Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom monopolstāvokļa saglabāšana ciparu televīzijas (TV) apraidē ļautu nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamu pakalpojumu un saglabātu reģionālo televīziju tīklu, aģentūrai BNS pavēstīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
Skaidrojot to, kādēļ TP iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz iespēju Lattelecom pagarināt līgumu par digitālās televīzijas nodrošināšanu arī pēc 2014.gada, Kučinskis atzina, ka TP atbalsta valsts monopola saglabāšanu, jo tas ir veids, kā nodrošināt, ka digitālā TV ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, turklāt tādējādi tiktu saglabāts arī reģionālo TV tīkls.
«Ja Lattelecom nezina, vai līgums tiks pagarināts vai ne, mēs nevaram runāt par kaut kādām atlaidēm, par bezmaksas dekoderiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tāpat šādā gadījumā ir apdraudēta reģionālo televīziju eksistence, jo iekļaušana apraides paketē maksā 600 tūkstošus latu, kas reģionālajām televīzijām ir nesasniedzama summa. Lattelecom pašreiz translāciju reģionālajām televīzijām nodrošina bez maksas. Nenoliedzami, ka digitālās apraides ieviešana ir ilglaicīgs process, tāpēc tikai loģiski, ka uzņēmumam, kas to sācis, ir jādod iespēja atpelnīt ieguldītās investīcijas. Ar šādiem nosacījumiem ir iespējams runāt par bezmaksas dekoderiem un reģionālo televīziju bezmaksas apraidi arī turpmāk,» paskaidroja Kučinskis.
Saeimas pašreiz apstiprinātā likuma norma paredz, ka pēc četriem gadiem jārīko jauns konkurss, kur virszemes TV apkalpošanas tiesības var iegūt kāda privāta kompānija. Pēc TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja teiktā, ir skaidrs, ka pretendēt uz šādām tiesībām var tikai Baltcom, Viasat Latvija un Baltijas Pirmais kanāls.
«Ir jāsaprot, ka virszemes TV nodrošinātajam vienmēr būs monopolstāvoklis. Tas, ko vēlās panākt mūsu iesniegtā priekšlikuma kritizētāji, ir nomainīt valsts monopolu pret privāto,» pavēstīja Kučinskis.
Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis aģentūrai BNS savukārt atzina, ka centieni pagarināt Lattelecom monopolstāvokli ir nepieņemami.
Saskaņā ar viņa teikto "Lattelecom" līguma par digitālās televīzijas nodrošināšanu pagarināšana pēc 2014.gada draud radīt nopietnu kaitējumu telekomunikāciju nozarei un ir pretrunā ar demokrātiskas valsts saimnieciskajiem principiem.
«LTA uzskata, ka nozarei un valsts ekonomiskās darbības videi ir nepieļaujama situācija, kurā valstij daļēji piederošs uzņēmums tiek atbalstīts uz pārējo tirgus dalībnieku rēķina. Ilgstošā un sarežģītā likumprojekta [Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma] izskatīšanas gaitā atkārtoti tiek mēģināts tajā iekļaut nevienlīdzīgu regulējumu par labu valsts kontrolētās kapitālsabiedrības Lattelecom darbību saistītajām sfērām,» klāstīja Lelis.
Pēc viņa domām, tā kā likumprojekts skar dažādus medijus un uzņēmumus, kuru darbība notiek sīvas konkurences apstākļos, ir būtiski noteikt precīzus un vienlīdzīgus noteikumus, lai neradītu bremzējošu efektu nozares uzņēmumu ekonomiskajai darbībai.
«Jāatzīmē, ka virszemes ciparu televīzijas ieviešanas projektu un ar to saistītā konkursa norises likumību joprojām izmeklē Eiropas Komisija. Par pārkāpumiem virszemes ciparu televīzijas ieviešanā ir norādīts Valsts kontroles atzinumā, savukārt Ģenerālprokuratūra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumā norādītos jautājumus ir nodevusi izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam,» atgādināja LTA izpilddirektors.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas operatori IZZI un Baltkom pauž neizpratni par TP iesniegto priekšlikumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, kas paredz vēl uz pieciem gadiem pagarināt Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom monopolstāvokli digitālo frekvenču apraidē.
Pēc uzņēmumu pārstāvju teiktā, tiesību pagarināšana par pieciem gadiem ne tikai kropļos elektronisko sakaru tirgu, radot vienam uzņēmumam labvēlīgākus nosacījumus, bet arī vēl vairāk nostiprinās Lattelecom dominējošo pozīciju telekomunikāciju tirgū.
Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ izskatīja otrreizējai caurlūkošanai nodoto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kam uz atkārtoto skatīšanu bija iesniegti kopumā 23 priekšlikumi. TP priekšlikumu par iespēju pagarināt radiofrekvenču lietošanas tiesības deputāti gan nevērtēja, jo saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli priekšlikumi, kas nav saistīti ar Valsts prezidenta motivācijas rakstā minētajiem jautājumiem, nav izskatāmi. Parlaments par likumprojektu lems ārkārtas sēdē pirmdien.
Sekojiet ziņām