Citas ziņas

Uzņēmējiem piedāvā iegūt starptautisku pieredzi Klaipēdā

Vēsma Lēvalde, 28.01.2011

Jaunākais izdevums

Ventspils Digitālais centrs aicina Kurzemes uzņēmumus piedalīties karjeras un biznesa izstādē, kas šī gada 25. februārī norisināsies Klaipēdā (Lietuvā) LCC Starptautiskajā universitātē.

Izstāde paredzēta, lai veicinātu Latvijas un Lietuvas starpreģionu sadarbību un veicinātu akadēmiskās un profesionālās vides mijiedarbību. Uzņēmumiem tiks dota iespēja dalīties savā uzņēmējdarbības pieredzē un prezentēt savu uzņēmumu. Katram

uzņēmumam izstādē bez maksas tiks nodrošināts prezentēšanas stends. Aicināti piedalīties gan pieredzējuši uzņēmumi, gan tie, kas tikai nesen uzsākuši savu darbību. Dalībai ir jāreģistrējas līdz 10. februārim. Dalība izstādē ir bez maksas.

Sīkāka informācija pieejama izstādes mājas lapā http://www.lcc.lt/career-business-fair. Izstādes norisi līdzfinansē Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam projekta Virtuālā biznesa atbalsta infrastruktūras izveide Baltijas valstīs ietvaros. Ventspils Digitālais centrs, LCC Starptautiskā Universitāte un Klaipēdas ekonomikas attīstības aģentūra sadarbojas projektā, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus Baltijas valstu reģionā ar uzņēmumu attīstībai nepieciešamajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumiem un konsultācijām, kā arī sekmētu inovatīvu mārketinga ideju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Ventspilī atklāj Latvijā pirmo konteinera tipa datu centru

Vēsma Lēvalde, 21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Digitālais centrs (VDC) papildināts ar Latvijā pirmo konteinera tipa datu centru.

Atšķirībā no citiem datu centriem, kas pēc būtības ir noliktavas tipa ēkas, konteineru tipa datu centrs ir modulārs, viegli paplašināms un, tā kā kapitālā celtniecība nav nepieciešama, arī ekonomiski daudz izdevīgāks, norāda VDC.

Jaunais datu centrs, cer VDC, sniegs iespēju efektīvi palielināt Ventspils Digitālā centra pakalpojumu klāstu ar dažādiem elektroniskajiem, kā arī perspektīvās programmatūras testēšanas pakalpojumiem, tādējādi aktīvāk un plašāk iesaistoties Eiropas mēroga e-pārvaldes un e-biznesa risinājumu izstrādē un attīstībā. Īpaša vērība tiks pievērsta mūžizglītības kursiem, kas, izmantojot interaktīvās multimediālās apmācības tehnoloģijas, būs pieejami arī iedzīvotājiem, kam mājās nav datora, taču ir televizors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Ventspilī izveido infomācijas karuseli

Vēsma Lēvalde, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Digitālais centrs izveidojis karuseli – interaktīvu informācijas attēlošanas sistēmu. Tā tapusi starptautiska projekta ietvaros.

Projekta laikā izstrādāta interaktīva tīmekļa lietotne, bet ar tās palīdzību - informācijas sistēma.

Karuselis ļauj pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar aktuālo informāciju par notiekošo pilsētā, jaunākajiem domes lēmumiem un pakalpojumiem, kā arī par aktualitātēm un e-pakalpojumiem nacionālā un Eiropas mērogā, piemēram – darba piedāvājumiem, laika prognozi un citu saistošu informāciju. Informācija bez maksas ir pieejama ikvienam un tā laika gaitā tiks atjaunota un papildināta, informē projekta autori.

Pagaidām karuselis ir izvietots uz informatīvā ekrāna Ventspils Digitālā centra skatlogā, tomēr jau tuvākajā laikā tas būs pieejams arī Ventspils Tūrisma informācijas centrā un Pārventas bibliotēkā. Tā kā programma šobrīd tiek aktīvi testēta, tad ir izveidotas vairākas informatīvā satura bāzes, kuras Digitālā centra darbinieki var salīdzinoši viegli pilnveidot pēc jebkuras iestādes vēlmēm un uzstādīt uz tās rīcībā esošajiem ekrāniem. Karuseļos ir iespējams atainot informāciju no portālu un tīmekļa vietņu RSS barotnes, Facebook RSS barotnes, portāli Youtube un Vimeo, Twitter konti, Google kalendāri un citām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Digitālais centrs savā 10 gadu jubilejā sagādājis sev ļoti nozīmīgu dāvanu – ir uzstādīts un iekārtots Latvijā pirmais konteinera tipa datu centrs. Atšķirībā no citiem datu centriem, kas pēc būtības ir noliktavas tipa ēkas, konteineru tipa datu centrs ir modulārs, viegli paplašināms un, tā kā kapitālā celtniecība nav nepieciešama, arī ekonomiski daudz izdevīgāks.

Jaunais datu centrs sniegs iespēju efektīvi palielināt Ventspils Digitālā centra pakalpojumu klāstu ar dažādiem elektroniskajiem, kā arī perspektīvās programmatūras testēšanas pakalpojumiem, tādējādi aktīvāk un plašāk iesaistoties Eiropas mēroga e-pārvaldes un e-biznesa risinājumu izstrādē un attīstībā. Īpaša vērība tiks pievērsta mūžizglītības kursiem, kas, izmantojot interaktīvās multimediālās apmācības tehnoloģijas, būs pieejami arī iedzīvotājiem, kam mājās nav datora, taču ir televizors.

"Datu centra izveide bija iespējama, pateicoties ilgstošam un rūpīgam plānošanas darbam. Bija nepieciešams piesaistīt finansējumu, izvēlēties tehnoloģiskos risinājumus konteinera konstrukcijai un serveru aparatūras ērtam izkārtojumam, kā arī atrast labu vietu konteinera novietošanai," stāsta Ventspils Digitālā centra direktors Egons Spalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2012. gada oktobra līdz šī gada beigām Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Digitālais centrs” realizējusi projektu „Inovatīvo risinājumu izmēģinājumu centrs”. Projekta laikā izveidoti un praksē aprobēti jauni, uz modernām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstīti pakalpojumi – iedzīvotāju, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama uzraudzība mājās, dzīves kvalitātes uzlabošana un attālināta mājokļa uzraudzība un pārvaldība.

Ar attālinātās aprūpes pakalpojuma palīdzību radinieki, kuri nevar būt ik mirkli līdzās saviem tuviniekiem, kuriem ir nepieciešama aprūpe, attālināti var tos uzraudzīt un izsaukt palīdzību, ja rodas tāda nepieciešamība. Tādējādi cilvēki, kuri vairs nav spēka pilni, kuriem ir problēmas ar veselību vai dzīves gaitā iegūtas dažādas traumas, var droši pārvietoties, zinot, ka vienmēr pa rokai ir trauksmes poga, kuru var izmantot, ja būs nepieciešama palīdzība. Signāls, ka nepieciešama palīdzība, automātiski tie nosūtīts arī tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas nekustīgā stāvoklī vai ir nokritis. Attālinātās aprūpes nodrošināšanai mājās tiek izvietoti īpaši sensori, kā arī ierīce sensoru signālu uztveršanai un trauksmes paziņošanai, izmantojot pieslēgumu Internet tīklam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES ieguldīs 1 miljardu eiro reģionos gar tās ārējām robežām, tai skaitā Latvijā

Lelde Petrāne, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas pārrobežu sadarbības programmas par kopsummu 1 miljarda eiro apmērā, ar kurām atbalsta sociālo un ekonomikas attīstību reģionos, kas atrodas ES ārējo robežu abās pusēs.

«Pārrobežu sadarbība ir būtiska, lai novērstu jaunu robežšķirtņu rašanos. Šis jaunais finansējums sniegs turpmāku ieguldījumu integrētākā un ilgtspējīgā reģionālajā attīstībā blakus esošajos pierobežas reģionos un saskaņotākā teritoriālajā sadarbībā uz ES ārējām robežām,» skaidro Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns.

Šāda veida pārrobežu sadarbība ir svarīgs aspekts ES politikā attiecībā uz tās kaimiņvalstīm. Tā piešķirs prioritāti projektiem, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību gar ES ārējām robežām, tādējādi samazinot dzīves līmeņa atšķirības un risinot šo pārrobežu kopīgus problēmjautājumus. Katrai no šīm programmām iesaistītās valstis ir izvēlējušās līdz četrām prioritātēm, piemēram, MVU attīstība, kultūra, vide un klimata pārmaiņas, cīņa pret nabadzību, izglītība un pētniecība, enerģētika, pieejamība, robežu pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotājiem ar eID būs pieejami arī Igaunijas e-pakalpojumi

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS 1.jūnijā izsludinājis publisko iepirkumu par Rail Baltica enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visai Rail Baltica pamattrasei, kas aptver vairāk nekā 870 km Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības darbu iepirkšana konsolidētā veidā – no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, un no Kauņas līdz Viļņai ir lielākais dzelzceļa elektrifikācijas projekts Eiropā, kas tiks īstenots kā vienots projekts. Šāda pieeja ļaus pilnībā ievērot drošības un savietojamības prasības, kā arī gūt papildu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un paplašināt pozitīvo ietekmi uz vidi.

Iepirkums tiks organizēts divos posmos un to plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām. Galvenās enerģijas apakšsistēmas projekta darbības jomas ietver šādas komponentes: augstsprieguma pārvades līnijas dzelzceļa vilces apakšstaciju pieslēgšanai pie publiskajiem augstsprieguma elektrotīkliem, dzelzceļa vilces apakšstacijas, gaisvadu kontakttīkla sistēmu un enerģijas vadības komandu sistēmu un citas komponentes, kas ir tieši saistītas ar enerģijas apakšsistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi iepirkuma konkursa nolikumu, lai maksimāli ierobežotu uzņēmumus piegādāt datorus skolām, otrdien vēsta Latvijas Avīze.

IZM, pildot programmu par izglītības iestāžu informatizāciju, 19. augustā izsludināja atklātu konkursu par 12 tūkstošu datoru iepirkumu skolām. Neatkarīgi juristi, izvērtējot nolikumu, ir atzinuši, ka konkursa prasības sagatavotas tā, lai maksimāli ierobežotu Latvijas un citu valstu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu iespējas piedalīties konkursā. Lai iespējami mazinātu konkurenci, visas iepirkuma atsevišķās daļas (galda datori, monitori, portatīvie datori, interaktīvās tāfeles, sensori un tehniskās palīdzības dienesta pakalpojumi) ir iekļautas vienā iepirkumā, atļaujot piedalīties konkursā tikai un vienīgi ar piedāvājumu par visu iepirkuma apjomu. Piemēram, prasības tehniskās palīdzības dienestam sagatavotas tā, ka tam atbilst tikai Ventspils Digitālais centrs, informē laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā sadarbība Latvijas – Krievijas pārrobežu projektu ietvaros varētu atnest Vidzemes ekonomikai projektus vismaz 50 milj. Ls vērtībā.

Tādu prognozi izteikuši Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitātes (SVESU) pārstāvji, kas uzsākuši kopīgu starptautisku biznesa kontaktu veidošanas programmu ar Latvijas uzņēmējiem.

Šī projekta galvenais mērķis ir likt pamatus sadarbībai starp Vidzemes reģionu un Krievijas pierobežas pilsētu Veļikije Luki, DB informēja pārstāvis Jānis Riņkis.

Latvijas un Krievijas uzņēmēji radījuši pārrobežu projektu biznesa attīstības pakalpojumu veicināšanai Pleskavas un Vidzemes reģionos, kas pēc tā uzsācēju prognozēm varētu atnest Vidzemes reģionam vismaz 50 milj. Ls.

«Tas, kas šajā sadarbības projektā varētu interesēt Latvijas uzņēmējus, ir ražošanas potenciāls salīdzinoši netālu no valsts robežas. Pilsētā Veļikije Luki un tās apkārtnē sakoncentrēta turpat vai visa lielākā Pleskavas apgabala rūpniecība un tiek veikta ne tikai dažādu izejvielu ieguve, bet arī to pārstrāde,» norāda ekonomisko zinātņu kandidāts un SVESU attīstības projektu vadītājs Maksims Spasovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģionālās ostas veicinās jahtu tūrismu

Egons Mudulis, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grib uzlabot kuģošanas drošību, iesaistoties pārrobežu sadarbības programmās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā kā Nacionālajā attīstības plānā 2020 Latvijas reģionālajām jeb mazajām ostām nekādi līdzekļi infrastruktūras projektiem paredzēti netika, tās meklē iespēju piesaistīt Eiropas fondu (ES) līdzekļus jahtu tūrisma attīstībai.

Pārrobežu projekti jaunajā plānošanas periodā tiek gatavoti sadarbībā ar Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioniem. Uz ES līdzfinansējumu var pretendēt gan Centrālā Baltijas jūras reģiona (CB) programmā, gan Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības (Estlat) programmā. Projekti CB programmā tiks izskatīti augusta beigās, bet to realizācija apstiprināšanas gadījumā notiks 2016.–2017. gadā, norāda Kurzemes plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica. Šīs programmas ietvaros ostās paredzēts, piemēram, uzstādīt interaktīvās vadības sistēmas, kas saturētu informāciju par visām reģiona ostām. Viņasprāt, ir labi, ka Latvijas puse sapratusi, ka ir vērts vienreiz veikt nopietnas investīcijas, lai sakārtotu jahtu tūrismam nepieciešamo infrastruktūru. Estlat programmas gadījumā mērķis ir, lai burātāji varētu saņemt līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu (piemēram, drošības, navigācijas ziņā) abās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieviešot tiešo saikni starp Nasdaq CSD un Clearstream, padara vienkāršāku piekļuvi Baltijas biržām

Žanete Hāka, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ attīstīs robežšķērsošanas vietas Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Latvijas un Baltkrievijas valdību pasākumu plānu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nākamgad uzsāks būvniecības darbus Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietās Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina.

Plāns paredz robežpunktu pārbūvi, kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu.

Satiksmes drošībai un automašīnu caurlaides spējas palielināšanai RŠV Pāternieki- Grigorovščina notiks papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā – starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV Pāternieki, ko īstenos Krāslavas novada pašvaldība. Tāpat, īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV Silene-Urbāni. Papildus tam RŠV Urbāni Baltkrievijas partneris projektā plāno uzlabot muitas kontroles infrastruktūru.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets š.g. 18. jūlijā apstiprinājis Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver institūciju sadarbību vairākos virzienos, tai skaitā sadarbību ar mērķi piesaistīt donoru un finanšu instrumentu līdzekļus autotransportam RŠV Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina pārbūvei, kā arī sadarbību autoceļu attīstības jautājumos un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā plānoto Pasaules čempionātu hokejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūve

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» modernizācija, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Uzsākām pirmo posmu noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta modernizācijā, kurā pilnveidosim kontroles infrastruktūru. Veiktie uzlabojumi dienestiem ļaus pārbaudes veikt ātri un efektīvi, samazinot laiku, kas jāpavada, šķērsojot robežu, un paaugstinās Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, samazinot kontrabandas un drošības riskus,» skaidro K. Gruškevica.

Modernizācijas pirmajā posmā tiek attīstīta robežkontroles un muitas kontroles pamata infrastruktūra. Taps jauna ēka padziļinātajai kontrolei ar mūsdienīgām kontroles tehnoloģijām un tiks veikta ārējo inženiertehnisko tīklu (lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, sakaru sistēmas un vājstrāvas) pārbūve. Kontroles zonā importa un eksporta plūsmā tiks pārbūvēti visi kontroles paviljoni, izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, atjaunots ceļa segums, paplašināta kontroles zona negabarīta transportlīdzekļiem, lai palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi un uzlabotu kontroles kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ plāno ieguldīt 6,7 miljonus eiro valsts drošības objektu infrastruktūrā

Laura Mazbērziņa, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zakulis: tagad par katru austrumu investoru jautās - vai tas nav Antonovs numur divi?

NOZARE.LV, 25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbība ar valsts drošības iestādēm Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) primāra būs tad, kad Latvijas banku sektorā gatavosies ienākt jauni investori, sacīja jaunais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

«Visbiežāk investori nāk no ārzemēm, tāpēc, pirmkārt, ir jāgūst pārliecība par šī kapitāla izcelsmi un tā reputāciju. Bez dokumentiem, ko iesniedz šie investētgribētāji, ir visdažādākie veidi, kā tos pārbaudīt, un šajā virzienā būs galvenais uzsvars sadarbībā ar drošības iestādēm. Šajā procesā drošības iestādes ir tikušas iesaistītas arī līdz šim, īpaši investīciju reputācijas un izcelsmes pārbaudē,» sacīja Zakulis.

Jautāts, vai Latvijas Krājbankas bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova gadījumā šo reputāciju varēja dēvēt par kristālskaidru, Zakulis skaidroja, ka Antonova gadījumā ir viena juridiskā nianse - 2005.gadā kā vienas Latvijas komercbankas īpašnieks parādījās citas Eiropas Savienības dalībvalsts banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru