Lielbritānijā trešdien kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi, paziņojusi policija.

Līķi kravas auto atrasti industriālajā parkā Greisā, Eseksas grāfistē.

Domājams, ka kravas mašīna ieradusies Lielbritānijā sestdien un atceļojusi no Bulgārijas.

«Šis ir traģisks incidents, kurā liels skaits cilvēku zaudējuši dzīvību,» norādīts Eseksas policijas izplatītajā paziņojumā.

Policija sākusi notikušā izmeklēšanu un procesu bojāgājušo identificēšanai, taču brīdinājusi, ka tas var prasīt laiku.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka miruši 38 pieaugušie un viens pusaudzis.

Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu 25 gadus vecu vīrieti no Ziemeļīrijas, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību. Aizturētais ir kravas mašīnas šoferis, atklāja policija.

Pagaidām policija nav apstājusies pie vienas konkrētas versijas par iespējamo Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova slepkavības motīvu, otrdien intervijā Latvijas Radio atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Valdis Voins.

Viņš pastāstīja, ka nozieguma vietā bez ieroča izņemti vairāki priekšmeti, kuriem patlaban notiek ekspertīze. Tāpat savu darbu veic tiesu medicīnas un citi eksperti no prokuratūras, VP un Drošības policijas, noziegums tiek izmeklēts kompleksi.

Tāpat policija ir informējusi un palīdzību lūgusi kaimiņvalstu dienestiem un V. Voins atgādina, ka ir izveidots iespējamā slepkavas fotorobots. Viņš sacīja, ka jau saņemtas pirmās atsauksmes, un jebkurš signāls tiek pārbaudīts.

«Šāda veida noziegumi, ja tie netiek atklāti uzreiz - uz vietas aizturot noziedznieku, prasa noteiktu laiku. Tomēr agrāk vai vēlāk, pieredze rāda, ka vairums šāda veida noziegumus mēs atklājam,» atzīmēja V. Voins.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Vīrietis, kas vadīja kravas automašīnu, kura ceturtdienas vakarā Nicā ietriecās pūlī, kas vēroja svētku uguņošanu, ir oficiāli identificēts, piektdien vēsta avoti policijā.

Noziedznieks ir 31 gadu vecs tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis, kura personu apliecinošie dokumenti tika atrasti automašīnā.

Policija vēl nav publiskojusi masu slepkavas vārdu, taču atzinusi, ka viņš dzīvojis Nicā. Avoti tiesībsargāšanas iestādēs stāsta, ka jau iepriekš viņš nonācis policijas uzmanības lokā par sīkiem likumpārkāpumiem.

Kā ziņots, terorists ceturtdienas vakarā ietrieca automašīnu pūlī, kas Nicas Angļu promenādē (Promenade des Anglais) vēroja uguņošanu par godu Bastīlijas dienai.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Pēdējā laikā palielinās uzņēmēju atbalsts eiro ieviešanai, tomēr pagaidām iestāšanos eirozonā atbalsta mazāk par pusi uzņēmēju.

Pāreju uz eiro atbalsta 41,2% uzņēmēju, salīdzinājumā ar 34,6% uzņēmēju pērnā gada septembrī, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Vairāk nekā puse jeb 59% uzņēmēju, kas atbalsta eiro ieviešanu, ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir vairāk nekā 1 miljons latu. Tāpat atbalstu eiro ieviešanai vairāk pauž tie uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 10 darbinieku, šajās uzņēmēju grup ās atbalsts eiro ieviešanai pārsniedz 50%.

Lielāks atbalsts eiro ieviešanai ir eksportējošo uzņēmēju vidū. Pāreju uz eiro atbalsta 57% uzņēmēju, kuru darbība saistīta ar eksportu, un tikai 38% no uzņēmējiem, kuri strādā uz vietējo tirgu un neeksportē.

VID muitas amatpersonas sadarbībā ar KNAB veica muitas pārbaudi kāda Latvijas uzņēmuma teritorijā Daugavpilī. Uzņēmums nodarbojās ar autotransporta kravu pārvadājumiem, tostarp starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī smagās tehnikas nomas un remonta pakalpojumiem.

Pārbaudē pamanīts, ka kādā no konteineriem atrodas cigaretes, bet uzņēmuma darbinieki atteikušies atvērt konteineru, tādēļ, saņemot prokurora piekrišanu, konteiners tomēr atvērts. Tajā atrasti vairāk nekā 100 tūkstoši kontrabandas cigarešu ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Turpinot notikuma vietas apskati, likumsargi novērsa mēģinājumu iznīcināt šķidrumu ar spirta smaku. Šis šķidrums bija lietiskais pierādījumus.

Likumsargi secinājuši, ka organizētās noziedzības grupas dalībnieki rūpīgi slēpuši savu patieso nodarbošanos, izveidojot dažādas slēptuves kontrabandas preču glabāšanai.

Austrijas pilī izrakumu laikā atrasti četri viduslaiku krūšturi, mainot uzskatu, ka krūšturi pirms 19. gadsimta nepastāvēja vispār, vēsta Reuters.

Lina apģērba gabali atrasti Tiroles austrumos esošajās Lengbergas pils drupās. Tie atgādina mūsdienu krūšturus - tiem ir divas atsevišķas bļodiņas un arī dekoratīvas mežģīnes, kas nebija redzamas, kad virsū uzvilkta kleita.

Krūšturi bijuši starp 2700 tekstilizstrādājumu fragmentiem, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos, kas sākās jau 2008. gadā.

Ar oglekļa metodi noteikts, ka krūšturi saistāmi ar 15. gadsimtu, pavēstījuši pētnieki.

Patlaban ir dažādi viedokļi, kurš izgudroja mūsdienu krūšturi, bet Zigmunds Lindauers, kurš nāca no vācu ģimenes, kas nodarbojās ar korsešu ražošanu, patentēja savu versiju 1913. gadā un sāka apģērba gabala masveida ražošanu.

Marta sākumā Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki pārtvēruši kādu minivenu, kurā atrasti aptuveni 100 kilogrami hašiša. Šāda daudzuma vērtība mazumtirdzniecībā lēšama aptuveni 1,2 miljonos eiro, informē VP.

Informāciju par hašiša kravu VP ONAP darbinieki ieguva, sadarbojoties ar ārvalstu kolēģiem, un 1.martā, kad krava tika ievesta Latvijas teritorijā, izmeklētāji piesaistīja VP Latgales reģiona darbiniekus, kas Daugavpilī apturēja kādu minivenu un aizturēja divus latviešu vīriešus.

Automašīnas pārbaudes laikā policisti ar saviem tehniskajiem līdzekļiem atrada aptuveni 30 kg hašiša, taču vēlāk, piesaistot kolēģus no Muitas pārvaldes un izmantojot viņu rīcībā esošo speciālo tehniku, tika atrasti vēl aptuveni 70 kg narkotiku, tātad kopā atrasti aptuveni 100 kg hašiša. Melnajā tirgū viena grama cena svārstās no 8 līdz 12 eiro, tātad kopējā nelegālās preces vērtība varētu sasniegt pat 1,2 miljonus eiro. Izmeklēšanas laikā policisti aizturējuši vēl divus vīriešus, tāpat policijas veikusi arī vairākas kratīšanas aizturēto dzīvesvietās un citās ar viņiem saistītās vietās, taču tur narkotikas nav atrastas.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Peru ziemeļu daļā arheologi atklājuši senās Uari civilizācijas kapenes, kurās atrasti vairāki skeleti, sieviešu mūmijas, kā arī dārglietas, vēsta pasaules mediji.

Kopumā kapenēs atrasti vairāk nekā sešdesmit skeleti, ieskaitot triju Uari karalieņu mirstīgās atliekas, kas kapenēs guldītas kopā ar sudraba juvelierizstrādājumiem un koši krāsotu keramiku, ziņo BBC. Saskaņā ar arheologu pausto, dārgumi un mūmijas kapenēs atradušies aptuveni 1200 gadus.

Kapenes atrastas aptuveni 280 kilometru attālumā no Peru galvaspilsētas Limas. Šis ir pirmais arheoloģiskais Uari karaliskās ģimenes kapeņu atradums valsts vēsturē. Arheoloģisko izrakumu komplekss atklāts 1931. gadā Andu kalnos Ajakučo reģionā, un izrakumi notikuši ar pārtraukumiem līdzekļu trūkuma dēļ. Atklājumi notikuši jau pirms pāris mēnešiem, taču tagad par tiem sniegta plašāka informācija.

Nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā tika skatīts jautājums par budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, žunālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Papildināta 4. rindkopa

Rīt Ministru kabinets spriedīs par ministriju papildu līdzekļu pieprasījumiem, kas iepriekš tika aplēsti 600 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministre atzina, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.

Reizniece-Ozola norādīja, ka, domājot par prioritāro pasākumu finansēšanu, ministrijas ir gatavas pārskatīt savus iekšējos resursus. «Nav runa par nelietderīgiem tēriņiem, bet gan par to, ka mainās prioritātes – tika pārskatīts piešķirtais finansējums tiem pasākumiem, kam tika piešķirts finansējums pirms diviem trim gadiem. Un rezultāts ir līdzīgs kā pagājušajā gadā – tika atrasti aptuveni 60 miljoni eiro,» sacīja ministre.

Pāreju uz eiro atbalsta 51% uzņēmēju, kas ir par 16,4 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada septembrī, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS septembrī veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Jūnijā eiro ieviešanu atbalstīja 48,8% uzņēmēju, taču pirms gada – 2012.gada septembrī to atbalstīja vien 34,6% uzņēmēju. Vislielākais atbalsts eiro ieviešanai ir lielo uzņēmumu vidū - no uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu latu, eiro ieviešanu atbalsta 80%. Savukārt raugoties pēc darbinieku skaita uzņēmumā, visvairāk eiro ieviešanu atbalsta uzņēmumi ar 50 līdz 249 darbiniekiem jeb 71% no šiem uzņēmumiem.

«Kopš šīs aptaujas sākuma pirms gada, uzņēmēju atbalsts eiro ir mērķtiecīgi pieaudzis,» saka bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis. «Šo tendenci daļēji var izskaidrot ar pieraduma faktoru, vienlaikus gribētos ticēt, ka arvien vairāk uzņēmēju eiro ieviešanā ir saskatījuši sagaidāmus taustāmus, pozitīvus ieguvumus savam konkrētajam uzņēmumam,» norāda eksperts.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Latvijas pāreju no lata uz eiro patlaban atbalsta gandrīz puse uzņēmēju, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Šobrīd Latvijas pāreju uz eiro atbalsta 48,8% uzņēmēju, liecina aptauja. Savukārt šā gada martā to atbalstījuši 44,9% uzņēmēju, bet pirms nepilna gada – 2012. gada septembrī - vien 34,6% uzņēmēju.

Aptaujā secināts, ka vislielākais atbalsts eiro ieviešanai ir lielo uzņēmumu vidū – 74% uzņēmēju pārstāv uzņēmumus, kuru apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu latu. Pieaudzis atbalsts eiro ieviešanai Latvijā ir arī to uzņēmumu vidū, kas nodarbojas ar eksportu. Gada pirmajā ceturksnī veiktajā pētījumā atbalsts eiro ieviešanai eksportējošo uzņēmēju vidū bija 48%, bet šobrīd tas sasniedzis jau 63%.

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Zviedrijas uzņēmēju vērtējumā krīzes smagākais laiks ir pagājis, kamēr 53% Latvijas uzņēmēju zemāko punktu gaida 2010. gadā, teikts SEB Bankas biznesa vides apskatā par Latviju un Zviedriju.

Atšķirīgs vietējo uzņēmēju ekonomikas stāvokļa vērtējums Latvijā un Zviedrijā ietekmē arī sava uzņēmuma apgrozījuma prognozes nākamajam ceturksnim - Zviedrijas uzņēmēji, galvenokārt, savā darbībā prognozē pieaugumu, savukārt Latvijas uzņēmēji – apgrozījuma samazinājumu. Tomēr ir novērojamas līdzības, izvirzot par prioritāti uzņēmuma likviditātes uzlabošanos jautājumu.

Zviedrijas mazajos un vidējos uzņēmumos valdošais noskaņojums pašlaik ir daudz cerīgāks salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmēju pausto viedokli: uz jautājumu par to, kad Zviedrijas uzņēmējdarbības vidē varētu sākties augšupeja, katrs piektais aptaujātais uzņēmējs atbildēja, ka šāds pavērsiens jau noticis. 50% uzņēmumu vadītāju pārliecināti, ka valsts ekonomikas augšupeja ir sagaidāma 2009. gada nogalē vai 2010. gada pirmajā pusē. Savukārt Latvijas uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vēl tikai gaida ekonomiskās lejupslīdes zemāko punktu: katrs trešais uzņēmējs (37%) pieņem, ka zemākais punkts tiks sasniegts šī gada nogalē, savukārt 53% uzskata, ka zemākais punkts tiks sasniegts 2010. gadā.