"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot uz koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, ražotājs investē 30 000 eiro.

Šis risinājums palielinās pircēju drošību, jo folija aizsargā skārdeni no baktērijām un vīrusiem vidē.

Folijas vāciņu priekšrocība - tie ievērojami palielina higiēnas līmeni un nodrošina skārdeņu tīrību no tās iepildīšanas brīža līdz nonākšanai pircēja rokās. Pateicoties folijas vāciņam, ko noņem pirms skārdenes atvēršanas un lietošanas, uz tās nenonāk putekļi, netīrumi un baktērijas, kā arī pircēji var būt droši, ka veikalā neviens nav pieskāries skārdenes atveramajai daļai.

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, skaidro: "Tagad, ārkārtas situācijas laikā, kad iedzīvotāji pievērš lielu uzmanību higiēnas un drošības jautājumiem, esam veltījuši līdzekļus tam, lai, sākot no aprīļa, pilnīgi visiem mūsu ražotajiem dzērieniem skārdenēs, tajā skaitā, bezalkoholiskajam alum un limonādei, virsū būtu folijas vāciņi. Pircējiem tas radīs papildus drošības sajūtu šī brīža apstākļos. Dzērienu cena papildu ieguldījumu dēļ nemainīsies."

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Nule kā domes atbalstu kvasa ražotnes būvniecībai Rēzeknē saņēmis uzņēmējs Ainārs Mangulsons. Viņš kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki».

Uzņēmējs plāno ražot kvasu ar iespējami minimālu cukura daudzumu un izplatīt šo produkciju Rēzeknes pilsētas un novada mācību iestādēs un citās publiskās iestādēs, iespējams, ietverot arī Ludzas un Viļānu novadus. Plānotais ražošanas apjoms ir apmēram 1 tonna kvasa dienā. Produkta cenas, pēc uzņēmēja teiktā, solās būt pieejamas un krietni zemākas nekā tirdzniecības punktos.

Ainārs Mangulsons Db skaidro, ka kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki». Šomēnes paredzēts saņemt būvatļauju, bet pašu ražotni uzcelt līdz pavasarim, lai, sezonai sākoties, varētu uzsākt kvasa ražošanu. Investīcijas ražotnē paredzētas maksimums 160 tūkstošu eiro apjomā, tajā būs nodarbināti 4- 5 strādājošie. Pirmajā posmā kvasu plānots ražot ap 500 l dienā, bet vēlāk līdz vienai tonnai. Uzņēmējs jau saņēmis Lauku Atbalsta dienesta akceptu projekta īstenošanai.

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Uzņēmums Liepkalni paplašinājis savu darbību — Klintaines pagasta Liepsalās tas sācis ražot rudzu maizes kvasu. Pirms pāris dienām tur atvērta tirdzniecības vieta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Sākot īstenot šo ideju, SIA Liep­kalni vadītājs Dagnis Čākurs atzinis, ka tādējādi vēlējušies dažādot produkciju. Līdzās pašu ražotajai maizei un konditorejas izstrādājumiem kvass šķitis labs papil­dinājums un pietiekami liels izaicinājums.

No brīža, kad Liepkalnos sāka izmēģināt rudzu maizes kvasa gatavošanu, līdz gatavās produkcijas tirdzniecībai pagājis apmēram gads. Uzņēmuma pārtikas tehnoloģe Aina Linde stāstījusi, ka šajā laikā recepte izmēģināta un «pieslīpēta», lai dzērienam rastu visatbilstošāko garšu. Kvasu degustējuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan klienti.

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Odzienas muižā izveidots kvasa brūzis. Jau tuvākajā laikā tur sāks darīt šo atspirdzinošo dzērienu, lai vasaras sākumā piedāvātu pircējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Brūzis izveidots bijušajā Odzienas muižas pienotavas ēkā. Agrāk tur tecēja piena un krējuma «upes», bet tuvākajā nākotnē raudzēs kvasu un, iespējams, arī alu.

Uzņēmums Odzienas muiža projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas — iesala dzirnavas, kvasa vārāmais katls, raudzēšanas tvertnes un filtrēšanas iekārta, kas izvietotas ēkas pirmajā stāvā. Tur ir telpas arī izejvielu glabāšanai. Savukārt pagrabstāvā vēsumā novietotas mucas, kur glabāsies atspirdzinošais dzēriens, un to pildīs gan muciņās, gan pudelēs.

