Kā zināms, dažādu aptauju dati neraksturo faktisko ekonomisko situāciju vai bezdarba līmeni valstī – to varētu apgalvot arī par DNB Latvijas barometra pētījumu rezultātiem. Taču tie neapšaubāmi raksturo iedzīvotāju priekšstatus par valstī notiekošo un par situācijas attīstību (arī to, kādu informāciju viņi ir saņēmuši un atzinuši par ticamu). Aptauju dati arī ļauj veikt minējumus par cilvēku rīcību, balstoties uz viņu priekšstatiem par realitāti.
Jaunākā DNB Latvijas barometra rezultāti liecina, ka pēdējos mēnešos iedzīvotāju vērtējums kļuvis nedaudz mazāk kritisks, tomēr atzinīgus vērtējumus joprojām sniedz vien neliela daļa iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka arī tam, ka ekonomiskā situācija pēc gada būs uzlabojusies, tic ne vairāk kā viena piektā daļa iedzīvotāju. Īpaši spilgti iedzīvotāju bažas par nākotni apliecina neticība iespējām Latvijā atrast «labu darbu» – tātad darbu, ko gribētu strādāt. Par labām šādas iespējas atzīst vien 4% aptaujāto, par viduvējām – vēl 18% respondentu, savukārt par kopumā sliktām tās uzskata 73% aptaujāto (tostarp par «ļoti sliktām» - 38%). Bet, ja cilvēks tic, ka labu darbu Latvijā atrast nevar, - ko viņš darīs, ja tomēr radīsies nepieciešamība tādu iegūt? Pakurnēs, tomēr samierināsies ar ne pārāk labu darbu, meklēs labākas iespējas ārpus Latvijas vai arī nemeklēs vispār, jo «kāda jēga strādāt sliktu darbu»? Un ko tad, ja tā domā vairākums?
Tam, ko Latvijas iedzīvotāji uzskata par lielākajiem mūsu valsts ieguvumiem un panākumiem kopš neatkarības atgūšanas, kā arī kuriem cilvēkiem piedēvē šos panākumus, veltīta šī mēneša «DNB Latvijas barometra» pētījuma otrā daļa. Ņemot vērā, cik kritiski ir vērtēta pašreizējā ekonomiskā situācija valstī, interesanti pavērot, cik lielu nozīmi iedzīvotāji piešķir ar uzņēmējdarbību un ekonomiku saistītajiem aspektiem, lūkojoties no nesenās vēstures skatupunkta.
Raksturojot lielākos ieguvumus kopš neatkarības atgūšanas, 29% aptaujāto starp pieciem lielākajiem ieguvumiem minējuši iespēju brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet 12% - labākas darba un karjeras iespējas. Tiesa gan, krietni biežāk par galvenajiem ieguvumiem atzītas ar patēriņu saistītas aktivitātes – iespēja brīvi ceļot (52%) un iegādāties kādreizējās deficīta preces (33%).
Arī starp Latviju vislabāk pārstāvējušajiem cilvēkiem uzņēmēji praktiski neparādās – retumis pieminēti vien I.Beitāns (Aerodium), J.Bērziņš (Stendera ziepju fabrika), V.Gavrilovs – vai arī parādās ar kādu citu identitāti (sabiedrība viņus drīzāk pazīst kā, piemēram, politiķus vai sportistus).
Tikmēr starp Latvijas un tās iedzīvotāju panākumiem pēdējo 10 gadu laikā ar ekonomiku saistīti jautājumi minēti salīdzinoši reti (starp pieciem biežāk minētajiem sasniegumiem gan ir lata kā nacionālās valūtas saglabāšana, tomēr tas, iespējams, vairāk ir politisks, nevis ekonomisks panākums). Turklāt – «treknie gadi» un ekonomiskās krīzes pārvarēšana par veiksmes stāstiem atzīti biežāk nekā nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vai panākumi ražošanā un konkurētspējīgu preču radīšanā.
Tiesa gan, arī raksturojot, kas iedzīvotājiem liktu lepoties ar valsti nākotnē, pasaulē pieprasīta un unikāla produkta radīšana ir viena no retāk minētajām atbildēm. Daudz biežāk minēti labi ekonomiskie rādītāji valstī kopumā, attīstīta lauksaimniecība, ES vidējam līmenim pielīdzināma sabiedrības labklājība un publisko pakalpojumu pieejamība (veselības aprūpe, sociālā atbalsta sistēma, labi ceļi).
Ja sabiedrības (tātad kolektīva) labklājības pieaugums ir kārots mērķis, tad pret individuāliem sasniegumiem šajā ziņā attieksme ir neviennozīmīga. Pētījuma dati liecina, ka 44% aptaujāto atzīst – lepoties ar Latviju viņiem liktu sociālās nevienlīdzības mazināšanās, bet tikai 15% aptaujāto par kritēriju, kas liecina, ka cilvēks guvis vērā ņemamus panākumus, norāda bagātību (lielus ienākumus, īpašumus). Biežāk par atzīstamu panākumu simbolu, kas būtu saistīts ar ekonomiskajām aktivitātēm, tiek uzskatīts augsts amats un veiksmīga karjera (35%).
Citiem vārdiem – pēc Latvijas sabiedrības domām, būt bagātam nav labi. Var jau būt, ka sabiedrība tādā veidā pauž savu attieksmi pret gadījumiem, kad bagātība iegūta ne pārāk godīgā veidā, bet vienalga – cilvēki, kuri domā, ka būt bagātam ir slikti, droši vien paši nekad nekļūs bagāti vai vismaz turīgi. Un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ cerētā valsts un vispārējās labklājības izaugsme joprojām ir gana attāls mērķis.
