"Māris Mančinskis ir cilvēks, kas pastrādājis Krievijā, tostarp par bankas vadītāju, nokļuvis tādās krīzes situācijās, kādas šeit sapņos nerādās, krīzes menedžmentā viņam ir liela pieredze," atzīmē viņa bijušais kolēģis Druvis Mūrmanis, šodien vēsta Dienas bizness.

M. Mančinskis, kurš pirmo reizi darbu Hansabankā sāka 1999. gadā un no Swedbank grupas aizgāja pērn, Latvijas Swedbank vadītāja un Swedbank Baltijas struktūrvienības valdes locekļa amatā stāsies 12. februārī. Bankas līdzšinējais vadītājs Māris Avotiņš turpinās strādāt Swedbank Grupas līmenī. Jau vēstīts, ka 1.martā darbu Swedbank grupas vadībā sāks Maikls Volfs (Mikaels Volfs), bet M. Avotiņš darbosies viņa komandā.

Bijušais Hansabankas darbinieks D. Mūrmanis (pirms tam bijis Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis, Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā vadītājs, Hansabank vadītājs Krievijā), kurš pēdējo pusgadu kopā ar M.Mančinski darbojās kopā nekustamo īpašumu biznesā Krievijā, Db pauda uzskatu, ka M. Mančinskis ir ļoti laba izvēle.

Latvijas ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts būs sasniegts tikai nākamā gada pirmajā pusē, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena norādījis Latvijas Swedbank vadītājs Māris Mančinskis.

«Mūsu prognoze ir tāda, ka zemākais punkts būs nākamgad pirmajā pusē un tad izaugsme varētu sākties,» saka M. Mančinskis, norādot, ka viena no Latvijas sabiedrības problēmām esot tā, ka «cilvēkiem šķiet – tai izaugsmei no kaut kurienes ir jānāk. Bet tā nāks tikai no mums pašiem».

Swedbank šogad sagaida 17 līdz 20 % kritumu Latvijas ekonomikā, un nākamā gada sākumā cipars varētu būt vēl nedaudz augstāks. «Tur bāze būs jau tik zema, ka krist vairs nebūs kur. Jātiecas uz vislabāko rezultātu, bet ir jābūt gataviem sliktākajam rezultātam. Būsim ļoti priecīgi, ja mūsu reālistiskā prognoze būs pārāk pesimistiska,» tā Latvijas Swedbank vadītājs.

Katram uzņēmējam jāizdara izvēle - būt baltajā ekonomikā, maksāt nodokļus un nepieciešamības gadījumā no bankas kredīta veidā saņemt relatīvi lētu naudu, vai arī strādāt pelēkajā ekonomikā, optimizēt nodokļus un saņemt, visdrīzāk, ļoti dārgu naudu no nebanku kreditētājiem, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Swedbank šogad trīs ceturkšņos uzņēmumiem piešķīrusi jaunu finansējumu - vairāk nekā 300 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro piešķirti vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tomēr aizejošajā gadā izsniegtais finansējuma apjoms ir mazāks, nekā bija plānots.

Mančinskis skaidroja, ka uzņēmumu kreditēšanas jomā ir divas tendences - uzņēmumi, par kuriem bankas cīnās, un uzņēmumi, kuri nevar saņemt kredītu, jo to bizness nav caurskatāms.

Bankas piedalās konkursos par finansējuma piešķiršanu Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras uzņēmumiem, un tiem finansējums ir pieejams ar uzņēmumiem vēlamiem termiņiem un nosacījumiem, ar ļoti zemām likmēm. «Pašlaik lielākie Latvijas uzņēmumi aizņemas ar kopējo likmi zem 1%. Savā profesionālajā dzīvē neatceramies laiku, kad būtu bijušas tik zemas likmes,» sacīja Mančinskis. Otra grupa ir vidējie uzņēmumi, par kuriem bankas aktīvi cīnās, taču šie uzņēmumi pašlaik neinvestē un ir piesardzīgi apkārtējās situācijas dēļ.

Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.

Swedbank joprojām turpina izsniegt kredītus, taču pieprasījums pēc kredītiem Patlaban ir ļoti, ļoti zems, intervijā Latvijas Radio norāda bankas valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Zemo pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem M. Mančinskis skaidro ar pašreizējo ekonomisko situāciju, kurā cilvēkiem nav pārliecības par savu nākotni. «Cilvēki nepērk jaunus īpašumus. Viņi baidās ņemt (..) kredītus, jo viņiem nav pārliecības par nākotni,» sacīja M. Mančinskis, norādot, ka cilvēki patlaban, iespējams, ir pārāk pesimistiski.

«Biznesa pusē mēs joprojām kreditējam, bet mēs kreditējam tādus uzņēmumus, kas ir spējīgi izdzīvot šajā laikā, kas spējīgi attīstīties un kas ir spējīgi atdot kredītus,» tā Swedbank vadītājs, piebilstot, ka «normāls bizness šodien joprojām spēj aizņemties naudu bankā».

Pēc septiņiem intensīva darba gadiem Swedbank Latvija vadītāja amatā Māris Mančinskis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt starptautiskā uzņēmumā ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 12. septembra valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs pašreizējais valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, kura apstiprināšana amatā tiks saskaņota ar Eiropas Centrālo banku.

« Māris Mančinskis ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā un devis nozīmīgu ieguldījumu Swedbank darbībai arī Baltijas mērogā. Mēs ļoti augstu vērtējam viņa taisnīgo un racionālo vadības manieri, kas nodrošinājusi bankai spēcīgu finanšu sniegumu, augstu klientu apmierinātību un zīmola novērtējumu. Es vēlos pateikties Mārim Mančinskim par viņa ieguldījumu un sadarbību visu šo gadu garumā. Mums ir patiesi žēl par viņa lēmumu, tomēr novēlam veiksmi un izaugsmi turpmākajās gaitās,» saka Prīts Perenss, Swedbank Baltijā vadītājs.

Šodien sanāksmes laikā Swedbank AS padome ir apstiprinājusi izmaiņas Baltijas Swedbank grupas valdes sastāvā un vadības struktūrā.

No 1. septembra Baltijas Swedbank valdē būs seši valdes locekļi.

Valdes priekšsēdētājs ir Hokans Bergs un valdes locekļi ir Swedbank grupas Baltijā finanšu direktore Kristīna Sīmare, Swedbank Igaunijā vadītājs Prīts Perenss, Swedbank Latvijā vadītājs Māris Mančinskis, Swedbank Lietuvā vadītājs Antanass Daniss un Swedbank grupas Baltijā Biznesa attīstības pārvaldes vadītājs Giedriuss Dusevičiuss.

P. Perenss, M. Mančiskis un A. Daniss ir arī Swedbank grupas augstākās vadības sastāvā.

«Lai skaidrāk un efektīvāk nodalītu stratēģiskās un ikdienas pārvaldības jomas, šopavasar tika izveidota jauna Swedbank grupas līmeņa vadības struktūra. Turpmāk šo labāko praksi ievērosim arī Swedbank grupā Baltijā, izveidojot valdi ar mazāku, likuma prasībām atbilstošu locekļu skaitu, kura koncentrētos uz biznesa stratēģisko pusi; līdztekus valdei darbosies augstākā vadība, kuras sastāvā būs atbalsta funkciju pārstāvji – riska, personāla un komunikāciju vadība un juridiskais dienests,» runājot par izmaiņām, norāda Swedbank grupas Baltijā vadītājs Hokans Bergs.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

Latvijai ir paveicies, ka banku sektoru valstī un arī visā Baltijā kontrolē skandināvu bankas, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Eiropiešu bankas, kas ieguldīja savus resursus Grieķijā un Itālijā, saskaras ar grūtībām. Savukārt skandināvu bankas uz šī fona izskatās daudz labāk, intervijā ar laikrakstu Čas sacīja M. Mančinskis.

Pašlaik Eiropas banku regulators pieprasa, lai bankas celtu kapitalizācijas līmeni līdz deviņiem procentiem, taču skandināvu bankām jau šodien kapitalizācijas līmenis ir nedaudz augstāk nekā tiek pieprasīts.

«Es esmu pārliecināts, ka Zviedrijas banku sistēma ir daudz drošāka nekā jebkura cita eiropiešu sistēma. Ja nu tikai Šveices bankas atrodas tādā pašā līmenī,» sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 63,8 miljoni latu, kas ir četras reizes mazāk nekā 2009.gada attiecīgā laika periodā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi deviņos mēnešos bija 65,4 miljoni latu, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs deviņos mēnešos samazinājās par 12,1% - līdz 4,097 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 11,5% un šogad 30.septembrī bija 3,958 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī Swedbank Baltijā strādāja ar 43 miljonu latu peļņu, kas pamatā saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem. Latvijā Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem trešajā ceturksnī ir palielinājusies par 5%, salīdzinot ar otro ceturksni, un šajā periodā sasniedza 21,2 miljonus latu.

Swedbank 2008. gadu spējusi noslēgt ar 59.1 miljona latu peļņu, kas gan ir par 40.3 % mazāka nekā pirms gada. Tādējādi kopējā banku tirgū Swedbank uzrādījusi lielāko peļņas apmēru.

Arī 2007. gadā Swedbank (juridiskais nosaukums Hansabanka līdz šā gada martam) bija lielākais peļņas rādītājs – 98.95 miljoni latu. Pagājušā gadā peļņu 29.5 miljonu latu sasniedz SEB Banka, ar 22.3 miljoniem latu peļņu pērn strādājusi Rietumu banka. Pēc Swedbank skaidrotā, pērn peļņa sasniegta pateicoties darba efektivitātei un ilgtermiņa stratēģijai.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2008.gadā bija 221.6 miljoni latu.

Swedbank Latvijas grupas aktīvi 2008.gadā pieauga par 435 miljoniem latu, sasniedzot 5. 496 miljardus latu. Līzinga nozares līdera Swedbank Līzings (juridiski – SIA Hansa Līzings līdz šā gada martam) līzinga un faktoringa portfelis 2008.gadā sasniedzis 707 miljonus latu. Swedbank kredītportfelis 2008.gadā sasniedza 4.59 miljardus latu, bet Swedbank grupas Latvijā kopējais noguldījumu apjoms – 1.549 miljardus latu.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Vakar panikai saistībā ar izplatītajām baumām par Swedbank stabilitāti ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši bankas klientu, kas kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.

«Vakar caur bankomātiem ir izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu,» sacīja Mančinskis, piebilstot, ka bankomātus izmantojuši līdz 10 tūkstošiem klientu. Pēc Swedbank vadītāja teiktā, 11. decembra svētdienā klientu aktivitāte, salīdzinot ar ierastu svētdienu, bijusi aptuveni 10 reizes lielāka.

Viņš arī norādīja, ka notikušais Swedbank ikdienas darbu neietekmēs, jo izņemtā nauda esot vien aptuveni procents no bankā esošo depozītu apjoma, turklāt, ja rastos kāda nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem, palīgā nāktu arī Zviedrijas Swedbank.

Zviedrijas apdrošināšanas kompānija Folksam palielina savu ietekmi Zviedrijas bankā Swedbank, tādējādi kļūstot par bankas lielāko akcionāru. Swedbank paziņojums presei arī liecina, ka banka plāno neizmaksāt dividendes par 2008. gadu.

emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendesFolksam pieprasījusi Swedbank akcijas no Zviedrijas uzkrājumu bankas fondiem, kas tai piederošās akcijas izmantoja kā garantu aizdevuma saņemšanai. "Lielais Swedbank akciju kritums nozīmē, ka esam izlēmuši pieprasīt aizdevumu nodrošinājumu, kas, savukārt, nozīmē, ka saņemsim aptuveni 45 miljonus Swedbank akciju," teicis Folksam izpilddirektors Andress Sandstroms (Andres Sundstrum).emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendes

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Pienācis laiks atvadīties no ilūzijas, ka Latvija kaut kādā veidā spēs atgriezties 2007. gadā, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Sarunā ar laikrakstu Čas M. Mačinskis uzsvēra, ka ir pieaugusi krīzes otrā viļņa atgriešanās iespēja. «Visticamāk, mums nedraud tādu apmēru krīze, kāda tika piedzīvota 2008. – 2009. gados. Tomēr ir jādomā par ilgtermiņa izaugsmi. Situācija valstī pašlaik vairs nav tāda, kāda tā bija iepriekš,» sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Galvenais esot saprast, ka Latvija ir ļoti maza valsts. «No vienas puses tas sniedz lielas iespējas, jo mazu valsti ir daudz vienkāršāk savest kārtībā. Tomēr no otras puses – mazas valsts ekonomika vienmēr būs ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas, un visvairāk no tiem reģionālajiem spēlētājiem, ar kuriem mums ir attīstītas tirdzniecības attiecības – Skandināvija, Vācija, Krievija un Baltijas valstis,» uzsvēra Swedbank valdes priekšsēdētājs.

«Ir prātīgi, ka vienmēr ir līdzi skaidrās naudas rezerve. Man pašam ir bijis gadījums, kad veikalā ir pilns groziņš ar precēm, bet tīklā ir problēmas un karte nestrādā. Kopš tā laika bez skaidras naudas kabatā nekur nestaigāju, it īpaši ārzemēs,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Jo ārzemēs tā gadās, ka nestrādā šis un nestrādā tas. Var arī kaut kādu iemeslu dēļ pazust visas kartes vai kaut kas ar tām notikt. Skaidrai naudai kaut kādā daudzumā vienmēr ir jābūt kabatā. Tas ekonomiskā terminoloģijā būtu jādēvē par ikdienas dzīves riska menedžmentu,» skaidrojis Mančinskis.

Runājot par Swedbank, Mančinskis sacījis: «Ja esi tirgus līderis, tad reizēm tas nozīmē arī atbildību pirmajiem sākt jauninājumus, kad citi varbūt paļaujas, ka mēs to darīsim. Teiksim, darbs ar restrukturizāciju, ar sliktajiem kredītiem, ar jauniem risinājumiem utt. Lietas, kas varbūt nav īpaši populāras, mums bieži vien ir jādara pirmajiem, attiecīgi saņemot gan pozitīvu, gan negatīvu atdevi. Tā ir liela atbildība, mēs to apzināmies.»

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 56,571 miljons latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi sešos mēnešos bija 57,593 miljoni latu, kas ir par 68,7% mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs pirmajā pusgadā samazinājās par 12,3% - līdz 4,09 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 12,2% un šogad 30.jūnijā bija 3,929 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka gada otrajā ceturksnī Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem Latvijā bija 20 miljoni latu, savukārt pēc uzkrājumu veikšanas Swedbank rezultāts Latvijā šajā ceturksnī ir 11 miljoni latu zaudējumi. Bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtisks samazinājums problemātisko kredītu pieauguma tempā, viņa skaidroja.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmē Swedbank šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 37 miljonu latu zaudējumiem.

Tai skaitā, gatavojoties turpmākajai ekonomikas recesijai, 1.ceturksnī Swedbank AS izveidoja uzkrājumus nedrošajiem kredītiem 64 miljonu latu apmērā. Pirmajā ceturksnī ienemSwedbank/em pirmā ceturkšņa zaudējumi 37 miljonu latuākumi samazinājušies par 17% līdz 46 miljoniem latu, bet izdevumi samazinājās par 10% līdz 19 miljoniem latu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 1.ceturksnī kredītportfelis samazinājies par 5%, noguldījumu apjoms samazinājies par 3%.

«Latvija patlaban saskaras ar pirmo recesiju kopš 90.gadu vidus, kad valstī izveidojās tirgus ekonomika. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē arī bankas darbības rādītājus. Swedbank jau ir ziņojusi par ekonomikas prognožu pārskatīšanu, paredzot Latvijā dziļāku lejupslīdi un lēnāku atkopšanos, nekā iepriekš gaidīts,» norādīts bankas paziņojumā.

Arī Latvijas ekonomikas attīstības pamata jeb muļļāšanās scenārijs ar dažu procentu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu nozīmēs, ka lielai daļai iedzīvotāju tuvākajos gados dzīve nekļūs labāka, un iepriekšējā krīze turpināsies, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Muļļāšanās scenārija gadījumā jaunas darbavietas neradīsies, un iedzīvotāju ienākumi neaugs pietiekami strauji, lai būtiski uzlabotu labklājības līmeni, uzsvēra baņķieris.

Viņa vērtējumā lauzt tendenci, ka Latvijas ekonomikā notiek divu ātrumu attīstība, īstermiņā nav iespējams. Viņš pat esot pārliecināts, ka īstermiņā diemžēl to izdarīt nevarēs, jo risinājums tam varētu būt tikai ilgtermiņa reformas valstī.

«Pašlaik ir diskusija, kad pārvarēsim krīzi un atgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms tam - 2006.gadā. Tomēr jāsaprot, ka tas nekad nenotiks. Pasaule un Latvija šajā laika periodā ir ievērojami mainījusies. Šodien runājam par Latviju, kurā, iespējams, ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un demogrāfiskās situācijas dēļ uz katru strādājošo sociālais slogs kļūst arvien lielāks. Infrastruktūra, kas valstij jāuztur, ir pārāk liela esošajiem ienākumiem,» uzskata Mančinskis.

Lai eksports gadā pieaugtu par vienu latu, nepieciešams investēt 50 līdz 60 santīmus, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Kopējais eksports šobrīd veido 45 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja eksports pieaug par 1 Ls, tad IKP pieaug par 0.25 Ls, jo izmaksās ir daudz importētās produkcijas. Pat strauji kāpinot eksportu, kopējā tautsaimniecības izaugsme nebūs tik liela, konferencē Rītausmas stratēģija Latvijai – kādā valstī vēlamies dzīvot rīt? norādīja M. Mančinskis.

Lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi, Latvijai nepieciešams piesaistīt investīcijas. Kā liecina aprēķini, lielas investīcijas. «No malas skatoties, Latvija nav investīcijām pievilcīgā valsts,» secina M. Mančinskis. Turklāt, tas, kas notiek pašreiz, neradot pārliecību arī par stabilu investīciju vidi.