Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

No 20. līdz 24.maijam otro reizi Latvijā notiks Uzņēmēju pieredzes dienas. To mērķis ir pulcēt kopā uzņēmējus no visas Latvijas, lai savstarpēji dalītos pieredzē un uzkrātajās zināšanās.

Ikviens uzņēmums, neatkarīgi no tā lieluma vai darbības ilguma, aicināts reģistrēt un pieteikt savu dalību šajā iniciatīvā. Uzņēmēju pieredzes dienu digitālo pieteikšanās platformu nodrošina Swedbank sadarbībā ar iniciatīvas partneriem — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM.

Uzņēmēju pieredzes dienu iniciatīvas ideja ir līdzīga projektam «Ēnu diena». Taču šajā gadījumā uzņēmumus apmeklē nevis skolēni, bet uzņēmēji. Uzņēmumi, kas vēlas būt pieredzes devēji, var paspēt reģistrēt savu dalību līdz 26. aprīlim, savukārt uzņēmumiem – pieredzes ņēmējiem, pieteikšanās būs atvērta no 29. aprīļa līdz 14. maijam.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā V. Dombrovska valdībā Ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt Danielam Pavļutam, Finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet Tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Par ekonomikas ministru Zatlera Reformu partija (ZRP) nominējusi pašreizējo Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītaju Danielu Pavļutu, kurš iepriekš strādājis valsts pārvaldē un bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt finanšu ministra amatu plānots arī turpmāk uzticēt Andrim Vilkam. Tieslietu ministrijas vadītāja amatam Nacionālā apvienība virzīs divus kandidātus – bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un advokātu Jāni Bordānu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt bijušais diplomāts un ārlietu ministrs, bezpartejiskais deputāts Aivis Ronis. Politisko atbildību par satiksmes ministra darbību saskaņā ar noslēgto vienošanos uzņemtos Vienotība un seši ZRP pametušie deputāti.

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

«Veids, kā tiek mainīta a/s Pasažieru vilciens (PV) valde, ir necaurskatāms, nesaprotams un nav atbalstāms. Turklāt nav arī skaidra pamatojuma pēc kādiem kritērijiem un kādā kārtībā izraudzīti jaunie PV valdes locekļi - kādas kompetences, prasmes, pieredze un zināšanas no viņiem tikušas prasītas,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Visi valdības ministri vēl pirms nedēļas esot devuši savu atbalstu Ekonomikas ministrijas piedāvātajai valsts uzņēmumu pārvaldības reformai, kas paredz jaunus principus arī valsts uzņēmumu vadības nomaiņas procesos. D. Pavļuts atzīmē, ka uzņēmuma valdes nomaiņas procesā nav ievēroti tie principi, kam savu atbalstu vēl pirms nedēļas kopā ar Reformu partijas ministriem deva arī citi tiesiskuma un reformu koalīcijas ministri – caurskatāmība, laba korporatīvā pārvaldība, informācijas pieejamība un atklātība.

«Uzņēmuma valdes nomaiņas process ir skaidrs apliecinājums, ka valsts uzņēmumu pārvaldības reforma nav atliekama un tā jārealizē iespējami ātrāk, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka turpinās šādas necaurskatāmas prakses valsts uzņēmumu vadītāju iecelšanā,» piebilsts ekonomikas ministrs.

Db.lv aptaujātajiem uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, vai Daniels Pavļuts ir atbilstošs kandidāts ekonomikas ministra amatam. Taču no jaunā ekonomikas ministra uzņēmēji sagaida valsts izvešanu no krīzes, kā arī investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

D. Pavļuts šobrīd ir skandināvu bankas Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, un bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, vaicāts, kā vērtē Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, sacīja, ka «kā kandidāts viņš nav slikts, bet ceru, ka tas nav banku lobija rezultāts, bet gan profesionāla kandidāta meklēšanas rezultāts».

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA Balsts Expert vadītājs Aigars Zariņš sacīja, ka Pavļutu kā kandidātu uz šo amatu nevar vērtēt, jo viņu nepazīst. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka bankas darbiniekam jābūt zinošam ekonomikā. Uz jautājumu, ko sagaida no jaunā ekonomikas ministra, Zariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tieši zināšanas ekonomikā teorētiskā līmenī, jo dažkārt delegāciju pārstāvji jautājuši, vai Ekonomikas ministrijas pārstāvji maz ko saprot no ekonomikas, otrkārt, viņam jāspēj valsti izvest no krīzes.

Satiksmes ministram Aivim Ronim atlūgumus pirmdien iesnieguši līdzšinējie a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes locekļi Edmunds Kancēvičs, Mārtiņš Jirgens un Jānis Pētersons.

Tā kā satiksmes ministrs atlūgumus pieņēmis, tad satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs iecela trīs jaunus valdes locekļus.

Valdē iecelts Anrijs Brencēns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs.

A. Brencēns ir vadījis a/s VRC Zasulauks padomi un valdi. A.Brencēns ieguvis Banku augstskolā maģistra grādu ekonomikā. Šobrīd strādā Rīgas domes attīstības departamenta biroja vadītāja amatā.

S. Dreimane kopš 2003.gada strādājusi dažādos amatos VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ), šobrīd ir VAS LDZ prezidenta padomniece. S.Dreimane ieguvusi Latvijas Universitātē jurista kvalifikāciju.

Valdē iecelts Aigars Štokenbergs, kuram ir uzņēmējdarbības, kā arī profesionālā pieredze tieslietu, reģionālās attīstības un ekonomikas ministra amatā. A.Štokenbergs Banku augstskolā ieguvis augstāko ekonomisko izglītību un Latvijas Universitātē – jurista specialitāti.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), kas uzvarējis AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkumā par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi un uzturēšanu, ir nosūtījis vēstuli LR Satiksmes ministram Aivim Ronim un LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tajā CAF aicina satiksmes ministru nekavējoties tikties, lai klātienē pārrunātu visas bažas un faktus, kas saistīti ar jauno vilcienu iegādes un uzturēšanas projektu. CAF ir neizpratnē par to, ka līdz šim uzņēmuma pārstāvjiem nav dota iespēja paust savu viedokli par notiekošo un piedāvāt pretargumentus informācijai, kas atrodama it visos līdz šim publiskotajos dokumentos un paziņojumos.

Jau vēstīts, ka Uzņēmums Stadler Bussnang AG ir pārsūdzējis tiesā Latvijas Republikas Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kas atļāva Pasažieru vilcienam slēgt līgumu ar CAF. Stadler uzskata, ka šis IUB lēmums ir nepamatots un nelikumīgs, tādēļ šodien uzņēmums to ir pārsūdzējis

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Satiksmes ministrija (SM) konkursu uz AS Pasažieru vilciens (PV) valdes locekļu amatiem nav rīkojusi, jo gadījumā, ja kāds no valdes locekļiem vai visa valde iesniedz atlūgumu, uzņēmuma akcionāram jārīkojas operatīvi un nav iespējas sarīkot pretendentu atlases konkursu, kas ir laikietilpīgs process.

Kā norāda satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, «valdei ir jānodrošina uzņēmuma operatīva vadība».

Freidenfelds arī norāda, ka likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām nav noteikts, ka uz valdes locekļu amatiem jārīko konkurss. Ir nosacījums, ka par valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

Akcionārs jau iepriekš izsludinātā sēdē 7.maijā bija iekļāvis jautājumu par PV valdes sastāvu, taču sēdē tika izsludināts pārtraukums, kuras laikā PV valdei tika uzdots iesniegt papildu informāciju, kā rezultātā 18.maijā tika saņemts gan valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda atlūgums, gan 18.maijā arī pārējo trīs valdes locekļu atlūgumi. Attiecīgi, akcionārs lēma par jauna valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu, gan arī jaunu valdes apstiprināšanu, sacīja Freidenfelds.

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

«Mēs paši nevaram tikt skaidrībā un jautājam viedu padomu Briselei,» tā par šā brīža situāciju ar jauno vilcienu iepirkumu intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas vagonu rūpnīcas līdzīpašnieks Aivars Ločmelis, norādot, ka tā ir mīņāšanās uz vietas un nevēlēšanās izlemt.

Db.lv jau rakstīja, ka Satiksmes ministrs uzdevis ministrijas un Pasažieru vilciens pārstāvjiem tikties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu izskanējušās bažas par iespējamām jauno vilcienu līgumā attiecināmo izmaksu korekcijām.

Kā šorīt Latvijas Radio sacīja Ločmelis, uzņēmums gan finansiāli, gan emocionāli jau sen ir gatavs sākt jauno vilcienu ražošanu.

Rīgas vagonu rūpnīcas līdzīpašnieks neredz šķēršļus tam, kāpēc valstij neizmantot šo iespēju. Viņš līgumu vērtē pozitīvi. A. Ločmelis stāstīja, ka viņš rūpīgi seko visam, kas notiek, un līdz šim neesot redzējis pamatotu secinājumu par to, ka būtu kas tāds, kas varētu kaitēt Latvijas valstij un ekonomikai. Pēc viņa sacītā, līgums noteikti var nākt tikai par labu Latvijas valstij. Kā ieguvumus A. Ločmelis minēja: darbavietas, jaunu uzņēmumu veidošanos apkārt RVR, nodokļos samaksāto naudu, eksportspējas veicināšanu, sociālās vides uzlabošanos, kā arī Latvijas tēla spodrināšanu, jo būtu produkts, ar ko lepoties. «Es personīgi būtu lepns, ka esmu piedalījies projektā, kas nestu Latvijas tēlu pasaulē,» sacīja A. Ločmelis.

Neskatoties uz aviācijas investora Hansa Rudolfa Vērla nepārprotami pausto interesi par airBaltic akcijām, Latvijā sarunas ar viņu vēl nav sāktas un nav zināms, vai sāks, šodien raksta Dienas Bizness.

«Dotā brīdī varam sniegt sekojošu komentāru. Pēc sludinājuma publikācijas Financial Times tiek izrādīta interese par aviokompānijas airBaltic daļu pārdošanu. Taču minēt konkrētus potenciālos investorus vai valstis šobrīd nevar, jo tā ir komercinformācija, kurā nav ieinteresēti potenciālie investori,» DB sacīja IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, kura vadītajam uzņēmumam pēc noslēgtā līguma ir pienākums nodarboties ar airBaltic investora meklēšanu.

Savukārt Satiksmes ministrija vispār no komentāriem par potenciālajiem investoriem atturējās, norādot, ka šajās lietās kompetenti runāt ir Prudentia pārstāvji. Tāpat neskatoties uz plašajiem un draudzīgajiem H. R. Vērla komentāriem Vācijas un Latvijas presē par līdzšinējo sadarbību ar Martinu Gausu, M. Gauss savu viedokli DB par šo investoru nesniedz. Tāpat nav arī oficiāla airBaltic komentāra šajā sakarā.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Pagājušajā gadā mājsaimniecībām visvieglāk bija piekļūt sabiedriskajam transportam (83,5%) un pārtikas preču veikalam (80,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem turpat visas mājsaimniecības (99,3%) izmanto pārtikas preču veikala un primārās veselības aprūpes (96,3%) pakalpojumus.

33,2% mājsaimniecību sagādāja grūtības piekļuve primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Savukārt 2012. gadā mājsaimniecībām laukos vislielākās grūtības bija piekļūt bankas pakalpojumiem un primārajai veselības aprūpei. Kaut arī bankas pakalpojumus izmantoja 75,1% lauku mājsaimniecību, 49,2% no tām bija grūtības piekļūt šim pakalpojumam. Turklāt 45,8% lauku mājsaimniecību bija grūtības piekļūt primārās veselības pakalpojumiem.

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, tai skaitā, internetbankai (36,6%), pastam (37,5%) un sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei.