Noslēdzies biedrības Latvijas Aitu audzētāju asociācija izsludinātais iepirkums par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemts viens piedāvājums un uzvarējuši uzņēmumi SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Uzvarētāju piedāvātā līgumcena ir 1,47 miljoni eiro. Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Kā norāda asociācija, aitas gaļas nozare ir ļoti trausla nozare un piedzīvo krīzi: aitas gaļas patēriņš, ražošanas apjomi un cenas

samazinās, bet izmaksas (elektroniskās identifikācijas ieviešanai, barībai, tradicionālajai ražošanai, piemēram, ganāmpulku pārvietošanai) paaugstinās. Turklāt palielinās aitas gaļas piegāde no trešajām valstīm. Ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos, daudziem ražotājiem ir jāizbeidz ražošana, un tas var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienībā pieejamās gaļas dažādību un veicināt turpmāku lauku apvidu pamešanu. Aitas gaļa ir Eiropas Savienības kulinārā mantojuma svarīga daļa, un tās ražošanai faktiski ir īpaša nozīme, īpaši apgabalos, kur ir sarežģīti saimniekošanas apstākļi, ainavas saglabāšanas un sociālekonomiskās ietekmes ziņā.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Lai popularizētu aitas gaļu, Latvijas Aitu audzētāju asociācija cer uz 1,47 miljonus eiro lielu Eiropas un valsts atbalstu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aitu audzēšanas attīstību par vienu no šā gada prioritātēm nosaukusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. DB jau rakstīja, ka Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) izsludinātajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu pagājušā gada nogalē saņemts viens piedāvājums, kas arī konkursā uzvarēja, piedāvājot līgumcenu 1,47 milj. eiro. Aitkopības nozari kampaņā stiprināt plecu pie pleca apņēmās uzņēmumi McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media. «No Briseles galīgo apstiprinājumu kampaņas finansējumam ceram sagaidīt pirmajā pusgadā,» norāda LAAA valdes priekšsēdētājs un aitu fermas Star Space Ogres novadā īpašnieks Arnis Ginters.

Pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.

«Tā ir kā banānu miza, kurai var paiet garām, bet var arī uzkāpt virsū un ar troksni nogāzties zemē,» tā pašvaldību referendumu iespēju vērtē Ogres mērs Edvīns Bartkevičs. Gan viņš, gan vairāki citu pašvaldību vadītāji uzskata, ka vietējo referendumu ideja ir laba lieta, tikai šis instruments ir pareizi jāizmanto.

Beļavas pagasta Ozolkalnā jau trešo nedēļu savā vaļā pa pļavām un dārziem klaiņo bariņš aitu. Sākumā manītas piecas, bet nu vairs tikai trīs. Izskatoties, ka Ozolkalnā joprojām klaiņo aitu māte ar diviem jēriem. «Sirds sāp! Vai tiešām nevienam nav daļas?» reģionālajam medijam Dzirkstele sacījusi gulbeniete Ārija Rikveile, kura pati šos dzīvniekus manījusi ceļa malā vairākkārt.

Iedzīvotājiem, kuri pamana noklīdušus bezsaimnieka mājlopus, nekavējoties ir jāsazinās ar pašvaldību, šajā gadījumā ar Beļavas pagasta pārvaldi, Dzirkstelei sacījusi Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. «Pašvaldībai jāmeklē noklīdušo dzīvnieku saimnieks. Ja neizdodas, jānogādā lopi uz patversmi vai citādi. Tālāk tad jau mēs sadarbojamies ar pašvaldību, ja paši netiek galā,» skaidrojusi I.Tomiņa.

Beļavas pagasta pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Bašķers sacījis – klaiņojošas aitas manītas Ozolkalnā gan pie Lazdukalna, gan pļavā ceļa malā pie pagrieziena uz Lejasciemu. Viņš cerot, ka Dzirkstele palaidīs tālāk šo ziņu un varbūt saimnieks sadzirdēs un ieradīsies savākt savas aitas, kuras nevienam citam rokā nedodas. «Ēst jau viņām ir ko, salasa,» apgalvojuši pagasta pārvaldes darbinieki. J.Bašķers lēsis, ka aitas savā vaļā sveikas un veselas staigāšot kā līdz šim, ja vien viņām neuzbruks suņi.

Borģu ģimene iesākusi veidot saimniecību par saviem līdzekļiem – iegādājusies īpašumu, aitas, traktoru, siena presi, diemžēl līdzekļi pamazām izsīkuši, bet, lai attīstītos, vajadzēja vēl, tā rakstu par sapņa piepildīšanu sāk reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Nācās ņemt aizņēmumu, kas nebija nemaz tik viegli. Iespējams, mums bankā īsti nenoticēja, ka aitkopība nākotnē būs ienesīga. Jā, aita nav govs, kas katru dienu dod pienu un zemnieks regulāri saņem piena naudu. Aitas tikai divreiz gadā dod kaut kādus ienākumus un mums tas viss ir vēl tikai priekšā, taču mēs rēķinājām naudas plūsmu un sapratām, ka nākotnē tas būs rentabli,» sacījusi Iveta.

Saimniecībā šobrīd ir 19 Vācijas Merino vietējās šķirnes jaunaitas un viens šīs pašas šķirnes teķis. «Sākumā mums bija 20 jaunaitas. Taču dienā, kad devāmies pirkt teķi, viena aita no ganībām diemžēl pazuda. Izstaigāju un izbraukāju visu tuvāko un tālāko apkārtni - pilnīgi nekādu pēdu. Runājot ar kaimiņiem, spriedām, ka vainīgs vai nu vilks, vai arī cilvēks. Skumji. Tagad jābūt piesardzīgākiem,» stāstījis Juris. Saimnieki atklājuši, ka līdz 1. jūlijam, kad aitkopībā mainās gads, saimniecībā jau būs 25 jaunaitas un 6 grūsnas aitas, kuras jūlijā atnesīsies.

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Aitas nav grūti kopt, un aitu audzēšana prasa mazāk darba nekā govju vai cūku audzēšana. Lai nodarbotos ar aitkopību, sākumkapitālam nav jābūt lielam, jo nav jāpērk slaukšanas un piena dzesēšanas aparāti, kā tas ir, piemēram, ja grib sākt audzēt govis. Var sākt ar dažām aitām un saimniecību lēnām paplašināt, laikrakstam Diena stāstījis Aigars Kalniņš, kurš par Latvijas tumšgalvēm aitām Kokneses puses saimniecībā Pelavas rūpējas jau trešo gadu un saimnieko kopā ar meitu Agru.

Sākotnēji Pelavās bijis vien 200 blējēju, bet nu jau saimniecība varot lepoties ar 800 četrkājēm.

«Aitkopībai ir nākotne,» pārliecināts koknesietis un skaidrojis, ka, attīstoties ģenētiski modificēto pārtikas produktu ražotājiem, bioloģiskās saimniecības, viņaprāt, kļūs arvien populārākas un to produkcija – arvien pieprasītāka.

Kā raksta Diena, Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pēdējos gados aitkopības nozare attīstās. To apliecinot aitu skaita palielināšanās, ko pozitīvi ietekmē pieaugošais pieprasījums pēc augstvērtīgas aitas gaļas gan vietējā, gan ārējā tirgū, kā arī dzīvu aitu eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Sākotnēji aitkopības nozare bijusi orientēta galvenokārt uz vilnas ražošanu un aitu gaļa uzskatīta par blakusprodukciju, turpretim tagad par pamatprodukciju kļuvusi tieši aitas gaļa. Turklāt ZM ir pieņēmusi lēmumu no 2015. gada ieviest īpašu atbalstu aitkopības nozarei, lai stimulētu kvalitatīvas aitas gaļas ražošanu. Tiesa gan, paredzētie atbalsta nosacījumi vēl saskaņojami ar Eiropas Komisiju, norāda laikraksts.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Referendumi pašvaldībās «apēdīs» naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas bloķēs ražošanas objektu būvniecību.

Tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Domes bažījas par ietekmi uz finansēm un investīcijām.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. «Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,» skarba savā vērtējumā ir vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. «Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7 līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir «profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu», uzspiedīs savu viedokli pārējiem,» skaidro A. Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti «pret», bet pārējie neatnāks.

Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds piektdien paziņojis, ka britu parlamentā, ļoti iespējams, atkal tiks apspriesta ideja par atkārtotu Brexit referendumu.

Hamonds arī norādīja, ka būtu maz laika referenduma sarīkošanai līdz 31.oktobrim.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieņēma pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt Brexit līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās jau 12.aprīlī.

"Tas ir priekšlikums, kas varētu tikt un visi pierādījumi liecina, ka, visticamāk, tiks iesniegts parlamentam kādā brīdī," žurnālistiem Vašingtonā sacīja Hamonds, kurš piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sēdē.

Ideja par atkārtotu referendumu bija starp vairākām alternatīvām, kas tika ierosinātas Mejas Brexit līgumam. Taču nevienai no alternatīvām pagājušajā mēnesī neizdevās iegūt vairākuma likumdevēju atbalstu.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Vairāk nekā 20 gadu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pilnā sparā rit diskusijas - vajag vai nevajag latviešu valodai būt vienīgajai valsts valodai šajā zemē. Absurds, protams!

To, vai šāds referendums ir rīkojams, šodien acīmredzot izspriedīs Satversmes tiesa (ST), un tālākais scenārijs jau vistiešākajā mērā būs atkarīgs no tās lēmuma. Proti, ja tiks nospriests, ka šāda referenduma rīkošana būtu antikonstitucionāla, šī bezjēdzīgā diskusija beigsies. Savukārt, ja lēmums būs pretējs, nāksies vien kārtējo reizi doties uz vēlēšanu iecirkņiem un šajā gadījumā balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Taču ar to vien šis stāsts nebūt nebeidzas…

Jāatgādina, ka dažu pēdējo gadu laikā dažādu referendumu ir bijis bez sava gala, turklāt tiem visiem ir viena kopīga iezīme: katram no tiem iniciators ir savs politiskais spēks, un katrā gadījumā ir tikai viens mērķis - celt konkrētu politiķu reitingus. Un viss! Nesenā pagātnē vispirms jāpiemin neveiksmi piedzīvojušais referendums Par grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu 2007. gadā. Taisnību sakot, reti kurš saprata, par ko īsti balso, bet savus uzplečus ar šīs nobalsošanas palīdzību meģināja spodrināt toreizējais Jaunais laiks. Gadu vēlāk bija vēl viens neveiksmīgs referendums - par grozījumu likumā Par valsts pensijām, ar kura palīdzību popularitāti mēģināja iekarot tobrīd svaigi dibinātā Aigara Štokenberga organizācija Sabiedrība citai politikai. Šobrīd, kā zināms, notiek izmisīgi mēģinājumi saprast, kā sociālajā budžetā savilkt kopā galus.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Roma izturas pret Venēciju un tās apkārtni tā it kā tās būtu Romas impērijas priekšpilsētas, pavēstījis Itālijas Veneto reģiona prezidents. Vietējie iedzīvotāji balsos, vai atdalīties no Itālijas, vēsta thelocal.it.

«Roma uzskata, ka tā joprojām ir impērija. Tā iet pati savā ātrumā un bremzē pārējos,» Luca Zaia sacījis ārvalstu žurnālistiem.

Itāļi Veneto reģionā balso nedēļu ilgā tiešsaistes aptaujā par to, vai reģionam vajadzētu atdalīties no pārējās Itālijas. Aptauja nav juridiski saistoša, bet tās mērķis ir sagatavoties oficiālam referendumam.

Sabiedriskās domas aptaujas liecinot, ka aptuveni 60 procenti no 3,8 miljoniem reģiona iedzīvotāju, kuri ir tiesīgi balsot, atbalsta reģiona atdalīšanos.

Kopienas Latvijā izveidojušas racionālu sadzīvošanas modeli, ko nosaukt citādi kā par sekmīgu ir grūti, jo nav bijis nekādu būtiski pamanāmu starpetnisku konfliktu. Starpetniskās attiecības Latvijā ir veiksmes stāsts uz daudzu citu valstu fona, savu viedokli sarunā ar laikrakstu Diena pauda sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.

Viņš atgādināja notikumus Igaunijā saistībā ar Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanu, kad valsts galvaspilsētā Tallinā izcēlās nekārtības. «Mums nekas tāds nav bijis,» uzsvēra A. Freimanis.

Runājot par paredzēto 150 tūkstošu parakstu nepieciešamību, lai rīkotu referendumu, A. Freimanis atzina, ka šāda versija viņam šķiet pārspīlēta. Viņš pieļāva, ka varētu ņemt piemēru no līdzīgiem pilsoniskās brīvas ierobežojumiem, piemēram, Saeimas vēlēšanām, kurās pastāv piecu procentu barjera. Tomēr tas arī ir spēcīgs sašaurinājums mazskaitlīgajām sabiedrības grupām.

«Ja 10 tūkstošu parakstu gadījumā radās sajūta, ka mazskaitlīga grupa uzkrauj procesa otro kārtu visai sabiedrībai, kas to apmaksā no valsts budžeta, tad 150 tūkstošu pavisam noteikti ir demokrātijas ierobežojums - šāds atbalstītāju skaits jau atbilst nopietnai politiskajai pārstāvniecībai Saeimā, » piebilda A.Freimanis.

Spānijas ārlietu ministrs pavēstījis, ka ir skaidri saskatāmas paralēles starp nelegālo plānoto neatkarības referendumu Spānijas Katalonijas apgabalā un neseno balsojumu Krimā par pievienošanos Krievijai, vēsta thelocal.es.

Ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margallo (José Manuel García-Margallo) šādu salīdzinājumu paudis pēc tam, kad Eiropas Savienība svētdienas referendumu Krimā nodēvēja par nelegālu un nelikumīgu.

Provizoriskās aplēses liecina, ka aptuveni 96 procenti balsotāju Ukrainas dienvidu reģionā nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.

«Neviens saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nevar atzīt Krimas referendumu, jo tas pārkāpj (Ukrainas) konstitūciju,» Garsija-Margallo sacījis reportieriem Briselē.

Piena un aitas gaļas popularizēšanas kampaņas ilgs trīs gadus, plaša reklamēšanās notiks arī kaimiņvalstīs – nozarēm ir vajadzīgs šāds grūdiens, pamato rīkotāji; valsts jau solījusies atbalstīt, Brisele – ilgi domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kampaņas piedzīvos dienasgaismu tikai tādā gadījumā, ja to īstenošanai tiks piešķirts Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts līdzfinansējums. Līdzekļi abos gadījumos būs jāizlieto trīs gadu laikā, no šā gada vidus līdz 2018. gadam, liecina abu kampaņu iepirkuma procedūru nolikumi.

Ja Brisele dos «jāvārdu», pusi no nepieciešamā finansējuma sniegs ES, 30%, kas aptuveni 840 tūkst. eiro nodrošinās valsts, bet atlikušo piensaimnieki un aitkopji sarūpēs saviem spēkiem. Kampaņu nodošanu izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK) atbalstījusi Zemkopības ministrija. Atbilde no Briseles Latviju varētu sasniegt martā vai aprīlī.

Viens no lielākajiem Kurzemes aitkopjiem, z/s Mežoki saimnieks Kristaps Melbārdis saimniecības attīstību saredz eksportā

Z/s Mežoki saimniecība attīstījusies tieši pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd K. Melbārdis kopā ar ģimeni apsaimnieko nedaudz vairāk par 200 ha, un puse no tā ir meži. Sākuši kā daudzprofilu saimniecība, tostarp turētas gan cūkas, gan govis, bet tagad tiek attīstīta tikai aitkopība. Ja 2004. gadā saimniecībā bija ap 10 aitām, tad tagad ap 1600–1800, no tām 700 aitu mātes. Nākotnē saimniecību iecerēts paplašināt līdz 1000 aitu mātēm.

No aitas Latvijā var realizēt divas lietas – vilnu un gaļu, stāsta saimnieks. No vienas aitas var iegūt 3–5 kg vilnas. Aitas cērp Kristapa dzīvesbiedre, un dienas laikā viņa spēj nocirpt līdz 70 aitām. Vilnu iepērk vilnas pārstrādes uzņēmumi. Nemazgātas vilnas cena ir 0,50–0,70 eiro/kg. Daļu no vilnas tiek pārstrādāta un Mežoki tirgo dziju, tādējādi iegūstot nedaudz lielākus ieņēmumus.

Vakarrīt Burtnieku novada Rencēnu pagastā kādā zemnieku saimniecībā pēc iespējamā suņu uzbrukuma bojā gājušas 30 aitas. Īpašniekiem radīti zaudējumi 2440 latu apmērā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Kopumā nakts aplokā atradās 250 aitas. Puse no beigtajām aitām sakostas, savukārt pārējās nodzenātas līdz nāvei. Tas norisinājies rīta pusē, pats neko nedzirdēju, jo aploks no mājām atrodas divarpus kilometru attālumā,» stāstījis saimniecības īpašnieks, kurš nav vēlējies, lai avīzē publicē viņa vārdu.

Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns, kurš pēc saimnieka izsaukuma ieradās uz notikuma vietu, stāstījis, ka aplokā tika konstatētas suņu pēdas. «Aplokā notikusī darbība liecināja par suņu, nevis vilku uzbrukumu. Varēja redzēt, ka dzīvnieki vairāk spēlējušies un trakojuši. Ja būtu bijuši vilki, dzīvnieki tiktu vilkti prom un vairāk aitu būtu apēsts,» spriedis J. Ročāns. Cik daudz suņu bijis, VMD pārstāvim grūti noteikt. J. Ročāns uzsvēris, ka nekas neliecināja par vilku uzdarbošanos, taču neapgāžamu pierādījumu nav. «Simtprocentīgi apgalvot suņu vainu šādos gadījumos nevar, jo dažkārt uzbrukt var suņa un vilka krusteņi,» teicis J. Ročāns. Pats saimnieks ir pārliecināts, ka tie bija apkārt dzīvojošo cilvēku suņi, kas klīst savā vaļā. «Daudzkārt esmu redzējis, kā suņi staigā brīvā dabā, cilvēki neievēro noteikumus un netur suņus piesietus sētā. Jau iepriekš pāris reižu dažas aitas un jēri bija sakosti, taču zaudējumi nebija tik lieli.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.