Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Oligarhu ietekme [uz 10.Saeimu] ir milzīga. SC dzīvo Latvijā, un līdz ar to šīs oligarhu spēles mums neiet secen,» teica Urbanovičs.

Tomēr oligarhus viņš vārdā nenosauca, bet uz jautājumu, kuriem oligarhiem ir ietekme uz SC, Urbanovičs atbildēja: «Oligarhiem ietekme ir uz Latviju, uz jums, rakstošajiem, runājošajiem, raidošajiem [medijiem], uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.»

Pēc Urbanoviča sacītā, oligarhi ietekmē ar «naudu, varu un medijiem».

«Ar visām šīm trim substancēm viņi arī ietekmē gan jūs, runājošos, rakstošos un raidošos [medijus], gan līdz ar to arī manus vēlētājus. Oligarhu ietekmi nevar ignorēt. Mēs rēķināmies, ko viņi var izspēlēt un kā viņi rīkosies,» paskaidroja SC līderis.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Veidojot budžetu, koalīcija ir apzināti blefojusi, lai iegūtu laiku un Vienotība paspētu apstiprināt sev vēlamu Prezidentu, bet pavasarī iedzīvotājus gaida otrs nodokļu palielināšanas vilnis.

Par to pārliecināts ir pārliecināts Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Viņi blefo, lai iegūtu laiku. Visur citur pasaulē sapņo par to, kā apturēt ekonomikas kritumu, bet valdība nākamajam gadam sola 3,3 % IKP pieaugumu, tā ir unikāla parādība,» saka J. Urbanovičs.

«Es ceru, ka kļūdos, bet domāju, ka, redzot prognožu nepiepildīšanos, valdība uzrunās uzņēmējus, teikdama, ka tie nav strādājuši kā cerēts, IKP nav pieaudzis un ir jāver vaļā budžets, lai atkal grieztu un palielinātu nodokļus. Šobrīd viņi ar šīm optimistiskajām prognozēm blefo, lai iegūtu laiku, tā ir viltība no viņu puses,» saka politiķis, atkārtoti uzsvērdams, ka viņš tomēr cer uz kļūdīšanos savās prognozēs.

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

«Viņš ir parasts grāmatvedis, kurš ir ticis augstā krēslā,» par premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un viņa darba stilu saka opozīcijas partijas Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs nedomā, ka pašreizējās koalīcijas savstarpējie ķīviņi apdraud tās stabilitāti, jo valdību veidojošie spēki «izvēlējušies interesantu taktiku kritizēt viens otru», tomēr tajā pašā laikā sadarbība turpinās.

Opozīcijas partijas pārstāvis norāda, ka ZZS un Vienotības savstarpējie kašķi nav tieši saistīti ar valsts vadīšanas lietām, tos raisot «feodālā sistēma», jo katrai partijai ir savas ministrijas ar tām piešķirto līdzekļu apjomu, ko neviena no tām nevēlas samazināt.

Jautāts par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo uzņēmumu valdēs strādājošo cilvēku maiņu, J. Urbanovičs skaidroja, ka šāda tradīcija valdēs «ielikt savējos» nav šīs koalīcijas ieviests jaunums, bet gan pastāvējusi pēdējos 20 gadus.

«Šī cilvēka izteikumi mani nespēj aizskart. Mani neinteresē ne viņa apvainojumi, ne viņa atvainošanās,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kuru Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vakar Saeimas debašu laikā nosaucis par «dullu zosi» un vainojis melos.

Neskatoties uz šiem apvainojumiem, I. Mūrniece nedomājot vērsties ne tiesā, ne Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Saeimas deputātu debates par J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izvērtās ļoti kaislīgas un aizgāja arī līdz personīgiem apvainojumiem, norāda laikraksts.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicinājusi nepieļaut J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību komisijā.

SC frakcijas līderis jau Mūrnieces runas laikā izcēlies ar nepieklājīgu izsaucienu («Dullā zoss, izlasi manu grāmatu»), par ko izpelnījies aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Ābol­tiņas. Debašu turpinājumā tribīnē kāpis arī Urbanovičs un atvainojies par savu nesavaldību.

Kongresā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 biedru, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju veido apvienību Saskaņas centrs, definēja nākamā gada uzdevumus. Apvienības līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs aicināja izveidot ēnu kabinetu, kā arī gatavoties pašvaldību vēlēšanām, organizējot kandidātu apmācību, lai 2013. gadā pēc vēlēšanām pārņemtu varu, vēsta laikraksts Diena.

Ne vairs kā privātpersona, bet kā SC līderis N. Ušakovs aicināja parakstīties par valsts valodas statusu krievu valodai kongresa delegātus, kuru vidū bija arī Saeimas deputāti - viņi solījuši būt uzticīgi Latvijai, «stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu».

Saskaņas kongress bija viens no vērienīgākajiem šāda veida forumiem, kam līdzīgi vēroti tikai Tautas partijas ziedu laikos, norāda Diena. Ar Staro Rīga elementiem un ziedu kompozīcijām skatuves noformējumā, ar teju tūkstoti cilvēku zālē Saskaņa demonstrēja savu varenību. Tiesa, daudzi zālē sēdošie bijuši vairāk vērotāji, nevis dalībnieki. Liela daļa ar autobusiem bija ieradusies no Latvijas reģioniem. J. Urbanovičs pasākumu vadījis kā lielisks šovmenis, neļaujot nevienam garlaikoties.

Notikumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) esot kauns un negods Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism un parāda viņa nespēju vadīt valsti un viņam pakļauto iestādi, raidījumā 900 sekundes norādīja partijas Saskaņas centrs vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Kašķis tiek veicināts un mudināts no viņa puses ar neiejaukšanos un dažādu komisiju veidošanu, bez argumentācijas, kas vienam vai otram amata vīram un sievai inkriminējams, tā vietā, lai notiktu vīrišķīga saruna un rezultāti būtu jūtami,» uzsvēra J.Urbanovičs.

Pēc viņa domām, šis V.Dombrovska vājums ir jūtams. Premjera laba cilvēka imidžu, kas atbilstot arī viņa stājai un dvēseles stāvoklim, izmantojot daudzi. Ne tikai KNAB, bet arī daudzās citās iestādes. Ministri pieņemot radiniekus darbā, bet premjers tikai izsakot nožēlu, piebilst SC pārstāvis.

«Ar likumiem attiecības starp augstām amatpersonām noregulēt nav iespējams, ja viņas sāk lasīt likuma pantus, tad jau ir cauri. Ir jābūt zināmam uzticības līmenim, un kompetences ietvaros katram jādara savs darbs,» atzīmēja J.Urbanovičs.

Asa vārdu apmaiņa starp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Rīgas mēru Nilu Ušakovu uzjundījusi ar jaunu sparu. Proti, premjers norādījis, ka Rīgas mērs lielā mērā atkārtojot bijušā premjera Aigara Kalvīša «trekno gadu» politiku un gāzēšanu līdz grīdai Rīgas domes mērogā.

Arī N. Ušakovs nav palicis atbildi parādā un norāda: «Ministru prezidents var droši turpināt melot Briseles ierēdņiem par veiksmīgi pārvarēto krīzi Latvijā. Taču Dombrovska stabilizācija atgādina stabilizāciju 1.Meža kapos - viss ir ļoti mierīgi, nav nekādas krīzes, bet nav arī dzīvu cilvēku. Premjeram nepiestāv histēriski melot rīdziniekiem par to, kas īsti notiek ar finansēm galvaspilsētā.»

Jāmin, ka LNT raidījumā 900 sekundes V. Dombrivskis norādījis, ka Rīgas domes lēmums puteņa laikā ļaut autovadītājiem bezmaksas braukt ar sabiedrisko transportu, atkārto ekspremjera Aigara Kalvīša «trekno gadu politiku». Tāpat viņš norāda, ka jāskata, cik šīs iniciatīvas ir pamatotas un vai tas nav priekšvēlēšanu populisms.

«Man nav šaubu, ka Lietuva darīs visu, lai sašķidrinātās gāzes terminālis tiktu būvēts Lietuvā, nevis Latvijā. Trīs Baltijas valstis jau sen ir ekonomiski konkurenti, nevis sentimentāli draugi.»

«Lietuvieši vispār izturas tā, it kā viņi noteiktu, ko būvēs un ko nebūvēs Latvijas teritorijā,» atzinis viens no sašķidrinātā gāzes termināļa idejas Latvijā aizstāvjiem, Itera Latvija prezidents Juris Savickis. DB jau rakstīja, ka Eiropas Savienība paudusi gatavību finansiāli atbalstīt vienu sašķidrinātās gāzes termināli Baltijas valstīs. Par šīm investīcijām savstarpēji sacenšas visas trīs Baltijas valstis. Latvijā pašlaik a/s Latvenergo dots uzdevums, izpētīt gāzes termināļa būvniecību, kamēr J. Savickis Ekonomikas ministrijā jau iesniedzis termināļa projektu un rezervējis zemi Rīgas Brīvostas teritorijā.Tagad J. Savickis ir sašutis par to, cik Latvijas politiķi gļēvi aizstāv šo projektu Latvijā, kamēr lietuvieši, līdzekļus neizvēloties, dara visu, lai šo projektu pārvilinātu pie sevis.«Lietuvas nostāja ir vienkārša - visu lietuviešiem! Visaginas AES - Lietuvā, Baltijas starpsavienojums ar Zviedriju - uz Lietuvu, gāzes vads uz Poliju - caur Lietuvu. Sašķidrinātās gāzes termināli lietuvieši, protams, redz tikai Klaipēdā, Lietuvā. Lietuvieši bez kompleksiem komandē Eiropas Savienību un pamāca kaimiņvalstis. Lietuviešiem nenāk ne prātā prasīt Latvijas prezidenta Valda Zatlera domas par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Klaipēdā. Turpretī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite dalās savās pārdomās par projektiem Latvijā,» tā J. Savickis. Viņš norāda, ka Latvijas politiķi atšķirībā no lietuviešiem ir ārkārtīgi pasīvi Latvijas interešu aizstāvībā, šī naivā labticība visiem, kam nav slinkums latviešus pamācīt, robežojas ar nacionālo interešu nodevību.

Latvijas Republika 18. novembrī svinēs savu simtgadi. Labākā dāvana, ko varam saņemt šajā jubilejā, ir neatkarīga Latvijas valsts. Tomēr tas ir atkarīgs no mums pašiem. Neatkarīgai valstij ir vajadzīga tautas griba. Mums nevar būt neatkarīga valsts, ja mēs to negribam. Ja neuzņemamies atbildību. Ja domājam, ka neatkarību mums nodrošinās citi.

Paskatīsimies uz Eiropas neatkarīgajām, turīgajām valstīm. Šveici, vai labāk Somiju, kura tāpat kā mēs ir Eiropas Savienībā. Vai tiešām jūs domājat, ka šo valstu brīvību un bagātību garantē kāds cits, izņemot pašus šveiciešus un somus? Vai tiešām jūs domājat, ka šīm valstīm vispirms ir atnākusi bagātība un tikai tad brīvība? Brīvība, vēlme to sargāt un tad bagātība. Jo neviens cits pārmērīgi turīgiem kļūt mums neļaus. Un neviens cits nenodrošinās mums brīvību. Brīvību izvēlas paši.

6. oktobrī ir Latvijas Saeimas vēlēšanas. Uz tām varat iet un varat neiet. Gan jau Saeimu ievēlēs arī bez jums. Tad atkal varēsiet sūdzēties par stulbeņiem, kas ir pie varas. Varēsiet smieties par Valsts prezidentu. Brīnīties par premjeru. Un kaunēties par ministriem. Kur tad jūsu intereses, kāpēc tās nav pirmajā vietā?

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

«Mūs uztrauc eskalācija Latvijas sabiedrībā. Apvainojumi, ka Saskaņas centrs ir vainīgs, ir nevietā. Eskalācija sākās ar parakstu vākšanu, ko veica Rasnača mudināti vislatvieši par to, ka Latvijā vajag likvidēt izglītību citās valodās. Tad nāca koalīcijas veidošana, kuras laikā tika skaidri pateikts, ka Latvijas krievu vēlētiem pārstāvjiem nav ko meklēt valdībā. Ka Latvija ir tikai latviešiem, ka Latvijas politiku krievi var tikai patērēt, bet viņi nedrīkst to ietekmēt. Un nav svarīgi, ko viņi par to domā,» intervijā laikrakstam Diena, runājot par ierosinātajiem grozījumiem Valsts valodas likumā, sacījis Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Tie bija notikumi, kas radīja šo lavīnu. Man nav prieka par to, kas ir noticis. Paredzu, ka referendums būs skandāls pa visu pasauli. Labi, 70% no tiem, kas atnāks, nobalsos pret krievu valodu, bet 30% nobalsos par. Tas ir ļoti liels skaitlis, turklāt ar to nebeigsies, tam būs turpinājums,» stāstījis politiķis.

Viņš paredz, ka «pēc budžeta pieņemšanas cilvēki jutīsies piekrāpti no savu mīluļu puses, par kuriem viņi balsoja. Neizslēdzu, ka cilvēki balsos par krievu valodu, tādā veidā protestējot pret sociālekonomisko situāciju Latvijā. Var jau teikt, ka ne, bet redzēsim. Šīs urravas, ka mēs tagad miljonu savāksim, protams, rada tādu saviļņojuma duku. Bet tās ir kaitīgas, jo rada eskalāciju. Tāpēc es piedāvāju parlamentāru risinājumu, kas ļautu man un citiem cilvēkiem, kam ir lielāka vai mazāka ietekme uz Latvijas krieviem, iet un teikt, ka ir labs kompromiss».

Plašsaziņas līdzekļu vainošana AirBaltic diskreditācijā, bet nevēlēšanās atklāt patiesību par investīcijām kompānijā un Bombardier lidmašīnu iegādi, tikai vairos aizdomu ēnu

Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā gadījumā, ja tevi kāds apmelo, cirst pretī faktos balstītu baltu patiesību, liekot ļaunajām mēlēm ja ne nokaunēties, tad vismaz apklust. Proti, pateikt, ka AirBaltic ieguldītie 52 milj. eiro ir paša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa nauda, un nebūt nav tā, ka naudas avots būtu kāds cits, kurš par šo izlīdzēšanu saņems 20% kompānijas akciju un vēl pelnīs procentus no Bombardier lidmašīnu līzinga.

Diemžēl Satiksmes ministrija (SM) līdz ar nacionālo lidsabiedrību un tās privāto investoru izvēlējušies citas pieejas, ko darīt ar pašu izraisīto ne- smukumu. AirBaltic klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Privātais investors ir tik ļoti pievērsies lidsabiedrības biznesa plāna īstenošanai un vērtības audzēšanai, ka nekādi nevar komentēt jelkādas baumas vai izdomājumus. Savukārt SM, šķiet, nolēmusi pāriet pretuzbrukumā. Noslēpumainā ministrija, kā to savulaik nodēvēja premjers Māris Kučinskis, vaino plašsaziņas līdzekļus, ka tajos izplatītā informācija ļoti diskreditē nacionālo lidsabiedrību.

Ja Latvijas pilsoņiem būtu iespēja balsot par premjerministru, ceturtā daļa - 25,3% - izvēlētos atbalstīt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība), bet vairāk nekā piektdaļa - 21,3% - Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa), liecina pēc Dienas pasūtījuma veiktā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti aptauja. Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) ir tikai trešajā vietā ar 13,8%, turklāt viņai uz papēžiem min bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) ar apaļiem 13%.

To, ka skandalozais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir stabils līderis potenciālo premjeru reitingā, politologs Ivars Ījabs neuzskata par kaut ko pārsteidzošu: «Lembergs ir populārs ne tikai latviešu, bet arī krievu vidū, pietiekami atraktīvs un cilvēkiem patīk. Viņš ir mutīgs vīrelis, kuram ir smuka pilsēta un kurš nebaidās teikt pietiekami šerpas lietas.» Pēc politologa teiktā, aptaujas respondenti ar politiku lielākoties saskaras ikdienas vajadzību līmenī, tāpēc fakts, ka A. Lembergam jau vairākus gadus kā drošības līdzeklis piemērots liegums vadīt Ventspils domi, nevar ietekmēt vēlētāju viedokli par viņu kā potenciālo premjeru. Turklāt A. Lembergs metodiski strādā ar savu publisko tēlu un rūpīgi seko tam līdzi. «Man šķiet, ka tas ir nevis Lemberga panākums, bet Straujumas un Sudrabas krietni sliktāks rezultāts,» jaunākos iedzīvotāju aptaujas datus vērtē I. Ījabs. Viņš īpaši vērš uzmanību uz to, ka Ingunas Sudrabas popularitāte, ja to salīdzina ar situāciju pirms gada, ir piedzīvojusi kritumu, jo viņa savulaik bijusi vienā līmenī ar pašreizējiem reitingu līderiem A. Lembergu un N. Ušakovu.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

«Ļoti šaubos. Ir atsevišķa cilvēku grupa, kas nolēma pieņemt Krievijas pilsonību. Pensijas vecuma cilvēkiem tomēr izdevīgāk ir saņemt divas pensijas vai lielāku pensiju, kas ir pilnīgi saprotama rīcība. Bet tā ir atsevišķa cilvēku grupa,» tā intervijā vortālam 7guru.lv, jautāts, ja Latvijā rastos līdzīga situācija kā Ukrainā, vai tiešām Latvijas krievi gribētu pievienoties Krievijai, atbildējis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Nav svarīgi tas, par ko cilvēki fano - par Krimu Ukrainas sastāvā vai par Krimu Krievijas sastāvā. Viņi vienlaicīgi jūtas komfortabli tieši neatkarīgajā Latvijā. Kad es saku komfortabli, es nerunāju par to, ka viņi nevarētu justies komfortablāk, ja mums būtu augstākas algas. No mana paziņu loka man grūti iedomāties kādu krievu, kurš gribētu pateikt: «Ziniet, es labprāt redzētu Latviju Krievijas sastāvā!»,» stāstījis N. Ušakovs.

Atbildot uz jautājumu, kā vērtē [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ārpolitiku, vai tā nerada draudus Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai, viņš sacījis: «Latvijas neatkarības pastāvēšanai draudus varam radīt tikai mēs paši. Ja mēs tagad runāsim par to, ka vajag aizvērt televīzijas kanālus, nevis ieguldīt savus līdzekļus Latgalē, tad mēs radīsim draudus savai neatkarībai un drošībai.»

«Es neveidoju lietotāja profilu Facebook,» šādu paziņojumu šodien izplatījis apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tiešsaistes sociālā tīmekļa vietnē Facebook ir ievietots mans - Jāņa Urbanoviča - lietotāja profils ar manu fotoattēlu un informāciju par mani. Šo profilu bez saskaņošanas ar mani ir izveidojusi man nezināma persona un vietnē Facebook komunicē ar citiem cilvēkiem manā vārdā,» paziņojumā skaidro J. Urbanovičs.

«Ņemot vērā, ka es neesmu izveidojis šo profilu un to nelietoju, norobežojos no jebkādas informācijas, kas tiek sniegta manā vārdā vietnē Facebook,» viņš akcentē.