Jaunākais izdevums

Dienas bizness šodien sniedz ieskatu, kurā no Baltijas valstīm biznesam ir izdevīgākā nodokļu politika. Latvija atgriezusies pie vēlmes veicināt ļoti lielās investīcijas, savukārt ar Lietuvu uzsākta cīņa par līderes statusu mazā biznesa abalstīšanā. Uzņēmēji uzsver, ka Latvijai pietrūkst konsekvences nodokļu politikā.

«Šogad lielākās investorus interesējošās izmaiņas nodokļu politikā skārušas tieši Latviju un Lietuvu, kamēr Igaunija, ieviešot eiro, nekādas kustības šajā jomā nav īstenojusi,» secina zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante Inita Skrodere. Viņa piekrīt vairāku DB apataujāto uzņēmēju teiktajam, ka katrai no Baltijas valstīm ir savas nodokļu aplikšanas (neaplikšanas) priekšrocības. Par Igaunijas lielo investīciju pievilkšanas magnētu tiek dēvēts ne tikai eiro, bet arī joprojām reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN.

Jauns skandāls par TV3 retranslēšanu

Baltkom uzdots kabeļtīklos pārtraukt kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu, DB apliecināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

ES: Cukura reforma bija haotiska

ES cukura reforma realizēta, balstoties uz novecojušiem un objektivitāti neatspoguļojošiem datiem.

Intervija

Igauņi nolūko Latvijas biomasas staciju tirgu

«Ir ļoti svarīgi, pašiem spēt ražot elektroenerģiju arī no vietējiem energoresursiem,» intervijā DB uzsver Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līvs.

Ražošana

Izšķirošs gads Rīgas vagonbūvei

2011. gads būs izšķirošs a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) tālākās attīstības perspektīvā. Tā atzīst a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka šobrīd RVR kopā ar Bombardier Transport France S.A.S. piedalās ne tikai konkursā Latvijā par 34 jaunu pasažieru elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu piegādi, bet arī Gruzijā par iespējām piegādāt 7 pasažieru vilcienus šīs valsts dzelzceļa kompānijai.

Metāllūžņi

Plāno investīcijas metāllūžņos

SIA Tolmets plāno šogad ieguldīt vairāk nekā miljonu Ls attīstībā un cer uz labvēlīgām likumdošanas izmaiņām. Pērn uzņēmuma apgrozījums audzis par vairāk nekā 42 milj. Ls, tuvojoties 2008. gada rekordam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazajam biznesam par tramplīnu varētu kalpot valsts organizēts garantiju fonds

Māris Ķirsons, 08.08.2011

«Mums stāsta, ka visur pasaulē ir lielās saimniecības, bet tā nav. Ja pie mums viens uztaisa 3 000 ha lielu saimniecību un mēģina pārpirkt citas, tad mazajiem vairs nav vietas. Ar Eiropas Savienības atbalstu ir līdzīgi – ja divi lielie paņem visu naudu, tad pārējiem 200 vairs nesanāk,» sarunā ar Db norāda z/s Muižgaiļi saimnieks Andis Vītolbergs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Visus vienā maisā likt nevar

Sanita Igaune, 15.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmējiem nevar uzlikt par obligātu pienākumu pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Lai arī nav noteikts konkrēts termiņš, kad juridiskajām personām Latvijā būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti, DB aptaujāto ekspertu viedokļi dalās. «Jā, varētu būt izņēmumi - uzņēmumi, uz kuriem šīs izmaiņas neattiektos,» DB pieļāva Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC), kas ir atbildīgs par e-paraksta attīstību Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Par to varētu diskutēt,» sacīja J. Bokta. Piemēram, zemnieku saimniecībām vai mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3 tūkst. Ls.

«Kaut ko obligāti uzspiest visiem ir absurdi, jo PSRS laiks ir pagātne,» DB uzsver Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņa un vairāki DB aptaujātie sīkuzņēmēji uzskata, ka šādam priekšlikumam vajadzētu balstīties uz brīvprātīgiem, nevis obligāti noteiktiem principiem. «Tas, kas ir ļoti izdevīgs, derīgs un ērts lielajam biznesam, vēl nenozīmē, ka tas ir izdevīgs, ērts un ekonomiski pamatots mazajam un sīkbiznesam,» DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksprezidents, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes bijušais priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Sīkbizness skaita katru santīmu, nemaz nerunājot par latiem, bet, lai nodrošinātu iespēju pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, ir vajadzīgs ne tikai atbilstošs dators, bet arī interneta pieslēgums. «Taču naudu tam var tērēt, ja vien tā ir vispirms nopelnīta,» ir pārliecināts viņš. Piespiedu obligāta kārtība nevis palielinās, bet gremdēs šo mazo uzņēmumu konkurētspēju, jo peļņas saglabāšanai iepriekšējā līmenī var prasīt pakalpojumu vai produktu cenu pieaugumu, kas esošajos apstākļos nav iespējams, ir pārliecināti vairāki sīkuzņēmēji un S. Greste. «Brīvā tirgus ekonomika nosaka - katrs brīvi izvēlas ko un kā pirkt, vai piesaistīt klientu un kā rēķināt savas izmaksas,» atgādina S. Greste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Miljonārs Svirčenkovs kopā ar brāli plāno attīstīt aviopārvadājumus

Sandra Dieziņa, 29.08.2011

No kreisās: Viktors Svirčenkovs, Andrejs Svirčenkovs

Foto: Kristians Putniņš, Dienas Mediji / Lauris Nagliņš, LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš ar «laimīgo vistu» olu biznesu saistītais Viktors Svirčenkovs sācis darboties aviācijas biznesā.

Viņš kopā ar savu brāli, miljonāru sarakstā esošo Norvik bankas līdzīpašnieku Andreju Svirčenkovu nodibinājuši ar aviāciju saistītus uzņēmumus. Lursoft dati liecina, ka šomēnes nodibināts SIA Rixairlines, kura daļas pilnībā pieder Andrejam Svirčenkovam, savukārt otra uzņēmuma SIA Rixair Terminal daļas uz pusēm pieder A. Svirčenkovam un Leonīdai Stoļarukai. Šo kompāniju valdēs kā valdes locekļi darbosies brāļi Svirčenkovi.

Sarunā ar Dienas biznesu Viktors Svirčenkovs atklāja, ka uzņēmumu mērķis ir attīstīt mazo aviāciju Latvijā - pagaidām šī niša ir ļoti vāja jeb «tās nav vispār», taču tai esot liels potenciāls. V. Svirčenkovs uzsver, ka ir kategorija ļaužu, kas būtu gatavi izmantot pasažieru pārvadājumu iespējas, tāpat būtu interesenti arī nelielu kravu pārvadājumos. Uzņēmējs neslēpj, ka Krievijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs šis pakalpojums ir pieprasīts un tāds varētu būt arī Latvijā. Abu kompāniju valdes loceklis pagaidām neatklāja plānotās investīcijas – tas kļūšot skaidrs pēc tirgus izpētes. V. Svirčenkovs bija saistīts ar Putnu fabriku Zaķumuiža, SIA Mārupes lauksaimniecības centrs un PS MLC projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kāpinātu uzņēmumu grupas efektivitāti, lietā tiks likti sakari loģistikas biznesā, intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Man-Tess jaunā īpašnieka – holandiešu kompānijas Alandam Capital – direktors Roberts Eihorns. Tam noderēs viņa kontakti Roterdamas ostā un pazīšanās ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Iespējama arī investoru piesaiste gan no austrumiem, gan rietumiem.

R. Eihornu (attēlā) apmierina Rīgas brīvostas darbība, īpaši viņš izceļ tās ģeogrāfisko izvietojumu – atvērto izeju uz jūru. Kaut arī attiecības ar konkurentiem ir dažādas, Man-Tess centīsies būt neitrāls savā uzņēmējdarbībā. Jaunie īpašnieki jau šogad sagaida biznesa pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PET iepakojumu ražotājs Retal Europe krīzes laikā pārkārtoja pārdošanu uz Eiropu un gada laikā Baltijas uzņēmumu topā spēja pakāpties par 42 vietām, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Retal Europe tapšanas stāsts vienlaikus ir tradicionāls un pasakai līdzīgs. Izjūkot Padomju Savienībai, trīs draugi nolēmuši dibināt savu uzņēmumu Lietuvā. Daudzi brīnījušies un centušies atrunāt, jo visiem trim bijis labs darbs, bet viņi tomēr nodibinājuši savu uzņēmumu. Veiksmīgi sākuši ražot cigarešu filtrus. Uzņēmums paplašinājies, sadarbības partneri redzējuši, ka tam var uzticēties un 1997. gadā ierosinājuši minētajiem draugiem pārstrukturizēt uzņēmumu un sākt ražot plastmasas pudeļu sagataves. Viņi tā arī darījuši, un panākumu pamatā bija pirmais lielais klients - Pepsi-Cola Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas darbaspēka nodokļos visvairāk spiedīs maksāt tieši mazo algu saņēmējus un bremzēs investīcijas.

To rāda zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par valdības iecerētajām darbaspēka nodokļu izmaiņām Latvijā un to ietekmi uz tautsaimniecību. Vairāk tiks maksāts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (socnodoklī), kas nonāk valsts kasē, bet mazāk - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kur 80% paliek pašvaldībām. Pētījums rāda, ka lielāku algu par valstī vidējo (431 Ls mēnesī) saņēmēji šo pārmaiņu rezultātā saņems par pāris latiem mazāk nekā šogad, kamēr minimālās algas saņēmējiem tieši uz tās paaugstināšanas rēķina jāsaņem par nepilniem 15 Ls vairāk. Tomēr, papildus jārēķina PVN visu likmju palielināšana (it īpaši maksājumiem par elektroenerģiju) un vismaz divkāršs mājokļa nodokļa pieaugums apcirps iekšējo patēriņu, kas ir galvenais IKP stūrakmens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā sīkzemnieku skaits sarucis par 38%, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Galvenie iemesli saimniecību skaita samazinājumam ir apgrozāmo līdzekļu, piemērotas tehnikas un darbinieku trūkums, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veiktais pētījums «Mazās un vidējās lauku saimniecības».

Tomēr pozitīvā tendence liecina, ka aptuveni 70% no esošajām plāno paplašināties. Pētījums rāda, ka laikā no 2005. gada līdz 2007. gadam mazo saimniecību skaits sarucis no 113,8 tūkstošiem līdz 90,6 tūkstošiem un, pēc provizoriskiem datiem, 2010. gadā, salīdzinot ar 2005 gadu, kritums bijis 38%. Tiesa gan, pieaudzis lielo saimniecību skaits, kas nozīmē, ka kļūstam konkurētspējīgāki, skaidro pētījuma autore, LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgās degvielas dēļ Lietuvā autobraucēji pāriet uz salīdzinoši lētāko sašķidrināto propāna gāzi.

Augstās naftas cenas gada sākumā ir samazinājušas degvielas patēriņu visās Baltijas valstīs. «Ceram, ka cenas varētu kristies, ekonomika atveseļoties un patēriņš pieaugt,» intervijā DB stāsta Neste Oil korporācijas viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra. Viņš ļoti labi pazīst Neste Latvija - otra lielākā degvielas mazumtirgotāja - darbiniekus un biznesa vidi Latvijā, kā arī konkurentus un tirgus specifiku. Nu jau vairāk nekā gadu P. Kopra ir atbildīgs par Baltijas reģionu, Poliju un Krievijas ZR reģionu.

Uz interešu konflikta asmens

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu likmju celšana veicinās ēnu ekonomiku, tās apkarošanai nodokļi ir jāsamazina, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tā uzskata daudzi aptaujātie uzņēmēji. Gan pašmāju uzņēmēji, gan arī ārvalstu investori uzskata, ka Latvijas valdībai trūkst pasākumu ēnu ekonomikas apkarošanai, kurus par reāli īstenojamiem un efektu dodošiem atzītu starptautiskie aizdevēji. Tiek norādīts, ka šobrīd valstij no pelēkā sektora papildus būtu «jāpaņem» tikai 50 milj. Ls, kamēr kopumā, pēc visdažādākajām aplēsēm, ēnu ekonomikā nesamaksāto nodokļu apjoms tiek lēsts, sākot no pieticīgajiem 300 milj. Ls līdz pat vienam miljardam Ls.

«Paradoksāli, ka valsts vara ar savām rokām - ceļot nodokļus - veicina pelēko ekonomiku. Diemžēl, bet efektīvas metodes, kas ir valsts rīcībā, kā samazināt pelēko biznesu, vienkārši netiek darbinātas,» secina Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņai esot sajūta, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāni tiekot rakstīti Latvijas starptautiskajiem aizdevējiem, bet ne reālai to īstenošanai. «Ja valsts palielina patēriņa nodokļus, piemēram, PVN un akcīzes nodokli, tad loģiski, ka Igaunijas pierobežā dzīvojošie pirkumus veiks ziemeļu kaimiņvalstī, bet Lietuvas pierobežā dzīvojošie - dienvidu kaimiņvalstī. Degvīna, cigarešu kontrabandistiem no lētākajām Latvijas austrumu kaimiņvalstīm, kā arī pašmāju ēnu fabrikantiem pieprasījums tikai aug, bet legālie tirgotāji un ražotāji nezina, ko iesākt,» sašutusi ir S. Greste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru