ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras krahs ir solis banku konsolidācijas virzienā, lai gan sperts nepiemērotā veidā, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Tas ir pirmais solis konsolidācijas virzienā. Tiesa gan, sperts nepiemērotā veidā,» atzina Mančinskis.

Viņš arī norādīja, ka diezgan daudzi bijušie Latvijas Krājbankas klienti ir pārgājuši uz Swedbank. «Jā, skaits ir diezgan liels. Tiesa, ir visai grūti pateikt, tieši cik liels tas ir bijis. Vairāk nekā 30 tūkstoši klientu atvēra jaunus kontus. Taču vienlaikus bija arī pietiekami daudz jau esošo mūsu klientu, kas aktivizēja savus kontus. Latvijas tirgum ir raksturīgi, ka cilvēkiem ir konti divās vai pat trijā bankās – kāda no šīm bankām ir galvenā, ar ko šis cilvēks strādā, pārējās konti tiek izmantoti kādām noteiktām vajadzībām. Līdz ar to mums ir grūti pateikt, vai šie cilvēki bija Latvijas Krājbankas klienti vai arī aktivizēja savus kontus citu iemeslu dēļ,» pastāstīja Mančinskis.

Darba vides iekārtošanā biroja galdi spēlē ļoti lielu lomu. Taču, tos izvēloties, vērā jāņem daudz un dažādi faktori, lai galds ne tikai skaisti izskatītos, bet arī būtu funkcionāls, ērts lietošanā un atbilstu katra darbinieka individuālajām ergonomikas prasībām. Noskaidrosim, kādiem aspektiem pirms galda izvēles jāpievērš pastiprināta uzmanība!

Kāpēc kvalitatīvam biroja galdam ir tik liela nozīme?

Viens no lielākajiem mīnusiem darbam birojā ir garās stundas sēdus pozīcijā. Tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi, lai biroja galds ir katra darbinieka vēlmēm un vajadzībām piemērots. Atrodot pareizo galdu, ieguvumi būs vairāki:

• Ērta darbošanās – optimāls galda modelis pareizā izmērā darbiniekam palīdzēs pie tā strādāt ērti un bez aizķeršanās, jo viss nepieciešamais būs pa rokai;

• Ergonomiska un veselīga darba vide – strādājot pie nepiemērota galda, ķermenis ilgstoši atrodas tam neatbilstošā pozīcijā, kas negatīvi ietekmē labsajūtu un veselību;

Tas, ka Latvijas politiskā vide ir reāli plašs liekulības tirgus, šķiet, nevienam nav noslēpums jau daudzus gadus, tomēr, redzot, kādi balsojumi pēdējā laikā ir Saeimā, gluži klusēt par to arī nevar.

Klausieties mūsu lišķīgajos vārdos, bet nepievērsiet uzmanību tam, kā spiežam pogas balsojuma laikā – tāds droši vien būtu precīzākais apzīmējums notiekošajam.

Vispirms jau jāmin ierosinājums sākt darbu pie Satversmes grozījumiem, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta nevis tā dēvētās 100 gudrās galvas. Šo priekšlikumu noraidīja! Tas ir interesants fakts, ņemot vērā, ka tikai viens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks – Vienotība – pirms tam bija skaidri norādījis, ka vēlas saglabāt jau esošo prezidenta ievēlēšanas sistēmu. Vēl jo interesantāk tāpēc, ka Reformu partija iepriekš bija paziņojusi, ka šāda ievēlēšanas sistēmas maiņa tai iekļauta partijas programmā, bet vienalga balsoja «pret». Tātad, dārgie vēlētāji, nelasiet arī partiju programmas, jo principā tās raksta pasaku žanra lietpratēji.

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

«Oficiāli esmu bezdarbnieks, bet bezdarbnieka pabalstu nesaņemu. Bet, ja nopietni, tad 14 gadus esmu bijis aktīvajā politikā, tāpēc pašlaik vairāk laika izmantoju, lai būtu kopā ar ģimeni,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekspolitiķis Ainārs Šlesers.

«Man ir mazi bērni, mazākajam ir deviņi mēneši. Tagad man ir laiks redzēt, kā bērns sāk rāpot, staigāt, kā parādās pirmie zobi, nevis, kā tas bija iepriekš, kad no rīta, kad bērni pamostas, tēvs jau ir projām, vakarā tēvs ir atpakaļ, kad bērni jau guļ.

Šopavasar plānoju pievērsties uzņēmējdarbībai, tā būs saistīta ar investīciju piesaistīšanu, ar dažādiem projektiem. Investīcijas nāks gan no Austrumiem, gan Rietumiem,» viņš atklājis.

Runājot par krievu valodu Latvijā, Šlesers stāstījis: «Bērniem jāzina vismaz trīs valodas. Latviešu, krievu un angļu ir trīs tās, kurām jābūt obligāti zināmām. Bet notiek tas, ka krievvalodīgie bērni mācās bilingvāli, pabeidzot vidusskolu, viņi zina gan latviešu, gan krievu, gan arī angļu valodu, turpretī daudzi latvieši nezina krievu valodu. Un tad, kad viņi nonāks līdz darba tirgum, viņi nebūs tik konkurētspējīgi salīdzinājumā ar krieviem, kuriem mēs tagad kaut ko spiežam. Ja skatāmies uz pensionāriem, tad tur neko nevar darīt, ja septiņdesmitgadīgs cilvēks nezina valodu – tā ir viņa problēma, nedomāsim par to. Bet par bērniem gan – viņiem jāzina trīs valodas. Nemācot krievu valodu, latviešu bāleliņi būs nodrošinājuši saviem bērniem iespēju strādāt valsts pārvaldē, būt par birokrātiem, bet krievu bērni taisīs biznesu un pratīs darboties starp Austrumiem un Rietumiem.»

Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai neveidotos jaudas rezerves

Tā intervijā saka Agrofirmas Tērvete energonozares vadītājs Andris Ramons.

Agrofirma Tērvete tiek minēta, kā elektrotīkla jaudu efektīvas izmantošanas un optimizācijas piemērs. Kas pēdējo gadu laikā ir izdarīts?

Pēdējo gadu laikā agrofirmā būtībā ir paplašinājusies ražošana un veikta modernizācija visa veida ražotnēs – 90% gadījumu elektroiekārtas nomainītas pret modernām un jaunām. Uz ko mēs pamatā «spiežam», pirms ieviešam kaut ko jaunu? Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai nav jaudas rezerves. Kādreiz bija tā – alus darītavā stāv lieli, jauni ventilatori, bet reāli tie griežas tikai uz niecīgu slodzi. Elektromotori lieli, būtībā ražojam aktīvo jaudu. Lai nebūtu daudz jāmaksā, pirkām kondensatoru baterijas. Savukārt tagad mums ir aprēķināti jaudu un izmaksu ziņā optimālie sūkņi un ventilatori, kas tiek noslogoti. Tāpat uzliktas modernākas apgaismes iekārtas.

«Redziet, mani Latvija kopumā šajā biznesā visai maz interesē. Es pat gribētu teikt tā - mums krīze Latvijā bija ļoti izdevīga, jo man nekad nav bijusi tik augsta darbinieku lojalitāte kā briesmīgākajos krīzes gados,» atbildot uz jautājumu par krīzi Latvijā, sacījis IT nozares uzņēmējs, a/s SAF tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

«Jāsaprot arī - Latvijas krīze jau nebija kaut kāda Latvijas krīze, tā bija globālās krīzes sastāvdaļa... Bet krīze pasaulē, protams, mūs skāra. Ja mūsu klients ir telekomunikāciju operators, tas pamatā nozīmē celtniecību. Un visai celtniecībai krīze iesita ļoti spēcīgi. Bet telekomunikācijas ātrāk atkopās.

Mēs no sākta gala esam bijuši orientēti uz ārpusi. Manuprāt, Latvijā vispār neviena ražošana nevar pastāvēt tikai kā lokāls projekts, bāzēties tikai uz iekšēju tirgu,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis N. Bergs.

«Man jāatzīst, krīzei bija arī kāds milzīgs labums - politiķi sāka runāt ar ļoti plašu uzņēmēju spektru, kādreiz bija ļoti izteikti tikai sevišķi pietuvinātie. Krīzes dēļ sākās jēdzīgs dialogs. Bet vienmēr var atrast lietas, par ko palamāt un pastrīdēties,» viņš arī norādījis.

AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, lai ļautos jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Bremze absolūti noliedza, ka uz viņu varētu būt izdarīts politisks spiediens, lai šo amatu atstātu.

Taujāts, vai jau ir noskatīta jauna darbavieta, Bremze norādīja, ka patlaban vēl to komentēt nevēlas.

Savukārt Pasažieru vilcienā apstiprināja, ka uzņēmuma valde joprojām ir lemtspējīga. Kompānijas valdē darbu turpina Mikus Pērse, kā arī valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa sacīja, ka šāds Bremzes lēmums bijis pārsteigums un savos skaidrojumos par tā iemesliem viņš bijis skops.

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Ārējie riski bremzēs kreditēšanas kāpumu, lai gan mērenu pieaugumu uzņēmēju kreditēšanā varam sagaidīt arī nākamajos mēnešos, paredz Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvijas tautsaimniecības attīstību ārējās vides augsto risku apstākļos turpina veicināt arī naudas piedāvājuma stabilitāte un uzņēmējdarbības kreditēšanas aktivizēšanās šā gada aprīlī. Gan kredītu ieplūde uzņēmumu sektorā, gan iedzīvotāju tēriņi veicinājuši uzņēmumu noguldījumu kāpumu bankās, kamēr mājsaimniecību sektors vairāk izvēlējies patērēt, kā arī turpinājis virzīt savus uzkrājumus kredītu atmaksai, tādēļ šī sektora noguldījumu pieaugums bijis minimāls.

Kopumā līdzīgas tendences gaidāmas arī turpmākajos mēnešos, jo ārējie riski bremzēs kreditēšanas kāpumu, lai gan mērenu pieaugumu uzņēmēju kreditēšanā varam sagaidīt arī nākamajos mēnešos. Vien maijā monetāro rādītāju līmeni vēl samazinās AS Latvijas Krājbanka datu izslēgšana sakarā ar kredītiestādes licences anulēšanu šai bankai.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcionārs Deivids Einhorns pieprasījis kompānijai dividendēs investoriem izmaksāt lielāku daļu no tās rīcībā esošajiem 137 miljardiem dolāru.

Sarunā ar ASV televīzijas kanālu CNBC akcionārs norādīja, ka Apple ievērojot Lielās depresijas laikam atbilstošu mentalitāti, kas rada tendenci uzkrāt finanšu līdzekļus un ievērot piesardzīgu uzņēmējdarbību. D. Einhorns kompāniju iesūdzējis arī tiesā, pieprasot, lai tā saviem akcionāriem izmaksā lielākas dividendes.

Analītiķi norāda, ka investoru uzbrukumi iegadījušies ļoti nepiemērotā brīdī – Apple cīnās ar akciju vērtību kritumu, pieaugošu un agresīvu konkurenci no citiem viedtālruņu ražotājiem un nozarē valdošajām bažām, ka kompānijai neizdodas radīt inovatīvus produktus.

«Tā ir tāda depresīva domāšana. Citiem vārdiem sakot, tāda, kā cilvēkiem, kas savā mūžā piedzīvojuši dažādas traumas un traģēdijas. Apple savā vēsturē ir arī piedzīvojusi traumas, un dažreiz viņi [Apple] domā, ka nekad nebūs pietiekoši daudz naudas,» sacīja D. Einhorns, kurš ir arī investīciju kompānijas Green Light Capital īpašnieks.

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Situācija ir paradoksāla – lai paveiktu steidzami nepieciešamu reformu, labāk būtu nesteigties

Pastāv iespēja vēl Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā pieņemt vispārējo pieeju jautājumā par Eiropas banku strukturālajām reformām ‒ tām pašām, kuru izskatīšana nesen izgāzās Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā (ECON). EP ir paradums savu viedokli par topošo likumdošanu paust pirms Padomes vispārējās pieejas formulēšanas attiecīgajos jautājumos, tomēr šis ir gadījums, kad steigties nevajag.

ECON caurkritušās ES regulas projekta nosaukums ir «Par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību», un tas raksturo arī iemeslu, kāpēc steigties nevajag. Proti, tāpēc, ka jautājums būtībā ir ļoti steidzams, tomēr vēl jo vairāk – izšķirīgi svarīgs, tāpēc sasteigšana nāks tikai par sliktu.

Brazīlijas valdība samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, atsaucoties uz šajā gadā novēroto bremzēšanos, raksta MarketWatch.

Brazīlijas IKP šajā gadā augs par 1,8%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 2,5%. Tāpat valdība palielinājusi šā gada inflācijas prognozi – no 5,6% līdz 6,2%.

Valdības izaugsmes prognozi gan par optimistisku nosaukuši daļa ekonomistu, kuri šajā gadā sagaidā tikai 1% kāpumu. Ekonomisti pat uzskata, ka kādā brīdī Brazīlija ieies recesijā.

Ziņas gan ir galīgi nepiemērotā laikā prezidentam Dilmam Rusefam, kura pārvēlēšana notiks oktobrī. Patlaban, inflācijai turoties virs 6,5% noteiktajiem centrālās bankas griestiem, kā arī palēninoties izaugsmei, pastāv bažas, ka Brazīlija ieiet tā saucamās stagflācijas periodā.

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.