Citas ziņas

Testamentu reģistrs varētu sākt darboties nākamgad

Elīna Pankovska, 22.02.2011

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets atbalstījis publisko testamentu reģistra izveides koncepciju. Ja viss ritēs, kā plānots, publisko testamentu reģistrs varētu sākt darbību 2012. gada otrajā pusē, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka pērn pie Latvijas notāriem tapuši gandrīz 1,5 tūkst. publisko testamentu, bet glabāšanā nodoti seši privātie testamenti.

.

DB jau rakstīja, ka testamentu reģistrs ļaus pēdējās gribas rīkojuma akta atstājējam reģistrēt savu testamentu un mazināt risku, ka tas varētu tikt ignorēts vai par to uzzinātu pārāk vēlu. Reģistrs arī atvieglos testamenta atrašanu pēc testatora nāves, uzsvēra V.Piziča. Testamentu reģistrs top sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

Vienota un centralizēta testamentu uzskaite pašreiz Latvijā nepastāv. Trūkstot centralizētai testamentu uzskaitei valstī, mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja testamenta esamību un tā atrašanās vietu.

Līdz ar to iespējami gadījumi, kad netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba, kad tiek atzīts par stājušos spēkā atcelts testaments, kā arī iespējama mantojuma apliecību apstrīdēšana gadījumos, ja testamentārais mantinieks uzzina par testamentu pēc likumiskā mantinieka apstiprināšanas mantojuma tiesībās, skaidro Tieslietu ministrija.

Pēc likuma mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija, bet pārzinis – Latvijas Zvērinātu notāru padome, arī publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs būtu padome. V.Piziča atzīmēja, ka reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus plānots segt no Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas līdzekļiem. Testamentu reģistra aptuvenās plānotās izstrādes un ieviešanas izmaksas varētu būt ap 25 tūkst. Ls. Tādējādi uzskatāms, ka, nosakot notāru padomi par publisko testamentu reģistra pārzini un turētāju, tiks ieekonomēti valsts budžeta līdzekļi gan uz personālresursu rēķina, gan uz reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.

Vienotas un centralizētas testamentu uzskaites pašreiz Latvijā nav. Saskaņā ar Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas sniegto informāciju, valsts arhīvos kopumā ir aptuveni 3,55 tūkst. testamentu. Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati liecina, ka no 1994. gada līdz 2010. gadam pie notāriem ir taisīti un glabāšanā nodoti 11,4 tūkst. testamentu un publiskie darījumi, kas satur rīkojumus nāves gadījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Tādējādi sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne vien sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude.

Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts nodrošina vienotu pēdējās gribas rīkojumu aktu uzskaiti un garantē, ka īpašums nonāk tām personām, kurām to novēlējis testators. Līdz šī gada jūlija vidum Testamentu reģistrā ir izdarīti 48 107 ieraksti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas notariātam 30 gadu. Ko varam no tiem mācīties?

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Parakstu apliecināšanas cīņa: zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 tūkst. latu

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 13.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī atsevišķu notāru ienākumi par amata pienākumu pildīšanu saskaņā ar viņu amatpersonu deklarācijām pārsniedz pat 100 tūkst. Ls gadā, paši notāri domā, ka viņu skaits būtu drīzāk jāsamazina, nevis jāpalielina, jo lielu daļu ieņēmumu nākoties tērēt biroju uzturēšanai.

Tomēr Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, raksta Diena. Notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nav mainītas jau divus gadus. Latvijā drīkst būt 125 notāri, tomēr šobrīd aizpildītas ir tikai 120 vietas.

M.Lazdovskis laikrakstam norādījis, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) esot vērsusies ministrijā ar līgumu samazināt notāru skaitu, tomēr ministrija atteikusies to darīt, jo neuzskata, ka tirgus svārstībām tas būtu jāietekmē. «Mēs esam apņēmušies aizpildīt arī vakantās notāru vietas,» teica M.Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. aprīlī jānotiek AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcei, kurā akcionāru vairākums cer nomainīt uzņēmuma padomi, ko uzskata par reideriem un vaino informācijas slēpšanā. Ir bažas, ka vairākuma griba tiks kavēta

Dienas Bizness jau rakstīja, ka Uzņēmumu reģistrs īpašā Konsultatīvā padomes sēdē pērn nolēma, ka vēl pirms mantojuma saņemšanas mantinieki var balsot atbilstoši savai daļai un izteikt savu gribu uzņēmumā. Ar līdzmantinieku lēmumu ir nomainīta SIA Olmafarm valdes locekle. Olmafarm ir 42,56% AS Olainfarm akciju turētāja. 1. aprīlī atlicis mainīt AS Olainfarm padomi atbilstoši akcionāru vairākuma gribai, tomēr līdzšinējās padomes rīcība liecina par vēlmi pēc iespējas ilgāk paturēt kontroli uzņēmumā, neskatoties uz akcionāru vairākuma pašreizējo gribu.

Visa Olainfarm mantojuma stāsta jēga slēpjas akciju sadalījumā un definīcijā par to, kas ir šī uzņēmuma akcionāru vairākums. Jau pērnā gada sākumā, pasludinot lielākā Olainfarm akcionāra Valērija Maligina testamentu, mantiniecēm – trīs meitām: Nikai Saveļjevai, Annai Emīlijai Maliginai un Irinai Maliginai – tika pateikts, ka mantojums visām meitām sadalāms vienādās daļās, turklāt 42,56% akciju turētājs AS Olainfarm ir SIA Olmafarm. Tas mantiniecēm nodrošina akciju sabiedrības kontroli arī strīdu gadījumā. Olmafarm ir gluži kā Olainfarm atslēgas, kuras V. Maligins atstājis savām meitām, tā nodrošinot, ka jebkādas mantinieču nesaskaņas tiek atrisinātas Olmafarm iekšienē. Vienkāršoti sakot, ja divām māsām ir vienots redzējums, tad viņām ir vairākums Olmafarm, un tālāk jau balso uzņēmums, nodrošinot mantinieku kontroli AS Olainfarm. Ar šādu aritmētisku akciju izvietojumu ir izveidota situācija, ka Olainfarm matemātiski nevar nonākt ārpusģimenes tirgus spēlētāju ietekmē. Tomēr tas paredz arī dividenžu pastarpinātu izmaksu – vispirms tās no Olainfarm saņem Olmafarm, un tikai pēc tam notiek izmaksa tiešajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notāru dienās varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas

Elīna Pankovska, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas un atbildēs uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem.

Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

«Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu - nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,» norāda LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nevienlīdzīgā cīņa starp datorizētu datu bāzi un papīra izziņu

Dienas Bizness, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem ilgi Latvijā notiek centieni veikt valsts birokrātiskā aparāta datorizāciju, tērējot tam daudzus miljonus latu, tomēr joprojām, kā izrādās, nav nekā spēcīgāka par papīra gabalu ar uzrakstu «izziņa».

Pie šāda secinājuma jānonāk, konstatējot, ka, piemēram, zemniekiem, lai notariāli apstiprinātu kādu būtisku dokumentu, vispirms ir jāaizskrien līdz Uzņēmumu reģistram (UR), lai saņemtu izziņu, ka viņam tiešām pieder konkrētā zemnieku saimniecība, un tikai pēc tam jādodas pie notāra. Turklāt jēdziens «jāaizskrien» šajā gadījumā nav diez ko precīzs, jo UR nodaļas, kā zināms, atrodas atsevišķās pilsētās, bet lauksaimnieciskā ražošana notiek ne viena vien kilometra attālumā no tām. Tātad, lai iegūtu konkrēto izziņu, lauksaimniekam ir jāsēžas transportā, tērējot savu laiku un naudu, lai vispār nokļūtu līdz UR. Un tas viss notiek datorizācijas laimetā, kad vismaz teorētiski nav nekādu problēmu datorizētā datu bāzē aplūkot visu nepieciešamo informāciju šajā jomā. Jāpiebilst, ka ilgu laiku – līdz pat 2011. gadam šādas problēmas nebija, jo pastāvēja vienošanās starp UR, Lursoft un notāriem par savstarpējo informācijas apriti šajā jomā, tādējādi nodrošinot, ka zemnieki netiek dzenāti pa dažādiem kabinetiem, izprasot dažādas izziņas un maksājot par tām noteiktas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat sev par pārsteigumu uzzinājām, ka LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kādā lietā š.g. 11. augustā ir pieņēmis lēmumu, kurā dots vērtējums Komerclikuma noteikumiem, kuri noteiktos gadījumos paredz, ka komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir norādāms personas kods, bet, ja personai tāda nav – tad dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati.

Proti, lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personas kodu Latvijā piešķir vienīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Un, ņemot vērā to, Komerclikumā minētais «personas kods» attiecas tikai uz Latvijā piešķirtu personas kodu – tātad, ja arī ārvalstniekam ir personas kods (ārvalstīs piešķirts), komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir jānorāda nevis tas, bet gan personas dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati, jo, ja dokumentā minēts ārvalstīs piešķirts personas kods, «..nav saprotams, vai norādītā ciparu virkne ir personas kods». Pamatojoties uz šo lēmumu, LR Uzņēmumu reģistra notāri pašreiz sparīgi raksta atteikumus attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuros ārvalstniekiem norādīti to ārvalstīs piešķirtie personas kodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks ikgadējās Notāru dienas

Elīna Pankovska, 28.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notāru dienu ietvaros, kas notiks 7. un 8. martā, Latvijas zvērināti notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti ar, piemēram, laulības līgumiem, mantojumiem, testamentiem, dāvinājumiem, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī citiem jautājumiem.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem. Šogad konsultācijas būs iespējams saņemt arī internetā, saziņai ar notāriem izmantojot Skype.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma seši tūkstoši iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā uzvar ideja par personas ātru identificēšanu

Db.lv, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijā sākas Notāru dienas

Elīna Pankovska, 07.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien 7.martā sākas ikgadējās Notāru dienas, kuru laikā Latvijas zvērinātie notāri sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar laulības līgumu, mantojumu, testamentu, dāvinājumu, uzturlīgumu, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu u.c.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem, kā arī internetā.

Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes telpas uz konsultācijām īpaši aicināti tie, kurus interesējošie jautājumi saistīti ar bezstrīdus laulības sķiršanu.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma 6 tūkstoši iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izziņu no Depozitārija par iegādātajām akcijām var saņemt internetā

Dienas Bizness, 09.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk interesentiem vairs nebūs personiski jādodas uz Depozitāriju, lai iegūtu informāciju par sev piederošajām akcijām un uzkrāto naudu no Sākotnējā reģistra un Maksātnespējīgo uzņēmumu reģistra, to var izdarīt ar interneta starpniecību.

Lursoft sadarbībā ar Latvijas Centrālo depozitāriju (LCD) izstrādājuši pakalpojumu, kas iedzīvotājiem padara ērtāku pieeju informācijai par sev piederošajām akcijām. Ja līdz šim izziņu bija iespējams iegūt personīgi ierodoties LCD, patlaban interesējošo informāciju ikviens interesents var ērti Lursoft mājas lapā internetā.

«Esam gandarīti, ka ir rasts tehniski drošs risinājums, kā padarīt šo, tik daudziem svarīgo, finansiālo informāciju ērti pieejamu internetā – vairs nav personiski jādodas uz Depozitāriju. Gandrīz 40 tūkstošiem cilvēku Sākotnējā reģistrā glabājas akcijas – tāpēc prognozēju, ka informācijas saņemšana internetā būs pieprasīta,» komentējot jauno pakalpojumu, norāda Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Aivars Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dažādu iestāžu darbiniekus izglītos pareizā eID pārbaudē

Gunta Kursiša, 11.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) rīkos apmācību semināru dažādu uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams pārliecināties par klientu identitāti, pārbaudot dokumentus. Seminārā tiks skaidrota elektroniskās identifikācijas kartes (eID) lietošana un autentiskuma pārbaude.

Seminārā PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts stāstīs par šī dokumenta lietošanu, tajā iestrādātajiem aizsardzības un pretviltošanas līdzekļiem, kā arī citām būtiskām lietām, kas jāņem vērā, veicot dokumentu pārbaudi, teikts pārvaldes paziņojumā.

Seminārā aicināti piedalīties gan notāri, gan arī dažādu banku, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, kuriem ikdienā ir nepieciešams pārliecināties par klienta identitāti, pārbaudot dokumentus.

Bezmaksas seminārs notiks 13. aprīlī bankas Citadele konferenču zālē.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmās nedēļas laikā interese par eID, kas Latvijas iekšzemē identitātes apliecināšanai ir līdzvērtīga līdz šim lietotajai pasei, bijusi «milzīga», pauda PMLP. Pirmās nedēļas laikā eID noformējuši vairāk nekā 3200 iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

ES Tiesa jau 2011. gada maijā ir lēmusi, ka šāda pilsonības prasība ir pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un ka uz notāru darbību neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu, skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Savā 2011. gada 24. maija spriedumā Tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar Tiesas spriedumu jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas atbalsta ziņu sniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem, taču ar konkrētiem kritērijiem

Dienas Bizness, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas konceptuāli atbalsta valdības ieceri uzlikt bankām par pienākumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tiek noteikti precīzi kritēriji un kārtība, kādā jānotiek ziņojumu sniegšanai, lai tiktu izslēgta iespēja, ka bankām ir subjektīvi jāvērtē darījumu aizdomīgums un jāveic klientu nodokļu nomaksas analīze un aprēķini, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Jau ziņots, ka 2016. gada valsts budžeta likuma paketē valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz finanšu iestādēm pienākumu sniegt VID ziņas par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Pašlaik bankas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu sniedz informāciju par aizdomīgiem darījumiem Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Ne likuma grozījumos, ne sarunās ar Finanšu ministrijas un VID Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nav saņēmusi konkrētas atbildes par to, vai bankām VID būs jāsniedz analoģiska informācija kā Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem; vai VID noteiks konkrētus parametrus, pēc kādiem konstatēt aizdomīgus darījumus nodokļu jomā; vai arī tiek paredzēts, ka bankas veiks subjektīvu analīzi par darījumu aizdomīgumu tieši no nodokļu nomaksas aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID būs pieejama plašāka informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem.

Likumā Par nodokļiem un nodevām veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā Par nodokļiem un nodevām 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.

Tas sekmēšot tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos datu bāzi par nodokļu maksātājiem, kuru parādi pārsniedz 100 latus

Lelde Petrāne, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus.

Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu.

Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā, līdz ar to MK lēma, ka datu bāze ir jāizveido līdz 2013. gada 1. janvārim, kad tā kļūs publiski pieejama. Šobrīd saskaņā ar likumā par nodokļiem un nodevām noteikto VID pienākums ir publicēt informāciju par tiem simts nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Administratorus reformēs dažu gadu laikā

Māris Ķirsons, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratoru reformēšana notiks divu līdz sešu gadu laikā, administratori jūtas šokēti.

«Tas ir skumjš stāsts,» tā maksātnespējas procesa uzraudzības un administratoru reformu nodēvēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš neatkāpjas no savulaik paustās nostājas – maksātnespējas administratori būs tiesu varai piederīgas amatpersonas tāpat kā zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri. Tomēr šo reformu nevar īstenot strauji. «Revolūcijas nebūs, bet gan pakāpeniska evolūcija,» uzsvēra Dz. Rasnačs. Viņš atzina, ka ātrākais šāda reforma varētu notikt divu gadu laikā, taču sliktākajā – piecu sešu gadu termiņā. «Šajā pārejas periodā maksātnespējas administratoriem jāpaaugstina kvalifikācija, jāpiemēro disciplināratbildība, lai vairāku gadu laikā šīs profesijas pārstāvji būtu gatavi ieviest pašpārvaldes modeli, kāds ir tiesu izpildītājiem – padome, kurā ir disciplinārās atbildības un ētikas komisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu darījumos grib obligātu notāru iesaisti

Māris Ķirsons, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu reiderisma risku, tiek piedāvāts nekustamo īpašumu darījumus slēgt pie zvērinātiem notāriem, kuri elektroniski iesniegtu datus reģistrācijai zemesgrāmatā; šķērslis šai idejai varētu būt darījumu iespējamais sadārdzinājums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu piedāvājumu Tieslietu ministrijai iesniegusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, pamatojoties uz pētījumiem par nekustamā īpašuma darījumu kārtošanas procedūru Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs Eiropā. Pašlaik aptuveni 90% nekustamā īpašuma darījumu tiek slēgti privātā kārtā un tikai 10% tiek gatavoti notariāla akta formā.

Ieviešot piedāvāto kārtību, notiktu atteikšanās no notāra apstiprinātā nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, zvērināti notāri iegūtu papildu darbu un arī ienākumus, izslēdzot nekustamā īpašuma reiderisma risku un atbrīvojot darījuma puses no pienākuma skaidrot pašvaldību pirmpirkuma tiesības un doties uz zemesgrāmatu, jo dati tiktu nodoti elektroniski. Kā būtisks šķērslis šīs idejas iedzīvināšanai tiek minēts tieši nekustamo īpašumu darījumu iespējamais sadārdzinājums, tomēr to varētu risināt, pārskatot ne tikai notāru atlīdzības, bet arī valsts nodevu par reģistrāciju zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

No nākamā gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

«Mēs vēlamies, lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki būtu ne tikai informēti par iespējām, bet arī motivēti veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas var izveidot drošu pamatu nākotnei gan pašam Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam, gan viņa tuviniekiem dzīves grūtajā brīdī,» saka Ramona Petraviča, Latvijas Republikas labklājības ministre.

«Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,» skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru