Topo centrs Latvijā atstājis telpu iznomātājiem nenodotas telpas un neizpratni par to, kas notiks ar veikalā iegādāto preču garantijām, raksta laikraksts Dienas bizness.

Db jau rakstīja par to, ka Topo centrs uz laiku pārtrauks darbību Latvijā. Tagad, realizējot veikalu izvākšanos no telpām, Topo centrs sagādājis nepatīkamus pārsteigumus saviem telpu izīrētājiem, atsaucoties uz jelgavniekiem.lv, raksta db.lv. Jelgavā Topo centrs veikali bija divos tirdzniecības centros.

Abu īpašnieks ir SIA Prestižs, kas norāda, ka veikalu izvākšana veikta nekorektā veidā. Kā Db pastāstīja Prestižs komercdirektors Ivars Krastiņš, no veikalu telpām Jelgavā Topo centrs pazudis bez brīdinājuma un nesniedzot nekādu informāciju. «Augusta beigās sazvanīju Lietuvas vadību, bet man atbildēja - «Mēs taču jums maksāsim». Maksāt viņi vairs nemaksāja, bet sazvanīt vairāk nevienu neizdevās,» stāsta I. Krastiņš.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atņēmusi mācību karti autoskolai IK Ieva Auto, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka minētā autoskola vismaz vienu gadu nedrīkstēs apmācīt topošos autovadītājus. Autoskolai IK Ieva Auto mācību karte atņemta, jo topošo šoferu nodarbības nenotika saskaņā ar reģistrēto apmācības grafiku, kā arī konstatēti labojumi mācību žurnālā. Piemēram, žurnālā ierakstīts, ka nodarbībā piedalās visi pieci konkrētās grupas apmācāmie, taču CSDD pārbaudes laikā klātienē konstatēts, ka bija tikai divi; žurnālā konstatētas ierakstītās informācijas par iepriekšējām nodarbībām dzēšanas pēdas; nav notikušas nodarbības, bet nodarbībām paredzētajā laikā uz pasniedzēja galda bijusi cigarešu paciņa, bet papīrgrozā – tukša stiprā alkohola pudele. Turklāt šajā autoskolā jau iepriekš konstatēti līdzīga rakstura pārkāpumi.

Euronics Baltic ir noslēdzis līgumu, kura ietvaros no aprīļa Lietuvas elektrotehnikas mazumtirgotājs Topo Centras kļūst par Euronics Baltic biedru.

Apvienošanās mērķis ir saglabāt vadošās pozīcijas Baltijā, uzsver Euronics Baltic izpilddirektors Martins Pedai, atzīmējot, ka šogad Lietuvā plānots atvērt 4–5 jaunus veikalus ar Euronics nosaukumu, bet tuvākajā laikā plānota paplašināšanās arī Latvijā.

Tiesa, M. Pedai paskaidro, ka apvienošanās ar Euronics Baltic nenozīmē Topo Centras preču zīmes pazušanu, bet gan nodrošinās Euronics preču zīmes lielāku atpazīstamību Lietuvā.

Euronics ir otra lielākā elektropreču veikalu ķēde Eiropā. Latvijā Euronics ir četri veikali. Euronics Baltic bez Topo Centras ietilpst arī Sandman Grupi Igaunijā un Euronics Latvia Latvijā.

Projektu vadības mēneša ietvaros, piedaloties simulācijas spēlēs, noskaidrots uzņēmums ar Baltijā labākajiem projektu vadītājiem - profesionāļiem un Eiropā labākie topošie projektu vadītāji - studenti. Par Baltijas 2016. gada labākajiem projektu vadītājiem tika atzīta uzņēmuma Coalition Rewards komanda, savukārt šā gada spēcīgākie projektu vadības studenti ir no Lietuvas, kuri tikai ar niecīgu pārsvaru pārspēja Latvijas studentu komandu no Rīgas Juridiskās augstskolas.

Baltijas projektu vadītāju profesionāļu čempionāta finālā sacentās piecu uzņēmumu komandas, kurām četru stundu laikā bija jārisina praktiska rakstura uzdevumi ar mērķi realizēt Londonas pilsētas dzelzceļa līnijas posma (Crossrail) būvniecību. Starptautiska žūrijas komisija par vislabāko atzina uzņēmuma Coalition Rewards komandas uzdevuma risinājumu, pārspējot DNB Bank, IF P&C Insurance AS, Rimi Baltic un Citrus Solutions komandas.

Kā spēcīgākie Eiropas topošie projektu vadības profesionāļi sevi šogad pierādīja Baltijas studenti no Latvijas un Lietuvas, pārspējot studentu komandas no Serbijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas un Spānijas. Studentu komandas veica simulācijas spēli ar uzdevumu pēc iespējas sekmīgāk veikt HES būvniecības projekta iesaistīto pušu vadību. Visspēcīgāk uzdevumā sevi pierādīja Lietuvas studentu komanda no ISM Vadības un ekonomikas universitātes, kuras pieņemtie lēmumi nodrošinātu projekta ilgtspēju, efektīvi pielietojot tehnoloģiskos risinājumus un risku pārraudzīšanas instrumentus.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Ministru kabinets šodien, 10.novembrī, atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz studējošo un absolventu reģistra izveidi, informē IZM.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka grozījumi Augstskolu likumā paredz veidot studējošo un absolventu reģistru, kas būs saistīts ar Valsts ieņēmuma dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, lai topošie studenti pirms augstskolas un studiju programmas izvēles varētu mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas absolvēšanas.

Topošajiem studentiem jāgūst pilnvērtīga informācija par to, kādas iespējas sniedz izvēlētā studiju programma vai augstskola, tajā skaitā arī, kādas ir iespējas atrast darbu izvēlētajā profesijā un finanšu perspektīva pēc studiju beigšanas. Svarīgi, lai līdzās reklāmas saukļiem topošajiem studentiem ir iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju, uzsver K.Šadurskis. Ministrs pauž, ka šī informācija dos jaunas iespējas budžeta studiju vietu plānošanai, kā arī augstskolu studiju programmu akreditācijai.

Koalīcijas pārstāvji šodien vienojušies par topošās valdības deklarācijas un koalīcijas sadarbības līguma saturu, žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju tikšanās pastāstīja Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pēdējā publiski pieejamā deklarācijas projektā bija norādīts, ka nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.

Koalīcijas pārstāvji vienojušies arī par formulējumu Latvijas noraidošajai nostājai papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Jau vēstīts, ka topošās valdības deklarācijas veidošanā atsevišķiem partneriem bija atšķirīgi viedokļi par to, kā formulēt Latvijas negatīvo nostāju papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā. Diskusijas neesot bijušas par teksta būtību, bet par to, kādi vārdi jāizmanto formulējumā.

Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Topošā ekociemata Putinka nosaukums, kas dots par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nav apstiprināms, Db.lv informēja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietnieks Agris Timuška.

Šāda nosaukuma izvēle neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām par oficiālo vietvārdu piešķiršanu ģeogrāfiskajiem objektiem, proti, Ministru kabineta 10.01.2012. noteikumiem Nr. 50 - Vietvārdu informācijas noteikumi, tādēļ šāds nosaukums nav apstiprināms, norādīja VVC.

Tāpat VVC atzīst, ka arī pēc būtības šajā gadījumā notiek potenciālo klientu maldināšana, jo gandrīz nekas no reklāmās minētā neatbilstot patiesībai.

Jau izskanējis, ka kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

Tehnoloģiju kompānijas Google topošās paplašinātās realitātes brilles Google Glass izmantošana, vadot automašīnu, ASV varētu tikt aizliegta. Rietumvirdžīnijas štata likumdevēji izstrādājuši nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas liegs autovadītājiem izmantot šādu tehnoloģiju.

Štata likumdevēju sagatavotājā priekšlikumā teikts, ka automašīnas vadītājam būs aizliegts «izmantot valkājamu datoru ar uz galvas liekamu ekrānu». Lai gan priekšlikumā netiek pieminētas Google Glass paplašinātās realitātes brilles, dokumenta autors, Rietumvidžīnijas Pārstāvju palātas deputāts Garijs Hovels (Gary Howell), sarunā ar CNN norādījis, ka viņš iedvesmojies tieši no topošā interneta milža produkta.

Gadījumā, ja Rietumvirdžīnijas likumdevēji piekritīs šādam liegumam, štats var kļūt par pirmo ASV, kurā autovadītājiem tiktu aizliegta Google Glass izmantošana. «Galvenais [aizlieguma] iemesls ir saistīts ar drošību. Ierīce var jūsu redzes laukā projicēt attēlu. Es domāju, ka tam ir milzīgs uzmanības novēršanas potenciāls,» skaidrojis priekšlikuma autors.

Svinīgi atzīmēti Latvijas Universitātes (LU) Torņakalnā ietvaros topošā Dabaszinātņu centra spāru svētki. Centrs pirmos studentus uzņems jau nākamā gada septembrī un būs Baltijā modernākā augstākās izglītības un zinātnes būve, informē LU rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.

Projekta ietvaros Rīgā, Jelgavas ielā 1, tiks izveidota mūsdienīga, funkcionāla un uz ilgtspējīgu attīstību orientēta mācību, darba un sadzīves vide studentiem, pasniedzējiem un zinātniekiem. Plānots, ka Torņakalnā nākotnē varētu atrasties arī ekumēniskā baznīca.

Ēkas celtniecība tika uzsākta šī gada martā, savukārt jau maija beigās tika svinīgi ielikts pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros būs izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas un bibliotēka. Ēkas pēdējā stāvā atradīsies pētniecības laboratorija un semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz ēkas jumta tiks izvietoti vēja ģeneratori, dodot iespēju iegūt alternatīvo enerģiju, un ēkā strādās «gudrās mājas» apkalpojošā tehnika.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pasludinājusi sadzīves tehnikas un elektronikas tirgotāja SIA TOPO CENTRS bankrota procedūras uzsākšanu.

SIA TOPO CENTRS maksātnespējau ierosināja 2008. gada 27. oktobrī pēc UAB AG Trade pieteikuma, tiesa pasludināja uzņēmumu par maksātnespējīgu 14. novembrī. Uzņēmuma kreditoru sapulce vienojusies sākt bankrota procedūru, liecina informācijas maksātnespējas reģistrā.

Par bankrotu izlemts, jo uzņēmums jau aptuveni pusgadu neveic saimniecisko darbību. Procesā nav nodrošinātā kreditora, Db informēja uzņēmuma maksātnespējas administratore Rita Jureviča. Līdz pirmajai kreditoru sapulcei bija pieteikti kreditoru prasījumi par vairāk nekā 3.1 miljonu latiem, tomēr atzīti no tiem prasījumi par tikai 355 tūkstošiem latu. Lielāko summu veidoja mātes uzņēmuma AG Trade prasījums, kas netika atzīts.

Kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

[Papildināts ar nekustamā īpašuma ekspertu komentāriem.]

Uzņēmuma pārstāvis Aleksejs Holostovs norāda, ka Latvija ir [Krievijai] vistuvākā Eiropas Savienības valsts, kurā ir visvairāk krieviski runājošo, turklāt tā izceļoties ar savu attieksmi pret vides saglabāšanu. Topošie ekociemati atrodoties ekoloģiski tīrās vietās – Ķemeru nacionālā parka tuvumā. Līdzās atrodas lielas ūdenskrātuves, kurās ierīkotas laivu stacijas un netrūkst zivju. Tāpat netālu ir arī sēņu vietas un ogu meži ar medību platībām.

Kā svarīgu faktoru, izvēloties ekociemata atrašanās vietu, kompānija min to, ka tikai stundas brauciena attālumā atrodas Jūrmalas centrs un Rīga.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Lai sniegtu atbalstu topošajiem uzņēmējiem un nepieciešamās zināšanas, kas īpaši svarīgas sākumposmā starp biznesa ideju un tās realizāciju, darbu sāk projekts Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (SIB Net).

Par to DB informēja viens no projekta dalībniekiem - Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP). Projektu Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (SIB Net) ieviesīs ar Igaunijas - Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas finansiālo atbalstu. Projekts jau sākts 2010.gada 1.jūnijā un ilgs līdz 2012.gada 31.maijam. Tā kopējais finansējums ir vairāk nekā pusmiljons eiro (561,8 tūkst.). Projekta realizācija notiks Rīgas reģionā, Kurzemes reģionā un Dienvidigaunijā.

SIB Net projekta galvenais mērķis ir atbalsta sniegšana topošiem jauniem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu (perspektīvā tā dēvētās Gazeles), nepieciešamo zināšanu un atbalsta nodrošināšana topošajiem uzņēmējiem, kas svarīga attīstības sākumposma pārvarēšanai no idejas līdz tās realizācijai (tā sauktā Nāves ieleja) starp akadēmisko un izglītojošo jomu un reģionos izvietotajiem biznesa inkubatoriem.

Apvienība Vienotība šodien sola paziņot savus ministru amatu kandidātus topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā.

Kā vakar žurnālistus informēja Dombrovskis, Vienotības izvirzīto ministru amata kandidātus plānots apstiprināt šodien paredzētajā apvienības valdes sēdē un tad arī tas tikšot publiskots. Premjers atzina, ka lielā mērā iespējamie kandidāti esot skaidri, bet pagaidām visus neminēs.

Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ZZS tiks atvēlētas sešas, bet Vienotības pārziņā būs septiņas ministrijas, - to vakar pēc abu partiju pārstāvju tikšanās sacīja topošās valdības iespējamais vadītājs Dombrovskis.

Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, ZZS jaunajā valdībā iegūs zemkopības, apvienotās vides un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, labklājības, satiksmes un veselības ministra amatus. Savukārt Vienotībai būs finanšu, ārlietu, ekonomikas, aizsardzības, kultūras, iekšlietu un tieslietu ministra amati.

Trešdien tika ielikts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Dabaszinātņu centrs, kura būvniecību plānots pabeigt nākamā gada augustā. Līdz ziemai paredzēts uzbūvēt septiņus ēkas stāvus, norāda būvnieki. Pēc tam tiks izveidota infrastruktūra, un nākamā gada pavasarī – jau iekārtotas telpas.

Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmā projekta kārta tiks pabeigta 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā. Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā.

Tā liecina topošās valdības deklarācijas melnraksts.

Pašlaik gan vēl notiek politiķu sarunas par deklarācijas veidošanu, līdz ar to deklarācijas teksta gala versija var atšķirties no melnraksta. Tekstā ir palikuši arī vairāki diskutējami jautājumi, par kuriem koalīcijas partneriem ir jāpanāk vienošanās.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem.

Tāpat iecerēts realizēt tādu rīcībpolitiku, kas veicinās stratēģisko mērķu - iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegšanu.

Ražotājiem ir maz līdzekļu, kā tikt cauri mūrim, kas sakrauts no lielveikalu augstprātības diktētajiem nosacījumiem

Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja ieceri ierobežot mazumtirgotāju varu pret ražotājiem un piegādātājiem. Konceptuālām izmaiņām topošajā negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā vairs nevajadzētu parādīties. Apelējot pie deputātu saprāta, pārtikas industrijas nozīmīgākie spēlētāji – ražotāji – beidzot sagaida iespēju spert pa bumbu, kas līdz šim, veikalu tīklu vadīta, biežāk lidojusi tikai vienos vārtos. Likumprojekts mazumtirgotāju ķēdes kairina taukākajās vietās. Tādās, kuras ilgu laiku gozējušās saulītē, bet nu tās apžmiegs likumā paredzētie aizliegumi 12 darbībām pārtikas un piecām darbībām nepārtikas mazumtirdzniecībā. Esam noguruši no varas nespējas nonākt līdz rezultātam, par lēni topošo likumu saka DB aptaujātie ražotāji.

Tehnoloģiju kompānija Amazon izstrādā viedtālruni, kuram būs jākonkurē ar Apple produktiem, atsaucoties uz anonīmiem nozares avotiem, vēsta Bloomberg.

Ierīce tiks integrēta ar Amazon tiešsaistes veikalu, tādējādi kompānija cerot, ka palielināsies elektronisko grāmatu, mūzikas un filmu pārdošana.

Jau vēstīts, ka Amazon aizvadītā gada nogalē laida klajā veiksmīgu planšetdatoru Kindle Fire, kura cena bija, sākot no 200 dolāriem. Kopš Kindle Fire ieraudzīja dienas gaismu, nopirkti jau četri miljoni šo ierīču. Ar topošo viedtālruni kompānija varētu mēģināt atkārtot šādu biznesa modeli.

Bloomberg arī norāda, ka pašlaik Amazon aktīvi uzpērk dažādus bezvadu komunikācijas patentus, lai tādējādi aizsargātu savu topošo ierīci no līdzīgām tiesvedībām, kā tās, kurās iegrimuši konkurenti.

Šobrīd Latvijā pieejamo finanšu līdzekļu ir vairāk nekā tie reāli tiek pieprasīti un izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai, izriet no Rīgas Plānošanas reģiona projekta SIB Net veiktā pētījuma.

Analizējot galvenās atšķirības starp Latvijas un Igaunijas topošajiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrību kopumā, secināts, ka galvenā atšķirība ir izpratnē par to, kas ir biznesa uzsācējs (inovatīvs uzņēmējs). «Tas nav tikai uzņēmējs, kurš jau oficiāli reģistrējis savu uzņēmumu. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir sava ideja, taču tie neprot sagatavot savu piedāvājumu investoram saprotamā veidā un valodā, neprot pierādīt, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Neprot to pārdot,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Liesma Grīnberga.

Vērtējot uzņēmējdarbības veiksmes faktoru, pētījumā skatīta jauno uzņēmēju un sabiedrības attieksme kopumā pret ārējo līdzekļu izmantošanu sava biznesa attīstībai (fondu, banku, ES struktūrfondu, valsts mērķfinansējumi, utt.). Secināts, ka latvieši galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem, bet igauņi – pretēji. Pēc L. Grīnbergas sacītā, latvieši ir daudz nedrošāki. Jaunie uzņēmēji baidās aizņemties sava biznesa attīstībai finansu resursus «no malas», savukārt igauņiem šī sistēma ir daudz stabilāka, viņi daudz drošāk izmanto ārējos resursus. Šī drosme atmaksājas, jo rezultātā igauņi daudz ātrāk attīsta savus biznesus.

Topošās, bet joprojām nereģistrētās partijas Skaistā nākotne līderim, bijušajam televīzijas šovu vadītājam Viesturam Dūlem nav izdevies oficiāli mainīt savu vārdu un kļūt par Zuargusu.

Kā informēja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova, jau vairāk nekā pirms mēneša Dzimtsarakstu departaments Dūlem un viņa domubiedriem atteicis vārda maiņu.

Novikova norādīja, ka nedrīkst atklāt, kā departaments pamatojis vārda maiņas atteikumus, jo šī informācija var saturēt sensitīvus datus.

Ar pašu Dūli aģentūrai LETA pēdējās dienās nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, pagājušā gada augusta beigās Dūle paziņoja, ka kopā ar domubiedriem dibinās partiju Skaistā nākotne. Dūle apgalvoja, ka dibināšanas ideja ir nopietna, un pieļāva, ka idejas īstenošana varētu būt laikietilpīga.

Neilgi pēc tam Dūle nāca klajā ar paziņojumu, ka kopā ar abiem pārējiem topošās partijas Skaistā nākotne dibināšanas iniciatoriem pieņems jaunus vārdus, tāpēc viņiem būs jāmaina pase. Partijas atbalstītājiem un biedriem viņu piemēram nebūšot jāseko.