2011. gadā alus nozare Latvijā nepiedzīvoja strauju izaugsmi, jo kopējais alus tirgus pieaugums bija salīdzinoši neliels. Kā pozitīvāko rādītāju noteikti var izcelt eksporta pieaugumu, kas palielinājās par aptuveni 70%.

Tomēr šie rādītāji ir tikai aisberga redzamā daļa, jo aizvadītais gads ir apzīmējams arī kā lielu izaicinājumu gads - strauji pieauga resursu un izejvielu cenas, ko alus darītavas centās kompensēt no saviem līdzekļiem, tirgū valdīja sīva konkurence, kamēr patērētāju pirktspēja saglabājās zemā līmenī. Šis gads nesola būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

Nav noslēpums, ka Eiropā ekonomiskā situācija neattīstās labvēlīgā virzienā, jo ir grūti prognozēt un paredzēt, ko sagaidīt no finanšu tirgiem, kā attīstīsies eksports. Tas var atstāt negatīvu ietekmi arī uz Latvijas turpmāko tautsaimniecības izaugsmi. Visi šie minējumi nostāda uzņēmējus visai neapskaužamā situācijā, jo cīņa notiek ne vien savā starpā, bet arī ar neskaidro ekonomisko situāciju.

Par 38% samazinoties pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA Ilgezeem eksporta apjomam, aizvadītajā pārskata gadā arī uzņēmuma apgrozījums krities par 10,65%, salīdzinot ar 2011. gadu. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pērn veido 63 tūkstošus latu, liecina informācija Lursoft.

2012. gadā SIA Ilgezeem apgrozījums veidoja 3,43 miljonus latu. Aizvadītajā gadā uzņēmuma finanšu rādītājus negatīvi ietekmējuši būtiski izdevumi, kas saistīti ar iekārtu rekonstrukciju, norāda kompānijas vadība.

Aizvadītajā gadā uzņēmums sadarbībā ar Lauku Atbalsta dienestu īstenojis SIA Ilgezeem ražošanas procesu modernizācijas projektu. Tā ietvaros uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un to aprīkojums, kas ļauj palielināt ražošanas jaudas un ekonomiskāk izmantot enerģijas un darbaspēka resursus. Daļu rekonstrukcijas uzņēmums īstenojis bez Lauku Atbalsta dienesta līdzdalības, tāpat pērn ražotājam nav izdevies realizēt visas ar modernizāciju saistītās priekšrocības, jo līdz sezonas sākumam nebija pagūts apgūt visas uzstādītās iekārtas, finanšu pārskata rezultātus skaidro kompānijas pārstāvji.

2011. gadā, stabila alus tirgus apstākļos, kas mijās ar īslaicīgiem stagnācijas periodiem, Cēsu alus palielinājis kopējos pārdošanas apjomus par 10%.

Alus pārdošanas apjomi vietējā tirgū pērn pieauga par 4%, sidra un kvasa apjomi – par 20%, savukārt realizēto sulas un sulu dzērienu apjomi tika dubultoti.

Kā veiksmīgākais jaunievedums pērn atzīts Cēsu Nefiltrētais alus stikla pudelēs ar Latvijas alus tirgum neierasti īsu realizācijas termiņu – 30 dienas, kas aizvadītajā gadā iekarojis 3% no Latvijas alus tirgus. Alus kokteiļu Beershake zīmola renovācija sekmējusi to pieaugumu 3 reizes. Iepakojumu kategorijās straujāko pieaugumu pērn Cēsu alus sasniedzis alum skārdenēs – 32%. Skārdeņu tirgus Latvijā aizņem jau 22% kopējā alus tirgū, turpinot stabilu kāpumu, Cēsu alus joprojām saglabā līderpozīcijas alus skārdeņu tirgū, aizņemot 40%.

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Vienā no Stambulas metro stacijām sācis darboties automāts, ar kura palīdzību par braucienu pilsētas sabiedriskajā transportā var norēķināties, nododot tukšas plastmasas pudeles un skārdenes.

Automātā jāievieto pilsētas sabiedriskā transporta viedkarte Istanbul Kart (Stambulas karte), kurā tiek ieskaitīta samaksa par nodoto tukšo taru.

Par vienu plastmasas pudeli atkarībā no lieluma var saņemt divus līdz deviņus kurušus, bet par skārdeni - septiņus līdz deviņus kurušus. Vienā Turcijas lirā ir 100 kuruši, savukārt viens eiro ir līdzvērtīgs apmēram sešarpus lirām.

Tā kā brauciens Stambulas sabiedriskajā transportā maksā 2,60 liras, tā finansēšanai ir nepieciešamas 28 pusotra litra plastmasas pudeles vai puslitra skārdenes.

