Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi, Alsungas novada pašvaldība nodrošinājusi bezvadu interneta lietošanu ikvienam, kurš atrodas Alsungas centrā.

«Ja citās pašvaldībās interneta pieslēgumam uzliktas paroles, tad mēs to neesam darījuši. Vismaz centrā internets ir pieejams ikvienam, kas vēlas – kaut vai mašīnā sēžot,» DB apstiprināja Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Digitalizācija ir viena no aktivitātēm, ko paredz suitu kultūrtelpas glābšanas pasākumu plāns, un interneta pieejamība veicina iedzīvotāju iemaņas un prasmes, uzskata pašvaldības vadītājs. Suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai laikā līdz 2014. gadam ir plānots īstenot pasākumus izglītībā, kultūrā, pētniecībā, kopienai nozīmīgo kultūras pieminekļu atjaunošanā un suitu kultūras popularizēšanā, kā arī kopienas ekonomisko dzīves apstākļu uzlabošanā. To paredz 2009. gada UNESCO lēmums, ar kuru suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā. «Kopš UNESCO lēmuma tiešām var manīt, ka Alsungā atgriežas dzīvība,» Db.lv apgalvoja satiktie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes loka posmā Ventspils – Grobiņa pabeigta vadu montāža 110 kilometru garumā

Žanete Hāka, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu uzstādīšana, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Kopumā posmā Ventspils-Grobiņa, tajā skaitā līnijas nozarojumos uz Alsungas un Aizputes apakšstacijām, izvietoti 415 metāla balsti.

Februārī projekta realizācijas ietvaros tika veikta balstu uzstādīšanu ar helikoptera palīdzību tajās vietās, kur elektrolīnija šķērso mitras vietas un specializētajai tehnikai ir apgrūtināta piekļuve. Izmēģinājuma risinājumā uzstādīja divus balstus Grobiņas novadā. Plānotā tehnoloģija, balstus uzstādot ar helikoptera palīdzību, būvniekiem un pasūtītājam sniedza iespēju izvērtēt jauno risinājumu praksē, kas var noderēt un būs vērtīga, to izmantojot citos elektropārvades tīkla Kurzemes loks posmos, jo īpaši vietās, kurās jānodrošina videi saudzīgi izbūves darbu risinājumi, kas nebojā augsni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā sliesies jauni vēja parki; W.e.s. rīcībā būs 14 vēja ģeneratori, grasās pirkt vēl 15

Gunta Kursiša, 18.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi ar līdzīgu nosaukumu, kas sākas ar W.e.s., iegādāsies 14 vēja ģeneratorus no Kopenhāgenā reģistrētā uzņēmuma R Trading K/S. Uzņēmumi izsludinājuši arī konkursu par vēl 15 vēja elektrostaciju iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā (IUB).

Starp kapitālsabiedrībām W.e.s. un R Trading K/S jau ir noslēgti līgumi par 14 vēja elektrostaciju iegādi par kopējo summu 3,36 milj. ls. Vienu vēja elektrostaciju uzņēmums R Trading K/S piegādās par 240 tūkst. ls.

Pieteikumi par kapitālsabiedrību W.e.s. izsludinātajiem konkursiem par vēl 15 vēja elektrostaciju iegādi bija jāiesniedz līdz 11. augustam. Paredzamās līguma izpildes vietas ir Pilarāji un Klapari Alsungas novadā un Rogaiņi un Krustceles Priekules novadā, Liepājas pusē, liecina publicētā informācija IUB.

Db.lv jau vēstīja, ka Alsungā tiek gatavots būvlaukums vēja ģeneratoriem. Vēja parku Alsungā attīstīs kapitālsabiedrības W.e.s.1, W.e.s.5 un W.e.s.9, kas plāno ievietot desmit vēja ģeneratorus trīs zemes īpašumos Alsungas novadā – Āpšos, Pilarājos un Klaparos. Licences uzņēmumi saņēma jau 2009. gadā, paredzot 0,25 MW jaudu katrai stacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alsungā sāk darbu jauna zivju miltu ražotne

Dienas Bizness, 16.09.2011

«Uzņēmums iepirks izejvielas no visām lielākajām Latvijas zvejniecības kompānijām, un pirmajā gadā plānots saražot 3000 tonnas zivju miltu un 750 tonnas zivju eļļas. Alsunga izvēlēta par ražotnes būvniecības vietu, jo tā atrodas pa vidu starp neaizsalstošajām Ventspils un Liepājas ostām un netālu ir arī Pāvilosta,» stāsta Jānis Zoldners, SIA Venta FM valdes priekšsēdētājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika atklāta jauna zivju miltu ražošanas rūpnīca Alsungā. Jaunā ražotne pārstrādās zivju atkritumus un svaigas nepārtikas zivis, iegūstot zivju miltus un zivju eļļu. Izejmateriāls galvenokārt tiks iegādāts no Latvijas zvejas un zivju pārstrādes uzņēmumiem. Tā būs pirmā modernā zivju atkritumu pārstrādes rūpnīca Baltijas jūras austrumu krastā.

SIA Venta FM nepieciešamo finansējumu 3,4 miljonu eiro (2,4 miljoni lati) apmērā piešķīra Swedbank AS sadarbības ietvaros ar VAS Lauku Attīstības Fonds Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Maksimālā pārstrādes jauda būs 150 tonnas diennaktī vai 54000 tonnas gadā. Zivju miltus galvenokārt izmanto dzīvnieku barībā – lopkopībā, mājdzīvniekiem un akvakultūrā. Savukārt zivju eļļa tiek izmantota gan dzīvnieku barībā, gan arī farmācijā.

«Uzņēmums iepirks izejvielas no visām lielākajām Latvijas zvejniecības kompānijām, un pirmajā gadā plānots saražot 3000 tonnas zivju miltu un 750 tonnas zivju eļļas. Alsunga izvēlēta par ražotnes būvniecības vietu, jo tā atrodas pa vidu starp neaizsalstošajām Ventspils un Liepājas ostām un netālu ir arī Pāvilosta,» stāsta Jānis Zoldners, SIA Venta FM valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Līgo vakarā paredzēts jo īpaši daudz masu pasākumu, svētku tuvumu izmanto arī politiķi.

Paralēli tradicionālajām zaļumballēm vai katrā Latvijas mazpilsētā, šogad ar vēl lielāku sparu nekā pērn tiek rīkoti vērienīgi līgošanas koppasākumi, kur katrs sev mēģina piekabināt lielākā vai tradicionālākā pasākuma statusu, lietojot pat tādus apzīmējumus kā tautas kopības lielfestivāls.

Pārbaudīt to gan ir grūti, jo, kā norādīja DB aptaujātie rīkotāji, izvēle par labu kādam pasākumam lielākoties tiek izdarīta pēdējā brīdī, ņemot vērā laika apstākļus.

Reģistrs samazinās apzīmogošanu

Uzņēmumu reģistrs taupīs uz daudzu dokumentu zīmogošanu, perspektīvā zīmogs netikšot spiests arī uz reģistrācijas apliecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alsungā saņemtas būvatļaujas un sākta būvlaukuma sagatavošana desmit vēja ģeneratoru uzstādīšanai.

Vēja parka attīstītājas ir kapitālsabiedrības ar līdzīgu nosaukumu - SIA W.E.S.1, SIA W.E.S.5 un SIA W.E.S.9, kas plāno izvietot desmit vēja ģeneratorus trīs zemes īpašumos Alsungas novadā – Āpši, Pilarāji un Klapari, liecina Valsts Vides dienesta reģistrs.

Zemes darbi sākti divos no trim īpašumiem, DB uzzināja Alsungas novada domē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu, kā saglabāt esošo Latvijas Krājbankas filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.

Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie, norāda Aibe, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Latvijas Krājbanka. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.

«Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Latvijas Krājbankas kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā... Cilvēki lūdz preces «uz krīta», lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,» situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. Visvairāk uztraucot nākotne – kas notiks pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji var palikt bešā, tāpēc kkooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

  • Ludzas novada Pildas pagastā – 40 hektāri;
  • Salaspils novada Salaspils pagastā – 15 hektāri;
  • Ludzas novada Brigu pagastā, Dobelē Lauku ielas galā, Daugavpilī Aiviekstes ielā – 10 hektāri;
  • Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Auces novada Lielauces pagastā – 9 hektāri;
  • Inčukalna novada Inčukalna pagastā, Ludzas novada Briģu pagastā – 8 hektāri;
  • Tukuma novada Jaunsātu pagastā, Ciblas novada Līdumnieku pagastā, Daugavpilī Gulbju ielā – 5 hektāri;
  • Daugavpils novada Tabores pagastā, Riebiņu novada Silajāņu pagastā, Kārsavas novadā, Daugavpils novada Demenes pagastā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Limbažu novada Viļķenes pagastā – 4 hektāri;
  • Daugavpils novada Lauceses pagastā, Daugavpilī Kandavas ielā, Madonā Rūpniecības ielā, Alsungā Skolas ielā, Dobeles novada Bikstu pagastā, Mālpils novadā – 3 hektāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Agrolats turpina strauji attīstīties

Dace Skreija, 10.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu vairumtirgotājs un ražotājs – SIA Agrolats pērn apgrozījumu palielinājis par 52%, liecina Lursoft (Uzņēmumu reģistra) datu bāze.

SIA Agrolats apgrozījums pērn sasniedzis 33,7 milj. Ls, tā kontā bijis aptuveni 30 tūkstoši tonnu pārstrādātu zivju miltu, kas tiek pārkrauti Marokā un realizēti dažādās valstīs.

Dienas bizness jau ziņoja, ka Agrolats bijis par pamatu Agrolats Holding izveidei. Agrolats Holding izveides mērķis ir lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, kā arī ar to saistīto izejvielu pārstrāde. Holdinga īpašnieki kļuvuši arī par lauksaimnieciskās produkcijas AS Agrofirma Tērvete kapitāldaļu turētājiem. Līdz šim holdinga izveidē jau ieguldīti aptuveni 10 milj. Ls. Agrolats Holding ietilpstošā Venta FM realizē vērienīgu zivju miltu un zivju eļļas ražotnes celtniecības projektu Alsungā, kur kopējās investīcijas sasniegs 3,5 milj. Ls. Agrolats plāno realizēt arī multifunkcionālas rūpnīcas būvniecību Marokā, bet pagaidām detalizētu informāciju uzņēmuma īpašnieki neatklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Reģionālā vides pārvalde uzdevusi SIA Venta FM līdz 15. martam novērst pārkāpumus Alsungas zivju miltu ražotnē, pretējā gadījumā draudot uzņēmumu slēgt.

Alsungas iedzīvotāji 21.februārī bija sarīkojuši piketu, protestējot pret smaku, ko rada jaunais uzņēmums, kā arī pret apkārtnes piesārņošanu nefunkcionējošu attīrīšanas iekārtu dēļ. Piketā, kura videoierakstu youtube ievietojusi Skrundas TV, Alsungas skolēni stāsta, ka klasēs nav iespējams atvērt logus smakas dēļ. Kāds aculiecinieks nofilmējis uzņēmuma transportu, kas no attīrīšanas iekārtām izsūknētās dūņas nevis nodod pārstrādei, kā paredz izsniegtā vides atļauja, bet izgāž uz lauka, netālu no vietējās upītes.

Uzņēmuma īpašnieks Jānis Zoldners iedzīvotājiem taisnojas, ka pamazām vides lietas tiekot sakārtotas. Db.lv rakstīja, ka zivju miltu ražošanas rūpnīcu Alsungā atklāja 2011.gada septembrī. Jaunā ražotne pārstrādā zivju atkritumus un svaigas nepārtikas zivis, iegūstot zivju miltus un zivju eļļu. SIA Venta FM nepieciešamo finansējumu 3,4 miljonu eiro (2,4 miljoni lati) apmērā piešķīra Swedbank sadarbības ietvaros ar VAS Lauku Attīstības fonds Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 25.maija līdz pat 16.augustam ilgušais festivāls Liepājas vasara spējis pulcēt ap 3500 klausītāju, informē festivāla organizatori – Liepājas simfoniskais orķestris.

Lielais klausītāju pieplūdums pierāda to, ka festivāls kļūst arvien populārāks, uzskata LSO vadītājs Uldis Lipskis. Ne tikai lielkoncerti ar orķestra piedalīšanos, bet arī festivāla tradicionālie trešdienu kamermūzikas vakari šogad guvuši lielu publikas atsaucību.

Liepājas vasaru 2011 atklāja pasaules slavenais vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata Baltica. Koncertdārzā Pūt, vējiņi! koncertu sniedza Liepājas Simfoniskais orķestris un jauniešu koris Kamēr kopā ar Raimondu Paulu un Intaru Busuli. Latvijas Nacionālās operas soliste Sonora Vaice Liepājas Simfoniskā orķestra pavadījumā atskaņoja opermūzikas klasiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas komisijā meklēs atbildes uz to, kādi secinājumi tika izdarīti pēc negadījuma 2000. gadā, kad Pulkveža Brieža ielā 7 iegruva veikala Essa griesti, nogalinot divus un ievainojot vairākus cilvēkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nedaudz negaidīti par Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts opozīcijā esošās No sirds Latvijai deputāts, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Par viņa vietnieci vēl viena opozicionāra – Saskaņas – deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bet par komisijas sekretāru kļuva pozīcijā esošās Vienotības deputāts Ints Dālderis. Šīs komisijas vadītāja amatam tika virzīts arī Latvija Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš, taču viņam šo amatu iegūt nepalīdzēja pat 562 Saeimā saņemtie iesniegumi. Komisijas locekļu deputātu vairākuma atbalstu priekšsēdētāja vēlēšanās neguva arī biedrības Zolitūde 21.11. atbalstītā R. Ločmele-Luņova, taču viņa kļuva par R. Baloža vietnieci. Uz šo amatu tika virzīts arī A. Kaimiņš, kurš no kandidēšanas uz šo amatu atteicās, un I. Dālderis kā eksperts lielu (kultūras) būvju celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Mātei» pa pēdām iet uz Baltkrieviju

Vēsma Lēvalde, 13.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Venta FM zivju miltu ražotne sākusi sertifikāciju tirdzniecībai Baltkrievijā.

Alsungas rūpnīcu pēc SIA Venta FM uzaicinājuma 12.septembrī apmeklēja Baltkrievijas Valsts Veterinārā centra Sertifikācijas nodaļas speciālisti, kas, balstoties uz redzēto, izvērtēs ražotnes un produkcijas atbilstību Baltkrievijas standartiem un sanitārajām prasībām.

SIA Venta FM mātes uzņēmums a/s Agrolats jau ilgstoši darbojas Baltkrievijas un citu NVS valstu tirgū, tāpēc arī Venta FM plāno realizēt Alsungā saražotos zivju miltus Muitas ūnijas valstīs, DB informēja Venta FM direktors un līdzīpašnieks Jānis Zoldners. «Gribam diversificēt realizācijas tirgus, lai varētu pārdot savu produkciju arī austrumos no Latvijas. Muitas ūnijas valstīs pieprasījums ir stabils, cenas nav zemākas kā Rietumeiropā,» lēmumu pamato uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas Dārzeņu saimniecības ieguldīs miljonu latu attīstībā

Gunta Kursiša, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi noslēgusi iepirkumu konkursu par dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājumu, kopumā ieguldot tajā vairāk nekā 1,23 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa rezultāts, Baltijas Dārzeņiem nepieciešamo nodrošinājumu piegādās Alsungā reģistrētā SIA Goldingen Invest. Kopumā konkursā piedalījās divi uzņēmumi – Golingen Invest un ID House.

Baltijas Dārzeņi šā gada laikā slēgusi vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, tostarp 1,19 milj. Ls vērto konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma piegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, 2,55 milj. Ls vērto konkursu par organisko atkritumu uzglabāšanas iekārtas piegādi un dabas resursu vairākkārtējās izmantošanas veicinātāja izveidi – arī šajā konkursā uzvarēja Goldingen Invest. Tāpat šā gada aprīlī kooperatīvā sabiedrība slēdza 1,89 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājumu, kurā uzvarēja SIA Piche, un daudzus citus vairākus tūkstošus vērtus iepirkumu konkursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā tapa pilnībā no jauna uzbūvētais tilts pār Mazo Juglu Suntažos

Dienas Bizness, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Daudzviet Latvijas novados vienīgā iespēja tikt pie skaidras naudas ir ar Krājbankas starpniecību

Dienas Bizness, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Latvijas novados un ciemos vienīgais veids, kā tikt pie skaidrās naudas, ir ar Latvijas Krājbankas apkalpošanas centru starpniecību vai šīs bankas bankomātos, ņemot vērā, ka bankas pakalpojumi patlaban nav pieejami, cilvēki atsevišķās vietās Latvijā pie skaidrās naudas nevar tikt vispār.

Starp apdzīvotajām vietām, kur ir tikai Latvijas Krājbankas bankomāts, ir, piemēram, Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese u.c.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksātais atbalsta apjoms laukiem pēdējo 11 gadu laikā sasniedzis 2,5 miljardus latus, liecina Lauku Atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija. Vairāk nekā puse jeb 54 % izmaksāti platību maksājumos un papildu valsts tiešajos maksājumos, kas naudas izteiksmē veido 1,3 miljardus Ls.

ES un valsts finansējums ticis ne vien lauksaimniecībai, bet arī lauku attīstībai, pašvaldībām, lauku teritorijām un lielas summas saņēmušas arī pilsētas, kur atrodas pārstrādes uzņēmumi, ostas. LAD direktore Anna Vītola - Helviga stāsta, ka, izvērtējot projektus, visu aizvadīto gadu laikā vislielāko summu saņēmušas abas nu jau likvidētās cukurfabrikas – Jelgavas – 17 miljonus Ls, bet Liepājas – 10 miljonus Ls, kā arī Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi, kas meliorācijā ieguldīja ap 10 miljonus Ls. Saldus novadā saimniekojošais SIA Pampāļi ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kurš līdz šim atbalstā saņēmis 3,2 miljonu Ls. Savukārt no pārstrādes uzņēmumiem lielākā summa tikusi zemnieku kooperatīviem piederošajai piena rūpnīcai Jelgavā SIA Latvijas piens, kam LAD izmaksājusi 2,5 miljonus Ls. Jāatgādina, ka jaunā rūpnīca siera ražošanu uzsāka pērn decembrī un pamazām kāpina ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: privātpersonas Krājbankā no rītdienas varēs tikt pie 50 latiem dienā; uzņēmējiem vēl neko nesola

Ritvars Bīders, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No rītdienas Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, varēs no bankas saņemt līdz 50 latiem lielu summu dienā. Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, rītdien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Db.lv norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūrisma sezona Liepājā plūks pirmos augļus Muzeju naktī

Vēsma Lēvalde, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru