Lai attīstītu un uzlabotu ekonomisko situāciju Latgalē un novada reģionos, katrā pagastmājā jānodrošina uzņēmējdarbības konsultanta klātbūtne un vietējās izglītības iestādēs vajadzētu paplašināt uzņēmējdarbības izglītības iespējas.
Tā trešdien, prezentējot plānotos pasākumus Latgales sociāli ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija).
Tūlīt veicamo pasākumu lokā paredzēts izstrādāt pārnozaru rīcības programmu, kuras ietvaros no visām ministrijām un citām institūcijām, kas saistītas ar reģionālās attīstības jautājumiem, izvēlēsies speciālistus un izveidos «desanta vienību», kas dosies misijās uz Latgali, lai analizētu tur esošo situāciju un sniegtu konkrētus priekšlikumus novada situācijas uzlabošanai.
Pašlaik jau veiktas iestrādes, lai katrā pagastmājā pēc lauku konsultantu parauga norīkotu uzņēmējdarbības konsultantus, kuri no pašiem pamatiem palīdzētu vietējiem jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem un tādējādi veicinātu jaunu darbavietu rašanos šajos reģionos. Pēc E. Sprūdža teiktā, pašvaldību uzņēmumu veidošana nav ilgtermiņā efektīva metodika.
Sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju jau tuvākajā laikā taps jauna pieeja vietējām izglītības iestādēm, lai jau no pamatskolas klasēm palielinātu izglītību biznesa un uzņēmējdarbības pamatos.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, runājot par iespējami ātri veicamajiem Latgales attīstības pasākumiem, uzsvēra, ka jāpārskata pašreizējā investīciju ieplūdināšana Latgales reģionā. Pēc viņa sacītā, Latgales reģionos investīcijas bijušas, taču tas nav darīts efektīvi. Ekonomikas ministrs uzsvēra - investīcijas jānovirza tā, lai sevi veiksmīgāk atpelnītu. Pašlaik šie veidi ir jāmeklē.
«Atbilde, visticamāk, nebūs «tikai vairāk naudas». Mums ir jārunā par to, kā to labāk ieguldīt,» paskaidroja D. Pavļuts.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latgales perspektīvu pamatā ir lieli lauksaimniecības zemju, kā arī mežu resursi, kas rada būtiskas iespējas paplašināt pārtikas pārstrādes un kokrūpniecības sektorus. Vienlaikus esošās transporta infrastruktūras un pierobežas efekta dēļ lielākas iespējas ir attīstīties lielajām pilsētām. Latgalē ir industriālās attīstības iespējas pirmā un otrā līmeņa centros.
«Mums ir normāls attīstības tīkls, uz kura iespējams balstīt investīcijas. To nedrīkst aizmirst. Ir visi priekšnoteikumi – transporta mezgli, vēsturiskā infrastruktūra, kas gatava attīstībai,» klāstīja D. Pavļuts, bet piebilda, ka galvenais attīstības traucēklis ir uzņēmējdarbības zināšanu trūkums un vietējo iedzīvotāju zemā informētība par uzņēmējdarbības atbalsta mehānismiem un atbalsta trūkums, radot jaunus uzņēmējus.
«Mums ir jāiegulda nauda iedzīvotāju izglītošanā un jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts jaunu uzņēmumu dibināšanai un to darbībai vismaz agrīnā stadijā,» pavēstīja D. Pavļuts. Izglītības iespēju attīstīšana Latgalē un arī citviet Latvijā samazinās iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas, meklējot ārzemēs mazkvalificētu darbu.
Ekonomikas ministrijas pārziņā ir resursi līdz 12 miljoniem latu, kurus iecerēts pārdalīt par labu Latgalei, taču galvenais jautājums, kas risināms pašlaik,– kā tos vispareizāk izmantot. D. Pavļuts atzinīgi izteicās par iestāžu ekspertu ekspedīcijām uz Latgali un diskusijām ar vietējiem speciālistiem, lai atrastu labākos risinājumus ieguldījumiem reģionā.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis informēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izvērtēti sistēmas trūkumi bezdarbnieku pārkvalifikācijai un izglītošanai, arī profesionālās izglītības iestāžu iespēju palielināšana.
Vienlaikus karjeras konsultāciju nodrošinājumam būtu jāpanāk arī kvalitatīva psiholoģiskā palīdzība, lai risinātu alkoholisma un citas specifiskas problēmas reģionā. Arī šajā jautājumā izglītības un Labklājības ministrija plānojušas sadarboties.
Izglītības jomā ilgtermiņā Latgalē plānojams profesionālās izglītības centrs, kas atbilstoši pieredzei ārvalstīs ātri vien kļūtu par pievilkšanās un koncentrācijas vietu dažādu nozaru darboņiem. Tas gan neesot šā gada jautājums, teica Ķīlis.
Savukārt E. Sprūdžs atzina, ka jāveicina iedzīvotāju izglītošanās, subsidējot tieši to cilvēku attīstībā, kuri gatavi mācīties, īpaši, uzņēmējdarbību.
Sekojiet ziņām