Valūtas maiņas punktos sāk pietrūkt eiro  36

«Visos maiņas punktos eiro nopirkt nevar, un to, ko mēs iepērkam, tūlīt arī pārdodam. Juridiskās personas Latvijas Bankā eiro iegādāties nevar, un arī fiziskajām personām tas ir sarežģīti, jo jāpierāda naudas izcelsme. Nepārzinu situāciju komercbankās, bet pieļauju, ka tur iegādāties eiro varētu būt vieglāk,» pieļāva J.Žuravļovs.

Savukārt SIA Tavex menedžeris Kaspars Allese atzina, ka kopš pagājušās ceturtdienas interese par eiro pirkšanu ir palielinājusies, taču naudas pietiek un kurss nav īpaši mainījies. Viņš neprognozēja īpašas izmaiņas eiro pārdošanā arī turpmāk.

Taču, lai nebūtu ažiotāžas, ir nepieciešama Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica, premjera Valda Dombrovska vai pat Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiāla uzruna, kurā tiktu apliecināta lata stabilitāte, citādi sestdien un svētdien ir iespējamas rindas pie valūtas maiņas punktiem, norādīja J.Žuravļovs.

(Foto: Eva Šavdine, Db)(Foto: Eva Šavdine, Db)J.Žuravļovs norādīja, ka Marikas maiņas punktos, kuros eiro var iegādāties, tā cena ir 0.711 Ls.

Db.lv sazvanīto valūtas maiņas punktu SIA Finteks un SIA Aniks darbinieki apgalvoja, ka pie viņiem eiro var iegādāties bez sarežģījumiem. Eiro pārdošanas kurss ir no 0.7130 līdz 0.7150 Ls. Un tas pārsniedz LB svārstību apgabalu.

Savukārt Swedbank nav novērota kāda pārspīlēta aktivitāte, un darījumu apjomi ir līdzīgi kā citās dienās, norādīja  Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Lai gan Latvijas Banka, kuras pārziņā ir atbildība par lata kursa stabilitāti, ir stingri pateikusi, ka tā līdz eiro ieviešanai Latvijā neplāno mainīt lata piesaistes kursu pret eiro, proti, devalvēt latu, tomēr pēdējo nedēļu laikā cilvēki atkal uzķērušies uz Latvijas politiķu, ekonomistu sētajām šaubām par lata stabilitāti. Tas, pēc Latvijas Bankas preses dienesta norādītā, atkal veicinājis kārtējo ažiotāžu, baumas, iedzīvotāju, uzņēmēju un finanšu tirgu nervozitāti. «Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai tas nozīmē nenoliedzamus zaudējumus: cilvēki ar latiem dodas uz valūtas maiņas punktiem, bankām, lata rezerves un reizē latu daudzums apgrozībā mazinās, lata procentu likmes aug, sadārdzinot aizņēmējiem kredītus, kas kopumā vēl vairāk samazina Latvijas tautsaimniecības aktivitāti,» uzsver Latvijas Banka.

Centrālā banka norāda, ka ir saprotama nepieciešamība pēc diskusijas, taču ne ūdens duļķošana bez labuma sabiedrībai. Ekonomistu, politiķu un uzņēmēju produktīva diskusija jau krīzes laikā ir vajadzīga par to, kā mērķtiecīgi ieguldīt valsts resursus, lai mūsu uzņēmēji, eksportētāji būtu pelnīt spējīgi, spētu radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību pēc tam, kad pasaules ekonomika sāks atkopties. Vajadzīgas diskusijas un lēmumi par valsts prioritāšu - izglītības sistēmas - valsts atbalsta - uzņēmējdarbības sasaisti, kas sakrīt ar vairākās sfērās veicamajām reformām, lai valsts līdzekļus turpmāk izmantotu lietderīgi. Latvijas Bankas prezidents, padome, eksperti tiekas un ir gatava tikties ar dažādām sabiedrības un uzņēmēju organizācijām - skaidrot savu pozīciju, uzklausīt argumentus un piedāvāt risinājumus tautsaimniecības attīstībai.

«Jautājums par lata kursu skar ikviena Latvijas iedzīvotāja maciņu un kontu, katru uzņēmēju, kredītņēmēju, latu noguldījumu turētāju, valsts budžetu. Tādēļ Latvijas Banka aicina amatpersonas un citus cilvēkus ar ietekmi uz sabiedrisko domu būt atbildīgiem vārdos un darbos,» norada Latvijas Banka.