"Double Coffee" pārvaldītājam SIA "DC restorāni" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu pieņēmusi pirmdien, 31.oktobrī.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas saskaņots ar kreditoriem, "DC restorāni" jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kompānijai 2022.gada 31.oktobrī nebija VID administrēto nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Jau vēstīts, ka "DC restorāni" pagājušajā gadā strādāja ar 769 996 eiro apgrozījumu, kas ir 3,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās deviņas reizes un bija 45 036 eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "DC restorānu" pamatdarbība tirdzniecības jomā pērn bija diezgan neveiksmīga - Covid-19 krīze negatīvi ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību. Pērn Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika pieņemti vairāki drošības mēri, tostarp aizliegums apkalpot viesus restorānu telpās. Šī aizlieguma dēļ katastrofāli kritās "DC restorānu" apgrozījums.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Ēdinātāji un bāru nozares uzņēmumi, atverot terases, kopumā ir spējuši pielāgoties izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, uzskata Latvijas Restorānu biedrībā (LRB) un Latvijas Bāru asociācijā.

LRB prezidents Jānis Jenzis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie novērojumi par terašu atvēršanu liecina, ka vairums uzņēmēju prasības ir centušies ievērot. "Tomēr jāņem vērā, ka pilnībā visas prasības bija zināmas mazāk nekā 24 stundas pirms terašu atvēršanas, kad valdība pieņēma lēmumu. Ja kaut kas nebija, domāju, ka atsevišķiem uzņēmumiem vienkārši vajadzēja dot nedaudz laika vēl pieslīpēties," skaidroja Jenzis.

Vienlaikus Jenzis atzina, ka arī viņš ir redzējis fotogrāfijas sociālajos tīklos, kur bija redzama drošības prasību neievērošana. "Es tomēr gribētu teikt, ka tā ir absolūti mazākā daļa. Negribētos, lai 1% dēļ, kas neievēro, strādāt vairs nedrīkstētu arī pārējie 99%, kas ievēro prasības," sacīja Jenzis un izteica cerību, ka tie uzņēmēji, kuriem pirmajās dienās pēc terašu atvēršanas bijušas problēmas ar drošības prasību ievērošanu, turpmāk kļūs atbildīgāki.

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Kafejnīcu tīkla «Double Coffee» īpašnieka SIA «DC restorāni» valdes locekļa amatu atstājis Nikolajs Žuravļevs, kurš šo amatu ieņēma kopš 2012. gada, un uzņēmuma valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DC restorāni» valdē no jauna iecelti valdes locekļi Rūdolfs Melnis un Irina Siziha. Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Ņilovs apstiprināts amatā uz jaunu pilnvaru periodu.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 20.maijā.

Uzņēmums SIA «DC restorāni» reģistrēts 2004. gadā, tā pamatkapitāls ir 853 723 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir AS «DC Holding». 2018. gadā SIA «DC restorāni» apgrozījums bija 4,303 miljoni eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kuri sasniedza 472 tūkstošus eiro. Pērn SIA «DC restorāni» nodarbināja vidēji 220 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi budžetā veidoja 990 tūkstošus eiro.

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Ēdināšanas nozares uzņēmumiem joprojām būs pieejams valsts atbalsts Covid-19 krīzē, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī no 7.maija restorāni epidemioloģiski drošos apstākļos āra terasēs var apkalpot klientus, tomēr, kā iepriekš informēja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, iespēju atsākt darbību izmanto aptuveni 70% ēdinātāju.

Vienlaikus tiem ēdinātājiem, kuri neatsāk darbību vai darbu atsākušie ēdinātāji, kas atbildīs valsts atbalsta kritērijiem, joprojām ir pieejams gan valsts garantētais dīkstāves atbalsts, gan algas subsīdija daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Šis atbalsts būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam.

EM atgādināja, ka gadījumā, ja uzņēmuma darbinieki ir dīkstāvē vai tiek nodarbināti daļēji, atbalsts viņam ir pieejams, iesniedzot pieteikumu un pierādot apgrozījuma kritumu pēc patlaban spēkā esošiem kritērijiem.

Ēdināšanas uzņēmums «Lido» plāno vienkāršot administratīvos procesus un uzlabot darbības efektivitāti, līdz šim divos atsevišķos uzņēmumos iekļautos «Lido» restorānus Latvijā reorganizācijas ceļā apvienojot vienā uzņēmumā - «Lido», pastāstīja kompānijas valdes loceklis Ramuss Pētersons.

«Lai vienkāršotu uzņēmuma administratīvos procesus un uzlabotu darbības efektivitāti, pašlaik notiek «Lido» grupas uzņēmumu struktūras vienkāršošana. Līdz šim «Lido» restorāni Latvijā bija iekļauti divos atsevišķos uzņēmumos, kas pēc reorganizācijas tiks apvienoti vienā uzņēmumā - AS «Lido»,» sacīja Pētersons.

«Izmaiņas skars tikai dažādus juridiskos un finanšu uzskaites procesus, un «Lido» darbības būtība - piedāvāt klientiem svaigu, dabīgu un pilnvērtīgu ēdienu - paliks nemainīga,» skaidroja Pētersons.

Oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publiskotie paziņojumi liecina, ka «Lido» ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, iegūstošajai sabiedrībai «Lido» pievienojot «Lido Domina».

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Līdz ar trīs restorānu atvēršanu Latvijā, globālā zīmola Burger King franšīzes īpašnieki Tallink Grupp plāno radīt aptuveni 100 jaunu darba vietu.

Tallink Grupp paziņojusi, ka otrais Burger King restorāns Latvijā tiks atvērts Rīgā, Vienības gatvē bet trešais restorāns - Vecrīgā, Audēju ielā, informē uzņēmumā.

Restorānu Vienības gatvē paredzēts atvērt līdz 2020. gada beigām un restorānu Audēju ielā - 2021. gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka pirmo ātrās ēdināšanas ķēdes restorānu plānots atvēts iepirkšanās un izklaides centrā Akropole 2020. gada beigās.

“Drīzumā varēsim paziņot arī pirmo divu restorānu atvēršanas datumus, kas ieplānoti jau 2020. gadā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie restorānu iekārtošanas un aprīkošanas, kā arī procedūru izstrādes un personāla atlases veiksmīgai restorānu darbības uzsākšanai Akropolē un Vienības gatvē, vienlaikus ievērojot visus pašreizējos drošības noteikumus un pasākumus," komentē Tallink Grupp krasta mazumtirdzniecības biznesa attīstības vadītāja Katre Kevaska.

Somijas jaunuzņēmums ResQ Club savā tiesšaistes platformā jau palīdzējis «izglābt» pusotru miljonu ēdiena porciju

Katru mēnesi cilvēki izmanto ResQ Club, lai izglābtu desmitiem tūkstošu maltīšu no nonākšanas atkritumos. Uzņēmumam ir vairāk nekā tūkstoš partneru, kuri aktīvi piedāvā savu pārpalikušo ēdienu platformā, to vidū ir kafejnīcas, restorāni, pārtikas veikali. Tai ir pusmiljons reģistrēto lietotāju, no kuriem 25% ir veikuši pirkumus. Ideja par tiešsaistes platformu ēdienam, kas palicis pāri, nav ļoti jauna, un līdzīgas platformas Eiropā ir bijušas jau iepriekš. «Mūsu gadījumā tas sākās ar bufetēm – Somijā ir attīstīta pusdienu bufešu kultūra, un joprojām vairums pārpalikumu sabiedriskajā ēdināšanā nāk no tām. Mums tas bija dabisks sākumpunkts,» stāsta Sauli Bēms (Sauli Böhm), ResQ Club Oy vadītājs. Līdzīgas iniciatīvas šobrīd parādās daudzviet. «Es uzskatu, ka šajā jomā ir viegli ienākt, tāpēc redzam arvien vairāk vietējo spēlētāju. Manā skatījumā, tā ir laba lieta, jo cilvēki arvien vairāk tiek izglītoti par šo lietu un iespējamiem risinājumiem,» viņš saka. Ir arī tādi restorāni, kas gatavo ēdienu tikai no produktiem, kas kādam ir palikuši pāri. Arī šis virziens S. Bēmam šķiet atzīstams.

No šodienas līdz nedēļas beigām, 14. oktobrim, Rīgā notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 52 Rīgas restorāni un kafejnīcas, informē Live Riga.

Rīgas restorānu nedēļā restorānu apmeklētājiem iespējams ieturēt trīs kārtu maltīti ar uzkodu, pamatēdienu un desertu par divām fiksētām un ievērojami samazinātām cenām - 15 vai 20 eiro.

Rīgas Restorānu nedēļā piedalās 52 pilsētas restorāni ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā ir sezonālas, Latvijā audzētas izejvielas. Šoreiz šefpavāri īpašu uzmanību veltījuši desertiem, kas tapuši par godu valsts svētkiem.

Kategorijā trīs ēdieni par 15 eiro piedalās sekojoši restorāni un kafejnīcas: Amber, Annas

dārzs, Astor, Avalon, B-Bārs restorāns, Bocca Buona, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s

Pub, Easy Wine, Elements, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Garage, Gutenbergs terase, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Jahta, Le Sommet, Mielotava, Moltto Grill&Wine, Niklāvs, Osta, OZO golfa kluba restorāns, Pagalms, Panorāma, Piramīda, Rīgas

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole» durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū būs gan modes un dzīvesstila preču veikali, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Tirdzniecības centrā atradīsies «Maxima XXX» veikals. Būs pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Kā norāda «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš, jaunākās tendences arhitektūrā un interjerā apvienotas ar bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsturisko mantojumu.

«Akropolē» tiks atvērts Baltijā pirmais multizīmolu veikals «Van Graaf», Latvijā pirmais modes preču veikals «Oysho», apavu veikals «Deichmann», kā arī pirmais sporta preču veikals «USC». Tirdzniecības centrā būs plašākie zīmolu «Zara» un «Reserved» veikali Latvijā, kā arī pirmais zīmola «River Island» veikals, kas piedāvās kolekciju arī vīriešiem.

Tirdzniecības centrā būs apmēram 30 restorāni un kafejnīcas, piemēram, Latvijā pirmie restorānu ķēdes «Grill London» un «Paslēptās receptes» restorāni.

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.