Igaunijā katram uzņēmumam ir iespēja
samazināt auto nodokļa maksājumu, kas ir normāla prakse uzņēmumos, kuri
transportlīdzekļus tiešām iegādājas darba vajadzībām.
«Līdz šim izplatītā informācija par Igaunijas praksi saistībā ar uzņēmuma
auto nodokli bijusi visai neprecīza un nepilnīga, kas radījusi vispārējo
sabiedrības sašutumu un nepareizu izpratni par plānoto nodokli,» viedokli pauž
SIA GSM Apsardze vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.
Uzņēmējs:
Ja autonodokli ieviesīs kā Igaunijā, tad maksājumus varēs būtiski samazināt
Igaunijas prakse nosaka, ja uzņēmumam ir iespēja uzrādīt Igaunijas Valsts
ieņēmuma dienestam auto dienasgrāmatu jeb ceļazīmi par veiktajiem braucieniem ar
darba auto, tad iespējams nodokļa maksājumu samazināt.
Ja autodienasgrāmata netiek uzturēta, tad uzņēmumam Igaunijā par katru darba
mašīnu jāmaksā nodoklis no 4000 EEK (180 Ls), kas noteikta kā augšējā robeža
(līdzīgi kā noteiktie 150 Ls Latvijā, no kuriem plānots nākotnē iekasēt
nodokli).
Lielākā atšķirība ir tā - ja Igaunijas uzņēmuma darbinieks ārpus darba
braucieniem veic, piemēram, 300 km mēnesī, tad nodokļus uzņēmums maksā no 1200
EEK jeb 54 latiem (par pamatu ņemot 4 EEK/km). Tas gan iespējams tikai gadījumā,
ja uzņēmums attiecīgajai mašīnai uztur auto dienasgrāmatu un uzrāda, kuri no
braucieniem ir darba braucieni un kuri privātie.
Tikko aprakstītais piemērs
parāda, ka Igaunijas uzņēmumiem, sagatavojot atskaites par darba auto
izmantošanu, ir iespēja katru mēnesi ietaupīt ievērojamus naudas
līdzekļus.
Valdība pašreiz tur uzņēmumus un Latvijas strādājošo
sabiedrības daļu neziņā par to, vai nodoklis tiks ieviests pašreiz izteiktajā
nodokļa projekta redakcijā – nodokļu maksājums no Finanšu ministrijas noteiktas
fiksētas summas 150 Ls vai tiek plānotas kādas izmaiņas, kas ļautu uzņēmējiem,
izejot no reālās transportlīdzekļa izmantošanas, tomēr veikt saprātīgus nodokļu
maksājumus.
«SIA GSM Apsardze ir Baltijas valstīs viens no
lielākajiem automonitoringa pakalpojumu piedāvātajiem un Mūsu Igaunijas prakse
liecina, ka šāda nodokļa ieviešana disciplinē pašus uzņēmumus un ļauj valstij
iekasēt papildus nodokļus, bet tai pašā laikā nepieciešams izstrādāt saprātīgu
nodokļa administrēšanas sistēmu, kas ir pamatota, izejot no reālā darba auto
izmantošanas ārpusdarba vajadzībām, nevis salikt visus uzņēmumus vienā katlā,
kad jāmaksā nodoklis neatkarīgi no tā, vai mašīna tiek vai netiek izmantota
privātajām vajadzībām. Ar šo vēlos teikt, ka arī ministra Edgara Zalāna
piedāvājums par 15 Ls maksājumu šķiet tāda spēlēšanās ar cipariem, kas ļautu
sevi pacelt sabiedrības acīs, jo joprojām visi tiek salikti vienā katlā un
netiek radīti piemēroti apstākļi uzņēmumiem, kuri savas darba mašīnas tiešām
izmanto tikai un vienīgi darba vajadzībām,» saka R.
Ozoliņš.
Sekojiet ziņām