Sapņiem, ka ar Krievijas enerģētiskās varas solījumiem Turcijai izdosies grozīt Eiropas līdzšinējo attieksmi, pagaidām nav pamata

Decembra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Turciju un darīja zināmu, ka šai valstij turpmāk varētu būt daudz svarīgāka loma Eiropas enerģētikā nekā līdz šim. Konkrēti tas nozīmēja to, ka Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vada projekta, saukta par Dienvidu straumi, apturēšanu uz Dienvideiropu, bet arī par to, ka šī Krievijas energokompānija vispār vairs negrasās Eiropā būvēt gāzes vadus. Ja eiropiešiem vajagot gāzi, tad lai runājot par to ar jauno tranzītvalsti Turciju. Turki, protams, laiku lieki netērēja un vēl pirms Ziemassvētkiem ielūdza vizītē ES žurnālistus, starp kuriem biju arī es, lai paziņotu savas vēlmes un pozīcijas, tādējādi mēģinot kārtis sajaukt no jauna.

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Tuvojoties rudens un jaunās apkures sezonai, lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir gatavi apkures sezonas sākumam, tomēr vairāk nekā puse no tiem, kuri apgalvo, ka nav gatavi gaidāmajai apkures sezonai, par iemeslu tam min augsto maksu par apkuri.

Tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Trešā daļa (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir norādījuši, ka noteikti ir gatavi apkures sezonas sākumam, savukārt 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka drīzāk ir gatavi apkures sezonai.

23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi apkures sezonas sākumam. 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka drīzāk nav gatavi apkures sezonai, tomēr 5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka noteikti nav gatavi jaunajai apkures sezonai.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Farmācijas uzņēmumam Olainfarm pavērusies iespēja strādāt Turcijas tirgū un tas zināmā mērā noticis, pateicoties bijušajam Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

«Mūsu eksprezidents Andris Bērziņš pērn vasarā divas reizes runāja ar Turcijas prezidentu Redžepu [Tajipu] Erdoanu, lai turki pie mums uz ražošanu atsūta savu komisiju, kas pārbaudīs ražošanas prakses atbilstību pienācīgajām normām. Un tajā brīdī es stāvēju blakus,» sacīja Olainfarm vadītājs.

«Tas nostrādāja - pie mums atsūtīja inspekciju, un, lai tas būtu ātri, mūs nolika priekšā rindā, kurā ir tūkstošiem uzņēmumu, kas gaida tādu pašu pārbaudi,» norādīja Maligins.

Tas varēja notikt, arī pateicoties politiskajam resursam, piebilda uzņēmējs, atgādinot, ka Latvija vienmēr atbalstījusi Turciju tās ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Konteinervilciens Zubr no Latvijas līdz Turcijai ir iespējams; jāsabalansē valstu intereses.

Šobrīd konteinerpārvadājumi no Turcijas ar prāmi pāri Melnajai jūrai uz Ukrainas ostām Odesu vai Iļjičevsku un tad tālāk pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Latvijas ostām, lai kravas ar prāmi nogādātu Skandināvijā, ir vairs ne tikai vēlmju domāšana, bet reāls projekts, DB norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Turki ir gatavi vest savas preces šādā veidā, izmantojot konteinervilcienu Zubr, Turcijā notiekošajā 11. Transporta, jūras lietu un komunikācijas forumā apstiprinājis Turcijas transporta, jūrlietu un komunikāciju ministrs Binali Jildirims. Turku kravu pārvadātāji būs ieguvēji, jo no Latvijas varēs 24 stundu laikā piegādāt kravas Baltijas valstīs, Helsinkos, Stokholmā, Varšavā, Minskā un Maskavā, kā arī 48 stundu laikā jebkurā vietā Ziemeļeiropā, norāda K. Ozoliņš.

Kad ne vietējie, ne starptautiskie politdarboņi kādas nozares darbībā neiejaucas ar ekonomiski ne pārāk pamatotiem plāniem, tad arī Latvijā notikumi rit savu dabisko gaitu un tautsaimiecībai no tā visa atlec kāds labums. Pēdējais piemērs tam ir turku nacionālās lidsabiedrības Turkish Airlines lēmums atklāt regulāru kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu.

Acīmredzot kravu apjomi ir sasnieguši kritisko masu, lai sāktu ar diviem lidojumiem nedēļā. Atkarībā no tirgus pieprasījuma Turkish Cargo var gan izmantot lielākas lidmašīnas, gan palielināt reisu skaitu. Abas puses, proti, gan Turcijas, gan Latvijas spēlētāji, saka skaidri un gaiši – šis ir tīrs biznesa projekts, kam ar politiku nav nekāda sakara. Turki izpētīja tirgu, salika ciparus un lidostas Rīga infrastruktūras un tajā darbojošos komersantu kapacitāti kopā un secināja, ka šis ir tas brīdis, kad var sākt pelnīt arī ar regulāriem kravu pārvadājumiem. Labi viņiem, labi Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo kravas visos pasaules nostūros caur Stambulu tagad varēs piegādāt vai saņemt ātrāk nekā līdz šim.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

Fragments no intervijas

Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?

Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?

Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.

Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Ja konteinervilciens Zubr bez pārkraušanas pārvadātu kravas no Baltijas vai Skandināvijas valstīm līdz Turcijai un perspektīvā pat Indijai, tas varētu būt ļoti pievilcīgs piedāvājums. To tikšanās laikā ar Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Anriju Matīsu atzina Turcijas transporta un komunikācijas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Suats Hairi Aka, aicinot SM vadību veicināt šādu pārvadājumu attīstīšanu iespējami drīz.

Kravu pārvadājumi bez pārkraušanas būtu iespējami, satiksmei pa Melno jūru izmantojot dzelzceļa prāmjus – Zubr aizbrauktu līdz Odesas ostai, tālāk pār Melno jūru tiktu pārvests ar speciālu prāmi, tad Samsunas ostā Turcijā tam tiktu nomainīti riteņpāri vai rasts kāds cits tehnisks risinājums tālākiem pārvadājumiem pa Turcijas šauro sliežu dzelzceļu, un tad tas varētu turpināt ceļu pa sauszemi valsts iekšienē. Aka piebilda, ka Turcija šajā ziņā jau ļoti veiksmīgi sadarbojas ar Krieviju, kam, tāpat kā Latvijai, ir 1520 mm platuma sliedes.

Tā kā Turcijas kravu pārvadājumu sektorā ir liels autopārvadājumu īpatsvars, turkiem varētu šķist pievilcīga arī iespēja kravas auto pārvadājumos izmantot vilcienu – automašīna ar kravu uzbrauktu uz speciālas vilciena platformas, kas to tālāk nogādātu līdz pat Baltijas vai Skandināvijas ostām un otrādi.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Havas Europe piecos gados ieguldījis Rīgā septiņus miljonus eiro, cer uz līgumu ar SAS un airBaltic attīstību

Nav neviena iemesla, lai uz Rīgu neattiektos izaugsmes prognozes globālajā aviācijā, proti, 4–5% pieaugums gadā turpmākos 20 gadus. Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Havas Europe, kas starptautiskajā lidostā Rīga sniedz virszemes pakalpojumus, Latvijas biroja vadītājs Mutlu Baškans, operatīvās vadības direktors Simons Zitcers un Havas Ground Handling pārdošanas un mārketinga menedžeris S. Mete Erna.

Havas kā pirmais un lielākais lidostas virszemes pakalpojumu uzņēmums Turcijā ietilpst TAV Airports uzņēmumu grupā, nodrošinot pasažieru un lidlauka pakalpojumus 25 lidostās Turcijā un septiņās lidostās Eiropā. 2014. gadā Havas grupa apkalpoja vairāk nekā 350 tūkst. lidojumu.

Pašlaik neviens no lielajiem ceļojumu organizētājiem Latvijā nenodrošina čārterreisus uz Kipras Republiku, informē laikraksts Neatkarīgā.

Tas norāda, ka vēl pirms dažiem mēnešiem tūrisma operators Novatours prezentēja savus vasaras ceļojumus, starp kuriem bija atrodami arī piedāvājumi atpūtai Kiprā. Taču tagad šo piedāvājumu vairs neesot.

Operatora Novatours pārdošanas direktors Enriko Ružickis Neatkarīgajai teicis, ka ceļojumu programma uz Kipru ir slēgta, taču šim lēmumam neesot nekāda sakara ar ekonomiskajām problēmām. Proti, ceļojumu iepriekšpārdošanā visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – pieprasījums pēc atpūtas Kiprā bijis tik niecīgs, ka operators izlēmis programmu slēgt. Līdz ar to čārterreisu no Rīgas uz krīzes skarto valsti nebūs.

Islāma valstu tirgos Turcijas bizness sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem uztvertu kā iespēju, ne konkurenci, intervijā DB saka prezidents Abduls Gils, kurš ar uzņēmēju delegāciju ieradies vizītē Latvijā.

Latvijā Turciju reklamē kā vārtus uz islāma zemju tirgiem, tomēr mēs tajos esam arī eventuāli konkurenti. Cik nopietna ir šādas sadarbības iespēja?

Šai ziņā mēs jūtamies ļoti komfortabli, jo uzskatām, ka mūsu labās attiecības un vēsturiskās saites ar islāma pasauli tiešām ir mūsu priekšrocība. Nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem islāma zemēs ir liela mēroga biznesa projekti, un turki ir ļoti atvērti kopuzņēmumiem ar draudzīgu valstu kolēģiem.

Proti, ka Latvijas-Turcijas kopuzņēmums paver islāma zemju tirgu arī latviešu precēm vai pakalpojumiem?

Tieši tā. Jūsu investīcijas un bizness šādi var nonākt Irākā, Lībijā, Āfrikā vai Vidusāzijā, kur mums ir ļoti lieli projekti. Šādas partnerības ļoti labi varētu darboties tandēmā trešajās valstīs. Arī tādēļ es Latvijā ierodos kopā ar nozīmīgu uzņēmēju delegāciju, lai piedalītos biznesa forumā, un mans aicinājums Latvijas uzņēmējiem ir dibināt šādas partnerības ar Turcijas uzņēmējiem.

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild autosporta projekta LMT Autosporta Akadēmija (SIA Baltic Motorsport promotion) vadītājs un dibinātājs Dainars Dambergs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu savas dzīves iepriekšējo laiku esmu bijis saistīts ar autosportu. No 18 gadu vecuma līdz 2010.gadam esmu piedalījies vairāk nekā 200 dažādās autosporta sacensībās, īpaši autorallijā. Pamatā esmu braucis par stūrmani kopā ar vairākiem pilotiem: Vilni Žimantu; Uģi Vītolu; Aivaru Laipnieku; Krišjāni Cauni un Ivaru Cauni. Visvairāk sacensību kopā aizvadīts ar Uldi Sesku, piedaloties arī dažādos ārzemju kausos un čempionātos. Padomju laikos tika izpildīti PSRS sporta meistara kritēriji.