Drīzumā šādi automāti parādīsies arī citās Stambulas metro stacijās.

Automātu uzstādīšanas iniciatore ir Stambulas pašvaldība, kas šādi vēlas dot savu ieguldījumu vides aizsardzībā.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Gruzijas minerālūdens zīmols Borjomi papildinājis iepakojuma klāstu, ūdeni tagad pildot arī 0,33 l tilpuma alumīnija skārdenēs.

Ar šo inovatīvo produktu Borjomi plāno palielināt tirgus daļu, uzrunājot jaunāku auditoriju – aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi ļauties eksperimentiem un ir gatavi izmēģināt ko jaunu.«Izstrādājot ideju par šāda minerālūdens iepakojuma izveidi, galvenais akcents tika likts uz klientu prasībām par produkta un iepakojuma kvalitāti, ērtību un funkcionalitāti.

Borjomi minerālūdens vairumtirdzniecības cena jaunajā iepakojumā saglabāsies līdzīgā līmenī kā stikla un PET pudelēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka veikala cena, balstoties uz mazumtirgotāja uzcenojumu, var atšķirties,» saka IDS Borjomi Europe ģenerāldirektors Irakli Bokučava.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Alus darītājs Cēsu alus ievieš jauna tilpuma – pintes – alus pudeli.

Pirmā alus šķirne, kas Latvijā būs pieejama pintes pudelē, būs Cēsu Premium.

Lai arī pēdējos gados aizvien iecienītāks kļūst skārdeņu iepakojums, alus stikla pudelēs vienmēr esot bijis populārs un 2011.gadā tas aizņem 28% tirgus daļu kopējā Latvijas alus tirgus iepakojumu segmentā. Lai attīstītu stikla segmentu un pilnveidotu zīmolu Cēsu Premium, Cēsu alus ar pintes pudeles formātu paplašina gan savu produktu portfeli, gan Latvijas alus tirgus kopējo iepakojumu sortimentu.

«Radīts 2001.gadā, Cēsu Premium ir spēcīgākais Cēsu alus zīmols, caur kuru tiek pozicionētas būtiskākās kompānijas inovācijas – pirmā skārdene Latvijā ar folija vāciņu, pirmās Limited Edition dažādu dizainu skārdeņu sērijas, pirmā pintes tilpuma skārdene un nu arī stikla pudele. Plānojam šovasar pārdot miljons Cēsu Premium pintes pudeles,» stāstīja Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere.

Lai gan no padomju gadu vēriena suvenīru ražošanā atlicis samērā maz, arī šodien Daiļradei ir ko piedāvāt latvisku piemiņlietu kārotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lakoniski augstas kvalitātes ādas maki, somas, pasu vāki ar ozola simbolu, gaumīgi filca izstrādājumi ar tautiskiem ornamentiem – tā ir niecīga daļa no SIA Daiļrade RC piedāvājuma mūsdienīgiem un latviskiem suvenīriem. Uzņēmums izgatavo plaša sortimenta suvenīrus un prezentmateriālus no ādas, metāla, koka gan atsevišķi, gan dažādos salikumos, piedāvā pazīstamu meistaru keramikas izstrādājumus, šuj karogus, vimpeļus un pat izgatavo mēbeles pēc pasūtījuma. Tūristi, it sevišķi no Krievijas, gan vairāk iecienījuši tos pašus pasu vākus ar Rīgas panorāmas skatiem, kas, šķiet, nav mainījušies gadu desmitiem. Vienam tas ir naudas jautājums, citam – atmiņas par aizgājušiem laikiem un kādreizējo tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienību Daiļrade, kas reiz nodarbināja 12 tūkst. cilvēku gan filiālēs un cehos, gan viņu mājās un darbnīcās visā Latvijā.

«Parīzē trijatā samaksājām pāri par 600 eiro,» jautāts, kāds ir lielākais rēķins, ko samaksājis restorānā, intervijā žurnālam Playboy atklājis restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

«Viena karote siera maksāja 75 eiro... Vēlreiz es tur neietu, bet to piedzīvot bija vērts,» viņš spiež.

Savukārt, vaicāts kas ir dārgākais Vincentā, viņš sacījis: «Japāņu liellopu šķirnes Wagyu fileja, marmorēta, 450 latu par kilogramu. Tā labi iet, ir cilvēki, kas speciāli nāk ēst to.»

Runājot par restorāna Vincents apmeklētājiem, viņš norādījis, ka «procentuāli vairāk ir ārzemnieki, bet ir arī vakari, kad te ir tikai latvieši». Daudzi nākot svinēt jubilejas.

Intervijā Playboy M. Rītiņš kritiski izteicies par Latvijas produktiem: «Vienā ziņā «Latvijas produkts» ir reklāmas jēdziens, jo, ja produkts audzēts Latvijā, tas vēl nenozīmē, ka tas ir labs.»

Turpmāk īstenot biznesa idejas un izveidot start-up uzņēmumus varēs Latvijas Universitātes (LU) studenti jaunatklātajā Ekonomikas un vadības fakultātē bāzētajā biznesa inkubatorā.

Biznesa inkubatora izveidošanas iniciatīva ir nākusi no studentiem, un sadarbība notiek starp jauniešiem no dažādām fakultātē, norāda LU rektors Mārcis Auziņš. Viņš norāda, ka «biznesa idejas nāk ne tikai, kā ierasts, no ekonomikas un dabaszinātņu studentiem, bet arī no humanitāro zinātņu studentiem».

Pašlaik 99% apjomā biznesa inkubatoru sponsorē LU Ekonomikas un vadības fakultāte, un līdz šim tajā ieguldīti 40 tūkst. Ls, Db.lv norāda jaunatvērtā biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.

Sākot no nākamās nedēļas, studentu komandas saskaņos mērķus, kas jāīsteno turpmākajos mēnešos un vēlāk sāksies aktīva darbība biznesa uzsākšanai, Db.lv stāstīja M. Losāns.

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

No nelielas konditorejas M. Pūres beķereja Ogrē kļuvusi par savējo tikšanās vietu, kur pie kūkas un kafijas tases ļauties arī dzīvās mūzikas valdzinājumam un dejot tango, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mazpilsētā mūs sāk uztvert par konkurentu, tas ir zināms rādītājs, ka esam izauguši no stadijas – šodien pastāv, rīt vairs ne,» smaida M. Pūres beķerejas (SIA Kūku darbnīca) īpašniece Iveta Zāģere. Pilsētas centrā uz gājēju ielas esošā kafejnīca izskatās kā pastkarte no pirmskara laikiem, kad Ogre bija pazīstams gaisa un peldu kūrorts, – Ulmaņlaika mēbeles, sīkiem ziediņiem rotātas kafijas krūzītes, porcelāna smukumnieciņi, glezniņas pie sienām, greznas lustras, veci žurnāli Atpūta, pieklusināta mūzika. Gada beigās tā svinēs trešo dzimšanas dienu. Un Iveta ir turējusi biznesa sākumā doto solījumu – karbonādes ar skābiem kāpostiem un citu silto ēdienu te patiešām nav. To vietā ir gardas kūciņas, smalkmaizītes, ar ogām dāsni aizdarīts saldējums, kafija, pieejama kāda glāze vīna vai konjaka. Un vēl ir smaidoši klienti – gan māmiņas ar bērniem, gan draudzenes, kuras atnākušas pie kafijas tases pačalot, gan jaunieši, kuri izvēlas dažādus kafijas dzērienus.

Ulmaņlaika varietē restorāns – tā ir vīzija, ko jau vairākus mēnešus Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubatorā cenšas realizēt divas LU vēstures un politikas zinātnes studentes Agnija Ruhocka un Ilze Riekstiņa.

Kā informē universitāte, studentes vēlas radīt vietu, kur pulcēties ikvienam vēstures, kultūras un mākslas mīļotājam un pārstāvim. Vietu, kas liktu uzdzirkstīt patriotisma jūtām un lepnumam par Latviju, tās cilvēkiem un sasniegumiem, paralēli izglītojot un atsaucot atmiņā nozīmīgus tā laika notikumus un ievērojamas personības.

A. Ruhockas un I. Riekstiņas mērķis ir atdzīvināt starpkaru perioda Rīgu caur gastronomiju, mākslu, mūziku, mākslinieku bohēmisko auru, modi un labo toni.

Jaunās uzņēmējas norāda: «Mēs vadāmies ne tikai pēc vēlmes likt atdzimt tā laika gastronomijai un kultūras dzīvei, bet arī pēc Kārļa Ulmaņa vārdiem, ka tautas sākums un sakne ir rodama pagātnē, un, jo lielāku skaitu slavenu darbu mēs varam saskatīt savā pagātnē, jo stiprāki mēs esam tagadnē un jo stiprāki ieiesim nākotnē. Tas pats ir ar mūsu vēstures stiprajām personībām, kas saaugušas ar mūsu tautu.»