Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

Bijusī ilggadējā valsts kontroliere Inguna Sudraba mēnesi kopš amata pamešanas ir veltījusi spēku atgūšanai un rehabilitācijai un pagaidām jauniem darbiem nav pievērsusies.

Sudraba skaidro, viņa sava amata pienākumu pildīšanas laikā tā īsti nekad nav atpūtusies vai devusies atvaļinājumā, tāpēc patlaban bauda pilnvērtīgu atpūtu - dodas uz baseinu, iet pastaigās. «Man tiešām vajag «pārstartēties»,» sacīja Sudraba, piebilstot, ka viņai patlaban ļoti labi klājas.

Visu šo laiku bijusī valsts kontroliere pārsvarā pavadījusi Rīgā, ciemojusies pie saviem vecākiem, un tikai tagad viņa plāno uz divām nedēļām galvaspilsētu pamest.

Vaicāta, vai neilgojas pēc iepriekšējā saspringtā darba, viņa noteica, ka ir no tiem cilvēkiem, kas nedzīvo pagātnē, bet gan iet uz priekšu. «Tas viss ir kā ar nazi nogriezts,» sacīja Sudraba.

«Nevaru pateikt, ko tieši darīšu, vien to, kas man ir būtiski, darot darbu – lai tie būtu mēroga darbi ar plašu domāšanu un redzējumu, lai varētu nemitīgi augt, darīt labāk, paplašināt mērogu, celt kvalitātes latiņu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, jautāta, vai tiešām nav nekādas domas kaut vai par turpmākās darbības jomu, atbildējusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Jāatgādina, ka I. Sudraba līdz šim nevienā intervijā nav atklājusi, ko gatavojas darīt pēc tam, kad beigs pildīt pašreizējā amata pienākumus

«Es nevaru sēdēt rutīnā, atkārtot vienu un to pašu darbību. Plašums, mērogs, radošums man ir būtisks. Nevaru pateikt, tieši ko darīšu, bet skaidrs, ka tā nebūs valsts pārvalde,» viņa akcentējusi laikrakstam.

«Arī VK amata specifika uzliek savus ierobežojumus turpmākajai darbībai iestādēs, attiecībā uz kurām VK pieņēmusi lēmumus, bet arī darbs, kas man ir bijis FM valsts sekretāra vietnieka amatā, atbildot par visu budžeta sagatavošanu un izpildi valsts pārvaldē, jau bija maksimālais mērogs, kāds valsts pārvaldē iespējams. Visi pārējie ir daudz šaurāki. Turklāt noteikti nevaru būt valsts pārvaldes sistēmā, kurā, manuprāt, principi ir fundamentāli jāmaina,» skaidrojusi I. Sudraba.

Agrāk vai vēlāk, bet ieviesti tikuši 98% Valsts kontroles (VK) ieteikumu, norāda šīs institūcijas vadītāja Inguna Sudraba, kurai vien dažas dienas atlikušas līdz pilnvaru beigām.

«VK rezultatīvais rādītājs ir mūsu ieviestie ieteikumi. Šim darbam pievienotā vērtība tiek radīta nevis tad, kad konstatējam kādas nepilnības, trūkumus un sakām, kas būtu jāizdara, lai tos novērstu, bet gan tad, kad attiecīgie ieteikumi ir ieviesti, tajā brīdī arī beidzas revīzija. Pēc revīzijas ieviešanas mēs sekojam līdzi, kā notiek ieteikumu ieviešana. Kad revīzija beidzas, tiek saskaņots ieteikumu ieviešanas grafiks, revidētāju vienība to paraksta, paredzot, kādā termiņā tie tiks realizēti. Šādu ieteikumu mēs uzturam kopš 2006. gada, kurā revidenti ieveda katru ieteikumu, rekomendāciju par tā ieviešanu un pa šo laiku ieviesti ir jau vairāk nekā 5000 ieteikumu. Pagājušajā gadā vien mēs izteicām vairāk nekā 500 ieteikumus, no kuriem daļa pērn jau droši vien ir ieviesti. Tas manā skatījumā, raugoties no praktiskā darba rezultāta, ir būtiskākais,» sacīja I. Sudraba.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba iesaistījusies uzņēmumā SIA MISX, kas saistīts ar zinātnisko eksperimentu atbalstīšanu fizikālās enerģētikas jomā.

Sudraba pastāstīja, ka tas ir kopuzņēmums, kas izveidots, sadarbojoties biznesa vides pārstāvjiem un Fizikālās enerģētikas institūtam. Šis uzņēmums vadīs zinātnisku projektu eksperimentālajā ražošanā, lai tā rezultātā varētu iesniegt pieteikumu patentam. Sudraba gan neatklāja, par kādu zinātnisko projektu ir runa un kādu patentu ir plānots iesniegt - to vēl esot pāragri izpaust.

Viņu iesaistīties uzņēmējdarbībā uzrunājuši gan zinātnieki, gan arī biznesa nozares pārstāvji, un viņa tam piekritusi, jo labi apzinās, kādā stāvoklī Latvijā ir zinātnes nozare. «Ir likvidēta visa eksperimentālā ražošana, zinātniekiem nav finansējuma, lai iegādātos tehnoloģijas,» skaidroja Sudraba.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Intervijā aģentūrai LETA Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

«Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,» sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Valsts kontrole plāno tuvākajā laikā sagatavot iesniegumu ģenerālprokuroram, lūdzot izvērtēt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu Dienvidu tilta lietā.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba pavēstīja, ka vispirms iepazīsies ar pieņemto lēmumu un tuvākajā laikā gatavos vēl vienu iesniegumu ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt, vai ir pamats atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu Dienvidu tilta lietā.

«Mēs uzskatām, ka ir pamats izvirzīt apsūdzību. Ir izdarīts noziegums,» sacīja Sudraba, piebilstot, ka viņasprāt, nebija pamata izbeigt lietu.

Visticamāk, Valsts kontrole iesniegumu sagatavos tuvāko divu nedēļu laikā, jo jauna iesnieguma rakstīšana prasa rūpīgu argumentu analīzi, skaidroja valsts kontroliere.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nav konstatējusi pārkāpumus Valsts policijas (VP) lēmumā par Dienvidu tilta kriminālprocesa izbeigšanu, līdz ar to nav pamata šo lēmumu atcelt.

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

«Pats esmu kļuvis bagāts, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju. Un, izskatot Latvijas bagātāko cilvēku sarakstus, ar pārliecību varu teikt, ka 80% no viņiem ir kļuvuši bagāti, tieši pateicoties Krievijas resursiem un sadarbībai ar šīs valsts uzņēmējiem,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

«Par krievu uzņēmēju maksāto naudu es savulaik atjaunoju Vernisāžu un Vērmanes dārzu. Pateicoties šai atjaunošanai, Rīgas domei jau 15 gadu nav jāveic lieli kapitālieguldījumi parka uzturēšanā. Jo viss ir sakārtots. Vai tagad īstenam latvietim būtu jāiet Vēmanes dārzam apkārt ar līkumu, jo, redziet, tā ir krievu nauda, par ko tas ir atjaunots. Tas būtu absurdi. Tikpat absurdi, cik nacionālās apvienības piekoptā politika. Domāju, ka nacionālajai apvienībai nav jābūt valdībā, kas taps pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pietiek gremdēt Latviju ar nacionāļu rokām,» pauž Krūmiņš.

«Skaidrs, ka politiķus interesē tikai vēlēšanas, nevis pati valsts. Bet ārpolitikas «speci» var lepoties tikai ar to, ka austrumu kaimiņš ir pataisīts par Holivudas šausmenes lelli, no kuras jābaidās un jāmūk. Nevienai varas partijai nav Latvijas nākotnes vīzijas, ir tikai savtīga interese iekļūt Saeimā. Tieši tāpēc uzskatu, ka ir jānāk jaunam spēkam, kam cilvēki spēj noticēt. Spēkam, kura uzstādījumi būs godīgums un, kas svarīgi, arī valstiska un patriotiska domāšana, kas cilvēkos viesīs uzticēšanos. Esmu pārliecināts, ka tāda politiskā spēka līderis mums jau ir, un to arī labi pazīst Latvijas tauta,» intervijā Dienai pavēstījis uzņēmējs.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba konkrēti neatbild, vai eiro vispār nevajadzētu ieviest Latvijā, vai šo ieviešanas termiņu pagarināt, tomēr uzskata, ka, ieviešot eiro, Latvija pazaudēs vienu no savām pēdējām brīvībām.

Sudraba šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka viņai jau no paša sākuma nav bijis pieņemams uzstādījums - mērķis iestāties eirozonā. "Es esmu nonākusi līdz atziņai, ka eiro ir valsts neatkarības un brīvības jautājums. Ja ieviešam eiro, mēs pazaudējam vienu no savām pēdējām brīvībām," teica valsts kontroliere.

Viņa uzsvēra, ka valsts nākotnei ļoti būtiska ir savas pašapziņas saglabāšana, un, ja tagad būtu jābalso par eiro ieviešanu, viņa noteikti balsotu pret.

«Mums ir svarīga šī spēja pašiem, cik iespējams, noteikt savu politiku, savu dzīvesveidu. Nauda tā ir kā asinsrite. Atsakoties no savas asinsrites, mēs pazaudējam sevi,» turpināja Sudraba.

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti).

«Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru,» tā savu izvēli pamato fināla žūrija, kuras sastāvā ir Igns Ogints (Ignas Uogintas, Lietuva), Indreks Neks (Indrek Näkk, Igaunija), Anabela Varona (Anabel Varona, Spānija) un Agnese Lāce.

Latvijas Arhitektūras gada balvas - sudraba ananasus - ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018 autori, bet žūrijas īpašo atzinību izpelnījās arī Lielplatones vešūža restaurācija.

Patlaban Valsts Kontroles (VK) vadītāja Ingūna Sudraba, kuru amatā pēc zvēresta nodošanas nomainīs viņas pēctece Elita Krūmiņa, neredz sevi esošajos politiskajos spēkos, savukārt par iesaistīšanos jaunā politiskā spēkā atbild izvairīgi, šādu iespēju pilnībā neizslēdzot.

«Esmu tāds cilvēks, kas var darīt lietas tikai saskaņā ar savu sirdsapziņu," raksturojot savu nākamo nodarbošanos,» saka Sudraba, skaidrojot, ka turpmākās darbas gaitas pagaidām viņai nav skaidras.

Iepriekš Latvijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējusi dažāda informācija par iespējamību, ka līdzšinējā valsts kontroliere I. Sudraba vaerētu iesaistīties kādos politiskajos spēkos.

«Mans laiks šajā amatā beidzas, un es pati gribētu, mana pārliecība un vēlme ir – darīt labu savai valstij. Un es ceru, ka man būs iespēja strādāt savā valstī un darīt tai labu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījusi Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Tā ir apziņa, ar kuru esmu darījusi darbu līdz šim, un gribu to tā turpināt. Ļoti gribētu tā turpināt. Es negribētu strādāt citai valstij,» viņa uzsvērusi.

«Es neticu politiskām partijām un esmu par prezidentālu valsti. Arī šobrīd mans redzējums ir tāds – lai valsti virzītu uz attīstību, lai valstī būtu šī izcilība, ir vajadzīga spēcīga cilvēku komanda, kas to var mainīt. Bet – caur politisko sistēmu šīs spēcīgās komandas neveidojas. Mums nav vajadzīgi apvērsumi un revolūcijas, bet mums valstī noteikti ir vajadzīga attīstība un cita vide,» stāstījusi Sudraba.

Vaicāta, kas nosaka neticību partijām, viņa atbildējusi: «Partiju veidošanās principi nosaka to, ka tās vienmēr bijušas šaura cilvēku loka interešu realizēšanas projekts. Partiju reālā programma bijusi – iegūt kādu amatu, nevis panākt kādu valsts attīstības līmeni. Tāpēc redzam, ka nav ilgtermiņa darbības. Tā vienkārši nav nepieciešama. Pietiek vienkārši atstrādāt līdz nākamajām vēlēšanām, lai atkal tiktu ievēlēts. Partijām nav svarīga sabiedrības apziņas līmeņa celšana. Jo visu laiku bijis pietiekami nodrošināt pašsaglabāšanos ar politiku, kas paredz naidot cilvēkus savā starpā, meklēt otrā slikto, noliegt otra darbību, nevis rādīt pozitīvo rezultātu.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem».

Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kopumā tika iesniegti 12 priekšlikumi, kurus iesniedza partija Saskaņa, bet visvairāk priekšlikumu iesniedza partija No sirds Latvijai (NSL).

Uzrunājot deputātus, NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba norādīja, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ir jārada līdzvērtīgi nosacījumi visā valsts pārvaldē. «Ar ko VID iepirkuma nodaļas speciālists ir labāks par iepirkuma speciālistu kādā citā iestādē? Nekā. [Ar Saeimas lēmumu] tiek radīts precedents, ka rindā stāvēs arī pārējās valsts iestādes, jo arī tām būs nepieciešama īpaša atlīdzības sistēma,» uzskata Sudraba.

Latvijai ir jāatsakās no brīvā tirgus ekonomikas, kas valsti dzenot nabadzībā, bijusī valsts kontroliere un tautas kustības No sirds Latvijai dibinātāja Inguna Sudraba pauda LTV raidījumā Rīta Panorāma.

Lai arī Latvija ir uzņēmusies saistības, kas tai ir jāpilda, valstij pirmajā vietā jābūt pašu interesēm. I. Sudarba, kas plāno iet politikā, pauda, ka «mums ir jācīnās par savām interesēm, ja mēs gribam, lai mūsu valsts saglabājas un lai mēs neesam tikai teritorija kaut kādiem citiem cilvēkiem».

Mainīt Latvijas ekonomikas modeli neesot neiespējami, un to pierāda citu valstu pieredze. Piemēram, Ungārijas daudzos jautājumos pauž nostāju, ka nepildīs tos starptautiskos noteikumus, kas viņu tautai ir nelabvēlīgi. «Kaut vai tie paši enerģētikas tarifi. Viņi [ungāri – red.] bija pirmie, kas pateica - mēs šos tarifus nemainīsim, jo mūsu tautai tas ir neizdevīgi, mūsu biznesam tas ir neizdevīgi,» pauda I. Sudarba.

Ir panākta vienošanās par to, ka Ingūnas Sudrabas vietā Valsts kontroles (VK) vadītāja amatā tiks meklēts konkrētās vai līdzīgas nozares profesionālis, tādējādi tagad var notikt darbs pie konkrētu kandidātu meklēšanas.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka amatā neatradīsies kāda politiskā spēka pārstāvis.

Jau ziņots, ka Ingūna Sudraba VK vadītājas pienākumus beigs pildīt 2013. gada 21. janvārī. Viņa atkārtoti nevar ieņemt šo amatu.

Vēl šā gada decembra sākumā Sudraba norādīja, ka viņai vēl neviens neesot prasījis viedokli par to, kurš būtu labs nākamais VK vadītājs. Tāpat neesot bijušas arī sarunas par to, vai no VK esošajiem darbiniekiem kāds būtu spējīgs «pārņemt stafeti».

Budžeta grozījumi liecina par nekvalitatīvu darbu šā gada valsts budžeta plānošanas procesā, par parādu segšanu, uzskata valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Šādu viedokli viņa pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa esot iepazinusies ar valdības sēdes protokollēmumu, kas paredz 70 miljonu latu sadali dažādiem pasākumiem. Un viņas secinājums ir, ka tas ir slikti izdarīts darbs iepriekš. Sudraba uzsvēra, ka pēc budžeta grozījumu pieņemšanas atliks tikai divi, trīs mēneši līdz gada beigām, lai apgūtu finansējumu.

Tas atkal pierādot, ka budžets tiek veidots nepareizi, matemātiski saskaņojot skaitļus.

Valsts kontroliere ir skeptiska arī par nākamā gada valsts budžeta izstrādi.

Runājot par darbaspēku valsts pārvaldē, valsts kontroliere pauda viedokli, ka nepieciešamo darbu pašreizējā finansējuma ietvaros spētu paveikt krietni mazāks ierēdņu skaits. Viens profesionālis esot vērtīgāks par trim neprofesionāļiem.

Valsts kontroliera vēlēšanas vakar noslēdzās bez lieliem pārsteigumiem - šajā amatā Saeima iecēla Valsts kontroles (VK) padomes locekli Elitu Krūmiņu, kuras kandidatūru virzīja Reformu partija (RP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kā arī atbalstīja amatu pametošā valsts kontroliere Inguna Sudraba. Tomēr politiskās kaislības līdz ar to nav norimušas, vēsta laikraksts Diena.

Atkarībā no tā, kādi būs nākamnedēļ gaidāmie juristu atzinumi, Vienotībā netiekot izslēgta arī iespēja apstrīdēt E. Krūmiņas ievēlēšanas likumību Satversmes tiesā (ST).

Kā norāda laikraksts, jautājums par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt aktualizējās, kad neatkarīgais deputāts no tā sauktā Olšteina sešnieka Viktors Valainis paziņoja, ka likums E. Krūmiņai liedz to darīt, jo valsts kontrolieris ir arī VK padomes priekšsēdētājs, bet E. Krūmiņa šobrīd ir VK padomes locekle jau otro amata termiņu. Tādējādi, kļūdama par valsts kontrolieri, viņa jau trešo termiņu darbotos arī VK padomē, ko likums neatļauj. Tomēr šo viedokli apšaubīja gan I. Sudraba, gan E. Krūmiņu amatam izvirzījušie deputāti, tādēļ otrdien tika lūgti ekspertu atzinumi no Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja.