Citas ziņas

Svētku dienās Rīgā gaidāms putenis un apgrūtināti braukšanas apstākļi

Elīna Pankovska, 23.12.2010

Jaunākais izdevums

Svētku dienās Rīgā gaidāma ilgstoša snigšana, bet brīžiem gaisa temperatūra paaugstināsies un sniegu var nomainīt slapjš sniegs un lietus, liecina Meteoroloģijas dienestu laika prognozes.

Prognozes liecina, ka snigšana var sākties jau šovakar, 23.decembrī, un turpināties līdz pat pirmdienas rītam.

Rīgas domes Satiksmes departaments aicina iedzīvotājus rēķināties, ka snigšanas laikā braukšanas apstākļi būs apgrūtināti, un kopējā satiksmes plūsma lēna. Ja sniegu nomainīs lietus, uz ielām var pastiprināti veidoties apledojums. Autovadītājus, kas ziemas apstākļos nejūtas droši uz ceļa,departaments aicina pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu.

Ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumi Rīgā arī svētku dienās turpinās dežurēt visu diennakti, lai līdz ar apledojuma veidošanos vai snigšanas sākumu uzsāktu maģistrālo ielu un tiltu brauktuvju apstrādi ar samitrināto sāli.

Ielu un tiltu tīrīšanas darbus Rīgā nodrošina: a/s Ceļu pārvalde, SIA Roadex, PS CP Serviss un SIA Rīgas tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātājs: Ik dienas no jumtiem krītošais sniegs un ledus sabojā vairākas automašīnas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS BTA Baltic Insurance Company šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali, informē BTA.

Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.

Šīs nedēļas laikā BTA saņēmusi virkni apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par iedzīvotāju gūtajām traumām uz slidenajiem ceļiem, ietvēm un trepēm. Šajos negadījumos iedzīvotāji guvuši gan sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Pēdējo dienu laikā, kopš gaisa temperatūra pakāpusies virs nulle grādiem, būtiski pieaug BTA saņemto KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kad no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus sabojājis automašīnu jumtus, motora pārsegus, izsitis vējstiklus, nolauzis sānskata spoguļus, bojājis automašīnu spārnus un citas automašīnu virsbūves daļas. Vienā no gadījumiem krītošā sniega trieciens bijis tik liels, ka bojātas arī automašīnas detaļas tās salonā. Visi negadījumi, kuros cietušas automašīnas, notikuši Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieku un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieku Dzintaru Lerhi

Lelde Petrāne, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži ir diskutēts par to, cik pareiza ir sistēma, kas ļauj lauksaimniekiem prasīt kompensācijas no valsts budžeta katru reizi, kad ir pārāk liels sals, par stipru uzlīst lietus vai arī par karstu uzspīd saule. Iespējamie risinājumi šeit ir, taču jau kuro gadu tiek izmantots primitīvākais variants - kompensācijas.

Nu šo sava veida pieredzi ir ņēmušas vērā arī Latvijas pašvaldības, prasot no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā vairākus miljonus latu kompensācijās par sniega radītajiem zaudējumiem.

Šobrīd ir pat grūti pateikt, cik daudz tiek prasīts, jo piektdienas rītā runa bija par 3,3 milj. Ls, ap dienas vidu - 3,4 milj. Ls, un tādējādi ir neiespējami prognozēt, cik lielus apmērus šī summa būs sasniegusi, piemēram, līdz šodienas vakaram. Vienkārši visas pašvaldības vēl nav saskaitījušas, cik lielus zaudējumus tām ziemas iestāšanas ir nodarījusi. Bet galvenais jau ir tas, ka nav saprotams, kāpēc visiem nodokļu maksātājiem būtu jānoskaita pašvaldībām miljoni tikai tāpēc, ka, sākoties ziemai, uzsniga sniegs. Protams, vairāki tūkstoši Latvenergo klientu uz pietiekami ilgu laiku palika sēžam tumsā, un par to var prasīt kompensācijas, taču no attiecīgās kompānijas, nevis valsts. Tāpat nevar noliegt, ka daudzos gadījumos no sniega ir cietuši namīpašumi, bet tad ir jāvēršas pie katra konkrētā nama apsaimniekotāja, vai arī apdrošinātāja. Nevar prasīt, lai par katru ķibeli tiktu maksāta kompensācija tieši no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošais studējošo un absolventu reģistrs ļaus spriest par atalgojumu izvēlētajā profesijā

Zane Atlāce-Bistere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kādi ir raksturīgākie apdrošināšanas atlīdzību gadījumi ziemā?

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Seesam: No jumtiem nenotīrīts sniegs atkusnī ir nopietns apdraudējums ēkām

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Slēpošanas kalniem dīkstāve


Linda Zalāne, 09.01.2014

«Decembrī uzpūtām sniegu, bet trasi neatvērām. Domājām, ka tūlīt būs ziema. Tagad tikai nelielas sniega saliņas palikušas. Jādomā, ka otrreiz šāda situācija sezonā nebūs,» cer Riekstukalna īpašnieks Ervīns Kišuro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzlabos datu aizsardzību visā Eiropas Savienībā

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības tiesību akti, par kuru galīgo redakciju Eiropas Parlaments un ES Padome neoficiāli vienojās otrdien, bet apstiprināja EP Pilsoņu Brīvību komitejā ceturtdienas rītā, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienībā, informē EP.

Tie uzlabo arī tiesisko paredzamību uzņēmējiem un palielina iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Viens no jaunajiem noteikumiem, piemēram, paredz, ka būs jāsaņem nepārprotama personas piekrišana datu apstrādei, un uzņēmējiem, kas to neievēros, paredzēti stingri naudas sodi.

«Jaunie noteikumi atdod iedzīvotājiem tiesības pieņemt lēmumus par viņu privātajiem datiem,» norādīja EP ziņotājs par datu aizsardzības regulu Jans Filips Albrehts (Zaļie/EFA, DE). «Vienlaikus jauno noteikumi sniegs uzņēmumiem juridisko noteiktību. Tas radīs vienotu kopējus datu aizsardzības standartus visā Eiropā, samazinās birokrātiju un sniegs vienotus konkurences noteikumi visiem uzņēmējiem Eiropas tirgū,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Rīga ir džipu valsts galvaspilsēta

Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā visas ielas esot izbraucamas - tā noteikti ir, jo 20 cm sniegs vēl nevar nosprostot ielu, ja arī sniega tīrāmā tehnika vēl nav bijusi. Maģistrālās ielas patiešām ir notīrītas, sniega lāpstu gaida vairākas šķērsielas. Problemātiska situācija šobrīd veidojas autostāvvietās brauktuvju malās, kuras pārpildītas ar sniega kupenām. Daļa no tām nav tīrītas vispār, bet daļā ir sašķūrēts sniegs no braucamās daļas un ietvēm.

Kādu ļaunumu pilsētai nodara ar sniegu pārpildītās autostāvvietas, kurās spēkratu atstāt nav iespējams? Pirmkārt, tas palielina sastrēgumu apjomu, jo autovadītāji pārvietojas lēnāk, meklējot brīvu stāvvietu ar iespēju tajā iebraukt. Šādas manevrēšanas rezultātā ne tikai tiek piesārņota vide, bet arī pieaug satiksmes negadījumu risks.

Otrkārt, netiek iekasēta maksa par stāvvietām, kas Rīgā ir viena no lielākajām pasaulē, tātad pilsēta negūst ieņēmumus. 2014. gadā no autostāvvietām Rīgas satiksme ieguva aptuveni 7 miljonus eiro, kas dienā ir tuvu pie 20 tūkstošiem. Ja uzskatām šo aptuveno skaitli par vienas dienas ieņēmumiem no Rīgas satiksmes autostāvvietām, tad šajā sniegotajā laikā pilsēta ik dienu zaudē vismaz pusi, tātad 10 tūkstošus eiro, bet autovadītāji ir sašutuši, ka nav kur novietot auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund" ir izvēlējies "CBRE Baltics" kā galveno aktīvu pārvaldīšanas un grāmatvedības pakalpojumu partneri.

"CBRE Baltics" sniegs fondam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā komerciāla nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, nomas, grāmatvedības, uzturēšanas un mārketinga pakalpojumus. "CBRE Baltics" ir daļa no starptautiskā nekustamo īpašumu un ieguldījumu uzņēmuma "CBRE" filiāļu tīkla.

"Baltic Horizon Fund" pārvaldīto aktīvu portfeli veido 15 komerciāli nekustamie īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās ar kopējo iznomājamo platību 153 tūkstoši kvadrātmetru. Fondam pieder tādi tirdzniecības centri kā "Europa", "Galerija Centrs" un "Postimaja", kā arī tirdzniecības centrs un biroju komplekss "Domus Pro", biznesa centri "Duetto", "North Star" un citi. Fonda aktīvu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 355 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko semināru par franšīzes biznesa modeļa stratēģiju un attīstību eksporta tirgos

Lelde Petrāne, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar franšīzes modeļa iespējām un identificētu veiksmīgākās šī biznesa modeļa stratēģijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN) projekta ietvaros organizē semināru Franšīzes biznesa modeļa stratēģija un attīstība eksporta tirgos: Lielbritānijas piemērs.

Franšīzes biznesa modelis ir viens no veidiem, kā paplašināt uzņēmuma darbību ārējos tirgos. Semināra ietvaros lektori sniegs informāciju par franšīzi kā par biznesa modeļa stratēģiju un attīstību eksporta tirgos, izmantojot Lielbritānijas piemēru.

Ieskatu veiksmīga franšīzes biznesa modeļa attīstīšanā semināra laikā sniegs Lielbritānijas uzņēmuma Platinum Wave LLP izpilddirektore un Britu franšīzes asociācijas (The British Franchise Association) Skotijas reģiona priekšsēdētāja Sūzija Makafertija (Suzie McCafferty), par juridiskajiem aspektiem informāciju sniegs Harper Macleod LLP juridiskais konsultants Deivids Keijs (David Kaye), savukārt ar praktisko pieredzi dalīsies SIA Stenders Eiropas tirgus vadītājs Mikus Narvils un uzņēmumu Sanondaf un Coldwell Banker licenšu īpašnieks Stjuarts Vaits (Stuart White).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā izvesti vairāk nekā 10 tūkstoši kubikmetri sniega

Elīna Pankovska, 28.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā naktī Rīgā daudzviet sniegs izvests no pašvaldības maksas autostāvvietām, sabiedriskā transporta pieturvietām, gājēju tuneļiem, tiltiem un ielu posmiem.

Kopumā izvesti 10,22 kubikmetri sniega jeb 1,022 pašizgāzēja kravas.

No Rīgas ielām, tiltiem, sabiedriskā transporta pieturvietām, gājēju tuneļiem pagājušajā naktī izvests sniegs 8,36 tūkst. kubikmetru. Savukārt no Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietām – 1,87 tūkst. kubikmetru. Sniega izvešana no galvaspilsētas turpināsies arī turpmākajās naktīs.

DB jau rakstīja, ka galvaspilsētā sniega tīrīšana un izvešana šogad izmaksājusi aptuveni 2,1 milj. Ls. Rīgas mērs Nils Ušakovs skaidroja, ka Rīgas domei pietiks resursu sniega tīrīšana un izvešanai gan atlikušajām decembra dienām, gan janvārī un februārī. Tomēr, ja sniegs būšot īpaši daudz un plānotais budžets tikšot pārsniegts, tad tikšot piesaistīti līdzekļi no rezerves fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas slēpošanas trases jaunajai ziemas sezonai ir gatavas, bet šonedēļ darbu vēl nesāks, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie trašu pārstāvji.

Slēpošanas bāzes Zviedru cepure īpašnieks Edvīns Balodis aģentūrai BNS norādīja, ka kalns un tehnika ir gatava darbam, ja gadījumā sniegs uzsnieg un ir noturīgs, bet šobrīd paši vēl sniegu nesāks pūst. «Neviens tagad sniegu nepūtīs, varbūt vienīgi bagātie [kalnu īpašnieki]. Kamēr nebūs stabila ziema, mēs to nevaram atļauties, elektrība ir ļoti dārga,» skaidroja Balodis.

Arī atpūtas bāzes Milzkalns direktors Viesturs Ošnieks aģentūrai BNS pastāstīja, ka šonedēļ sinoptiķu prognozētā sniega sega ir pārāk maza, lai kalns varētu sākt aktīvi strādāt.

«Pieci centimetri sniega ir pārāk maz, vajadzīgi vismaz 20 centimetri, lai kaut kas notiktu,» sacīja Ošnieks. Viņš norādīja, ka, ja temperatūra turas stabili vismaz četrus grādus zem nulles, tad 30 stundu laikā viņi paši spēj saražot pietiekamu sniega daudzumu, lai varētu sākt sezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Google, Facebook un Twitter vadītāji liecinās Kongresā

LETA--DPA, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sociālo tīklu uzņēmumu «Google», «Facebook» un «Twitter» vadītāji trešdien sniegs liecības ASV Kongresā, kas turpina izmeklēt Krievijas un citu valstu mēģinājumus ietekmēt sociālo mediju platformas un iejaukties ASV vēlēšanās.

Senāta Izlūkošanas komitejas sēdē liecinās «Twitter» ģenerāldirektors Džeks Dorsijs un «Facebook» galvenā operāciju direktore Šerila Sandberga, bet «Google» mātesfirmas «Alphabet» ģenerāldirektora Lerija Peidža vietā liecības sniegs augsta ranga jurists.

Senāta Izlūkošanas komiteja izmeklē Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā un iespējamus Krievijas sakarus ar prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņu.

Sagaidāms, ka kompāniju vadītājiem tiks uzdoti jautājumi par apsūdzībām, ka Krievija iejaucās 2016.gada prezidenta vēlēšanās, izmantojot sociālos medijus, un ka «Facebook» lietotāju privātie dati tika izmantoti politiskās propagandas izvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru