Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

Noslēdzies Limbažu novada SIA Balex Metal Vidzeme izsludinātais konkurss metālapstrādes iekārtu skārda un metāla apstrādei iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīts Somijas uzņēmums JK Kone Oy, kura piedāvātā līgumcena ir 171,5 tūkstoši eiro. Paredzamais iekārtas piegādes laiks ir 31.maijs.

Kā liecina informācija iepirkumā, iekārtas kompleksā jāietilpst skārda ruļļu padeves platformai, skārda ruļļu attīšanas iekārtai, skārda ruļļu satīšanas iekārtai, iekārtai figūru izgriešanai no ruļļu vai lokšņu materiāla un giljotīnai skārda griešanai.

Pavasarī Rīgas domes amatpersonas lepojās, ka beidzot kaut daļēji atrisināta tualešu problēma, jo uzstādītas desmit jaunas tualetes. Prieki bija īsi - aprīlī ekspluatācijā nodotās desmit tualetes izrādījušās iekārojamas vandaļiem, un šobrīd praktiski neviena no tām nestrādā, sabojātas to naudas kastes, vēsta laikraksts Diena.

Lai risinātu situāciju, Mājokļu un vides departaments piedāvājot trīs risinājumus - ļaut izmantot tualetes bez maksas, ieviest e-talonu vai norēķinu sistēmu ar mobilo sakaru palīdzību, noskaidrojis laikraksts.

Pagājušajā nedēļā domes Mājokļu un vides komiteja lēmumu par risinājumu vēl neesot pieņēmusi, uzdodot atbildīgajām amatpersonām veikt aprēķinus par visu triju variantu izmaksām un ziņot nākamajā komitejas sēdē. No aprīļa līdz oktobrim desmit tualetēs ar divām kabīnēm un divās, kur kabīņu skaits ir lielāks, - RTU pagalmā un Radio ielā - kopā iekasēti vairāk nekā 10 500 latu, apmeklējumu skaitu lēš ap 41 tūkstoti. Tomēr notikušas arī deviņas zādzības no tualešu naudas kastēm, par kurām ierosinātas krimināllietas. No 19. augusta līdz 25. septembrim bijis noslēgts līgums ar apsardzes firmu, un šajā laikā zādzības nav notikušas. Kolīdz līgums beidzies, zagļi atkal uzdarbojušies. Tā kā tualetes regulāri tiek bojātas un šobrīd bezmaz visas ir padarītas nederīgas (22. oktobrī darbojās tikai viena), ir secināts, ka tā vairs nevar turpināties, raksta Diena.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Kāpjot rūpniecības apjomam, aug pieprasījums pēc iepakojuma. To apzinoties, Lietuvas kartona un papīra izstrādājumu ražotājs AB Grigeo Grigiškės investē jaudu palielināšanā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā arī daudzi mazie ražotāji savu produkciju iesaiņo papīra iepakojumā – kastītēs un maisiņos. «Redzam, ka arvien vairāk komersanti iepako savu preci nevis plastmasā, bet gan papīrā, kas ir ekoloģisks materiāls. Arī mēbeles tagad biežāk iepako papīrā, starp mēbelēm esošo vietu aizpildot ar kartonu,» tendences raksturo Gintauts Pangonis (Gintautas Pangonis), AB Grigeo Grigiškės prezidents.

Apzinoties pieprasījuma pieaugumu pēc produkcijas un attīstības iespējas Lietuvā un aiz tās robežām, grupa ir pieņēmusi lēmumu palielināt ražošanas jaudu, kas nebija iespējams bez aprīkojuma modernizācijas.

Uzņēmums vienīgais Lietuvā ražo tualetes papīru, papīra dvieļus un kabatlakatiņus. Tam ir divi virzieni – Grite mājsaimniecībām un Grite Proffesional biznesa klientiem. Mēnesī pircējus sasniedz 25 miljoni higiēnas papīra izstrādājumu ruļļu, un gadā uzņēmums saražo 47 tūkstošus tonnu šo produktu.

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Zviedriju pārņēmušas bailes par tualetes papīra trūkumu, jo kāda arodbiedrība brīdinājusi, ka tā bloķēs piegādes no vairākām Zviedrijas tualetes papīra ražotnēm, izrādot solidaritāti ar citu darbinieku aizstāvju grupu, kas prasa lielākas algas, vēsta thelocal.se.

Arodbiedrība Pappers gatavojas bloķēt preču piegādi, kas tiks vestas no rūpnīcām četrās vietās.

Šāda rīcība, kas notikšot 23. aprīlī, varētu izraisīt tualetes papīra un papīru dvieļu trūkumu veikalos visā Zviedrijā.

Drauds apturēt tualetes papīra piegādes domāts kā atbalsta izrādīšana ieilgušajām pārrunām par atalgojumu starp Tirdzniecības darba ņēmēju savienību (Handels) un Svensk Handel mazumtirdzniecības darba devēju asociāciju.

Abas puses nav spējušas vienoties par lielākām algām, un Handels marta beigās brīdināja, ka 13. aprīlī streiku varētu pieteikt aptuveni 4700 darbinieki. Handels streiks varētu ietekmēt tādu veikalu kā Bauhaus, Ikea, Lindex, Rusta, Willys, Ica, Clas Ohlson un citu darbību.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Austrijas galvaspilsēta Vīne iecerējusi iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sarūpēt labākās sabiedriskās tualetes, ja salīdzina visas Eiropas galvaspilsētas, ziņo thelocal.at.

Tuvākajos gados ievērojamas pārmaiņas piedzīvos 30 sabiedriskās tualetes. Lai izmantotu jaunās paaudzes tualetes, gan būs jāšķiras no 50 centiem. Taču lietotājiem tiek solīti nomierinoši mežu skati un putnu dziesmas, kā arī it viss šajās tualetēs norisināsies automatizēti, piemēram, nebūs nepieciešams pieskarties ziepju dozatoriem, krāniem. Tualetes būs piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti un drošas pret vandaļiem.

Kopumā sabiedrisko tualešu skaits pilsētā tiks samazināts - no 270 līdz 150.

Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.

Makulatūru savākšanas punktos var nodot ikviens, kuram mājās veidojas lielāka vai mazāka papīru kaudzīte, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka daži makulatūras pieņemšanas punkti par to arī maksā un ir gatavi braukt tai pakaļ. Tomēr ne katrā makulatūras pieņemšanas punktā pieņem visus papīra atkritumu veidus.

Lai gan cilvēku aktivitāte ir liela, tomēr vienīgās Latvijas papīra fabrikas Līgatnē ražošanu pilnībā ar šo apjomu nodrošināt nevar, makulatūras nepietiek. Tāpēc to iepērk no ārzemēm, taču tajā pašā laikā citi makulatūras savācēji to eksportē, jo ārzemēs nereti par makulatūru maksā vairāk, nekā var iegūt Latvijā.

Pat ja avīzē palikusi siļķes aste, papīru var izmantot otrreizējai pārstrādei, laikrakstam stāstījusi papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane. Derīgas arī tetrapakas, kurās bijis piens un kuras nelabi ož. Izrādās, nodot otrreizējai pārstrādei var visu, kas ir papīra izstrādājums. Tie ir aprakstītie biroja papīri, glancētie izdevumi - žurnāli, reklāmas bukleti, grāmatas un pat tetrapakas, jo to sastāvā ir 15% papīra. Pārstrādājot tonnu makulatūras, mēs izglābjam 14 kokus, kas auguši 40 gadu.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair nākusi klajā ar plānu katrā lidmašīnā atstāt tikai vienu tualeti, tādējādi atbrīvojot telpu papildus sēdvietām, vēsta dailymail.co.uk.

Šā soļa, kas zemo cenu lidojumus paceļ jaunā līmenī, rezultātā 200 pasažieriem būs jādala viena tualete, spiežot viņus vai nu gaidīt ļoti garās rindās, vai sakrustot kājas un lūgties, norāda medijs.

Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs paziņojis, ka viņš vēlas aizstāt tualetes ar papildus pasažieru vietām. Tas ļautu piedāvāt zemākas cenas.

Viņš izdarot spiedienu uz lidmašīnu ražotāju Boeing atkārtoti sertificēt Ryanair lidmašīnas, lai nodrošinātu, ka tiek uzstādītas sešas papildu sēdvietas.

Aviokompānija izmanto tikai viena veida gaisa kuģus Boeing 737-800. Katrā lidmašīnā ir 189 vietas.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola šovasar sāks papīra pudeles testēšanu Eiropā, informē uzņēmumā.

Jau pēc dažiem mēnešiem jaunais, inovatīvais iepakojums parādīsies Ungārijas veikalos, kur tajā tiks piedāvāts augu bāzes dzēriens AdeZ.

Darbs pie papīra pudeles prototipa tika aizsākts pagājušajā gadā Briseles inovāciju centrā. Projekts uzsāks nākamo fāzi, kuras laikā iepakojums tiks izmēģināts patērētāju tirgū, lai noskaidrotu tā sniegumu un patērētāju attieksmi.

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus 

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra»...

Kā daļu no uzņēmuma stratēģijas “Pasaule bez atkritumiem” (World Without Waste), Coca-Cola Company ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz iepakojumu, plānojot līdz 2030.gadam atgūt 100% pārdotā iepakojuma, lai to nodotu atkārtotai pārstrādei. Šajā sakarā uzņēmums pēta inovatīvus iepakojuma risinājumus, kas veicinātu ilgtspēju un aprites ekonomiku visiem iepakojuma materiāliem.

Jaunais papīra pudeļu prototips tiek izstrādāts kā daļa no sadarbības starp Coca-Cola Briseles pētniecības un attīstības laboratoriju un papīra pudeļu ražošanas uzņēmumu Paboco, kas ir Dānijas jaunuzņēmums, kuru atbalsta iepakojuma ražotāji ALPLA un BillerudKorsnäs sadarbībā ar Carlsberg, L' Oréal un The Absolut Company.

Paboco izstrādātās tehnoloģijas mērķis ir radīt 100% pārstrādājamas pudeles, kas izgatavotas no ilgtspējīgi iegūtas koksnes ar bioloģisku materiālu barjeru, kas piemērota tādām šķidrajām precēm kā gāzēti un negāzēti dzērieni, skaistumkopšanas produkti, kā arī citām precēm. Pašreizējais prototips sastāv no papīra apvalka ar pārstrādājamu plastmasas apšuvumu un vāciņu. Galvenais projekta mērķis ir izstrādāt pudeli bez plastmasas čaulas, ko var pārstrādāt kā papīru.

“Izziņotais tirgus pētījums ir pavērsiena punkts mūsu centieniem izstrādāt papīra pudeli”, sacīja Daniela Zahariea, Coca-Cola Europe tehniskās piegādes ķēdes un inovāciju direktore. “Cilvēki sagaida, ka Coca-Cola attīstīs un ieviesīs tirgū jaunus, inovatīvus un ilgtspējīgus iepakojuma veidus. Tāpēc mēs sadarbojamies ar tādiem ekspertiem kā Paboco, atklāti eksperimentējot un veicot šo pirmo tirgus izmēģinājumu. Tā ir daļa no mūsu “Pasaule bez atkritumiem” stratēģijas.”

Papīra pudeles prototipa izmēģināšanu paredzēts uzsākt 2021. gada otrajā ceturksnī Ungārijā. 2'000 250ml pudeles ar augu bāzes dzērienu AdeZ patērētājiem piedāvās viens no Ungārijas visstraujāk augošajiem pārtikas mazumtirgotājiem – kifli.hu.

Stijns Frensens (Stijn Franssen), Coca-Cola EMEA reģiona Iepakojuma un inovāciju vadītājs, kas ir viens no projekta vadītājiem, uzsver tehnoloģijas attīstības fāzi: «Šī ir jauna tehnoloģija, un mēs pašlaik attīstāmies jaunā lauciņā, izgudrojot tehniskos risinājumus jau procesā.”

“Mēs turpināsim ieguldīt inovācijās un jaunu iepakojumu tehnoloģiju izpētē sadarbībā ar mūsu partneriem Paboco. Iepakojuma prezentēšana patērētājiem liecina, ka mēs gūstam labus panākumus, neskatoties uz to, kas mums vēl priekšā. Šis notikums arī liecina par Coca-Cola apņēmību attīstīt šāda veida iepakojuma inovācijas, pētot un strādājot kopā", sacīja Stijns Frensens.