«Ja runā par stereotipiem. Piemēram, ja runā par Ķīnas ekonomiku, cilvēki domā, ka tā ir ļoti varena, otrā lielākā ekonomika pasaulē, ekonomiska superlielvalsts. Bet jāatceras, ka Ķīna principā ir jaunattīstības valsts,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kādi ir latviešu nepareizie stereotipi par Ķīnu, sacījis Ķīnas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs.
«1,3 miljardi cilvēku. Atbilstoši ANO nabadzības kritērijiem apmēram 100 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības robežas. Tas par Ķīnu kā ekonomisku lielvalsti ir stereotips.
Tāpat kā stereotipi pa dažiem jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām, vārda brīvību,» viņš skaidrojis.
«Ķīnā ir vairāki veiksmes stāsti, ne tikai Šanhaja. Arī, piemēram, Šeņdžeņa. Sākumā tas bija mazs zvejnieku ciems, tagad tur ir 10 miljoni iedzīvotāji. Kad tas bija zvejnieku ciems, viena cilvēka ienākums bija ap 200 dolāru gadā. Tagad tie ir 18 tūkstoši dolāru uz iedzīvotāju,» stāstījis Ķīnas vēstnieks.
Vaicāts, vai tā ir visur, viņš gan atbildējis: «Diemžēl ne. Ķīnas rietumu daļā ir reģioni, kuros saglabājas liela nabadzība. Pirms trim gadiem es pats biju Ķīnas rietumos. Es redzēju ģimenes, kuru mājās pat nebija mēbeļu. Šos cilvēkus pabaro un apģērbj valdība, bet viņu dzīves līmenis neuzlabojas.»
Uz jautājumu, vai šie kontrasti nevar būt par pamatu zināmai nestabilitātei, vai tas nedraud ar sociāliem protestiem, H. Ješuņs atbildējis:
«Tā patiešām var būt problēma. Ja šo jautājumu nerisināsim, agri vai vēlu varam sagaidīt sociālus nemierus. Tāpēc Ķīnas valdība tagad cenšas investēt Ķīnas rietumu daļā, cenšas attīstīt lidostas, šosejas, infrastruktūru, lai varētu piesaistīt ražošanu. Patlaban rietumu daļa attīstās straujāk nekā austrumu daļa, bet īsti rezultāti būs redzami pēc pieciem, desmit gadiem.»