Pasaulē

Vācijas E. ON spiež valdību izlemt par kodolenerģijas politiku

Lelde Petrāne, 11.08.2010

Jaunākais izdevums

Vācijas lielākais enerģētikas uzņēmums E. ON mudina valdību ātrāk pieņemt lēmumu saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu, vēsta AFP.

«Jau sen trūkst skaidrība par Vācijas enerģētikas politikas vizrību. Tas ir jāmaina,» norādījis uzņēmuma vadītājs Johaness Teisens(Johannes Teyssen).

Viņš uzskata, ka Vācijas iestādēm jāpieņem «no vides un ekonomikas viedokļa pamatots lēmums par turpmāko kodolenerģijas izmantošanu šajā valstī».

Kanclere Angela Merkele pagājušajā gadā sacīja, ka viņa varētu pārskatīt iepriekšējās valdības lēmumu atteikties no kodolenerģijas līdz 2020.gadam, bet vēl nav rīkojusies.

Kā vēsta The Wall Street Journal, Diseldorfā bāzētā E.ON pirmā pusgada tīrā peļņa samazinājusies par 9% līdz 3,91 miljardam eiro. Tajā pašā periodā iepriekšējā gadā uzņēmums nopelnīja 4,31 miljardu eiro. Ieņēmumi pieauguši līdz 44,3 miljardiem eiro, kas ir kāpums par 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Francija ar miljardu lielām investīcijām turpinās attīstīt kodolenerģijas sektoru

Jānis Rancāns, 28.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija investēs vienu miljardu eiro kodolenerģijā, neskatoties uz brīdinājumiem un pieaugošu sabiedrības skepsi par šo enerģijas avotu pēc Fukušimas kodolkatastrofas, paziņojis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, vēsta BBC.

Investīcijas tiks veltītas kodoldrošības izpētes pasākumiem, kā arī nākošās paaudzes reaktoru attīstīšanai. «Mēs veltīsim miljardu eiro nākotnes kodolprogrammai,» Francijas prezidents skaidroja preses konferencē. Valsts kodolenerģētikas gigants Areva jau ir uzsācis ceturtās paaudzes kodolreaktoru būvniecību.

Francijas kaimiņvalstis gan izturas noraidošāk pret kodolenerģiju – Vācija, Šveice un Itālija jau iepriekš ir paziņojušas, ka pakāpeniski atteiksies no kodolenerģijas.

Savukārt Francijai kodolenerģija ir vitāli svarīga, norāda BBC. Aptuvei 80% elektrības Francija iegūst no kodolspēkstacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ministrs: Vācija nekad vairs neatgriezīsies pie kodolenerģijas

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija, kas tuvāko desmit gadu laikā apņēmusies slēgt visus valstī darbojošos kodolreaktorus, nekad vairs neatgriezīsies pie enerģijas ieguves atomelektrostacijās, apgalvo Vācijas Vides ministrs Peters Altmeiers (Peter Altmaier).

P. Altmaiers šādu apgalvojumu izteicis, atvairot Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas komisāra Gintera Etingera (Günther Oettinger) pausto neticību, ka Vācijas apņemšanās atteikties no kodolenerģijas realizēsies. Laikrakstam Rheinische Post G. Etingers pauda, ka Vācijā vēl pēc četrdesmit gadiem būs kodolenerģija.

«Es neredzu ticamu iemeslu, kas varētu nodrošināt kodolenerģijas atdzimšanu Vācijā,» pretējās domās ir Vācijas vides ministrs.

Jau vēstīts, ka kodolenerģija un atteikšanās no tās pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju iemeslu Vācijas sabiedrībā. Pēc Fukušimā, Japānā, notikušās katastrofas Vācija slēdza septiņus vecus kodolreaktorus, aizpildot elektroenerģijas deficītu ar importu. Pirms tam Vācijā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedalījās protesta akcijā pret toreizējiem Vācijas valdības plāniem pagarināt kodolspēkstaciju izmantošanu. Savukārt jau dažus mēnešus vēlāk izskanēja viedoklis, ka atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē – paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu. Tika lēsts, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru. Enerģētikas eksperti aprēķinājuši, ka Vācijas atjaunojamo energoresursu programma līdz 2030. gadam izmaksās 300 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zatlers: kodolkatastrofa Japānā varēja būt daudz lielāka

Lelde Petrāne, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.

«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.

Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.

Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.

«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pirmajā pusgadā ogles bijušas vissvarīgākais enerģijas avots, pirmajā vietā nomainot vēju, pirmdien konstatēts Federālā Statistikas biroja aplēses.

No Vācijā saražotās elektrības 258,9 miljardiem kilovatstundu šajā posmā 56% bijuši no konvencionāliem avotiem, tādiem kā ogles, dabasgāze un kodolenerģija.

Tas ir par 20,9% vairāk nekā šajā pat posmā pērn.

Savukārt atjaunojamās enerģijas daļa, ieskaitot vēja, saules un biogāzes enerģiju, sarukusi par 11,7% līdz 44%, salīdzinot ar posmu no janvāra līdz jūnijam pērn.

Sarukuma galvenais iemesls bijis pastāvīga vēja trūkums pavasarī, skaidro birojs.

Vēja enerģijas daļa sarukusi līdz 21%.

Iztrūkums pamatā aizpildīts ar enerģiju, kas saražota ogļu spēkstacijās.

Pēc ogļu un vēja enerģijas dabasgāze ir trešais svarīgākais elektrības ražošanas avots, ar 14,4% apsteidzot kodolenerģiju. Tās daļa ir 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānijas valdība ieguldīs 200 miljonus mārciņu kodolenerģijas nozarē

LETA--AFP, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks gatavojas šodien paziņot par 200 miljonu sterliņu mārciņu (233 miljonus eiro) lielām valsts investīcijām Apvienotās Karalistes kodolatturēšanas potenciālā un civilajā kodolenerģijas nozarē.

Valdība lēš, ka šīs investīcijas nodrošinās 40 000 jaunu darbavietu.

Valdība sadarbosies ar nozares līderiem, tai skaitā uzņēmumiem "BAE Systems", "Rolls-Royce" un EDF un "Babcock", lai līdz 2030.gadam ieguldītu vismaz 763 miljonus sterliņu mārciņu (889 miljonus eiro) prasmju, darbavietu un izglītības jomā.

"Mūsu kodolatturēšanas potenciāla un kodolenerģētikas nozares nākotnes nodrošināšana ir būtisks valsts uzdevums," pirms nākšanas klajā ar paziņojumu norādīja Sunaks.

"Pasaulei kļūstot arvien bīstamākai un problemātiskākai, Lielbritānijas kodolatturēšanas potenciāls jūrā ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Turklāt kodolenerģija patērētājiem nodrošina lētāku un tīrāku pašu ražotu enerģiju," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Itālijas pēdējās atomelektrostacijas mītnes vieta cīnās pret kodolenerģiju

Lelde Petrāne, 18.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Montalto di Castro, pilsēta, kur tika uzbūvēta Itālijā pēdējā atomelektrostacija, cīnās pret atgriešanos pie atomenerģijas un savu nākotni saista ar saules enerģiju, radot lielāko saules parku Eiropā, vēsta Bloomberg.

«Mēs esam nākuši klajā ar labāku ideju,» sacījis mērs Salvatore Karai, piebilstot: «Mēs kopš 2009. gada decembra neesam izmantojuši nevienu kilovatu netīrās enerģijas.»

Itālija, vienīgā G8 valsts bez atomelektrostacijām, plānoja uzbūvēt pirmos jaunos reaktorus līdz 2020.gadam, taču negadījums Japānas Fukušimas stacijā lika valdībai noteikt viena gada moratoriju.

Itālijai debatējot, vai atgriezties pie kodolenerģijas ražošanas, Montalto mērs organizējot protestus un atbalstot nacionālu referendumu, lai apturētu jauno staciju būvniecību. Viņaprāt, tās negatīvi ietekmēs lauksaimniecību un tūrismu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Japānas «zaļie» lūdz Eiropas organizāciju atbalstu spiediena izdarīšanā uz valdību

LETA, 08.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas «zaļā» jeb vides aizstāvju organizācija vērsusies pēc palīdzības pie Eiropas zaļajām partijām, tostarp Latvijas Zaļās partijas (LZP), ar lūgumu palīdzēt «saukt pie kārtības» Japānas valdību, kura, pēc «zaļo» domām, nepietiekami iesaistās atomelektrostacijas (AES) avārijas seku novēršanā.

Kā informēja LZP pārstāvis Viesturs Silenieks, Japānas «zaļo» lūgums saņemts pagājušajā nedēļā. Viņi uzskata, ka patlaban AES avārijas seku novēršanā viss smagums gulstas uz privātās kompānijas pleciem, bet Japānas valdība avārijas seku novēršanā iesaistās nepietiekami.

Japānas organizācija vērsusies pēc palīdzības pie visām Eiropas zaļajām partijām, lai tās «sauktu viņu valdību pie kārtības» šajā jautājumā, sacīja Slienieks.

LZP savu viedokli formulēs kopā ar visām Eiropas zaļajām partijām.

Tūkstošiem japāņu sestdien izgāja ielās, pieprasot atteikšanos no kodolenerģijas.

Neskatoties uz lietus smidzināšanu, vairāki tūkstoši demonstrantu pulcējās Tokijas Šibujas rajonā. Protestētāji turēja plakātus ar tādiem saukļiem kā: «Kodolenerģija ir novecojusi» un «Mēs vēlamies enerģētikas politikas maiņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Japāna slēdz AES izraisot autoražotāju bažas

Jānis Rancāns, 09.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas trešais lielākais enerģētikas uzņēmums Chubu Electric Power Co (CEPC) slēgs savu Hamaokas atomelektrostaciju (AES) līdz brīdim, kad tā būs labāk aizsargāta pret cunami, vēsta Reuters.

Ap Hamaokas AES tiks celta «cunami siena», kā arī ieviesti citi drošības pasākumi, kas varētu prasīt vismaz divus gadus. Hamaokas AES atrodas 200 kilometru attālumā no Tokijas.

Hamaokas AES ar elektroenerģiju apgādā deviņas Toyota un četras Suzuki rūpnīcas.

Pēc zemestrīces un tai sekojošā cunami, kas izraisīja Fukušimas AES katastrofu, Japānā ir pieaugušas bažas par kodolenerģiju. Kodolenerģija nodrošina 30% Japānas elektroenerģijas patēriņa.

Neskaidrība par to, kā Japāna turpmāk cer sevi pilnībā apgādāt ar elektroenerģiju, visticamāk, liks Japānas autoražotājiem pārcelt ražotnes uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kompānija "Fermi Energia", kas vēlas Igaunijā būvēt atomelektrostaciju (AES) solījusi, ka tā darbu varētu sākt jau pēc desmit gadiem, ziņojums par iespējām attīstīt kodolenerģiju Igaunijā tiks sagatavots tikai nākamgad, paziņojis Vides ministrijas ģenerālsekretārs Mēlis Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu.

Darba grupai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par AES attīstības iespējām Igaunijā. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, gala ziņojuma iesniegšanas valdībai un parlamentam termiņš ir saīsināts par pusgadu, Mints norādījis viedokļrakstā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Savukārt septembrī darba grupa Igaunijas valdību iepazīstinās ar starpziņojumu.

Tiek analizēti dažādi kodolenerģijas izmantošanas aspekti, iedzīvotāju attieksme, kā arī iespējamās AES un izlietotās kodoldegvielas glabāšanas vietas, kodoldrošība un gatavība ārkārtas situācijām.

Mints informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Siemens «atmet ar roku» kodolrūpniecībai

Lelde Petrāne, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas konglomerāts Siemens nolēmis pilnībā aiziet no kodolenerģijas nozares, ziņo BBC.

Šāds solis esot atbilde uz Fukušimas kodolkatastrofu martā Japānā, sacījis vadītājs Pēteris Losčers.

Žurnālam Spiegel viņš arī teicis, ka tā ir kompānijas atbilde uz «skaidru Vācijas sabiedrības pozīciju un politiku, kas paredz atteikties no kodolenerģijas».

«Mums nodaļa ir slēgta,» viņš sacījis, paziņojot, ka uzņēmums vairs necels kodolspēkstacijas.

Anulēts tiks arī ilgi plānotais kopuzņēmums ar Krievijas kodolenerģētikas uzņēmumu Rosatom, lai gan Losčers sacījis, ka viņš joprojām vēlas sadarboties ar partneri citās jomās.

Siemens ir atbildīga par visu 17 Vācijas esošo atomelektrostaciju celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izvērtē Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī

LETA/ERR, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.

IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.

Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.

Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.

Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eurostat: ES visvairāk izmantotais energoresurss ir kodolenerģija

LETA, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) visvairāk izmantotais energoresurss ir kodolenerģija, kas veido 29% no 2013.gadā blokā saražotās enerģijas, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā 99,7% no saražotās enerģijas apjomiem tiek iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem, kas ir augstākais īpatsvars starp ES valstīm.

Otrs lielākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars reģistrēts Portugālē - 97,5%, kam seko Lietuva - 91,1%, Austrija - 78,2% un Luksemburga - 76,4%.

Cieto kurināmo enerģijas ražošanā pārsvarā izmanto Polijā - 80,5%, Igaunijā - 78,3% un Grieķijā - 72,3%.

Savukārt Francija un Beļģija ir visvairāk atkarīgas no kodolenerģijas, kas veido attiecīgi 80,9% un 75,2% no kopējā saražotā enerģijas daudzuma.

Savukārt gāze kā energoresurss visvairāk tiek izmantota Nīderlandē - 88,7% no saražotās enerģijas.

ES kopumā 24% no saražotās enerģijas apjoma tiek iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem, kam seko 20% cietie kurināmie, 17% dabas gāze, 9% nafta un 1% neatjaunojamie atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru