pērn un 1,1 miljonu eiro šogad.

Mārupes Siltumnīcas attīstības plānus pandēmija nav mainījusi, tomēr pērn pieņemts lēmums par gadu pārcelt automatizācijas līniju ieviešanu, ņemot vērā pandēmijas izraisīto nenoteiktību ar iekārtu piegādes termiņiem.

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti, kā arī darbinieku darba apstākļus, ieguldot ap 700 tūkstošus eiro, šogad plānots ieviest piesvēršanas līnijas un gurķu iepakošanas līnijas automatizācijas iekārtas. Iecerēts arī uzstādīt recirkulācijas sistēmu, tādējādi samazinot patērēto mēslojuma un izmantotā ūdens apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazcenu alejā, Jaunmārupē, dārzeņkopības uzņēmums SIA "Mārupes siltumnīcas" šodien atklās jaunos salātu lapu siltumnīcu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums siltumnīcas izveidē investējis izveidē investējis 3,8 miljonus eiro, tostarp 3,1 miljonu eiro veido "SEB bankas" aizdevums, bet 700 000 eiro - uzņēmuma līdzekļi. Projektam ir apstiprināts arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas "Investīcijas materiālajos aktīvos" atbalsts 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka 0,7 hektāru platībā uzbūvētā modernā siltumnīca nodrošinās lapu salātu audzēšanu visu gadu. Tostarp siltumnīcas būvniecība tika pabeigta pērn nogalē, un ir iesēti jau pirmie salāti.

Lapu salāti tiek sēti un audzēti kūdras substrātā, neizmantojot plastmasas podiņus. Savukārt salātu gaismošanai tiek izmantotas LED gaismas, kuru spilgtumu iespējams pielāgot, tādējādi samazinot elektrības patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Brāļu koka siltumnīcas saimniekus atrod visā Latvijā

Dienas Bizness, 13.06.2013

Brāļi Gatis (priekšplānā) un Artis Kronīši stāsta, ka viņu izgatavoto siltumnīcu atceļā no Maskavas iegādājies arī kāds tālbraucējs autovadītājs.

Avots: Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Artis un Gatis Kronīši šosezon izgatavojuši ap piecdesmit koka konstrukcijas siltumnīcu, kas aizceļojušas uz dažādiem Latvijas nostūriem, raksta reģionālais laikraksts Staburags.

Galdnieku darbnīca ierīkota vecvecāku saimniecībā Zalves pagasta Sproģos, bet, palielinoties pieprasījumam, brāļi iegādājušies vēl vienu īpašumu, kur plānots atvērt galdnieku darbnīcu un zāģētavu, kā arī kalti.

Vecākais brālis šovasar absolvēs Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultāti, kur viņš studēja kokapstrādi. Jau aizstāvētajā bakalaura darbā «Jaunas koka konstrukcijas siltumnīcas ieviešana ražošanā» apkopotas idejas, pēc kurām top siltumnīcas, raksta medijs.

Jaunākais brālis Gatis septembrī turpinās mācības Jaunsudrabiņa vidusskolas pēdējā klasē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu siltumnīcās šonedēļ uzsākta tomātu un gurķu ražas novākšana. Pirmie gurķi un tomāti jau ir nonākuši lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī uzņēmuma firmas veikalā, informē uzņēmums.

Dārzeņu novākšanas sezona Getliņos ik gadu sākas oktobrī un turpinās līdz pat nākamā gada jūnija beigām, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem svaigus dārzeņus ziemā, kad to ir vismazāk vietējā tirgū.

Šogad uzņēmums modernizēja 2011. gadā celto siltumnīcu, lai uzlabotu tās energoefektivitāti. Siltumnīcās tika veikta apgaismojuma nomaiņa uz LED augu apgaismojumu sistēmu. Tas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un dos iespēju palielināt augu ražību. Tuvāko mēnešu laikā uzņēmums apņemas arī uzsākt fasēt gurķus videi draudzīgākā iepakojumā, kas ļaus iepakojumu pārstrādāt.

"Varam būt gandarīti, ka Getliņu tomātu un gurķu kvalitāti turpina novērtēt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tas apstiprina, ka esam uz pareizā ceļa, un turpināsim nemainīgi rūpīgo darbu, lai nodrošinātu ziemā kvalitatīvus, Latvijā audzētus dārzeņus," stāsta "Getliņi EKO" siltumnīcas vadītājs un agronoms Guntars Strauts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Getliņos spāru svētki 2,5 miljonus vērtajai siltumnīcai; gatavojas tomātiem

Dienas Bizness, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien svin spāru svētkus otrajai siltumnīcai. Nepilnus 8000 kvadrātmetru lielās siltumnīcas izveidošanā ir ieguldīti 2,5 miljoni lati.

No tiem SEB bankas piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 70%.

SIA Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecību uzsāka 2013. gada vasarā, un visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt 2014. gada februārī. Tās platība būs divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi.

Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti.

«Jaunajā siltumnīcā pirmajā, nepilnajā sezonā esam nolēmuši izmēģināt jaunas tomātu šķirnes. Līdzās Getliņu lielaugļu oranžajiem tomātiem, mēs stādīsim arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirni, oranžos ķekaru tomātus un speciālo tomātu šķirni. Pieprasījums Latvijas tirgū pēc Getliņu tomātiem ir liels,» apgalvoja Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

[FOTOREPORTĀŽA] Investējot 3,5 miljonusGetliņi atklāj jauno siltumnīcu; grib arī eksportēt

Gunta Kursiša, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latviešu radīti roboti palīdzēs siltumnīcās

Lelde Petrāne, 16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciāli izmantojams robots lauksaimniecībā vairs nav aiz kalniem, Latvijas speciālisti cer drīzumā izstrādāt tehnoloģiju, kādu pasaulē neviens vēl nav radījis, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un SIA Terra Virtuala īstenojot projektu, kura mērķis līdz 2013. gada beigām izveidot jaunu robotu tehnoloģiju, kas ļaus būtiski palielināt darba ražīgumu lauksaimniecībā.

Projekta ietvaros jau iegūti divi patenti par robotizētas riteņu platformas tehniskajiem risinājumiem, kā arī izstrādāta programmatūra robotu izmantošanai siltumnīcās. Projekta kopējais finansējums - 343,7 tūkst. latu, no tiem Eiropas Savienības atbalsts – Ls 317,9 tūkst.

RTU sistēmu teorijas un projektēšanas katedras docents Agris Ņikitenko laikrakstam stāstījis, ka zinātnieku mērķis ir līdz 2013. gada beigām izstrādāt robotu tehnoloģiju darbam siltumnīcās, testēt un pilnveidot to. «Mēs pašlaik esam programmatūras pirmā prototipa radīšanas procesā, tostarp ir izstrādāta robotu vadība. Pie griestiem ir salikti marķieri, ir robots, ir kamera, kas spēj apstrādāt datus un koordinēt robotus. Mūsu infrastruktūra ir programmatūras kodu blāķis, nevis reāla siltumnīca,» piebildis inženieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupes siltumnīcas peļņa samazinājusies par 40%

Žanete Hāka, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāja SIA Mārupes siltumnīcas aizvadītajā gadā izaudzējusi 4,982 tūkstošus tonnu gurķu un tomātu, liecina Lursoft dati.

Sešu hektāru uzņēmuma siltumnīcu platībās audzēti gurķi, bet vēl 3,6 hektāru siltumnīcu lielā platībā – tomāti.

2013.gadā SIA Mārupes siltumnīcas apgrozījusi 9,045 miljonus eiro, kas ir par 13,96% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2012.gadu, kad dārzeņu audzētāja peļņa bijusi 639,29 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā tā samazinājusies par 40,07%, noslīdot līdz 383,126 tūkstošiem eiro.

2014.gadā SIA Mārupes siltumnīcas plāno maksimāli intensīvi izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī izaudzētās produkcijas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai. Turpmākajos gados uzņēmums paredzējis siltumnīcās ieviest nepieciešamo aprīkojumu, lai siltumnīcu darba procesi būtu pēc iespējas mehanizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mārupes gurķi šogad agrāk; tirgū pārdod viltojumus

NOZARE.LV, 07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī SIA Mārupes siltumnīcas gurķi ienākušies aptuveni nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā, sacīja siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.

«Pirmie gurķi iesēti 5.janvārī un patlaban aizņem 3,6 hektārus stikla siltumnīcās. Pagājušajā piektdienā novākti aptuveni 700 kilogrami, savukārt līdz šodienai esam novākuši jau deviņas tonnas,» sacīja Kravale.

Viņa norādīja, ka Latvijas gurķi atšķiras no importa produkcijas gan ar garšu, gan smaržu, lai gan arī Spānijā vai Holandē gurķi tiek audzēti ar līdzīgu tehnoloģiju. Agronome atzina, ka tirgū jau pirms mēneša parādījušies viltojumi - jaunie gurķi ar Mārupes uzlīmi, kuru izcelsmes valsts esot Polija.

Līdzās jauno gurķu ražai Mārupes siltumnīcā drīzumā ienāksies arī tomāti. Pērn pirmās ražas bija maija sākumā, šogad tās jau būs aprīļa vidū. Tomāti stādīti trīs hektāros, un plānotā agro tomātu raža varētu būt 38 tonnas mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Atkritumu poligonā Getliņi Eko nodota ekspluatācijā jauna, pusotru miljonu vērta siltumnīca

Ingrīda Drazdovska, 09.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Arčers atkritumu poligonā Getliņi Eko pabeidzis 1.59 milj. latu vērtas siltumnīcas būvniecību.

Tā tiks apsildīta, izmantojot atkritumu pārstrādes procesā iegūto siltumenerģiju. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, Arčeram tas bija pirmais šāda veida tehnoloģiskā risinājuma objekts. Uzņēmums izstrādāja arī siltumnīcas tehnisko projektu un veica autoruzraudzību. Siltumnīcas projekta izstrāde un būvniecība ilga 11 mēnešus un izmaksāja turpat 1.6 milj. latu (ieskaitot PVN).

Siltumnīcas ir tradicionāla vienstāvu ēka, kuras kopējā platība ir 3598 m². Siltumnīcas fasādes un jumts ir stiklots, daļa no galvenās fasādes ir nosegta ar sendvičtipa paneļiem, lai nodrošinātu noliktavas un personāla telpu siltumnoturību. Stiklojumam izmantots 4 mm siltumnīcu stikls, kas ievietots alumīnija profilos un noblīvēts ar speciālām gumijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Getliņi Eko šodien atklāja jaunu 2992 kvadrātmetru lielu gurķu audzēšanas siltumnīcu, kurā augošos gurķus tirgos arī marinētā veidā, atklāšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma galvenais agronoms Guntars Strauts.

Siltumnīca ir domāta tikai gurķu audzēšanai un tajā platība ar augiem aizņem 2900 kvadrātmetrus. Pašreiz tajā aug 8900 stādi, kuri ir 34 dienas veci. Pirmā raža ir gaidāma pēc aptuveni divām nedēļām.

Pašreiz siltumnīcās pamatā tiek audzēti garie 30 centimetru gurķi, un tikai daži īsie gurķi.

Veikalos tirgojot, Getliņi Eko gurķi būs marķēti ar savu logo. Tiks atvērts pārstrādes cehs, kurā gurķus gan tīs plēvēs, gan fasēs marinētus gurķus. Gurķiem tiks iegūts savs svītru kods, ar kuru tie tiks tirgoti veikalos.

Strauts pastāstīja, ka siltumnīcā galvenais uzsvars likts uz to, lai tā spēj ne tikai ražot, bet arī taupīt naudu, tāpēc ļoti domāts par elektrības ekonomiju un siltumekonomiju. Lai siltumnīcā gurķus varētu audzēt arī ziemā, tajā ir uzmontēts 420 mikromolu LED apgaismojums, no kuriem 340 mikromoli ir augiem augšā, bet 85 mikromoli starp augiem. Tas nodrošinās kvalitatīvu ražu arī ziemas sezonā no septembra līdz augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, rudenī to izjutīs arī pircēju maki

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Siltumnīca no dārzniecības izaug par kultūras un pasākuma vietu

Anita Kantāne,Monta Glumane, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar grupas «Double Faced Eels» koncertu Beverīnas novadā kultūras un pasākuma vieta «Siltumnīca» šogad atklāja vasaras sezonu. Atpūtas pasākumu un kāzu rīkošana ir «Siltumnīcas» galvenie piedāvājumi, kurus viesi izbauda neparastas konstrukcijas būvē – no logu rāmjiem būvētā siltumnīcā.

Video skatāms zemāk!

Kultūras un pasākuma vietas «Siltumnīca» stāsts sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad piecu bērnu ģimene iegādājās lauku īpašumu «Kalnķenģi». «No Rīgas pārcēlāmies uz Valmieru,» sākumu ieskicē Līga Mergina. Ēkā nebija pat kārtīga jumta, taču L. Merginai bija liela vēlme dzīvot laukos, tādēļ īpašums tika iegādāts un pilsēta nomainīta pret lauku vidi. Tā sākās īpašuma sakopšana, kurā joprojām piedalās visi bērni.

Pie kuplās ģimenes bieži ciemojušies radoši Latvijas cilvēki, radi un draugi un «Kalnķenģu» saime arvien pratusi sarīkot visiem labus svētkus un atpūtu. Bērni auguši un devuši savu ideju pienesumu īpašuma izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupes Siltumnīcas, ieguldot 707 tūkstošus eiro, modernizē ražošanu

Žanete Hāka, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko uzņēmums plāno ieguldīt dārzeņu ražošanas infrastruktūras modernizēšanā un jaunu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā.

Lai dārzeņiem augšanas procesā labāk nodrošinātu tīra ūdens apgādi, siltumu un gaismu, uzņēmums «Mārupes Siltumnīcas» modernizēs ražošanas infrastruktūru. Audzēšanas procesam nepieciešamo ūdens daudzumu nodrošinās, izveidojot divus jaunus ūdens urbumus un uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmas.

Savukārt nepieciešamā siltuma un ogļskābās gāzes ražošanai uzstādīs koģenerācijas iekārtu ar nepieciešamo infrastruktūru. Kristīne Brunovska, SIA «Mārupes Siltumnīcas» līdzīpašniece: «Pēdējos divos gados uzņēmums nav veicis būtiskas investīcijas vai ieviesis jaunumus, tāpēc šogad plānojam gan maksimāli izmantot jau esošās iespējas, gan arī ieviest jaunas produkcijas audzēšanas tehnoloģijas. Investīcijas nodrošinās dārzeņu audzēšanai labvēlīgākus apstākļus, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar audzēšanai būtisku resursu, piemēram, tīra ūdens, siltuma un gaismas nepieciešamību. Šis ir kārtējais solis ceļā uz pilnīgu ražošanas procesa modernizāciju, bet darāmā vēl ir daudz – vēl ir ko uzlabot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Paplašina pārstrādāto dārzeņu klāstu

Kristīne Stepiņa, 14.10.2019

SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība pāries uz iekštelpām, kur nekad nespīd saule, lietusgāzes ir kontrolējamas un klimats ir vienmēr pareizs. Perfekts labības lauks atradīsies bezlogu ēkā, kur tiks mākslīgi kontrolēta temperatūra, gaisa mitrums un gaisma. Tas var būt gan Ņujorkas debesskrāpī, Sibīrijas bunkurā vai Saūda Arābijas tuksnesī.

Šādas nākotnes siltumnīcas var atrisināt pasaules pārtikas problēmas. Vismaz tā uzskata holandiešu bioinženieri, kas ir uzsākuši nākotnes siltumnīcu izveidi. Šādās siltumnīcās varēs audzēt labību, dārzeņus un citus augus noslēgtās un regulētās vidēs, kas nodrošinās perfektus apstākļus un izslēgs kaitēkļu iespējamību.

Nīderlandes zinātnieki plāno uzcelt 1300 kvadrātmetrus lielu siltumnīcu, jau līdz šī gada beigām. Tai būs četri stāvi, kuros tiks audzēti dārzeņi. Holandieši aicina arī lielveikalus izveidot tādas siltumnīcas, kurās tie varētu audzēt dārzeņus un augļus. 100 kvadrātmetru plata un 14 stāvus augsta siltumnīca katru dienu varētu nodrošināt ar 200 gramiem dažādu dārzeņu un augļu vismaz 140 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: Eirozonā iestāsimies, ja tās smagākais periods būs pāri

LETA, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja eirozonā smagākais periods būs pāri, tad iestāsimies tajā, savukārt ja smagākais periods nebūs pāri, tad neiestāsimies, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

«Galvenais ir saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā savienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi,» šorīt intervijā raidījumam Dienas rīts sacīja Vilks.

Viņa vērtējumā, Latvijai jābūt gatavai iestājai eirozonā, bet «tad redzēsim situāciju».

«Ja eirozonā būs pāri smagākais periods, iestājamies, ja smagākais periods nav pāri, tad neiestājamies,» sacīja finanšu ministrs, atzīmējot, ka tiks vērtēta eirozonas kondīcija un mūsu iespējamās izmaksas.

«Varam neiestāties, ja mums izmaksas ir pārāk lielas vai ir neskaidra situācija,» sacīja finanšu ministrs.

Ministrs atzina, ka, Latvijai esot eirozonā, mūsu valsts reitingos būs krietni labāk novērtēta un mums būtu iespēja lētāk aizņemties. «Redzam Igaunijas likmes un mūsu,» Igaunijas priekšrocības, atrodoties eirozonā, raksturoja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru