Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrajā pret Strīķi ierosinātajā disciplinārlietā viņai piemērojis disciplinārsodu - pazemināšanu amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoks 11.jūlijā parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēmis viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunajā amatā viņai noteikta mēneša alga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķe jaunajā amatā nebūs valsts amatpersonas statusā, un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Streļčenoks savā rīkojumā minējis, ka KNAB patlaban ir vakanti vairāki amati apkarošanas blokā un Juridiskās un personālvadības nodaļā, taču valsts noslēpuma pielaides neesamība Strīķei izslēdz iespēju piedāvāt kādu no citiem amatiem, piemēram, izmeklētāja amatu. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan šodien aģentūrai LETA apstiprināja, ka 9.jūlijā pieņemts lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. 11.jūlijā Strīķei izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika nogādāta KNAB, un, kā jau minēts, tieši šajā dienā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

No amata atbrīvotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei nav ne mazāko šaubu, ka patiesais šāda lēmuma iemesls ir visu korupcijā iesaistīto personu vēlēšanās atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem.

«Man nav ne mazāko šaubu, ka manas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no manis. Šo aprindu rokās [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir tikai sīks izpildītājs un nekas vairāk,» aģentūrai LETA sacīja Strīķe.

Viņa šādu lēmumu jau paredzēja iepriekš, turklāt pats Streļčenoks jau to publiski bija deklarējis.

Strīķe arī solīja meklēt visas juridiskas iespējas, kā lēmumu apstrīdēt.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi, apstiprina Strīķe.

Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Ar zināmu regularitāti kādā no Latvijā translētajiem televīzijas kanāliem ir iespēja noskatīties Briljanta roku, Kaukāza gūstekni vai kādu citu no vairākus gadu desmitus senajiem krievu kino šedevriem. Ja kādam ir vēlme vienu otru no šīm filmām noskatīties, turklāt tieši televīzijas ekrānā, vismaz pāris reižu gadā šāda iespēja ir garantēta.

Lai nebūtu jāapcer tikai Krievijā, turklāt jau labi sen radītas lietas, jāteic, ka arī tepat Latvijā cilvēki ir iemācījušies radīt kaut ko, kam ir perfekta regularitāte, turklāt saknes nebūt nav meklējamas Padomju Savienības gados. Piemēram, vienā no Brīvības ielas namiem Rīgā darbojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas ar visai pamatīgu regularitāti atgādina par sevi gan prokuratūrai, gan valdībai, gan sabiedrībai kopumā.

Būtu labi, ja KNAB vārds periodiski izskanētu saistībā ar panākumiem korupcijas novēršanas jomā, atklātiem koruptīviem darījumiem, efektīviem preventīvien soļiem, iniciatīvām likumdošanā un tamlīdzīgi. Tomēr par šīs iestādes eksistenci pārsvarā gadījumu uzzinām kontekstā nevis ar korupcijas, bet gan darbinieku savstarpējās apkarošanas intensīviem pasākumiem. Turklāt allaž izrādās, ka tā dēvētais KNAB kolektīvs labāk par valdību un Saeimu saprot – ir iecelts pareizais priekšnieks vai nav. Iepriekšējam KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, faktiski tikko viņš bija sācis reāli strādāt, tika pārmesti dažādi pasaules grēki. Tagad šajā amatā ir Jaroslavs Streļčenoks – cilvēks, kurš jau pirms nonākšanas KNAB šefa amatā bija strādājis šajā birojā, kuru tā darbinieki labi pazīst, un neko sliktu neteica brīdī, kad tika lemts par viņa virzīsanu šim postenim. Tomēr tagad izrādās, ka Streļčenoks esot mobingu un bosingu praktizējošs tirāns.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.

Tā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs viena no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.

Komisijai slēdziens jāsagatavo līdz 6.jūnijam. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu.

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien atkārtoti uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata sakarā ar to, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, informē biroja pārstāve Māra Priedīte.

Jau ziņots, ka pērn 20.decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Šodien 8.jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.

Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

«Ir bezjēdzīgi komentēt šādu rīkojumu, jo tāpat visiem ir skaidrs, kas patiesībā notiek KNAB un ap KNAB,» aģentūrai LETA teica Strīķe.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sniegto atzinumu, nolemts par darba kārtības neievērošanu saukt Strīķi pie disciplināratbildības un piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar šodienu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no amata atbrīvo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

KNAB priekšnieks Strīķi no amata atbrīvojis, pamatojoties uz viņas darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu, abas reizes saņemot novērtējumu D, un ņemot vērā to, ka J.Strīķe nav novērsusi iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, teikts KNAB paziņojumā.

Tāpat pie atlaišanas iemesliem tiek uzskaitīti «ilglaicīgi un sistemātiski pārkāpumi, t.sk., nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus. Tādējādi J. Strīķe esot zaudējusi darba devēja uzticību.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija 2013.gada 18.decembrī iesniedza KNAB priekšniekam dienesta izmeklēšanas slēdzienu, kurā norādīja, ka, izvērtējot J.Strīķes rīcības tiesiskumu, divās epizodēs par KNAB priekšnieka iepriekš izdotu rīkojumu atcelšanu, J.Strīķes darbībās ir konstatējams disciplinārpārkāpums - dienesta pilnvaru pārsniegšana.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka attieksme nemainīsies, tad būs nepieciešams domāt par KNAB vadītāja nomaiņu.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjere gan uzsvēra, ka partijas Vienotība iekšienē par KNAB vadītāja iespējamo nomaiņu viņa runājusi neesot.

Straujuma sacīja, ka tikšanās laikā ar Streļčenoku KNAB vadītājs esot norādījis, ka nespēs skatīties sabiedrībai acīs, ja darbu birojā turpinās KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe. Tā kā Juta Strīķe turpina darbu KNAB ar tiesas lēmumu, problēmas savā attieksmē ir jāmeklē pašam KNAB vadītājam.

Ar tiesas spriedumu amatā atjaunotā KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe no piektdienas, 11. aprīlī, atsāka pildīt savus amata pienākumus.

Par lēmumu noraidīt ierosinājumu mainīt Krimināllikumu, lai mazinātu nosacītu sodu piemērošanu naudas atmazgāšanas lietās, Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa 18. jūnija rītā strostēja Saeimas Juridiskās komisijas deputātus.

Krimināllikuma 55. panta grozījumu pieteikusi Iekšlietu ministrija, tomēr to patiesais iemesls ir Moneyval ziņojums, kurā teikts, ka Latvijā par naudas atmazgāšanu bieži tiesā nosacīti. Tieši šī iemesla dēļ bija rosināts samazināt nosacītā soda slieksni no 5 gadiem uz 3 gadiem. Līdzīgas normas jau iestrādātas citā likumprojektā, kas uz Saeimas plenārsēdēm ceļo parastā, nevis steidzamības kārtībā. Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe un Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins jau iepriekš nolēma, ka šo jautājumu izņems no steidzamības likumprojekta, tomēr 18. jūnija Juridiskās komisijas sēdē dabūja noklausīties Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītājas Ilzes Znotiņas pārmetumus par savu lietu virzības sapratni.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība lūgs biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam atcelt lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Griga apstiprina, ka arodbiedrības ieskatā Streļčenoka rīkojums ir pretrunā ar arodbiedrības biedra - Strīķes - darba tiesībām un likumīgajām interesēm. Tas izrietot no diviem aspektiem. Pirmkārt, saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu.

Otrkārt Darba likums uzliek par pienākumu iestādes vadītajam noskaidrot, vai darbinieks, kuru gatavojas atlaist, ir arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana Strīķes atbrīvošanai no amata, skaidroja Griga, piebilstot, ka «priekšnieks nav vērsies pie arodbiedrības un nav lūdzis atlaišanu».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

Tieslietu ministrija (TM) rosina ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienīgo mājokli, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, šodien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Strīķe skaidroja, ka TM nākusi klajā ar iniciatīvu, ka, pārskatot kadastrālās vērtības, vienlaikus būtu ieviešams arī minimālais ar nodokli neapliekamais nekustamā īpašuma vērtības apjoms. Patlaban tiek apsvērta iespēja ar nodokli neaplikt tādu īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro un kas ir primārais personas īpašums, kurā tā dzīvo.

Vienošanās par šādu piedāvājumu pagaidām nav panākta, atklāja Strīķe.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība atbalsta neapliekamā minimuma ieviešanu, taču patlaban vēl nav panākta vienošanās par iespējamām nodokļu izmaiņām, jo par tām plānots runāt tikai pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas. «Tad būs runa ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par mikrouzņēmuma nodokļiem un par nodokļu sistēmu kopumā,» teica Dzintars.

No 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiek ASV spēku Eiropā vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības Saber Strike 2018, kuru mērķis ir uzlabot sabiedroto un reģionālo partneru sadarbību, kā arī kaujas gatavības un reaģēšanas spējas.

Trešdien, 6.jūnijā mācību ietvaros tika sniegti ASV lidmašīnu degvielas uzpildīšanas paraugdemonstrējums gaisā virs Latvijas teritorijas.

Šogad mācībās piedalās arī NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa.

Mācības Saber Strike 2018 ir apvienotas ar Latvijas organizētajām starptautiskajām militārajām mācībām Summer Shield XV, un kopā mācībās piedalīsies vairāk nekā 3000 dalībnieku no Albānijas, ASV, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.

Mācību aktīvā fāze norisināsies gan Ādažu poligonā, gan ārpus poligona Rucavas, Nīcas, Grobiņas, Priekules, Durbes, Aizputes, Skrundas, Vaiņodes, Saldus un Limbažu novadā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sava vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos pienākumus uz laiku uzticējis pildīt Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, noskaidro KNAB.

Streļčenoks vakar nolēma atkārtoti atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi.

Šikore bija viena no pieciem KNAB nodaļu vadītājiem, kuri pērn oktobrī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicināja nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus Streļčenoka atbrīvošanai no amata. Šie KNAB nodaļu vadītāji uzskatīja, ka Streļčenoks birojā nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski Strīķes darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Pirmdien, 8.jūnijā, Ādažu bāzē notika mācību Saber Strike 2015 svinīgā atklāšanas ceremonija, informē Aizsardzības ministrija.

Militārās mācības Saber Strike no 8. līdz 19.jūnijam notiks Baltijas valstīs un Polijā. Tajās piedalīsies vairāk nekā 6000 karavīru no Kanādas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Lielbritānijas un ASV.

Saber Strike ir ikgadējas ASV vadītas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kas tiek organizētas jau kopš 2010.gada. Tās ir iekļautas arī NATO vadīto mācību sērijā Allied Shield. Mācību uzņemošā valsts šogad ir Lietuva.

Ādažu poligonā un tam pieguļošajā teritorijā norisināsies mācību lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī ASV, Lielbritānijas un Somijas.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Šodien Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sanāksmē slimnīcas vadītāja amatā apstiprināts kādreizējais farmācijas kompānijas SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, informē Veselības ministrija (VM).

Savukārt par slimnīcas valdes locekli iecelta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Plānots, ka Čakša darbu abu slimnīcu valdēs apvienos.

Jaunās valdes prioritārie uzdevumi būs izstrādāt sabalansētu iestādes budžetu, tādējādi nodrošinot slimnīcas ilgtspējīgu darbību, panākot līdzsvaru starp inovācijām un labi pārbaudītām, izmaksu efektīvām standarta metodēm, informē VM. Tāpat valdei jāīsteno slimnīcas attīstības plāns, nodrošinot infrastruktūras atjaunošanu, lai pacienti varētu ārstēties komfortablās un funkcionālās ēkās.

19.decembrī slimnīcas dalībnieku sanāksmē tika nolemts atstādināt no amata līdzšinējo slimnīcas vadītāju Rūtu Valteri, savukārt valdes locekļi Eva Strīķe un Guntis Bahs atkāpās paši. Līdz jaunas valdes izveidei Strīķe pildīja slimnīcas vadītājas pienākumus, bet Bahs ieņēma valdes locekļa amatu.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Ādažu poligonā no 11.jūnija līdz 21.jūnijam notiek starptautisko militāro mācību Saber Strike lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 2100 karavīru no ASV, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Polijas.

Pirmdien, 13.jūnijā poligonā notika viesu un mediju diena, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī ASV armijas Eiropā komandiera vietnieks ģenerālmajors Timotijs Makgīrs, Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnaiss, kā arī ASV 4. kājnieku divīzijas komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Džeimss Mingus un 127.aviobrigādes komandieris brigādes ģenerālis Džons Slokums, kā arī citas augstas amatpersonas.

Viesi novēroja uzbrukuma un aizstāvības uzdevumu, kurā piedalījās Polijas un Norvēģijas karavīri, kā arī kaujas šaušanu, ko veica tanki Abrams, un tuvā gaisa atbalstu, ko nodrošināja ASV Gaisa spēki.

Ceturtdien Veselības ministrijā notika VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā tika pieņemta valdes locekles Evas Strīķes un Gunta Baha vēlēšanās atkāpties no ieņemamā amata un pieņemts lēmums atsaukt no amata valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri.

Ņemot vērā dienesta pārbaudē konstatētos trūkumus ārstniecības iestādes pārvaldībā, kā arī valdes locekļu atšķirīgo skatījumu uz iestādes pārvaldību tika pieņemts lēmums, ka slimnīcas valde nevar turpināt darbu esošajā sastāvā.

Akceptējot Evas Strīķes un Gunta Baha izteikto vēlēšanos nolikt pilnvaras, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kapitāldaļu turētājs VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš aicināja abus valdes locekļus turpināt darbu līdz jaunas valdes sastāva apstiprināšanai janvāra sākumā. Par slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju tika apstiprināta Eva Strīķe.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši kratīšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, apstiprināja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.